Divas vienpusības 6

Īstenībā gan krievu, gan latviešu prese Sļivenko lietas iznākumu saviem lasītājiem skaidroja vienpusīgi, kaut ko noklusējot. No stereotipiem mēs vaļā netiekam, un ierastā retorika turpinās, jo etniskās emocijas ir vieglāk mobilizējamas.

Iesaki citiem:
Laci kep 255x203
Foto:A. Jansons

Pēdējo nedēļu politisko notikumu vidū lielu vietu ieņēma Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Alvaro Roblesa vizīte Latvijā, kā arī Tatjanas Sļivenko lietas iznākums Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Komisāra uzmanības lokā bija Latvijas sociālās problēmas (piemēram, ieslodzīto stāvoklis), bet tāpat arī krievvalodīgo, nepilsoņu stāvoklis. Īpaši uzsverot lielo nepilsoņu skaitu Latvijā, Alvaro Robless aicināja tos integrēt un paplašināt viņu līdzdalības iespējas sabiedriskajā dzīvē. Lai gan rekomendācijas vēl tiek gatavotas, komisārs ieteica Latvijas politiķiem pārdomāt iespējas vienkāršot naturalizācijas procedūru, ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī pieļaut dokumentu iesniegšanu administrācijai arī krievu valodā vietās ar lielu krievvalodīgo īpatsvaru.

Latviski rakstošie žurnālisti komisāra vizīti apgaismoja galvenokārt informējoši, stāstot par viņa tikšanos ar oficiālām personām, ar skolēniem un pedagogiem, braucienu uz Daugavpili utt. Latvijas politiķu atbildes reakcija uz komisāra ieteikumiem, ko apgaismoja latviešu prese, saistījās galvenokārt ar nepilsoņu vēlēšanu tiesībām pašvaldībās (pēc pusotra gada – kārtējās pašvaldību vēlēšanās!). Latvijas valdība un citas oficiālās personas (Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Guntars Krasts, Īpašo uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks, Latvijas Valsts Cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūvers u.c.) tam nepiekrīt, jo prioritāte esot naturalizācija. Vairākos materiālos latviešu presē bija pamanāma vāji slēpta nepatika pret Eiropas komisāra ieteikumiem un reizē doma, ka tie mums nav saistoši.

Piemēram, “Lauku Avīzē” 11. oktobrī ar virsrakstu „Brauc” un bez paraksta (redakcijas viedoklis?) Eiropas komisāra vizīte raksturota šādi: “Cilvēks iebrauc uz pāris dienām, nedz šīs valsts vēsturi, nedz šīsdienas stāvokli viņš aptvert un pienācīgi novērtēt nepaspēja. Skaidrs, ka viņu ietekmējusi arī Latvijai naidīgo spēku piegādātā propagandas deva. Tāpēc viņa novērojumi un secinājumi derīgi iepazīšanai, un labi arī tā.” Eiropas komisārs, speciālists cilvēktiesību lietās – nepraša un naidīgo spēku propagandas upuris? Klaja nepatiesība bija teikt, ka vizīte sasteigta. Komisāram bija neparasti piesātināta programma un ļoti daudz garu sarunu ar visdažādāko organizāciju pārstāvjiem. “Latgales Laiks” 7. oktobrī Ivara Soikana rakstā atspoguļoja komisāra vizītes programmu Daugavpilī: viņš tiekas ar dažādu reliģisku kopienu pārstāvjiem, apmeklē divas vidusskolas, pensionāru sociālās aprūpes centru, piedalīsies vēstures eksāmenā Naturalizācijas pārvaldes nodaļā. Tieši tāpat mūsu prese savulaik atļāvās ironizēt par EDSO augstā komisāra Maksa van der Stūla biežām vizītēm Latvijā. Tomēr nācās viņa rekomendācijas ņemt vērā.

“Rīgas Balss” savas slejas 10. oktobrī atvēlēja diskusijai starp dažādu 8. Saeimas frakciju deputātiem Jāni Freimani, Juri Dobeli un Miroslavu Mitrofanovu. Veltas bija “RB” cerības atrast kādu kopsaucēju deputātu spriedumos. Par Eiropas komisāra ieteikumiem Juris Dobelis domā, ka tos jau “var uzklausīt, pamāt ar galvu un turpināt, ko mēs paši darām.” Redakcija tad bija spiesta atgādināt, ka „pēc līdzšinējās pieredzes absolūti visi ieteikumi, kas nākuši no Eiropas, agri vai vēlu tikuši izpildīti. Tas attiecās uz Pilsonības, Valsts valodas, Vēlēšanu likumu. Kāpēc lai šis būtu kāds izņēmums?”.

Krievu prese komisāra A.Roblesa vizīti atspoguļoja, iedvešot pārāk lielas cerības nepilsoņiem. Par to liecina vairāku materiālu daudzsološie virsraksti: “Komisārs aizstāv nepilsoņus” (Telegraf, 7. oktobrī) vai tās pašas avīzes Oļega Ignatjeva raksts 9. oktobrī, kurā teikts, ka komisāra ieteikumu rezultātā var tikt grozītas naturalizācijas prasības, kas esot pārāk smagas.

T.Sļivenko lietas iznākuma atspoguļošanai masu medijos toni uzdeva Krievijas televīzija. Programmā “Vremja” 12. oktobrī, uzsākot raidījumu, tika svinīgi paziņots par divām ievērojamām Krievijas uzvarām. Viena no tām – Nobela prēmijas piešķiršana Krievijas zinātniekam Vitālijam Ginzburgam, bet otra – T.Sļivenko uzvara Strasbūrā (Krievija kā trešā puse piedalījās prāvā). Latvijas krievu prese pilnīgi viennozīmīgi aprakstīja tiesas lēmumu T. Sļivenko lietā kā spožu uzvaru. “Vesti segodņa” visam 10. oktobra numuram dots virsraksts: “Sensācija Strasbūrā. Eiropas tiesa aizstāv Sļivenko ģimeni.” Tajā pašā dienā avīzē “Čas” Oļega Silova un Sergeja Kņazeva rakstam virsraksts “Latvija paspēlēja Sļivenko ģimenei 20 000”.

Latviešu avīzes (piemēram, Dita Arāja 10. oktobrī avīzē „Diena”) skaidroja, ka no vienpadsmit apsūdzības punktiem atzīts viens, ka kompensācija ir 20 reizes mazāka par pieprasīto. Latviešu prese, atsaucoties arī uz speciālistu atzinumiem (LU cilvēktiesību institūta vadītājas Gitas Feldhūnes viedokli) ar gandarījumu konstatēja, ka tiesā atzīts Latvijas okupācijas fakts, kā arī Krievijas armijas un militārpersonu ģimeņu prombraukšanas likumība. Latvijai jāatlīdzina morālais kaitējums Sļivenko ģimenei – tā saņem naudu, ne dzīvokli un tiesības atgriezties Latvijā (Zane Atlāce “Rīgas Balss” 13. oktobrī).

Īstenībā gan krievu, gan latviešu prese Sļivenko lietas iznākumu saviem lasītājiem skaidroja vienpusīgi, kaut ko noklusējot. Krievu prese – Latvijai principiāli svarīgo Latvijas okupācijas faktu, latviešu prese – toreiz 1994. gadā un vēl 1999. gadā tiesu pieļautās kļūdas, par kurām jāmaksā tagad. “Sļivenko ģimenes lieta ir visīstākais tiesu brāķis” (J. Urbanovičs – „Diena” 16. oktobrī).

No stereotipiem mēs vaļā netiekam, un ierastā retorika turpinās. Ja 2004.gada izglītības reforma tiek nodēvēta par “skandalozu, krievu bērnu pārlatviskošanas idiotisku programmu” (“Vesti segodņa” 6. oktobrī rakstā „Komisāri deva signālu”), tad tas izslēdz jebkāda kompromisa iespēju starp Izglītības ministrijas un krievu organizāciju izstrādātajiem alternatīvajiem piedāvājumiem. Tāpat latviešu prese (referenduma priekšvakarā) turpināja baidīt latviešu publiku ar krievu lāča tēlu, konstruējot un uzturot draudu ainu Latvijai no Austrumiem. To atgādināja politologs Ojārs Skudra sarunā ar Sandri Toču “Neatkarīgajā Rīta Avīze” 11.oktobrī un piemetināja, ka etniskās emocijas vieglāk mobilizējamas.

Pavīdējuši arī ekspertu mēģinājumi skaidrot stereotipu noturību Latvijas presē. Sergejs Kruks “Latvijas Vēstnesī” 7. oktobrī atgādina: prese ir prece un laikraksti izdabā savam lasītājam. Ābrams Kleckins teic: žurnālisti zemāk nolaiž latiņu un prese sniedz Latvijas dzīves izkropļotu ainu (intervijā savā jubilejas dienā avīzē “Čas” 10. oktobrī).

Tomēr preses kopējā panorāma nav tik drūma. 14. oktobrī – polemikas kulminācijas brīdī, kad „Lestene, Strasbūra, Maskava bijusi gandrīz visas Latvijas preses uzmanības centrā, bet reizēm pilnīgi pretējā interpretācijā” savlaicīgi atskanēja saprātīgas žurnālistu balsis gan latviešu, gan krievu presē. Voldemārs Hermanis “NRA” rakstā “Starp dzimteni, tēvzemi un paštaisnību” (viņa vārdus nupat nocitējām) izsaka viedokli, ka avīzes “Vesti segodņa” dažu materiālu biežā sakritība ar Latvijai naidīgo toni Krievijas presē neveicina ne integrāciju, ne Latvijas ārpolitisko mērķu skaidrāku izpratni. Izeja – sabiedrības krievvalodīgo daļas paļaušanās uz pašu spēkiem un dialogs ar Latvijas oficiālām iestādēm.

Tajā pašā dienā Anatolijs Kameņevs rakstā “Ārzemes mums palīdzēs? Diez vai” avīzē “Čas” atgādināja krievu lasītājiem, ka Latvijas likumus visumā atbalsta starptautiskās organizācijas, to vidū arī Izglītības ministrijas piedāvāto valsts un dzimto valodu proporcijas skolās 60% pret 40%. Padomdevēji no Rietumiem var likt mīkstināt dažu likumu redakciju, ne vairāk. Ironiski viņš pieminēja Rogozina – Čehojeva draudus Latvijai ar sankcijām no Maskavas. Atliekot naturalizēties, iegūt pilsoņu tiesības un līdzdarboties politiskajā procesā, lai veicinātu demokrātiju Latvijā. Beigās izskan: mums nepalīdzēs onkuļi ne no Rietumiem un ne no Austrumiem.

Šī publikācija ir tapusi projekta "Mazākumtautību balsis vienotā informācijas telpā" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un Sabiedrības integrācijas fonds nav atbildīgs par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu un tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 05.11.2003 11:20
Es domaju, ka sis lietas ir diskutejamas jebkura gadijuma. Vacijas/ Francijas pieminesana, manuprat ir nodziedats pantins - labak verts nemt vera Somijas piemeru, kura ka oficiali bilingvala valsts ir izvirzijusies ka ekonomiski viskonkuretspejigaka un nekorumpetaka pasaule. Tatad - bilingvalisms nav skerslis attistibai - taisni otradi.

Es nedomaju, ka totala krievu asimilacija Latvija izdosies - cilveki velesies lietot savu dzimto valodu jebkura gadijuma. Administrativa zina latviesu valoda tiek akcepteta, bet, kas attiecas uz daudzvalodigiem iznemumiem grutibu gadijuma - tad tas ir elastibas, pacietibas un kulturas jautajums. Galvenais, manuprat, ir noskirt situaciju, kura ierednis redz, ka cilveks nespej runat latviesu valoda un tam palidz, nevis uzstaj uz savam politiskajam tiesibam runat "valsts valoda". Svarigi ir identificet situaciju, kad kada valoda netiek lietota apzinati - tas ir politisks akts, tapat tads it tad, ja kads prot runat krieviski vai latviski un to nedara tiishi. That's the problem.

Arpus administrativajam robezam butu verts panakt sapratni, ka varetu vienoties par valodas izveli liberala veida, vienlaicigi cienot gan krievu, gan latviesu valodas un mentalitates. Vienosanas IESPEJAMIBU pastiprina abpusejas cienas klatbutne (tatad redzam, ka valodas izveles pamata stav ar valodu nesaistiti socialas uzvedibas elementi - piem. ciena ).

Gatis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rems 28.10.2003 11:51
Nepārspīlē, Gati. Rīgā krievi jau ir zem 43%. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, viņu vidū ir arī tādi krievi kā es, kuri lieliski iztiek ar latviešu valodu.

Turklāt ir svarīgi izvēlēties sākumpunktu, lai skatītu šo jautājumu. Liekas, ka tu izvēlies to skatīties tikai no tā viedokļa, ka cilvēks pats izvēlas valodu, kādā viņš grib runāt. Bet sarunā vienmēr piedalās vismaz divi cilvēki. Tātad, atzīstot viena cilvēka (krieviski runājošā) tiesības, tu automātiski noliedz otra cilvēka tiesības (piemēram, latviešu ierēdņa). Tāpēc jau eksistē valsts valoda, lai domstarpību gadījumā (ja sarunas biedru valodas izvēle ir atšķirīga) cilvēki lietotu valsts valodu, "defoltā".

Tāpēc ir lietderīgi izvēlēties citu pieeju. Daudzi cilvēki nezina vai zina slikti latviešu valodu tāpēc, ka viņiem nav latviskās vides. Runājot latviski ar viņu, tu šādu vidi viņam nodrošini (galu galā, detaļas, kuras viņš vēl nespēj saprast, tu nepieciešamības gadījumā varēsi viņam paskaidrot arī citā valodā). Tas vienlaikus arī ir labs stimuls viņam - pirmkārt, cits cilvēks var nebūt tik pretīmnākošs kā tu, otrkārt, ja jau viņa priekšā esi tu, tad viņš centīsies ar tevi vairāk praktizēties runāt.

Ja jau tu tik rūpējies par "vecākā gājuma cilvēkiem", tad viņu iesaiste latviešu vidē tieši tagad ir labākais, ko tu viņiem vari sniegt. Pat ja viņam pagādīsies kāds latviešu nacionālists, pašlaik viņam vēl ir iespēja aiziet pie cita, jo krievu valodu pašlaik prot daudzi. Tomēr pēc vairākiem gadiem, kad krievu valodu pratīs retais, viņam tiešām būs problēmas - jo neviens nespēs viņam sniegt atbildi krieviski nevis tāpēc, ka nevēlēsies, bet gan tāpēc ka nemācēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 26.10.2003 03:28
Gati!.Ja manis teiktais ir augstaka mera provokativs, tad tas var but provokativs tikai pret komisara Roblesa proponeto arkartas privilegiju pieskirsanu vienai no Latvija dzivojosam minoritatem. Tas nozime ievest diskriminaciju starp tautibam Latvija, kas ir strikti noliegta vaslsts konstitucija. Komisara Roblesa komentari nav labdabigas sadarbibas ieteikumi. Tie ir domati kaa prasiba Latvijas valstij tos ietvert likumdosana.Rodas jautajums, vai komisars Robless ir paredzejis lidzigas tiesibas ari turkiem Vacija un marokaniem Francija? Janem vera, ka dokumeti nav malkas pagales, ko saliek greda un atstaj. Dokumenti ir jaapstrada un javirza talak.Ja tie ir krievu valoda, tad iestades ir jabut darbiniekiem, kas prot krievu valodu. Ta tad komisara Roblesa ieteikumi nozime uzspiestu krievu valodas macisanos latviesiem un nelatviesiem.Jekabs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 24.10.2003 19:26
Īstenībā tavs komentārs Jēkab ir augstākā mērā provokatīvs. Tu varbūt zini cik daudz Rīgā ir krievu (60-70% no visiem pilsētniekiem). Runa iet par adm. pakalpojumu sniegšanu vajadzības gadījumā (piem. vecāka gada gājuma cilvēki), nevis, ka ieganstu krieviem turpināt apzinātu padomju laika monolingvālismu forever. Eiropā šīs lietas ir pamatīgi izmēģinātas un Robless zina, kā tās strādā (piem. Katalonijā). Likumus pieņem bona fide un cilvēkiem ir jāuzticas, jo savādāk sabiedrība dzīvos saraustītā stāvoklī forever. Latvijā apt. 80% no visiem iedzīvotājiem ir divvalodīgi un vairākuma situācijas dabiski nosaka valodas izvēli - tā nav paranoiski jāregulē (kā to cenšas darīt nacionālisti, kuru mērķis ir krievu asimilācija - tātad viņu rīcību dzen nevis realitāte, bet vēlme un šī vēlme savā nerealizējamībā rausta visu pārējo sabiedrību līdz). Robless izskatās pēc "augstākā pulējuma" personības - gan kā profesionālis, gan arī kā cilvēks (īstenībā rets putns - to labāk vajag vērtēt, nevis stulbi izrunāties). Svarīgākais, ko viņš latviešu elitei pateica bija: "nokāpiet lejā un paskatieties kā lietas notiek un izrunājieties ar minoritātēm pa īstam".

Gatis Dilāns, gatisd@lanet.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 24.10.2003 03:07
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Roblesa ieteic pieļaut dokumentu iesniegšanu administrācijai arī krievu valodā. Vina ieteikums balstas uz zinama grupejuma krievu nevelesanas macities latviesu valodu. Ja vina ieteikumu ieverotu, tad latviesiem butu jamacas krievu valodu, jo ka gan citadi vini varetu saprast iesniegtos dokumentus. Bet ja nu latviesi neveletos macities krievu valodu? Vai tad viniem cilvektiesibas to neparedz?Latvija uzturas gandriz simts dazadu tautibu, bet komisara kungs ieteic tikai vienai tautibai dot specialu privilegiju iesniegt iestades dokumentus vinu valoda. Vins savu domu laiksam balsta uz to, ka lielaka dala so tautibu saprot krieviski. Katrs inteligents cilveks saprot vismaz vienu svesvalodu, bet tas negroza faktu, ka vinam ir tadas pasas tiesibas iesniegt dokumentus vina valoda, ka krievam. Komisara Robelsa priekslikums ir augstaka mera diskriminejossJekabs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

-ēteris 22.10.2003 15:04
Cien. profsor!

Arr interesi izlasīju Jūsu preses informācijas apkopojumu. Tas viss, protams ir interesanti. Tikai, lai gan es Jūs pietiekami labi pazīstu ar Jūsu konstruktīvajām un interesantajām jautājuma būtības ievirzēm, šoreiz vai nu tās ir izpalikušas, vai arī tās neesmu pratis saskatīt. Par integrāciju. Es esmu piedalījies vienā latvišu valodas eksaminācijas komisijas sēdē tāpēc, ka biju uzrakstījis Tieslietu ministram nepatīkamu vēstuli ar konstruktīviem priekšlikumiem integrācijas vienkāršošanai, lai gan kā Jūs droši vien zināt, nacionālais jautājums nav mans jājamzirdziņš. Es neaprakstīšu tās bērnišķības, kādas dara integrācijas procesa vadītāji, lai nenotiktu eksaminācijas pērkamība, ieskaitot novērošanas kameru izvietošanu eksaminācijas kantora koridoros, tām upurējot, ja nemaldos, 40 tūkstošu latu. Eksāmenā es zāles pēdējā rindā sēdēju kopā ar direktora vietnieku, bijušo vidusskolas direktoru. Kamēr cilvēki gatavojās atbildēm, es izlasīju tukojumam doto matriālu. Sastrīpoju un savu viedokli, proti to, kādā stilistiskā formā, ieskaitot gramatiskās kļūdas, ir izniegts teksts latviešu valodā. Viņam pajautāju, ko jūs darītu, ja eksāminējamais, kas beidzis Latvijas augstskolu latviešu valodā, vielaicīgi izlabotu visas šīs valodas, stila un arī faktoliģiskās kļudas? Protams, viņš bija vairāk nekā satraukts. Apņēmās labot... Es ar to gribēju pateikt, ka tā ir ņirgāšanās par civēkiem, kas beiguši Latvijas austskolas latviešu valodā un viņus spiež tagad, pēc 15, 20 30 un pat vairāk gadiem likt eksāmenus latviešu valodā. Man iedeva arī ar kaut kādu ārzemnieku palīdzību sagatavoto izdevumu par Latvijas vēsturi. Nezinu, vai Jums, cien. Ilga, to ir izdevies izlasīt, bet, protams, ja jau ārzemnieki pielikuši savu roku, tad viss ir kārtībā. Izlasījis domāju, ko gan saka par to mūsu akadēmiķi, profesori, cik gan no visa tā zina mūsu ģimnāzisti, jo neticu, ka latviešu bērni, beiguši ar pietiekami labām sekmēm, bez īpašas sagatavošanās, varētu nolikt natralizācijas eksāmenu Latvijas vēsturē. Nākamais jautājums; vīrs latvietis, sieva krieviete. beigusi Ļeņingradā lauksaimniecības tehnikumu, atsūtīta piecdesmito gadu sākumā uz Latviju darbam sovhozā, strādājot apguvisi latviešu valodu, beigusi neklātienē Latvijas lauksaimniecības akadēmiju latviešu valodā, dēls latvietis, balsojusi kopā ar vīru par Latvijas neatkarību, izgājusi pusgada garo un atkārtotu eksāmenu naturalizācijas ceļu, kļuvusi Latvijas pavalstniece (uzskatu, ka "pilsonis" ir kļūdains ievazājums latviešu valodā, jo arī pirms 1940. gada es biju pavalstnieks un nesaprotu, kāpēc vairs neesmu Latvijas valsts pavalstnieks), bērni viņiem bez jebkādas naturalizācijas līdz ar jauno pasu izdošanu, bija Latvijas pilsoņi. Jājautā, kam bija vajadzīga šīs mātes spīdzināšana un visādā veidā atgrūšana no Latvijas? TB aprobežotajiem politikāņiem?... Cits fakts. Latvietis apprecēja krievieti ar diviem bērniem pūrā, kuru tēvs arī ir krievs. Būdams kārtīgs ģimenes galva, viņš padomju laikā adoptēja abus dēlus. Pēc atmodas, kad sākās jauno pasu izsniegšana, abi dēli bez problēmām kļuva Latvijas pilsoņi, lai gan viņu vecāki krievi, iebraucēji Latvijā pēc kara. Viens no šiem dēliem ir beidzis tieši atmodas sākumā Ltvijas unversitātes vēstures fakultāti, ir barikāžu dalībnieks un barikāžu krūšu nozīmes īpašnieks. Es varu minēt daudz faktu no jauktajām ģimenēm, kur mātes ir krievietes un otrādi, bērni latvieši, tostarp izcili ziātnieki, zinātņu doktori, strādā ar Latvija izcelsmes vārdu ārzemēs. Uzskatu, ka visām jauktajām ģimenēm, kur bērni ir Latvijas pavalstvieki, bez jebkādām īpašām procedūrām, jābūt Latvijas pilsoņiem. Tādu, tā saucamo "naturalizējamo" ir daudzi desmiti tūkstoši. Tas ir viņu protests pret pašreizējo naturalizācijas kārtību! Uz sākumā minēto vēstuli, saņēmu Naturalizācijas pārvaldes vadītājas Adermanes laipnu un tukšu atbildi, jo tai brīdī viņa meklēja jumtu - LC. Jautājums no citas puses, proti krievalodīgo apspiešana. Pievērsīsimies Anglijai. Tur vispār nevar saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ja nepietiekami zina angļu valodu. Otrkārt, ja viņi iebraukuši Anglijā bērni un nav kļuvuši par Anglijas pavalstniekiem, viņiem nevar būt īpašuma tiesību. Man bija pazīstams datorfirmas pirmā persona, viņš rakstīja veidlapā "Swiss" šveicietis. Nesapretu kāpēc viņam jāraksta tautība, ko pat, ja nemaldos, pase neprasa. Izrādījās, ka viņš nevar būt firmas īpašnieks, jo nav Anglijas pavalstnieks. Īpašniece bija viņa sieva, anglete, lai gan ar šo biznesu viņai nebija nekāda sakara. Kas attiecas par to, ko un kādā interpretācijā mūsu masu mēdiju raksta, vislabākā intervija bija 21.10 vakarā pec panorāmas ar Šmidri. Ticamības un objektīvitātes realitāte ir vairāk nekā zema, vienpusīga. Jā tāda viņa ir, kāda ir. Tādu veido pašreizējie pie varas esošie politiskie spēki, jo masu mēdiji ir viņu rupors un atspulgs. Tāda ir mūsdienu Latvijas realitāte. Vieni, lai sevi paceltu, visas nelaimes cenšas uzvelt citiem, lai gala rezultātā ne par ko neatbildētu, jo "kā gan var nesolīt"!?!. Par kādām cilvēku tiesībām mēs runājam vai varam runāt, ja tūkstošiem apsūdzēto gadiem gaida tiesu, pat (preses fakts) trīs gadus par it kā 25 latu nozagšanu. Visiem viņiem nav zināms, kas ir atņēmis balsošanas tiesības, izņemot iestāšanos Eiropas savienībā. Tās nebūt nav vienīgās problēmas, kas kropļo Latvijas dzīvi, veido nozgto un izlaupīto Latviju. Es savā garajā mūžā neesmu lasījis neviena vēstnieka līdzīgu tām, kādas pēdējā laikā ir teicis ASV vēstnieks. Vienlaicīgi tās ir rūpes par mums dārgo Latviju, no otras - tā ir ļoti smaga apsūdzība Latvijas politiskajiem vadītājiem.

Pēteris, pj@apollo.lv

Lūdzu iepazīstināt Profesori Ilgu Apini.

Saistītie raksti
Citi autora darbi