Latvija 2026 - gudras politikas lielvalsts

Ievaddiskusija par gudru politiku Latvijā - idejas tam, kā Latvijai 10 gadu laikā kļūt par gudras politiku lielvalsti

Iesaki citiem:

2016. gada jūlijā domnīca PROVIDUS sadarbībā ar Datu skolu un Skepticafe festivālā LAMPA iesāka pasākumu sēriju, kas ir veltīta gudras politikas tēmai. Šīs diskusijas vadmotīvs bija ambiciozs - kā Latvija tapt par gudras politikas lielvalsti? Šī gada jūlijā pievērsīsimies konkrētākām tēmām, bet šobrīd aicinām iepazīties ar pirmās diskusijas interesantākajām idejām!


Sarunas dalībnieku idejas tam, kādai būtu jāizskatās gudras politikas lielvalstij un kā sākt ceļu uz šo mērķi:

1. Vajadzētu pierādījumos balstītu pieeju padarīt par lēmumu pieņemšanas higiēnas jautājumu - tādu lēmumu pieņemšana, kuru pamatā nav pierādījumi, jābūt attaisnotai tikpat reti, cik atkāpēm no higiēnas prasībām.

2. Valsts pārvaldei jāiemācās pasūtīt pētījumus tā, lai pētījuma rezultāti būtu noderīgi jaunu lēmumu pieņemšanai - lai pētījuma pasūtītājs spētu noformulēt, ko konkrēti viņš vēlas uzzināt un lai pētījumā netiktu atreferētas tikai visiem zināmas lietas. Vienlaikus tā ir iestāžu un politisko amatpersonu atbildība kvalitatīvu pētījumu rezultāti nevis "ielikt atvilktnē", bet gan izmantot savā darbā.

3. Jānodrošina pierādījumu, datu savākšanas politiskā neatkarība. Viens no paņēmieniem - atvērto datu kustības principi.

4. Ne tikai politikā, bet arī sabiedrībā vajadzētu jāsamazina tolerance pret nekvalitatīvu argumentāciju un "politikā balstītiem pierādījumiem"

5. Būtu jāiemācās uzticēties kvalitatīviem pierādījumiem, nevis sākt tos apšaubīt tikai tādēļ, ka tie neatbilst saviem priekšstatiem vai šķiet, ka pētnieks angažēts. Šim nolūkam jāvienojas, ko vispār uzskatām par pierādījumiem un kas nosaka to kvalitāti.

6. Jāizveido tādi kontroles mehānismi, kas politisku brāķi savlaicīgi apturētu. Jābūvē tāda valsts pārvalde, kas spēj "amortizēt politiķu ākstīšanos". Pēdējais bastions varētu būt Saeimas Analīzes centrs, bet jādomā arī par politisko partiju iekšējās analītiskās kapacitātes audzēšabu.

7. Jāpārskata politikas, kas tiek īstenotas inerces pēc - dažādu ministriju budžeta bāzes pārskatīšanas process rāda, ka diemžēl joprojām tādu ir daudz.

8. Jāmāk atrast un regulāri ievākt datus - tā, lai jautājumus par suņu īpašniekiem nenāktos lemt, nezinot ne suņu īpašnieku skaitu, ne arī sociāli ekonomiskos rādītājus.





Metodes gudrākas Latvijas veidošanai, kuras varam izmantot mēs katrs:
* ja redzi kvalitatīvu analīzi, labus pierādījumus, pacenties informēt un izdarīt spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem, lai viņi šo analīzi: a) pamanītu, b) lai tā tiktu ņemti vērā
* neakceptē muļķīgus, acīmredzami nepamatotus argumentus, ja tos izsaka nozīmīgas amatpersonas - pieprasi kvalitatīvāku argumentāciju, iedziļinies argumentos!
* rādi priekšzīmi savā jomā - centies izmantot kvalitatīvākos no iespējamiem argumentiem/pierādījumiem
* katram jāattīsta prasme nodalīt pierādījumus no ideoloģijas (pārliecības) - abiem ir sava vieta lēmumu pieņemšanā, bet tos nevajadzētu sapludināt
* mēs katrs varam iemācīties uzdot tādus jautājumus par savu darbu, kas ir jēgpilni un kas var palīdzēt pilnveidoties (kvalitatīva atgriezeniskā saikne)
* apmainies ar veiksmes stāstiem, lai labo pieredzi varētu pārņemt arī citi cilvēki, iestādes, organizācijas, politiķi! Centies novērtēt to, ko citi dara labi un no viņiem mācīties
* mūsdienu cilvēkam būtu jāapgūst datu lasītprasme - kaut pamata līmenī
* mums katram jāiemācās sadzīvot ar sabiedrības un pārvaldes sarežģītību - to, ka pierādījumi ne vienmēr atrisinās visas problēmas, dažkārt būs pretrunīgi un spēja ar tiem strādāt nav automātiska, bet gan ir jāmācās.

Diskusijas ieraksts pieejams šeit:


Vaimanu koris un diskusija "Kā Latvijai kļūt par pierādījumos balstītas politikas lielvalsti? from Think Tank PROVIDUS on Vimeo.



Sarunā moderēja Skepticafe Edgars Lapiņš. Piedalījās: Latvijas Republikas valsts kontroliere Elita Krūmiņa, Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, Saeimas deputāte un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Domnīcas PROVIDUS vadošais pētnieks Valts Kalniņš, izglītības tehnoloģiju uzņēmuma Edurio dibinātājs Ernests Jenavs un Datu skolas vadītāja Nika Aleksejeva.


Finansiālu atbalstu projektam “Vaimanu koris par zināšanās balstītas politikas trūkumu Latvijā” sniedz Borisa un Ināras Teterevu fonds

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi