Atslēgvārdi:

Diskursa gūsteknis 13

Mētāšanos ar plikiem apgalvojumiem nevar uzskatīt par nopietnu mediju kritiku, bet tikai par savas personiskās politiskās nostājas izpausmi.

Iesaki citiem:
Burvis 255x203
Foto:iyers

Informācijas un komunikācijas zinātņu doktoram Sergejam Krukam nepatīk, kā Diena atspoguļoja Valda Zatlera izvirzīšanu un ievēlēšanu prezidenta amatā («Kakofēmismi Karabasam», politika.lv, 19.06.07.), un no šīs nepatikas izaug visaptverošs uzbrukums Dienas «arhitekstuālai» ietekmei uz Latvijas sabiedrību, politiķiem, teju visu Latvijas attīstību kopš neatkarības atgūšanas. Beigās tā kā sanāk (grūti gan to simtprocentīgi apgalvot, jo S.Kruks par daudziem jautājumiem nemīl skaidri izteikt savu nostāju), ka Diena pati ir bezmaz vai vainīga pie Zatlera uztiepšanas Saeimai un sabiedrībai: «Neuzklausot oponentu, laikraksts ar boļševistiski (sic) dedzību uzspieda savu redakcionālo redzējumu par liberālo tirgu. (..) Atbalstot to, ko sauc par “neoliberālismu”, avīze, iespējams, atviegloja politiskajai elitei ekonomisko reformu īstenošanu, taču ilgtermiņā valdība un lasītāji ir iemācījušies apslāpēt citas balsis un ignorēt kritiku. Necauršaujamais Aigars Kalvītis ir Dienas paštaisno komentāru māceklis.»

Šādu loģisku pērlīšu virknēšana, protams, ir jautra nodarbe. («Visiem kaķiem ir četras kājas. Zirgam ir četras kājas. Tātad zirgs ir kaķis». Tiem, kam interesē šādi loģiski kalambūri, iesaku ieskatīties lapā Silly Syllogisms[ 1 ]. Taču mētāšanos ar plikiem apgalvojumiem, ko S.Kruks citviet savā komentārā pārmet Dienai, nevar uzskatīt par nopietnu mediju kritiku, bet tikai par savas personiskās politiskās nostājas izpausmi.

Nekavēšos pārāk ilgi pie S.Kruka īpatnējiem pārmetumiem par Dienas izsmalcināto viltību, ziņās pasniedzot faktus, bet komentāros šos faktus vērtējot. Kruks ceļ trauksmi, ka tādējādi lasītājs, pats to nemaz nenojauzdams, sapinās šausmīgos valgos, no kuriem nabaga cilvēks vairs nespēj atbrīvoties: «Diskursa analīzē to sauc par arhitekstualitāti — dažādu kategoriju un statusu teksti mijiedarbojas nozīmes veidošanā. Arhitekstualitātes paņēmieni ļauj Dienai smalki pārkāpt netendenciozitātes principu — lai saprastu objektīvās, bet neviennozīmīgās ziņas, lasītājam ir nepieciešami papildus „špikeri”, kurus var atrast komentāru un viedokļu slejā. Negaidīts (vai arī tīšuprāt paredzēts) efekts var rasties, pateicoties īpatnējai materiālu izvietošanai lapaspusēs. Nozīmi var ietekmēt blakus publicētais raksts, fotogrāfija, piezīme, virsraksta šrifta lielums, teksta daļu izcelšana.» Vārdu sakot, Dienas makets un ziņu atdalīšana no komentāriem nozombē lasītāju, un tikai tādi izredzētie komunikācijas melno mākslu adepti kā pats Kruks spēj sevi glābt no šī baismā likteņa.

Tomēr jājautā — kas tad cits būtu jādara ziņās, ja ne jāizklāsta fakti? Un kas būtu jādara komentāros, ja ne jāizsaka viedoklis par šiem faktiem? S.Kruks laikam lasītājus uzskata par ne gluži pilnvērtīgām būtnēm, kuri nespēj paši vērtēt citu cilvēku argumentus un kuriem ir vajadzīgi «špikeri», lai saprastu, ko viņi ir izlasījuši.

Savukārt Diena uzskata, ka patstāvīgi cilvēki grib dzirdēt skaidri un, ja nepieciešams, asi izteiktu nostāju, kuru viņi tad var vai nu pieņemt vai nepieņemt. Katrā gadījumā, izlasot Dienas komentāru, lasītājam būs skaidrs, ko Dienas komentētājs domā un kāpēc. To gan nevar teikt par S.Kruka rakstīto.

Piemēri šādai domas neskaidrībai nav tālu jāmeklē. Ja, kā redzējām, sacerējuma sākumā S.Kruks Dienai pārmet dažādu uzskatu iemānīšanu lasītājiem ar smalku maketēšanas triku palīdzību, tad raksta beigās pārmetums ir jau pavisam pretējs — ka Diena izsakās pārāk skaidri. Jādomā, ka šis apvainojums — ka «laikraksts ar boļševistiski (sic) dedzību uzspieda savu redakcionālo redzējumu par liberālo tirgu» — atklāj patieso S.Kruka nemiera cēloni.

Kas īsti S.Krukam Dienā nepatīk? Nevis tās valodas stils, makets vai «komunikāciju kultūra», bet gan laikraksta politiskā nostāja. Ne jau tikai šeit ir redzams, ka S.Kruku patiesībā interesē nevis Dienu analizēt, bet gan apkarot tās politiskos uzskatus. Kas, viņaprāt, ir Dienas «lielākā manipulācija» Zatlera ievēlēšanas sakarā? Tā, «protams, ir notikuma freims — «aploksnes»». (Freims — no angļu valodas vārda frame pārboksterēts termins, burtiski «rāmis», sociologu izpratnē — konteksts, kurā kāds notikums tiek ievietots vai izprasts.)

Tātad — ziņās un komentāros izceļot faktu, ka koalīcija izvirzījusi un pēc tam par prezidentu ievēlējusi cilvēku, kurš pats atzīst, ka ir saņēmis no pacientiem naudu, kuru nav uzrādījis savā amatpersonas deklarācijā, citiem vārdiem sakot, ka par Latvijas Valsts prezidentu kļūs iespējams likumpārkāpējs, Diena ir veikusi savu «lielāko manipulāciju».

Kāpēc tā ir manipulācija? Kādai, Krukaprāt, būtu jābūt avīzes nostājai šajā jautājumā? Vai Diena nonāk pretrunā ar saviem vai kādiem plašākiem žurnālistikas principiem, pastiprināti pievēršoties šim Zatlera ievēlēšanas aspektam? Par to ne vārda no zinātņu doktora, kurš sakās aizstāvam pamatotu viedokļu paušanu. Tomēr pārmetums par aplokšņu «freimu» nepārsteidz, jo arī citviet S.Kruks ar nepatiku ir izteicies par uzmanību, ko mediji pievērš korupcijas atmaskošanai augstāko amatpersonu vidū. Spilgts piemērs ir viņa raksts «Jūrmalgeitas cilvēciskās dilemmas»[ 2 ], kurā par Šķēles, Šlesera un Miluša sarunu ierakstiem un to publiskošanas sekām lasāms šāds vērtējums: «Tautas šokam ir teatrāls “atmodas” sindroms: mēs neko nezinājām, pat nevarējām iedomāties, ka tā var notikt. Diez vai demokrātija ir “gaišo” spēku uzvara pār “tumšajiem” dziedošajā vai krāsainajā revolūcijā. Tas ir instruments, kas nodrošina nepārtraukto tirgošanos par interesēm. Būtu dīvaini, ja darījumu cilvēki neaizstāvētu savas privātās materiālās intereses.»

Tātad S.Kruks uzskata, ka kukuļdošana ir dabiska demokrātijas sastāvdaļa un nevajag par to sašust. Viņš gan baidās to tik skaidri pateikt. Tāpēc, lai aizstāvētu savu nostāju, ir spiests likt lietā «diskursu», t.i. izmantot vārdus, lai slēptu savu argumentu patieso, esošo varas attiecību nostiprinošo būtību.

No viņa rakstiem nojaušams, ka S.Krukam nepatīk ne jau tikai Dienas princips, ka godīgas valsts pārvaldes idejas aizstāvēšana ir viena no preses pamatfunkcijām. Varam izteikt minējumu, ka viņam nepatīk arī liberāla tirgus ekonomika, uz konkurenci balstīta politiska sistēma (kuru īsāk varētu raksturot vienkārši kā demokrātiju), stingra orientācija uz NATO un ES, okupācijas fakta atzīšana, droši vien vēl daudz kas.

Lai tas tā būtu, cilvēki ir dažādi, arī viņu pārliecība var būt dažāda. Diena labprāt diskutē ar atšķirīgu uzskatu cilvēkiem, un S.Kruks noteikti būs pamanījis, ka mēs šo oponentu viedokļus labprāt publicējam laikraksta 2.lpp. Ja S.Krukam nepatīk, ko un kā Diena raksta, varam publicēt arī viņa viedokli. Vienīgais priekšnoteikums: lai tad zinātņu doktors skaidri pasaka, kādus principus viņš aizstāv, nevis dejo septiņu teorētisko plīvuru deju, tā arī vienmēr kautrēdamies atklāt, kam viņš pats tic.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

.J.Skagalis - P.Raudseps 10.07.2007 07:26
atljaushos atzimeet,ka Ozolinja kunga smeereejumiem nav nekaa kopiiga ar augstveertiigu zhurnalistiku,jaa literari kvalitatiivi,bet taa nav politiskaa zhurnalistika.Un Jums Raudsepa kungs arii vajag atcereeties ceturtaas varas atbildiibu,jeb Jums tikai tiesiibas praataa?Un nevis zhurnaalistu,bet gan izdeveeju?Manupraat ,peedeejaa laikaa masu meediju ipashnieku diktaats ir parkaapis noteiktas robezhas.(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily - Zatleram 06.07.2007 22:47
Saskaņā ar Isajas Berlina uzskatiem esot divu veidu brīvības - "negatīvā" brīvība (t.i. brīvība no tirānu varas un apspiešanas) un "pozitīvā" brīvība (t.i. brīvība izdarīt morālu izvēli) - sk. http://www.digitalnpq.org/archive/2007_spring/14_fukuyama.ht... . Skaidrs, ka V.Zatlers nav ne Hitlers ne Staļins - viņš mūsu "negatīvo" brīvību īpaši neierobežos. Tādēļ, ja mēs runājam par demokrātiju kā svarīgu vērtību, tad jāzina kas ir tās pozitīvās lietas, kuras "demogrāfiskas valsts politikas pētnieki" aizstāv. Jo šīs lietas neviens neizklāsta - nu vismaz avīzē "Diena", manuprāt, ir velti meklēt kaut kādas pozitīvas vērtības - t.i. atbildi uz Fukujamas augšminētajā rakstā izvirzīto jautājumu:

What I find fascinating is that, apart from drinking beer and playing soccer (football), Europeans find it hard to define the virtues with which they identify. In the end this is really about positive virtues—what kind of people you find admirable in your common story that builds your community. To what kinds of behavior do you assign dignity in your culture? [Ko es uzskatu par apbrīnas vērtu ir tas, ka izņemot alus dzeršanu un futbola spēlēšanu, eiropieši nav spējuši noformulēt tos tikumus, ar kuriem viņi identificējas. Jautājums ir tieši par "pozitīviem tikumiem" - kāda veida cilvēkus jūs uzskatāt par apbrīnas vērtiem jūsu kopības vēsturē. Kāda veida uzvedību jūs savā kultūrā uzskatāt par godājamu?]

T.i. pēc kādiem kritērijiem tiek izlemts, ka izvēle, ko sabiedriskajā politikā nupat izdarījuši V.Zatlers vai I.Lase ir "uncool" jeb "neforši", toties tās izvēles, ko pārstāv viņu oponenti ir cildenas vai cienījamas? Kamēr šie pozitīvie tikumi nav skaidri pateikti, Latvijas sabiedrības norišu un pat atsevišķu cilvēku rīcības izvērtēšanā valda tikai sajukums un subjektivitāte. Ņemsim par piemēru televīzijas žurnālisti Ilzi Jaunalksni, jo viņas personā diezgan koncentrēti izpaužas dažnedažādi vērtību konflikti. Vērtību mums, protams, ir daudz:

Godāt žurnālistus, kuri nebaidās skart valdošām aprindām jūtīgus jautājumus.
Kritizēt žurnālistus, kuri ziņu sižetos iepin paši savus viedokļus un vērtējumus.
Aizstāvēt "sistēmas" patvaļas upurus, kuru telefonsarunas nelikumīgi noklausījās.
Paust neizpratni par cilvēkiem, kuri vai nu lietojuši narkotikas, vai arī stulbā ietiepībā neko nevienam nepaskaidro par šo jautājumu, lai izbeigtos nepamatotas insinuācijas par šo tēmu.
Apbrīnot cilvēku drosmi, kuri gatavi tiesā aizstāvēt savas privātās dzīves neaizskaramību pret varas iestādēm.
Brīnīties par dažu cilvēku negausību, pieprasot nesamērīgi lielu atlīdzības summu.



Kurš palīdzēs šajā jūklī saskatīt virzību vai tendenci kaut kādas "pozitīvās brīvības" virzienā? Vienīgais, ko atliek secināt - gan LTV žurnālistes, gan nākamais prezidents un viņa palīgi, gan daudzi citi redzami sabiedrības pārstāvji godājamības ziņā ir raibi kā dzeņa vēders.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zatlers - Aldaily 06.07.2007 16:31
Kādu demokrātiju aizstāv "Dienas" personīgie uzbrukumiem Valdim Zatleram? Šodienas numurā tika čakli kritizēta pat Inta Lase, kuras vienīgais "pārkāpums" bija piekrišana strādāt prezidenta komandā.

Kādi Dienas personīgie uzbrukumi VZ? Pajautājiet jebkuram demokrātiskas valsts politikas pētniekam, lai viņš novērtē VZ. Viņš Jums pateiks trīs lietas: procedūra absolūti necaurspīdīga un nesaprotama, VZ nav nevainojama reputācija (vēl vairāk - viņš pateiks, ka te ož pēc korupcijas), VZ nav kompetents politikā (un tad viņš pabrīnīsies, kāpēc, piemēram, Levitu neviens nevirzīja).

Diena aizstāv demokrātiju un tiesisku valsti. Trīs spalvaino roku virzīts prezidents, kas, turklāt, pats savā līdzšinējā darbībā ir parādījis klaju tiesikuma ignorēšanu, nekādi nevar iederēties tajos ideālos, ko Diena aizstāv.


Un Inta Lase ir tiešām nopirkusi viena virziena biļeti. Tikai savas godkāres dēļ. Viņa, pirmkārt, ir "uzmetusi" savus kolēģus žurnālistus, nostājoties PR pusē. Otrkārt, "uzmetusi" tieši De Facto un Panorāmu, vēl pirms dienas veidojot sižetus un pārstāvot ideālus, ka VZ nevar būt prezidents, bet tagad jau skaidrojot, ka VZ "piemirsies" deklarēt ienākumus. Līdz ar to Lase arī pārkāpusi jebkādas ētikas normas, nupat vēl veidojot sižetus par VZ un tagad jau esot otrā pusē. Tas galīgi nav OK.

P.S. Vai, kā smiešos, ja Zatlers tomēr nenodos zvērestu. Intiņa par savu godkāri būs tad dabūjusi ribās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Toms 06.07.2007 14:52
kopš Zatlera izvirzīšanas par koalīcijas kandidātu izdevās novērot divas sekojošos, ne visai pozitīvas lietas veidā, kā Diena sevi pozicionēja:

1) sākotnēji (līdz Zatlers nesapinās paša paceltajā "pateicību lietā") lielākā neapmierinātība bija par VEIDU, kā koalīcija izvirzīja kandidātu (pēdējā brīdī, neargumentējot, neatstājot laiku sabiedrības viedokļa noskaidrošanai). taču vēlāk daudz ērtāk un vieglāk izrādījās pievērsties (no kritizēšanas viedokļa) "pateicīgajam" Zatleram, nevis koalīcijas darbības principiem.

galu galā publiskajā telpā no vairākām prezidenta ievēlēšanas procedūras negatīvajām iezīmēm pāri palikusi tikai aploksne ....

2) sāpīgāka ir problēma, kuru S.Kruks aprakstīja kā redakcionālā redzējuma uzspiešanu ar boļševistisku dedzību. Manuprāt, šīs problēmas būtība ir tā, ka liberālās demokrātijas principi tiešām tiek piemēroti selektīvā veidā.

izpausme (izklāstu vienkāršoti) - Dienas redakcija ieņem pozīciju "Zlakters slikts", bet redakcijai ir pilnīgi vienalga, ar kādām metodēm šī ziņa tiek nogādāta līdz lasītāju apziņai. Mērķis attaisno līdzekļus.

problēma ir jo īpaši sāpīga, jo demokrātiskās iekārtas būtība ir procedūra, metodes, nevis noteikts rezultāts. liberāldemokrātijas vērtība ir vārda un pulcēšanās brīvība, privātīpašums, sevis pārvaldīšana caur vēlētiem priekšstāvjiem, sabiedrības līdzdalība dažādos līmeņos, kas savukārt uzskatāms par efektīvāko un ilgtermiņā dzīvotspējīgāko veidu, kā sasniegt "40 000 USD per capita". liberāldemokrātijas vērtība nav "40 000 USD per capita" paši par sevi.

Ja "Dienas" viedoklis netiek uzklausīts vai uzskatīts par pietiekami vērtīgu, pareizāka būtu tādu principu ievērošana, kas atbilst 4. varas vietai demokrātiskā iekārtā, nevis pašcieņas pazaudēšana un rakstīto mediju vides tālāka degradācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ive 05.07.2007 23:41
Man šķiet, ka tik skarbi pārmetumi Sergejam Krukam ir pārspīlēti un nevietā - ja ikviens Latvijā tā reaģētu uz ARGUMENTĒTU kritiku, tad diskusijas par jautājumu būtību pazustu vispār. Raksts par Karabasu jau nebija par Zatleru, bet par Dienas saturu kopumā. Diemžēl atbilde nav par Dienas saturu, bet gan par Kruku kā Zatlera piekritēju, okupācijas fakta noliedzēju un demokrātijas&liberālisma ienaidnieku. Vai diskusija pēc būtības ir notikusi? Nav, protams.

Vēlreiz pārskatot sākotnējo Karabasa rakstu, mana 10-gadīgā laikraksta lasītājas pieredze liek piekrist vismaz 4 tēzēm:
1) ziņu un komentāru nodalīšana, kas laikrakstu būtiski nošķir no tik daudziem citiem Latvija izdevumiem, vairākos gadījumos ir tika šķietamība. Ziņas (ar visiem to elementiem - virsrakstiem, foto) mēdz tikt pielāgotas komentāru, laikraksta politiskās nostājas paušanas vajadzībām. Vai tas ir slikti? Nezinu. Domāju, ka nē, tik ilgi, cik Latvijas preses tirgū ir vairāk, nekā viens laikraksts un to politiskās nostājas ir puslīdz skaidras (neviens no tiem nepretendē uz objektivitāti un/vai universalitāti). Jo neviens nevar atspoguļot absolūti visu un vienmēr būt absolūti neitrāls.
2) laikraksta politiskā nostāja nav konsekventa, nav konsekventa arī attieksme pret vērtībām (tiesiskums, demokrātija, liberālās vērtības). Dažreiz laikraksts par šīm vērtībām iestājās ļoti cieši, citreiz - mazāk, dažreiz - raksta kaut ko galīgi nesaprotamu. Piemēram, reālpolitikas argumenti, aicinājumi aprakt tiesiskumu 2006. gada sākuma robežlīguma peripētiju sakarā. Joprojām uzskatu, ka nebija pareizi "rakt nost" ministru, kurš vienīgais ieklausījās autoritatīvu juristu viedoklī par to, ka līgums bez deklarācijas būs pretrunā Satversmei. Ko viņam tad bija darīt? Ignorēt juristus? Ignorēt Satversmi?
3) laikraksts nav tolerants pret tiem viedokļiem, kas nesaskan ar tā brīža politisko nostāju.
4) laikraksta komentāri mēdz būt nepamatoti emocionāli, rupji un aizvainojoši.

Vai tas nozīmē, ka Diena ir neprofesionāla, manipulatīva avīze? Nē, taču. Ļoti daudzu, t.sk. arī pasaules klases mediju, ziņu atlases, redakcionālās politikas kritēriji mēdz būt neskaidri un necaurskatāmi. Starptautiskajā caurskatāmības indeksā CNN ieguva tikai 1 no 5 punktiem, Wall Street Journal - 2 no 5. http://www.icmpa.umd.edu/pages/studies/transparency/main.htm...

Par Latviju nemaz nav vērts runāt - ir maksimums 2-3 mediji, kas var konkurēt ar Dienu principiālas, objektīvas žurnālistikas laukā. Taču tam nevajadzētu nozīmēt, ka šis laikraksts ir svētā govs, kuras objektivitāti var apšaubīt tikai kukuļdošanas attaisnotāji, demokrātijas un okupācijas faktu noliedzēji, kuriem diskursa teorijas ir izdedzinājušas smadzenes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldaily 05.07.2007 19:51
Raudseps jau pateica šajā rakstā, kādas pozīcijas Diena aizstāv - plašākā nozīmē: DEMOKRĀTIJU.

Kādu demokrātiju aizstāv "Dienas" personīgie uzbrukumiem Valdim Zatleram? Šodienas numurā tika čakli kritizēta pat Inta Lase, kuras vienīgais "pārkāpums" bija piekrišana strādāt prezidenta komandā. Ja V.Zatlera ievēlēšanas process nav bijis īpaši caurspīdīgs (un tādēļ nevaram garantēt iznākuma kvalitāti), tad tā noteikti nav jaunā Valsts Prezidenta problēma - vēl jo mazāk viņa palīgu un kancelejas darbinieku problēma. Cēloņi jāmeklē pašā Saeimā un mūsu pašu kā Saeimas vēlētāju attieksmē. Ir nekonstruktīvi cīnīties ar godājamu ārstu, kuru šajā notikumu virpulī ierāvuši pavisam cita līmeņa spēki. Kas galu galā notiktu, ja "Dienas" cīņa izrādītos sekmīga? Vai būtu bijis demokrātiskāk, ja prezidenta vēlēšanu iznākumu noteiktu nevis tautas vēlēti deputāti, bet uzkūdīts pūlis pie Saeimas ēkas?

Manuprāt, valsts varas kriminalizācijas piekritējiem un demokrātijas pretiniekiem nav nekā izdevīgāka par to, ka rodas nevajadzīgi konflikti labas gribas cilvēku starpā. Visādu pseidoprincipu dēļ "Diena" tiek izspēlēta pret V.Zatleru un viņa komandu, praidisti tiek izspēlēti pret antipraidistiem, utml. Pa to laiku daži citi var mierīgi "sakārtot lietas" un laiku pa laikam uzmundrināt vienus vai otrus strīdniekus, lai Latvijas notikumu realitāti slāpētu skandālu troksnis, lai arī turpmāk vēlētāju uzvedību noteiktu nevis saprātīgi apsvērumi savās un tautas kopības interesēs, bet iracionāli un manipulējami aizspriedumi.

"Arī godīgam cilvēkam var gadīties nonākt duļķainos ūdeņos, bet viņam jāatceras, ka tur nedrīkst zvejot." (Georgs Lihtenbergs?).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zatlers - Finansists, DaceA 05.07.2007 17:42
Raudseps jau pateica šajā rakstā, kādas pozīcijas Diena aizstāv - plašākā nozīmē: DEMOKRĀTIJU.

Pirmais raksts bija ļoti neitrāls, bet to rakstīja tās pašas autores, kas pēc tam kritizēja. Un kritizē jau tad, kad kaut ko uzzina par personu un tiek klāt paintervēt un redz, ka tur nekā nav. Nevar jau kritizēt bez pamata, ja pirmo reizi uzzina par šāda cilvēka eksistenci, piemēram.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Finansists 05.07.2007 15:05
Izskatas, ka Diena pa lielam saduras ar situaciju, kura izglitoti cilveki apsauba tas objektivitati, izsvertibu un klaji pauz aizdomas par tendenciozitati. Manuprat, tas iezime jaunu situaciju pasam izdevumam, kura 'patiesibas oreols ir zudis'. Saja situacija Dienai vajadzetu pardefinet savu nostaju nevis mesties apvainot (un tadejadi radities apvainotiem, aizskartiem) kritizetajus. Tas, ka jametas politika.lv ietvaros 'atspekot' S.Kruka teikto (nevis vienkarsi ignoret - un tas butu parliecibas un speka izpausme, sak, strunts, ko tas Kruks raksta) , manuprat liecina par augoso nedrosibu. Strauji kapjosa 'patiesibas relativisma' gaisotne centieni izmisigi turpinat runat par kopejas lietas, sabiedribas vairakuma utt parstavesanu ir smiekligaki neka skaidra savas pozicijas pausana. Tautes fronte ir sen beigusies un nekad atpakal vairs nenaks. Nopozicionejaties, pasakiet, kadas intereses Jus parstavat un sim pozicijam ari vestiet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 05.07.2007 10:46
Tatad Raudsepa kungs atbild S.Kruka rakstam.Ir atskiriiga motivaacija kompliceetas terminologijas pielietoshanaa,jusu gadiijumaa tai nav pamata.

Jaa ar etiku gan ""Dienas"" rindaas ir probleemas,un kaa jau DaceA ,ne viss uzreiz ir jaarunaa publiski,bet jaarunaa...

Taas foto izveeles,varu atcereeties vecos-ap 10 gadus vecus greekus-ar taam G.Ulmanja foto,taapat fotograafa poziicija ,kad veic darbu-no apakshas noteiktos rakursos veikts foto rada augstpraatiibas iespaidu...utt.un tml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - autoram, u.c. 04.07.2007 14:37
Gribētu tomēr padiskutēt pēc būtības, proti, par Dienas sākotnējo pozīciju par Zatlera kandidātu, un tās maiņu. Pirmais raksts bija pozitīvi neitrāls, tad Zalteram pieslēdzās cita autore un saturs bija gluži cits (kritiski pamatots). Kāpēc tas tā? Vai no sākuma Dienai nebija nepieciešamās informācijas, lai uzreiz pozicionētos, vai ir kādi citi iemesli? Šis pats jautājums ir uzdodams LTV, kas arī sākumā bija pozitīvi noskaņota pret Zatleru, un tad krasi sāka kritizēt par deklarācijām, par kompetences trūkumu, par valdošās koalīcijas rīcību šajā epopejā. Kāpēc abos gadījumos bija šāda pozīciju maiņa?

Un par tām bildēm - domāju, ka Kruks māj uz to, ka Diena izvēlas neglaimojošākās fotogrāfijas tiem, kuriem negrib glaimot, un otrādi. Negribu piekrist komentētājiem, kas uzsver vecuma nozīmi pievilcīgumā. (nost ar vecuma diskrimināciju! Pietiek ar to, ka Saeimas deputāts Līdaka salīdzināja Zatleru un Endziņu ar divām mašīnām, no kurām jāizvēlas jaunākā, jo ilgāk ies... !) Tomēr fotogrāfiju izvēles politika noteikti Dienā ir - varbūt par to arī varam padiskutēt normālā gaisotnē (nevienu neapvainojot, nevispārinot un nelecot pie pārāk straujiem secinājumiem)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ozolins 04.07.2007 11:08
"pusmūža cilvēku fotogrāfijas milzīgā palielinājumā mēdz izskatīties nepievilcīgi".

Vai tā ir kāda akmenī iekalta atziņa? Vai Latvijā ir veikta aptauja, ka 85% iedzīvotāju šādas bildes "nepievelk"?

Pilnīgi bail kļūst no šādas 'boļševistiskas degsmes'.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.07.2007 09:11
Kāds lasītāju informēšanas virsuzdevums lika "Dienai" vakar nodrukāt pirmajā lapā izglītības ministres Baibas Rivžas bildi supertuvplānā? (Līdzīgi ir bijis ar Dagniju Staķi, ar Andri Šķēli Zatlera ievēlēšanas dienā, u.c.). Ja "Dienas" speciālisti vēl nesaprot, par ko ir runa, paskaidroju - pusmūža cilvēku fotogrāfijas milzīgā palielinājumā mēdz izskatīties nepievilcīgi. (Mēs te nerunājam par īpaši retušētām fotomodeļu bildēm.) Tā tas bija gan ar B.Rivžas krunciņām, gan A.Šķēles bārdas rugājiem.

Ja avīzei ir argumentēta kritika par ministru darbu - nekādu problēmu. Bet šie fotogrāfiju jociņi izskatās pēc prastas manipulēšanas ar lasītāju. Turklāt S.Kruks par šādām fotogrāfijām arī tika minējis - izskatās, ka "Diena" kritiku nav saklausījusi. Tai vietā, lai ar pateicību pieņemtu atgriezenisko saiti un censtos labot nepilnības, "Diena" sāk piekasīties vēsts nesējam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chris 03.07.2007 19:38
Kāpēc Diena neatklāj kāda ir tās politiskā orientācija? 1st page - I dare you!

Saistītie raksti
Lellites 255x203

Kakofēmismi Karabasam 19 Autors:Sergejs Kruks