Diskursīvā nespēja 7

Brežņevs ļoti demokrātiski atļāva bez speciālās sankcijas pulcēties un diskutēt slēgtajās telpās – virtuvēs. Tagad mums jācīnās par tiesībām turēt mājās vairāk kā divus litrus alkohola, jo pretējā gadījumā virtuves demokrātijai būs vāks.

Iesaki citiem:

Diskursa jēdziens nozīmē to, ka cilvēku savstarpējās attiecības tiek veidotas valodā un tiek uzspiestas ar valodu. Pēdējo nedēļu politiskais diskurss veido mitoloģisko pasauli, kurā rīkojas tumsas spēki un naidīgas rokas. Saucieni pēc gaišiem prātiem katram prasa pieņemt vienu no pusēm. Racionālo loģisko izvēli nav iespējams izdarīt pēc definīcijas, jo tas, kurš nav ar “mums”, tas ir pret “mums”. Pasakā “12 mēneši” untumainai princesei decembrī sagribējās sniegpulkstenīšu. Ar vienu pavēli tika pasludināts marts, ar otru pavalstniekiem pavēlēja sagādāt puķes. “Ir dumpinieks tas, kurš saka, ka sniegpulkstenītes nezied!” – iedzīvotājus brīdināja princeses policija.

Aizvadīto nedēļu presē bija divas galvenās tēmas – valdības veidošana un krievu skolu reforma. Abu tematu iztirzāšana norāda uz diskursīvās demokrātijas trūkumiem. Problēma ir ne tik daudz žurnālistos, katrā ziņā ne tikai viņos. Pašu politiķu teiktais abos jautājumos bija pārpildīts ar tautoloģijām, ko varētu uzskatīt par jautrām vārdu spēlēm, ja vien tas nebūtu kareivīgi primitīvi.

26. februārī laikrakstā Diena toreizējais izglītības ministrs K.Šadurskis uzstājās ar trāpīgi nosauktu rakstu “Dialogs ar sabiedrību – mīti un patiesība”. Ministra piesauktais buramvārds “dialogs” gan neradīja jaunu demokrātisku realitāti. Viņa diskursīvās uzvedības stils pierāda, ka amatpersona domā mitoloģiskajās kategorijās, sašķirojot cilvēkus “labajos” un “sliktajos zēnos”. Atšķirīgo viedokļu paudējus autors izslēdz no to personu loka, kam būtu tiesības runāt par skolu reformu un visus nediferencēti pielīdzina cilvēkam, “kas ienīst šo valsti”. Uzskatu dažādības izpausme ir vispārināti definēta kā “cīņa pret Latvijas valsts interesēm”, “labi organizēta pret mūsu valsti vērsta graujoša darbība”. Varu iedomāties, kādu leksiku izglītības ministrs lietojis “dialoga” situācijā savā kabinetā, ja rakstā nacionālajā kvalitatīvajā liberālajā laikrakstā parādās šāda retorika. Bijušais ministrs rakstā nav pieminējis ieinteresētās grupas argumentus pret reformas saturu, nav analizējis šaubas un bažas, lai mierinātu un pārliecinātu oponentus. Nu, mēs jau zinām, ka “muļķu zemes iedzīvotāji” ir paši vainīgi, ka nekā nesaprot.

Pretējā puse neatpaliek. Zinātņu doktors J.Pliners zinātņu doktoram K.Šadurskim iekož ar “Marta tēzēm” 12. marta Čas: “histērija”, “politiskie kucēni”, “Kanādas pensionāre”, “izdzimteņu demokrātija”. Vārdu krājums rosināja manu fantāziju un es jau iztēlojos, kā pedagogs Pliners ar lineālu sit pa pirkstiem skolēniem, kas nesaprot skolotāja Plinera pasniegto priekšmetu.

Otra nedēļas tēma – valdības veidošana. Šis process tiek interpretēts divējādi, no vienas puses kā eksakta tehniska procedūra (viss ir “pilnīgi skaidrs” tam, kurš prot skaitīt līdz 51), no otras puses kā civilizācijas katastrofa (arī viss ir “pilnīgi skaidrs”, jo tie, kas nav ar mums, ir pret mums). No politiķu teiktā nebija iespējams saprast, ko viņi zina par šo valsti, no kā tā sastāv, kur ir kādas problēmas, kādi ir risinājumi. No kritiķiem nevarēja saprast, kādas ir intereses valdībai, kāpēc tādas un kāpēc 13. neatkarības gadā pēkšņi latvieši izrādījās tik promaskaviski noskaņoti. Netika izvērtēts arī “Jaunā laika” fenomens sabiedrībā. Runāja par personālijām – biežāk medicīniskā (“nenosvērts”), retāk astronomiskā žargonā (“marsietis”). Arī Tautas partija, kurai vienmēr ir gatavas programmas un grafiki, nevarēja izstāstīt, ko izdomājusi, sēdēdama opozīcijā. A.Slakteris kādā partijas pasākumā, kura fragmentu rādīja TV “Panorāma”, gandrīz vai raudāja, stāstot par “Jaunā laika” atstāto mantojumu. Tā sirsnīgi, emocionāli. Ko darīt, jaunajā valdībā zina tikai kultūras ministre: ministrijas darbinieki būtu jāpārtaisa par skandināviem. Valdības deklarācija savukārt sola “veicināt”, “attīstīt” un “sekmēt”. Tādu darbības vārdu, kas liecinātu par atbildības uzņemšanos par domām un rīcību, nav. Mūsu kultūrā nav tradīcijas uzņemties atbildību par teikto vai darīto, tāpēc plāni vienmēr tiek izteikti ar darbības vārdiem “veicināt”, “sekmēt”, nekad – “es uzskatu, ka jādara tā, jo”.

Politiskais diskurss ir pārliecināts, ka pasauli uz priekšu virza saliedēta gaišo prātu grupiņa. Vienīgā problēma – kā likvidēt pretestību no to cilvēku puses, kuri neizprot savu labumu. Kā, kāpēc un ko gaišie prāti zina par apkārt notiekošo – šis jautājums nav debatēts un atgriezeniskā saite tiek ignorēta. Neatkarības gados pilsoniskā sociālā aktivitāte ir bijusi zema. Tam ir daudzi iemesli: marksisma kā ideoloģiskā piesega diskreditācija, arodbiedrību vājums, bezdarba draudi un sociālās solidaritātes trūkums sabiedrībā. Šādos apstākļos nebija grūti diskvalificēt atšķirīgos viedokļus, šķeļot interešu grupas. Skolotāji streikotāji tika pretstatīti vecākiem, medmāsas – pensionāriem, zemnieki – autopārvadātājiem. Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” K.Kariņš perfekti demonstrēja, kā var izvairīties no diskusijas. Uz vēsturnieces I.Kreituses aizrādījumiem par politiskā procesa īpatnībām Latvijā K.Kariņš atbildēja lakoniski: “viņa mani kritizē tāpēc, ka es viņai nepatīku”. Vēsturniece I.Kreituse samulsa un apklusa. Ko gan var pateikt šajā situācijā?

Politiķu praktiskā rīcība ir ticība vārda maģijai. Atkārtojot frāzi “mēs esam labējie”, cilvēki kļūst par labējiem, realitātes reformēšanai pietiek nodrukāt dekrētu. Ja vārds nematerializējas, tad par vainīgo tiek uzskatīts ierindas cilvēks, nejēga, kurš skolas reformas likumu interpretē ne tā, kā tas būtu jāinterpretē. Jaunā kultūras ministre uzskata, ka problēmas ir tāpēc, ka ministri lieto formālu uzrunas formu.

Vājā atgriezeniskā saite, savukārt, neļauj pārbaudīt, vai eventuālie lēmumu izpildītāji saprot un spēj izpildīt to, ko prasa burtu kombinācijas dekrētā. Un, kā izrādās, šo burtu nozīmes tiešām nav stingras. Piemēram, Rīgas Domes amatpersona E.Vēbers Neatkarīgajā Rīta Avīzē 8. martā skaidro, ka “valsts valodā mācāmās vielas apjoms mazliet pārsniegs 50 procentus, bet nesasniegs 60”. Oliņš-Boliņš Alisei mācīja: “Kad es lietoju vārdu, es ar to apzīmēju tieši to, ko es gribu apzīmēt”. Piemirstajā padomju valodā skaitlis “60” vienmēr ir nozīmējis “gandrīz 60”, “varbūt 60”. Atkarībā no konteksta.

Valsts pārvalde izvairās no negatīvās atgriezeniskās saites, ierobežojot kolektīvās rīcības iespējas, jo baidās risināt problēmas šeit un šodien. Jaunajos likuma grozījumos par bīstamu uzskatīts arī tāds pasākums kā “tikšanās ar deputātiem”. Grozījumi gan atstāj bumbu ar laika degli, ļaujot bez pieteikuma rīkot gājienus, ko organizē valsts iestādes. Likums vēlreiz būs jāgroza, kad gājienus sāks rīkot iestāžu birokrāti, piemēram, pieprasot algu paaugstinājumu vai solidarizējoties ar nelikumīgi atlaistajiem amata brāļiem. Īstenībā, uzreiz varētu ierakstīt frāzi “vairāk par trim nepulcēties”. Piedodiet par nenopietno toni, bet ir jocīgi saskatīt paralēles ar pagātni, no kuras mēs gribam aizbēgt. 1968. gada augustā tos dažus cilvēkus, kas Sarkanajā laukumā Maskavā mēģināja protestēt pret iebrukumu Čehoslovākijā arestēja ne jau politisko motīvu dēļ. Milicijas protokolā bija teikts ka viņi traucēja potenciālai transporta kustībai. (Un, protams, pikets nebija sankcionēts Maskavas pašvaldībā). L.Brežņevs ļoti demokrātiski atļāva bez speciālās sankcijas pulcēties un diskutēt slēgtajās telpās – virtuvēs. Tagad mums ir jācīnās par tiesībām turēt mājās vairāk kā divus litrus alkohola, jo pretējā gadījumā virtuves demokrātijai būs vāks.

Bailes no publiskā vārda rada demokrātijai nepatīkamu situāciju. Nevaru atcerēties, ka pēdējā laikā kādas sociālās grupas prasība tiktu uzskatīta par pamatotu. Maigākā gadījumā prasītāji tiek definēti kā nejēgas, kuri nesaprot Valsts budžeta veidošanas principus, sliktākā gadījumā – kā naidīgs spēks. Demokrātiskie varas mehānismi automātiski tiek izslēgti, interešu grupas nevar paust savas rūpes diskursīvi un izjustās netaisnības apstākļos tām atliek tikai nediskursīvais rīcības mehānisms. Netiek pieļautas pat teorētiskas diskusijas par jautājumu, kas notiktu, ja, piemēram, skolu reformu atceltu. Tā, savās fantāzijās jau savlaicīgi varējām pieļaut, ka iestāšanās ES izraisīs cenu pieaugumu un šodien mums jau būtu rīcības plāns vismaz komunikācijai ar pilsoņiem. Šobrīd liekas, ka politiķi bērnišķīgi meklē attaisnojumu: gribējām kā labāk, bet sanāca atkal forsmažors. Atkal pie gramatikas kļūdām ir vainīga pildspalva.

Visbeidzot, bailes no publiskā vārda ir pamatotas. Doktora J.Plinera un doktora K.Šadurska kvalifikācija vēl negarantē viņu publiskās runas atšķirību no ormaņu diskursa. Mūsdienu postindustriālās sabiedrības stabilitāti nodrošina trausla līdzsvara noturēšana starp dažādām sociālām grupām, kas prasa savstarpēju interesi par to, kā otra puse izprot un interpretē realitāti.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 21.03.2004 19:03
Man savukārt šī analīze liekas diezgan smieklīga, jo nemaz tādas lietas nav īsti patikas un vēlmes analizēt. Tikai tāda polarizēšanās viedokļos gan ir pēdējā laikā novērojama, būtu interesanti zināt kādā virzienā tas attīstīsies un kā tas viss galu galā radies. Bet par to liberālo laikrakstu, tas jau mazliet jocīgi, man liekas, ka Ozoliņš pēdējos komentāros (līdzīgi gan bijis visu laiku) raksta nu ļoti melnbaltās krāsās...īpaši ar to Maskavas rokas meklēšanu, radot tādu nebeidzamo apli, ko pats uzbur un tad griež. Novērojama tendence nevis lietas diskutēt pēc būtības, bet balstīties uz kādu "neapstrīdamu" aksiomu - Maskavu, Lembergu, "dabiskajām tiesībām" utt, katrā mirklī pēc vajadzības...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 18.03.2004 14:58
You get what you see Aleksi. Diemžēl.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.03.2004 12:55
Piekrītu Annai, ka aizbildināties ar otra cilvēka izteiksmes formas īpatnībām, lai tīšām nesaprastu to, ko viņš grib teikt, ir netikums. Turklāt tas ir Latvijā diezgan izplatīts netikums - līdzīgs tiem, par kuriem savos rakstos runā pats S.Kruks. Es arī neuzskatu, ka visiem vajadzētu burtiski sekot kādam "vienīgajam pareizajam" latviešu valodas lietošanas kanonam, stila rokasgrāmatai, utml.

Tomēr tieši šajā gadījumā nevajadzētu "izrakstīt nabadzības apliecību" cienījamajam raksta autoram - viņš taču ir speciālists tieši komunikāciju nozarē, un, ja nemaldos, māca kaut ko arī topošajiem žurnālistiem. Nesaprotu, kāds sakars ar nacionālismu vai rasismu ir manai lasītāja vēlmei redzēt profesionālu galarezultātu. Manuprāt, raksta kvalitāte nav tik ļoti atkarīga no tā, kāda ir autora dzimtā valoda, bet gan - cik reižu autors ir rakstu pārlasījis un rediģējis pats (vai arī piesaistījis arī profesionālus redaktorus). Gluži tāpat var celt iebildumus, piemēram, arī par latviešu izcelsmes kinokritiķa Normunda Naumaņa sacerējumiem, lai gan pēdējos pāris gados viņa stils ir jūtami uzlabojies.

Joprojām pieļauju domu, ka par pietiekoši sarežģītiem humanitāriem jautājumiem ir vislietderīgāk izteikties tieši tādā veidā, kā tas darīts rakstā "Diskursīvā nespēja"; un varbūt kāds var piebilst kaut ko šai sakarā. Tomēr man, neraugoties uz simpātijām pret autora paustajām idejām, tomēr šķita, ka izteiksmes veidu var acīmredzamā veidā uzlabot. Tas ir īpaši būtiski gadījumos, kad tiek kritizētas citu cilvēku komunikatīvās prasmes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anna1976 17.03.2004 23:36
Piebilde ieprieksh paustajam viedoklim par S.Kruka izteikshanaas prasmi. Zinot, ka Sergejs Kruks nav latvietis, bet speejis apguut latvieshu valodu taadaa liimenii, lai tik sarezhgiitaa pakaapee latvieshu valodaa speetu izteikt tik kompliceetas domas, speeju izteikt vieniigi ceriibu, ka kaadaa dienaa arii 90%latvieshu zinaas krievu vai to pashu miiljo anglju taadaa liimenii, kaa latvieshu zina Kruks. Vai tieshaam mees Latvijaa joprojaam runaajam nevis par idejaam, bet par to "tiiro valodu" kaadaa taas tiek pasniegtas?(neizklausaas peec rasisma, gadiijumaa?) Nav briinums, ka taalaak par vaaveres riteni ne politikaa, ne arii sadziivee taa arii netiekam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anna1976 17.03.2004 23:27
Paldies ljoti cieniijamajam Sergejam Krukam par speeju nostaaties malaa un kritiski izveerteet notiekusho Latvijas politiskaas "biezputras" kaisliigajaas speelees. Diemzheel peec Amerikaa nodziivotiem 2 gadiem un centiigas sekoshanas liidzi kaa elektroniskajiem taa arii drukaatajiem masu medijiem (un veerojot politikju polarizeshanu atbalstiitaajos-labajos un citaadi domaajoshajos-sliktajos), man ir zudushas visas ceriibas, ka jebkur citur ir labaak (jeb citaadaak nekaa Latvijaa). Un es veel atceros, kaa amerikaanji brauca uz Latviju maaciit, kaa veidot demokratiskus medijus demokraatiskaa sabiedriibaa:). Bijusii studente.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.03.2004 23:25
S. Kruks, manuprāt, pievērsies svarīgai tēmai: Kā komunikācijas stils ietekmē politiķu domas un darbus. Tomēr šī paša raksta valodas stils ir pārmēru smagnējs un izplūdis. Es apskatījos autora izmantotos teikuma priekšmetus un izteicējus. Atklājās daudzi teikumi bez priekšmeta (vai ar ļoti abstraktu priekšmetu), kā arī daudzas ciešamās kārtas izteicējos. Lasītāju tas iemidzina un mūsu situācijā ir nevēlami iemigt. Jo neraugoties uz Kariņa, Šadurska un dažu tēvzemiešu nevēlēšanos saprast savus oponentus, viņu valodas bieži ir konkrētākas un labāk piesaista publikas uzmanību. Tādējādi šie cilvēki var gandrīz nemanot uzspiest citiem savu diskursu.

Man, protams, rakstā "Diskursīvā nespēja" patika ieskats Brežņeva laiku virtuvēs, pasaka par princesi un sniegpulkstenītēm, Alise un Humpty Dumpty, kā arī krāšņie piemēri, kuros Latvijas slavenākie politiķi saprata tikai to, ko paši vēlējās saprast. Toties autora piedāvātais "diskurss" skan šādi:

Racionālo loģisko izvēli nav iespējams izdarīt...
...iztirzāšana norāda...
...teiktais bija pārpildīts...
...izpausme ir vispārināti definēta...
...process tiek interpretēts...
...netika izvērtēts ... fenomens ...
Politiskais diskurss ir pārliecināts...
...atgriezeniskā saite tiek ignorēta...

Ja vien "Diskursīvo nespēju" autors nav iecerējis kā pašparodiju, viņš varētu izteikties skaidrāk. Tie, kuriem šķiet, ka strīdi par "teikumu gramatisko centru vieglu uztveramību" šoreiz neattiecas uz politiskās cīņas taisno lietu, var pārlasīt Dž.Orvela eseju Politics and the English Language (1946), sk. http://www.resort.com/~prime8/Orwell/patee.html
"It [language] becomes ugly and inaccurate because our thoughts are foolish, but the slovenliness of our language makes it easier for us to have foolish thoughts." [Valoda kļūst neglīta un neprecīza, ja domāšana ir neaptēsta, bet valodas nevīžība savukārt atvieglo ceļu pie muļķīgām domām.]

Starp citu, kāpēc latviešu valodnieces (vismaz tās, kuras bieži runā par politiku - Ina Druviete, Dzintra Hirša) tik labprāt pieslejas itin cietpaurainai ideoloģijai? Vai tikai tādas domas var pateikt no valodas viedokļa skaisti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 17.03.2004 10:51
Nu ko tu saki Sergej - communication is power, isn't it?

Saistītie raksti
Musmire 255x203

Zaudētā lojalitāte 158 Autors:Providus.lv

Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 6 Autors:Sergejs Kruks