Diskusiju sērijas “Mazākumtautību izglītības un starpkultūru izglītības nākotne Latvijā” rezultāti 0

Tas, ka mazākumtautību izglītības reformas ieviešanas gaita tiek atšķirīgi vērtēta dažādās sabiedrības grupās un trūkst patiesa dialoga šajā jomā, nozīmē, ka saspīlējums būtu bijis mazāks, ja reformu ieviestu saskaņā ar komunikatīvās demokrātijas koncepciju

Iesaki citiem:

Visu ieinteresēto pušu līdzdalība sabiedrībai svarīgu jautājumu apspriešanā ir būtisks priekšnosacījums lēmumu pieņemšanā attīstītajās sabiedrībās. Tas, ka mazākumtautību izglītības reformas ieviešanas gaita tiek atšķirīgi vērtēta dažādās sabiedrības grupās un trūkst patiesa dialoga šajā jomā, nozīmē, ka reformas ieviešanas radītais saspīlējums būtu bijis mazāks, ja tā notiktu saskaņā ar komunikatīvās demokrātijas koncepciju.

Ar diskusiju sērijām “Mazākumtautību izglītības un starpkultūru izglītības nākotne Latvijā” Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS centās vecināt atklātu un konstruktīvu diskusiju par sabiedrībai svarīgiem un aktuāliem izglītības politikas aspektiem starp izglītības politikas veidotājiem un dažādām mazākumtautību izglītības un starpkultūru izglītības nākotnē ieinteresētām grupām.

Laika periodā no 2004. gada novembra līdz 2005. gada aprīlim PROVIDUS organizēja trīs diskusijas – par lēmumu pieņemšanu mazākumtautību izglītības politikā, par starpkultūru izglītību Latvijas skolās un par vienlīdzīgu pieeju izglītībai daudzveidīgā sabiedrībā. Diskusiju sērijā piedalījās skolotāji, skolēni, skolēnu vecāki, politiķi, Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi un eksperti. Diskusiju organizēšanā tika īstenoti sekojoši principi:


  • Konfliktu risināšana, nevis atšķirību apspiešana
    Diskusijas mērķis bija nevis pasvītrot pušu pozīciju noteiktību un atrast papildus pamatojumus jau esošajām pozīciju atšķirībām vai uzspiest vienu dominējošu pozīciju diskusijas dalībniekiem, bet atrast kopīgus saskarsmes punktus un identificēt kopīgus mērķus, kas var kalpot kā pamats konstruktīvai sadarbībai nākotnē.

  • Atklāta diskusija
    Diskusijas gaitā izdiskutētie jautājumi, atrastie grupu interešu sakritības un nesakritības punkti apkopotā veidā būs pieejami visiem interesentiem.

  • Plašākas sabiedrības iesaistīšana
    Diskusiju apkopojumi, kā arī raksti par tēmu ‘Mazākumtautību izglītības un starpkultūru izglītības nākotne’ tika publicēti sabiedriskās politikas portālā politika.lv.


Publicējam apkopojumu par diskusijas rezultātiem, kā arī dalībnieku ieteikumus politikas veidotājiem un skolām.


Diskusiju rezultātu apkopojums

Diskusiju mērķauditorija bija ļoti daudzveidīga, tajā tika pārstāvēti gan politikas veidotāji, gan arī tie, kas strādā un mācās skolās, tāpēc viedokļi par mazākumtautību izglītības un starpkultūru izglītības jautājumiem, problēmām un to risinājumiem bija ļoti dažādi, atsevišķos gadījumos izskanēja diametrāli pretēji viedokļi, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā situāciju sabiedrībā un izglītības politikā. Tomēr dažas likumsakarības bija acīmredzamas visu trīs diskusiju gaitā.


I. Mazākumtautību izglītības reformas ieviešanas problēmas ir saistītas ar izglītības sistēmas vadību kopumā:

Kā var redzēt no diskusiju apkopojumiem, mazākumtautību skolu skolotāju un skolēnu viedokļi par to, cik kvalitatīvi līdz šīm tika izstrādātas un ieviestas pārmaiņas mazākumtautību izglītībā, pārsvarā ir kritiski. Var izdalīt 2 galvenos iemeslus, ko mazākumtautību skolu pārstāvji nosauc, pamatojot savu kritisko attieksmi pret ‘reformu’:


  • Par politikas ieviešanu atbildīgās iestādes bieži maina savu nostāju atkarībā no politiskās vadības nomaiņas, netiek nodrošināts stabils pamats izglītības politikas izstrādei un ieviešanai:



‘Ar katru ministru nāk jauna politika. Neviens no viņiem nav turpinājis to, ko iesācis iepriekšējais. Un skolai jācieš, jāpilda lēmumi.’ (mazākumtautību skolas direktore)

‘Tik ilgi, kamēr Latvijā būs īslaicīgas valdības, nevar īstenot izglītībā ilgtermiņa programmu, jo katra valdība raksta savu deklarāciju. Teorētiski Saeima apstiprina izglītības koncepciju, bet neviens to nevar īstenot.’ (IZM pārstāve)

‘Problēmas ar izglītības likumu radās, jo to neapsprieda ar sabiedrību. Tagad mums apsolīja likumu par minoritāšu skolām…Vasarā bija tā: mēs šo likumu apspriedīsim, ielūgsim minoritāšu pārstāvjus, pastāv liels daudzums reģistrēto organizāciju, kuras varētu piesaistīt likuma apspriešanai. Bet kur tagad ir likums, apspriešana un tā grupa, kura taisījās šo likumu pieņemt?

…Man liekas, ka tieši zinātniskās metodoloģijas centrs būtu tas mehānisms, kas varētu stabilizēt esošo situāciju izglītībā. Ja katrs lēmums, kas ir saistīts ar pārmaiņām izglītībā, izietu caur šo centru, tad politiķi nevarētu pieņemt kardinālus lēmumus, vadoties tikai no savas partijas prioritātēm.’ (mazākumtautību skolas skolotājs, tagad – Rīgas Domes deputāts)


  • Pārmaiņu plānošana nenotika tiešā sadarbībā ar skolām, ņemot vērā reālus ierobežojumus (skolotāju vecumu, kvalifikācijas) un piedāvātais modelis vidusskolai nav pietiekoši elastīgs:



‘Mana skola ir viena no lielākajām valstī, mums vidējais skolotāju vecums ir 50 gadi. Kas notiks pēc 10 gadiem? Nav tā, ka nebūs (tikai) skolotāju, kuri pasniedz krievu valodā – es zinu latviešu skolu, kur nav ķīmijas skolotāja! Tas pats ir ar bilingvālo izglītību. Reformai vajadzēja sagatavoties reāli un desmit gadus iepriekš zināt, ko mēs darīsim šodien, rīt, parīt.’ (mazākumtautību skolas direktore)

‘Skolai jābūt lielākām izvēles iespējām – pašlaik skolas izvēlas, kurus priekšmetus pasniegt latviski, vadoties no resursiem un skolotāju valodas zināšanām, nevis “kā būtu labāk”.’ (mazākumtautību skolas skolotāja)


II. Integrācijas instrumenti, kurus diskusiju dalībnieki vērtē kā viennozīmīgi pozitīvus, ir mazākumtautību skolu sadarbība ar skolām ar latviešu mācībvalodu, kā arī divplūsmu skolas.

Gan skolu direktori, gan jauniešu organizāciju pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc plašākas sadarbības starp latviešu mācībvalodas un mazākumtautību skolām, pēc latviešu un mazākumtautību jauniešu kontaktu paplašināšanās:

‘Mūsu skola ir Pļavniekos, mums bija projekts kopā ar latviešu skolu, kas atrodas 500 metru attālumā. Žēl, ka agrāk nepazinām viens otru - tagad esam ļoti labi draugi. Pie tā, ka skolnieki ir sadalīti divās dažādās grupās, nedrīkst vainot ne skolotāju, ne direktoru, kaut gan no politiķiem ļoti bieži dzirdu - ja kas nav kārtībā, tad vainīgs direktors. Mums jāveic šis darbs kopīgi.’ (mazākumtautību skolas direktore)

‘Es ierosinu, lai starp skolām, starp jauniešu NVO notiktu cieša sadarbība. Mēs daudz varam runāt par skolotājiem, bet jaunieši būs nākotnes skolotāji, un, ja paliks tas pats naids, kas pašlaik ir ļoti daudzos jauniešos, un, ja tas saglabāsies vēl 10 gadus, tad mēs varēsim par to pašu runāt arī pēc 20 gadiem.’ (jauniešu organizācijas pārstāvis)

‘Manuprāt, divplūsmu skola ir viens no modeļiem, kā var realizēt gan iesaistošu lēmumu pieņemšanu, gan dzīvē īstenot bilingvālo izglītību. Mums ir ideāls variants - skolā puse skolnieku ir krievi un citu mazākumtautību pārstāvji un puse latviešu. Atslēgvārdi ir atklātība, uzticība un attieksme.’ (divplūsmu pamatskolas direktors)

‘Par projektiem - man šķiet, ka tie vairāk vajadzīgi blakus esošām skolām un blakus dzīvojošajiem, jo, kad mēs aizbraucam pāri robežai, tad mēs jau zinām, ka mēs te esam atbraukuši, lai sadzīvotu, draudzētos un kaut ko jaunu uzzinātu.’ (izglītības eksperte, LU pasniedzēja, skolnieces māte)


III. Daudzi diskusiju dalībnieki uzsver, ka nepieciešama attieksmes maiņa pret starpkultūru izglītību latviešu mācībvalodas skolās.

Kamēr daudziem mazākumtautību skolu skolotājiem bija iespēja iepazīties ar starpkultūru izglītības pamatiem, apgūstot bilingvālās izglītības metodiku un iesaistoties integrācijas projektos, latviešu skolu skolotājiem tādas iespējas bija salīdzinoši mazākas, tomēr nepieciešamība pēc starpkultūru izglītības viennozīmīgi pastāv arī latviešu skolās:

‘Latviešu valodas skolotāji mazākumtautību skolās ir vairāk vai mazāk gatavi risināt arī starpkultūru izglītības jautājumus - viņi ir apguvuši pamatprincipus, ir literatūra. Savukārt skolotāji latviešu skolās, neteikšu, ka pilnībā dzīvo tumsonībā, bet tādā pamestībā gan – tieši jaunāko metožu iepazīšanas ziņā... Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka latviešu skolas jau sen vairs nav monoetniskas, tur ir ļoti daudz dažādu skolēnu un katrs ir ar savu izpratni, emocionālo attieksmi.’ (Latviešu valodas apguves valsts aģentūras pārstāve)

‘Ir pilnīgi pašsaprotami, ka nepieciešama starpkultūru izglītība, jo to nosaka objektīvā dzīve. Neviens nevar mūsdienās palīst zem segas, neliekoties ne zinis par pārējo pasauli, jo gan jau kāds viņu zem tās segas iztraucēs, un tad gulētājs jutīsies ļoti apjucis, nesagatavots un nelaimīgs.’ (latviešu mācībvalodas skolas direktore)

‘Kad IZM iedalīja mūsu centram finanses, kuras mēs izmantojām, lai piedāvātu latviešu skolām bezmaksas kursus par starpkultūru izglītību sākumskolā, uz trīsdesmit vietām atsaucās desmit cilvēki. Mēs esam gatavi izglītot, skaidrot un runāt par šīm lietām, bet pirms tam cilvēkam ir jāatzīst, ka starpkultūru izglītība attiecas arī uz viņu, ne tikai uz mazākumtautībām.’ (pedagogu tālākizglītības kursu vadītāja)


IV. Sabiedrībā nepastāv vienots viedoklis par to, cik labi Latvijas izglītības sistēma nodrošina vienlīdzīgu pieeju izglītībai visiem bērniem

Daži diskusiju dalībnieki uzskata, ka Latvijā nepastāv problēmas ar vienlīdzīgu pieeju izglītībai dažādu etnisko un lingvistisko grupu pārstāvjiem, un atzīmē, ka Latvijas likumdošana nodrošina vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no tautības, rases un sociālā stāvokļa. Citi dalībnieki izteica bažas, ka reālajā praksē no nevienlīdzības cieš dažu sabiedrības grupu bērni – piemēram, čigānu minoritātes pārstāvji un skolēni tajās mazākumtautību skolās, kur resursu trūkuma dēļ reformās gaitā cieš izglītības kvalitāte. Par atsevišķu problēmu tika nosaukta arī skolēnu dalīšana ‘latviešu’ un ‘krievu’ skolās.

‘Varētu teikt, ka mums jau viss ir kārtībā, bet, raugoties atkal no cita viedokļa, mums ir pietiekami daudz problēmu. Par ko jāsatraucas? Manuprāt, par to, ka mūsu izglītības sistēma patiešām sadalās latviešu un krievu skolās. Tātad ir jāmeklē, kur tur ir nevienlīdzīga pieeja, kas rada spriedzi vai stresu. Man ir ne tikai aizdomas par stresu, bet vienā otrā gadījumā tas pat ir ļoti labi redzams, piemēram, demonstrējot uz ielām.’ (LVAVA pārstāve)

‘Latvijas izglītība atbilst ļoti daudziem labākajiem pasaules paraugiem, kas garantē šo vienlīdzīgo pieeju. Tur, kur vienlīdzīga pieeja klibo, iespējams, ka indivīdam nav pietiekoši apstākļi, lai īstenotu savu izvēli. Viņš dzīvo sliktā ģeogrāfiskā vietā un nevar izvēlēties mācīties kādā citā skolā. Bet tas nenozīmē, ka nav tiesības, kas garantē vienlīdzību.’ (IZM pārstāvis)

‘Segregācija atsevišķās čigānu klasēs notiek visās vietās, kur čigāni tiek pārstāvēti diezgan nopietnā apjomā, un šo klašu un mācību satura izvērtēšana nav veikta oficiālā līmenī… Ventspilī ir vakarskola, un tur ir vairākas čigānu klases; Tukumā ir atsevišķa klase, kur viņiem notiek mācības otrajā maiņā; Sabilē tā ir atsevišķa klase, kur mācās tikai čigānu bērni. Skolotāji apgalvo, ka viņi mācās pēc vispārējās izglītības programmas, bet praksē reizēm viņi pasaka: “Nu, mums nav angļu valodas, jo tas varētu arī neatbilst viņu līmenim”.’ (Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāve).

‘Mēs gribam runāt par izglītības kvalitāti, kādu saņemsim, un par to, kā mēs visi valstī kopā dzīvosim.’ (mazākumtautību skolas skolniece)


Diskusiju dalībnieku ieteikumi

Politikas veidotājiem

I. ‘Pēcreformas’ situācijas analīze


  • Nepieciešams veikt pētījumus par pārmaiņu ieviešanas gaitu mazākumtautību vidusskolās un par valodu proporcijas izmaiņu ietekmi uz izglītības kvalitāti.



‘Jāveic vairāk pētījumu par reformas situāciju skolās... Lai varētu objektīvi spriest par notiekošo, vairāk jāuzticas profesionāļiem.’ (Rīgas Domes izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārstāve)

II. Pētnieciska metodoloģijas centra nepieciešamība veiksmīgai izglītības sistēmas reformai


  • Vairāki diskusiju dalībnieki atzīmēja, ka Latvijā pastāv nepieciešamība pēc pētnieciskā metodoloģijas centra, kas sagatavotu zinātniski pamatotas reformas izglītības sistēmas vajadzībām.



‘Zinātnisks metodoloģijas centrs būtu tas mehānisms, kas varētu stabilizēt esošu situāciju izglītībā. Ja katrs lēmums, kas ir saistīts ar pārmaiņām izglītībā, izietu caur šo centru, tad politiķi nevarētu pieņemt kardinālus lēmumus, vadoties tikai no savas partijas prioritātēm.’ (mazākumtautību skolas skolotājs)

‘Piekrītu arī tam, ka jābūt pedagoģijas zinātnes institūtam, kas varētu izstrādāt jaunas programmas, organizēt kursus, risināt problēmas.’ (vecāku apvienības VISI pārstāve)

III. Jauno skolotāju sagatavošana aktuāliem izglītības sistēmas izaicinājumiem


  • Gan skolu pārstāvji, gan citi diskusiju dalībnieki uzsvēra nepieciešamību plānot pedagogu izglītības attīstību, ņemot vērā esošās cilvēkresursu problēmas un izaicinājumus Latvijas skolās, kā arī plānotās pārmaiņas – piemēram, bilingvālās izglītības ieviešanu arī latviešu mācībvalodas skolās.



‘Pārejas laikā uz multilingvālu izglītību būtu ļoti jauki, ja laicīgi noreaģētu cilvēki gan no ministrijas, gan no LU un citām pedagogu izglītības iestādēm, jo es nezinu, vai tiek apmācīti skolotāji, kuri reāli var strādāt vairākās valodās.’ (Latvijas skolēnu padomes valdes pārstāve)

‘Kurš ir domājis par visu sistēmu kopumā? Mana skola ir viena no lielākajām valstī, mums vidējais skolotāju vecums ir 50 gadi. Kas notiks pēc 10 gadiem?’ (mazākumtautību skolas direktore)


Skolām

III. Latviešu mācībvalodas skolu skolotāju iesaistīšanās starpkultūru izglītības principu apguvē

‘Es domāju, ka pamatvienība ir un paliek skolotāju izglītošana. Ir ļoti labi, ja ir pozitīvie piemēri, bet, ņemot vērā projektā “Atvērtā skola” gūto pieredzi, … nevajag gaidīt, ka rezultāti būs vienā, divos, trijos gados, jo attieksmju veidošana paņem laiku. Es runāju par to pieredzi, kādu guvu kā lektore, vadot kursus starpkultūru izglītībā latviešu skolu skolotāju auditorijā.’ (Izglītības attīstības centra pārstāve)

‘Mēs esam gatavi izglītot, skaidrot un runāt par šīm lietām, bet pirms tam cilvēkam ir jāatzīst, ka starpkultūru izglītība attiecas arī uz viņu, ne tikai uz mazākumtautībām.’ (LU lektore)

‘Latviešu skolas jau sen vairs nav monoetniskas, tur ir ļoti daudz dažādu skolēnu, un katrs ir ar savu izpratni, emocionālo attieksmi. Ja skolotājs mācīs tā, kā pirms piecdesmit gadiem, rezultāti nevar būt veiksmīgi.’ (LVAVA pārstāve)

IV. Mazākumtautību skolu pārstāvju lielāka līdzdalība profesionālās asociācijās, ar kurām konsultējas izglītības politikas veidotāji

‘Ir viena lieta, kas apgrūtina politiķu diskusiju ar izglītības darbiniekiem - nav iespējams apkopot visus viedokļus. Es ieteiktu krievu skolu pārstāvjiem aktīvāk iesaistīties Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā, kas ir visvairāk respektēta. Krievu skolu direktori tur nav sevišķi plaši tur pārstāvēti, līdz ar to, kad tiek ņemts vērā šīs organizācijas viedoklis, krievu skolu uzskati par notiekošajiem procesiem nav atspoguļoti.’ (Saeimas deputāts, TP)

V. Lielāka skolēnu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā skolā


  • Skolēnu un jauniešu organizāciju pārstāvji diskusijās uzsvēra nepieciešamību iesaistīt jauniešus skolas darba plānošanā un starpkultūru izglītības jautājumu risināšanā kā aktīvus un līdzvērtīgus skolotāju partnerus, nevis kā pasīvus ‘izglītības saņēmējus’.



‘Par to, kas tad palīdzēs skolotājam starpkultūru izglītībā, es gribētu teikt, ka tie esam mēs paši – jaunieši. Aktīviem jauniešiem ir iespēja doties uz Eiropas Padomes un Eiropas Savienības semināriem. Tur vienā auditorijā būs aptuveni trīsdesmit jaunieši un gandrīz katrs runās savā valodā. Tie paši jaunieši atbrauc uz šejieni un stāsta par to skolās.’ (starptautiskas jauniešu organizācijas pārstāvis)

‘Diemžēl skola daudzās nozīmēs nav demokrātiska. Desmit gadu laikā mēs varētu panākt kaut vai to, ka skolēni elementāri piedalās saimnieciskā un mācību darba plānošanā. Tādas skolas, kur skolotāji, skolēni un skolas personāls ir pilnīgi vienlīdzīgi demokrātijas vislabākajā izpratnē… - tas būtu brīnišķīgi.’ (Latvijas skolēnu padomes valdes pārstāve).

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi