Donora deva trauslajām valstīm

Latvijā valsts izpratne par ģeopolitisko situāciju aprobežojas ar Krievijas reģionālās klātbūtnes fobijām un prieku par nupat parakstītās Šengenas ekstrām.

Iesaki citiem:
Caula 255x203
Foto:Auntie P

Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārās valstis ir Moldova, Gruzija, Baltkrievija, Ukraina un kopš 2007. gada arī Afganistāna[1]. Tomēr, neskatoties uz pietiekami nopietno valstu izvēli, Latvijas parlaments pērn tā arī nevarēja atrast politisku motivāciju atbilstoša divpusējā attīstības sadarbības budžeta piešķiršanai. Lietuvā 2008.gadam šai ārpolitikas nozarei ir piešķirti 3,3 miljoni eiro, bet Igaunijā — 4,2 miljoni eiro, savukārt Latvija divpusējās attīstības sadarbības aktivitātēm ir atvēlējusi 860 000 eiro finansējumu[2]. Ārlietu ministrija kopā ar nevalstiskajiem attīstības sadarbības partneriem, kuri izprot attīstības sadarbības nozīmi, joprojām pūlas atrast argumentus par labu lielāka budžeta nepieciešamībai, taču politiskās motivācijas izraisītais mulsums varētu būt izskaidrojams gan ar ārpolitiskās kompetences trūkumu Latvijas Saeimā, gan ar aizņemtību ar vietējās politikas virtuves karstajiem putras katliem.

Latvijā valsts ģeopolitiskā situācija tiek uztverta visai šauri un virspusīgi — tā aprobežojas ar Krievijas reģionālās klātbūtnes fobijām un prieku par nupat parakstītās Šengenas ekstrām. Latvijas neizbēgamā un nemaināmā ģeopolitiskā realitāte neapšaubāmi ir Lietuvas un Igaunijas, kā arī pasaules stabilitātes un dzīves līmeņa veiksminieču — Skandināvijas valstu — klātbūtne. Taču austrumos un dienvidaustrumos Latvijai bez 276 km Krievijas robežas ir arī 161 km Lukašenko pārvaldītās Baltkrievijas robeža, bet vēl mazliet tālāk — politiski turbulentā Ukraina un aiz tās — Moldova ar 4163 kvadrātkilometriem Piedņestras teritorijas, kuru likumīgā valdība nespēj kontrolēt.



Viegli ievainojamas, grūti identificējamas

Latvijas sadarbības valstis var analizēt no dažādiem viedokļiem. Piemēram, pēc ekonomiskajiem parametriem, sākot ar vienlaikus gan ekonomiskā sprādziena, gan reģionu depresijas valsti Ukrainu, sociālisma ekonomiskā reālisma rezervātu Baltkrieviju vai Moldovu, kas mēģina uzpurināties no ekonomiskā panīkuma letarģijas. Varam analizēt šīs valstis no politiskās pārvaldes viedokļa, apskatot federālisma un centralizācijas pretrunas Ukrainā, varas vājumu Kišiņevā un autoritārismu Baltkrievijā. Mēs varam analizēt pilsoniskās sabiedrības iesaisti valsts pārvaldē, labas pārvaldības principu attīstību un valstu sociālo garantiju sistēmas un tā mēģināt atrast attīstības pozitīvos indikatorus. Tomēr, ja mēs šī reģiona parametros ieskatītos holistiski un ignorējot diplomātiskos reveransus, tad jāatzīst — mūsu attīstības sadarbības valstis uzrāda vai pavisam nesenā pagātnē ir uzrādījušas vismaz dažus trauslo valstu parametrus.

Trauslo valstu termins tiek lietots, lai apzīmētu valsti, kurā ir liels krīzes risks vienā vai vairākās tās apakšsistēmās. Bieži tiek lietoti arī termini „neveiksmīgās valstis” (failed states), „viegli ievainojamas valstis” [3] un LICUS[4] valstis. LICUS jēdziens uzsver faktu, ka zemu vidējo ienākumu valstis ne vienmēr ir trauslas un, lai izvērtētu draudus reģiona stabilitātei, ar ekonomiskajiem rādītājiem nepietiek.

Trauslās valstis ir būtisks reģionālās stabilitātes risks un tāpēc — starptautiskās sabiedrības rūpju objekts. Lai gan trauslās valstis tiek vērtētas pēc noteiktas metodoloģijas, tomēr nepastāv vienots trauslo valstu saraksts. Visbūtiskākā problēma trauslo valstu indikācijā ir pašu valstu aktīvi izrādītā nepatika pret to, ka tās dēvē par trauslajām valstīm. Ar to jārēķinās arī kaimiņvalstīm, kas labu un jo īpaši uz ekonomiskajām interesēm balstītu kaimiņattiecību vārdā vismaz publiskajā telpā nesniedz šādu savu kaimiņvalstu novērtējumu. Ar šo nepatiku rēķinās arī bilaterāli un multilaterāli starptautiskie spēlētāji, tomēr, skaļi neizrunāti un diplomātiski noklusēti, vājo valstu riski reģionā gan ne mirkli nepārstāj tādi būt. Trauslo valstu sindroms ir tieši saistīts ar atvērtību iekšējiem un ārējiem triecieniem un, kas būtiski, reģionālajai stabilitātei un kaimiņu drošībai, iekšējiem un ārējiem konfliktiem.

Kopējā iezīme trauslajām valstīm ir vājas vai vājuma riskam pakļautas valsts institūcijas. Tām ir grūtības piedāvāt sekmīgus sociālās politikas risinājumus, jo īpaši nabadzības novēršanā. Labākajā gadījumā tās ir riskantu ekonomisko investīciju valstis, bet ļaunākajā — iekšējo krīžu un politiskā sabrukuma — gadījumā šīs valstis ir drauds visam reģionam[5], jo nestabilitātes radītās problēmas ātri plūst pāri robežām nelegālu un legālu ieceļotāju, kriminālo aktivitāšu, grūstošu investīciju un citu sociālo un ekonomisko seku veidā, visļaunākajā gadījumā radot konflikta importu.



Vairāki vērtētāji, dažādi vērtējumi

Latvijas attīstības sadarbības palīdzības prioritārā valsts Moldova dažādos trauslo valstu indeksos ir minēta visai bieži. Fund for Peace[6] 2007. gada indeksā Moldova ir 48. vietā pasaulē, tādejādi tā ir ieskaitīta “brīdinājuma” (warning states)[7] valstu grupā. Kā lielākais riska faktors šai valstij ir pastāvīga un noturīga valsts iedzīvotāju izceļošana[8], valsts kriminalizācija un leģitimitātes apdraudējums[9]. Savukārt visbūtiskākajā — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) attīstības palīdzības valstu (DAC) sarakstā[10], kas stājās spēkā 2006. gadā un kurā ir izvērtēts 2005., 2006. un 2007.gads, Moldova ir minēta kā zemu ienākumu valsts.

Ukrainai reitingos neapšaubāmi veicas labāk nekā kaimiņvalstīm Baltkrievijai un Moldovai, kaut gan Ukraina kopā ar Gruziju un Baltkrieviju atrodas OECD saraksta zemāko vidējo ienākumu valstu un teritoriju sadaļā. Ukrainas stabilitātes riska faktors pēc Fund for Peace pētījumiem ir ietekmīgu elitāru frakciju veidošanās, kas traucē normālai valsts attīstībai. Ukraina pēc indeksa novērtējuma ir “brīdinājuma valsts” un atrodas 106. vietā. Savukārt 2006. gadā UNDP un Hārvardas Universitātes publicētajā profesores Pipas Norisas (Pipa Norris) pētījumā Political Protest in Fragile States gan Ukraina, gan Moldova ir klasificētas kā trauslas valstis.

Baltkrievija Fund for Peace pētījumā ieņem 52. vietu ar augstu valsts kriminalizācijas un leģitimitātes apdraudējumu, arbitrāžas tiesību ierobežošanu un plaši izplatītiem cilvēktiesību pārkāpumiem[11], kā arī elitāru frakciju veidošanos. Dažādos avotos šī valsts ir minēta kā autokrātija ar dažādu stabilitātes izvērtējumu. Lai gan ar ļoti nelietu punktu skaitu, tomēr Pipas Norisas pētījumā Baltkrievija ir iekļauta stabilo valstu sarakstā kā “vāji” stabila valsts, savukārt OECD reitingā Baltkrievija ir minēta kā attīstības palīdzības saņēmēja un zemāko vidējo ienākumu valsts.

Fund for Peace pētījuma 58. vietā ierindotās Gruzijas lielākā problēma ir ārējo politisko spēku un citu valstu iejaukšanās tās iekšējās lietās[12]. Gruzija atšķirībā no Ukrainas, Moldovas un Baltkrievijas vēl 2005.gadā atradās Apvienotās Karalistes valdības Starptautiskās attīstības departamenta (DFID)[13] trauslo valstu sarakstā[14], kas savukārt ir balstīts uz Pasaules Bankas Valstu politikas un institūciju novērtējuma (CPIA)[15] reitingiem[16].

Interesanti, ka PB Gruzijas novērtējums sadaļā par korupcijas novēršanu ir izteikti pozitīvāks nekā Transparency International (TI) 2006.gada ziņojumā[17] minētais. TI Gruzijas korupcijas riskus vērtē kā augstus, ierindojot to 100. vietā, savukārt Moldovas situācija pēc šī reitinga ir labāka, proti, 79. vieta, savukārt Ukraina ir ierindota 104. vietā, bet Baltkrievijā stāvoklis ir vissliktākais — tā atrodama TI reitinga beigu daļā kā 151. valsts.

Vērtējot Latvijas attīstības palīdzības valstis, jāpatur prātā, ka PB vērtējums un citi regulārie prominentie reitingi reizēm tiek kritizēti kā politiski manipulēti. Tie stimulējot prorietumnieciskās jeb ”paklausīgās” valstis, kuru reālie stabilitātes riski varot būt arī lielāki[18], bet progresa dinamika mazāk rožaina. Tas lielā mērā ir attiecināts uz Gruziju, kā arī uz Ukrainu pēc prorietumnieciskā pagrieziena 2005. gadā.

Latvijai attīstības sadarbības kontekstā būtu jāņem vērā sekojoši ieteikumi:

  • Attīstības sadarbību ar Ukrainu, Baltkrieviju, Gruziju un Moldovu uzskatīt par reģionu stabilizējošu faktoru;

  • Attīstības sadarbībai nepieciešamo valsts finansējumu uzskatīt par būtisku ieguldījumu reģiona stabilizācijā;

  • Veikt reālo risku izvērtējumu attīstības sadarbības valstīs un fokusēt attīstības sadarbību uz riskiem, kas tuvina šīs valstis “vājo valstu” stāvoklim;

  • Veikt reālo risku izvērtējumu attīstības sadarbības valstīs un fokusēt attīstības sadarbību uz attiecīgās valsts “vājajiem” reģioniem, kuru riski tuvina vai varētu tuvināt šīs valstis vājo valstu stāvoklim;

  • Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu atbalstīšanai paredzētā budžeta izmantošanu plānot, ņemot vērā vājo valstu riskus un atbalstot tās Latvijas sadarbības programmas, kas samazina šos riskus.




Tomēr Latvijas attīstības sadarbības un palīdzības sniedzējiem būtiski ir neaizmirst ģeopolitiskās realitātes, kas Latvijai ir atstājušas tikai vienu iespēju — atbildīgi pievērsties šai ārpolitikas nozarei gan finansiāli, gan saturiski.



_______________________

* Latvijas Platforma attīstības sadarbībai

[1] Attīstības sadarbības politikas plāns 2007. gadam, Attīstības sadarbības politikas plāns 2006. gadam, Attīstības sadarbības politikas plāns 2008. gadam, www.mfa.gov.lv

[2] latos attiecīgi – Lietuva - Ls 2,3 milj., Igaunija - Ls 2,8 milj. un Latvija - Ls 600 000

[3] Donor Engagement in Fragile States: A Case Study of Donors in the Democratic Republic of Congo and the OECD Principles for Good International Engagement in Fragile States, IPIS, Fatal Transaction, http://www.ipisresearch.be/

[4] Low income under stress – zemi ienākumi stresa apstākļos – angļu val.

[5] Pipa Norris, Political Protes in Fragile States, IPSA 2006, 7/8/2006, http://ksghome.harvard.edu/~pnorris/Acrobat/IPSA%202006%20Political%20Action%20in%20Fragile%20States.pdf

[6] Failed States Index Scores 2007, Fund for Peace, http://www.fundforpeace.org/web/

[7] valstis ir sadalītas trauksmes (“alert”), brīdinajuma (“warning”), mērenās (“moderate”) un noturīgās (“sustainable”) valstīs, Latvija Fund for Peace indeksā ir mēreno valstu grupā

[8] Chronic and Sustained Human Flight - Failed States Index Scores 2007, Fund for Peace

[9] Criminalization and/or Delegitimization of the State - Failed States Index Scores 2007, Fund for Peace

[10] DAC List of Oda recipients, effective from 2006 for reporting on flows in 2005,2006,2007, OECD

[11] Suspension or Arbitrary Application of the Rule of Law and Widespread Violation of Human Rights

[12] Intervention of Other States or External Political Actors - - Failed States Index Scores 2007

[13] The Department for International Development

[14] Proxy list of fragile states, why do we need to work more in fragile states, 2005, http://www.dfid.gov.uk/pubs/

[15] Country Policy and Institutional Assessment — CPIA

[16] Why we need to work more effectively in fragile states,DFID, http://www.dfid.gov.uk/Pubs/files/fragilestates-paper.pdf

[17] Transparency International Corruption Perception Index 2006

[18] piemēram - "Separating the Sheep from the Goats" How the U.S.- led Overhaul of the Multilateral Financial Institutions Aims to Shape the Future of Development Assistance and The Debt Crises of Developing Countries, Nancy Alexander, Citizens’ Network on Essential Services (CNES)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Dodot gūtais... 2 Autors:Rita Ruduša

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvija un attīstības sadarbība Autors:Gunda Ignatāne (red.), Artūrs Alksnis, Līva Muižniece, Toms Rostoks, Sandija Novicka, Kristīne Krūma, Ivars Ījabs, Kristīne Rudzīte, Ivars Indāns, Aija Lulle, Iveta Reinholde, Visvaldis Valtenbergs, Ilze Vasariņa, Solvita Denisa

Fund for Peace fundforpeace.org

LAPAS lapas.lv