Atslēgvārdi:

Dievs vitamīnu nevietā 5

Tikai pirms pāris mēnešiem no Saeimas telpām TV kameru pavdībā ar varu izmeta apmeklētāju, kurš bija atnācis parunāties ar saviem priekšstāvjiem.

Iesaki citiem:

Latvijas parlaments arī pēc apmeklētāju ložas izbūves tā īsti nekad nav kļuvis par sabiedrībai patiesi pieejamu valsts iestādi. Atļaujas, pieteikšanās, pamatojumi ir šķēršļi, kas joprojām atstāj sabiedrību aiz nama mūriem. Bet citādi tagad būšot ar dievlūdzējiem. Tieši uz pagāniskajiem Jāņiem tikām informēti, ka pamatojums “aizlūgt par Saeimas darbu” būšot pietiekams, lai iekļūtu Saeimā, jau sākoties nākamajai sesijai. Lūgšanas gan būšot jāpraktizē nevis apmeklētāju ložā, bet Saeimas lūgšanu telpā, taču tas varēšot notikt arī tieši Saeimas sēžu laikā. Un tas viss tā izkārtojies pēc “darbaļaužu” lūguma arhibīskapam Vanagam.

Lasot šo ziņu gribējās sev iekniebt. Latvijas protestantu vadītājs ir tas, kurš gandrīz vai pagāniskas māņticības veidā sasaista Dievu un lūgšanu ar vietu un laiku! It kā nu Dievam tiešām nebūtu vienalga, vai par Saeimas saprātu tiek lūgts tieši tās telpās vai tomēr tik daudzajās tukšajās Latvijas baznīcās! It kā tam būtu jebkāda nozīme, ka blakusistabā lūgts tiek tieši ceturtdienās, kamēr Saeimas deputāti plenārzālē lasa avīzes, sērfo internetā, guļ vai parupji viens otru lamā!

Reliģiozitātei Latvijā pievērsos savā blogā jau saistībā ar reliģiskoto Draudzības dienu kritiku. Tā vispār ir lieta, ka mani ļoti uztrauc divu svarīgu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kristietība savās ārējās izpausmēs Latvijā tik ļoti nonāk pretrunā ar savu mācību un kristīgās vēsts būtību, kas Jēzus personā mums visiem skaudri atgādina, ka Dievs cilvēkam ir devis, visupirms, jau veselo saprātu. Mums ir Dieva uzticēta pasaule, kuru izzināt, veidot, attīstīt. Mums ir pienākumi pret pasauli, sevi, tuvāko un Dievu mīlēt katru kā sevi pašu. Latvijā tik izplatītās sektas skaidri attālinās no šiem kristīgajiem principiem. Tās izmanto savu draudžu locekļus, kurina naidu un manipulē ar cilvēkiem. Un jo lielāks tām ir “tradicionālo baznīcu” atbalsts, jo marģinālāka paliek šo konfesiju loma Latvijas sabiedrībā un jo lielāka sektu biznesa peļņa.

Un tā ir mana otrā sāpe. Gan ev.lut., gan katoļu baznīca ārpus praida temata Latvijas sabiedrībā ir zaudējusi jebkādu nozīmi. Tā nav sociālpolitisks spēks, morāla kustība, kas seko Jēzus mācībai. Tā gadu no gada pārvēršas par arvien ezotēriskāku un amorfāku masu. Sekas sabiedrībā tam ir graujošas, jo tomēr zināmā tās daļā melnajam apsvārcim ir palikusi kaut daļa vēsturiskās autoritātes. No otras puses draudžu cilvēki jau nav akli un kurli, lai neredzētu, ka darbi ar vārdiem nesakrīt. Un tad šie cilvēki paši meklē tiešas attiecības ar Dievu, kas bez baznīcas atbildīga un atbalstoša liecināšanas darba ir tik gaužām, gaužām grūti.

Pilnīgi nejauši internetā uzdūros diviem šokējošiem šādu individuālu Dieva meklējumu rezultātiem. Latvijas sabiedriskajā (šobrīd gan vairāk “valsts”, bet tas ir cits stāsts) televīzijā acīmredzot ir kāds produkts ar nosaukumu “Latvijas mērķis”. Neesmu redzējis, bet ne par to ir runa. Šo produktu ar dažādu frāžu sakārtojumiem reklamē sabiedrībā pazīstami cilvēki. Gundars Rēders "runā uz tautu” par “Latvijas mērķi” un saka aptuveni šādi: Atbilde ir meklēt mērķi sevī. Meklēt ceļu pie Dieva. Tad problēmas atrisināsies un tad sapratīsim, kā tās risināt.

To saka bijušais Ziņu dienesta vadītājs, kas starplaikā tika degradēts (vai pats degradējās) par korespondentu Briselē, bet šobrīd ir “vienkāršs” LTV Panorāmas žurnālists. Katrā gadījumā viens no zinošākajiem, pieredzējušākajiem, profesionālākajiem un, visticamāk, arī godīgākajiem žurnālistiem Latvijā. Profesionālas elites pārstāvis un sabiedrībā pazīstama persona ar savu paraugfunkciju un atbildību. Zinošs politikā, sabiedriskos procesos un aizkulisēs. Tieši šādā statusā (sic!), ko apliecina video inscenējums, viņš mūs aicina meklēt Latvijas mērķi savā personiskajā ceļā pie Dieva!

Ja Gundars Rēders ir ticīgs kristietis, tad viņam vajadzēt just, zināt, ticēt, ka Dievs nav viņu nolicis savā vietā un laikā, lai sludinātu, bet gan lai rūpētos par savu profesionālo lauciņu. Un šim profesionālajam lauciņam ir tik milzīga nozīme, lai Latvija būtu valsts, kurā kristīgā tuvākā mīlestība stāv pāri visam. Šāds žurnālista aicinājums pārkāpj ezotērisma robežu un ved pilnīgi nekristīgi fatālā cilvēka pašizpratnē.

Kristietības izpratnē cilvēks ir tik radikāli brīvs, ka pat var atteikties ticēt Dievam! Šī brīvība ir saistīta ar milzīgu kristieša atbildību par katru savu soli pasaulē: nepieļaut netaisnību, būt paraugam, aktīvi rīkoties tuvākā mīlestības vārdā nevis meklēt savu “ceļu” pie Dieva uz pilnīgi publiskas sabiedriskā medija “šosejas”. Katram kristietim savā sociālajā lomā, laikā un vietā ir pienākums atbildīgi rīkoties. Kristus vairākkārt skaudri kritizē publisku un liekulīgu ticības demonstrēšanu.

Otrs elpu aizraujošs šoks iestājās, uzduroties publikācijai laikrakstā Diena. Profesionālā vide tā pati, kuru pārstāv Gundars Rēders. Intervijā ar virsrakstu “Aija Kinca izvēlas bulciņu un sausiņu diētu, vitamīnu vietā — Dievu” tiek intervēta viņa kolēģe LTV. Sarunā ar Teklu Šaiteri uzzinām (es vulgarizēšu, bet tikai pavisam nedaudz atkāpjoties no oriģināla), ka Aijas Kincas veselīgā dzīvesveida pamats ir ticība Dievam. Vispār jau Kinca dzīvojot tik nepareizi, cik vien varot, bet nu reizi nedēļā viņa palūdzot piedošanu Dievam par visu, ko citiem sliktu sadarījusi.. un jauna nedēļa varot sākties. Šis vulgārāk par oriģinālu nesanāks, tāpēc citēju: “katra vitamīnu paka maksā bargu naudu, bet Dievs ir par velti.”

Nu ko, abiem kolēģiem (līdzās daudzām citām Bībeles vietām) iesaku Mateja evaņģēlija 23.nodaļu. Varbūt ir vērts ar kristieša atbildību paskatīties uz savu profesionālo lauku un pavērtēt Latvijas mērķi un ikdienu no Jaunās derības perspektīves? Sanāktu ļoti daudz darāmā sabiedriskajam medijam.

“Tad Jēzus griezās pie ļaudīm un Saviem mācekļiem ar šādiem vārdiem: Uz Mozus krēsla ir nosēdušies rakstu mācītāji un farizeji. Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait.

Jo tie gan māca, bet paši to nedara. Jo tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt.

Bet tie dara visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis tos redzētu. Tie darina sev platas lūgšanas siksnas un drēbēm garus pušķus. Tie mīl mielastos sēdēt goda vietās un sinagogās pirmajos krēslos un ka ļaudis tirgus laukumos tos sveicina un sauc par rabi.

Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs. Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus.

Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps. Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.

Bet vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi!

Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet. (..) Jo jūs aprijat atraitņu namus un liekuļojat ar garām lūgšanām; tāpēc jūs saņemsit ļoti smagu sodu. (..) Jo jūs pārstaigājat jūru un sauszemi, lai piegrieztu vienu cilvēku jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles bērnu, divkārt ļaunāku, kā jūs paši esat. (..) Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt. (..) Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību. Tā arī jūs, no ārpuses gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības. (..)

Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā. Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 23.06.2009 16:16

Mani mierina doma, ka varbūt kāds pēc būtības, nevis pēc formas kļūs pazemīgāks, praktizējot lūgšanas formu. Tad vismaz ir jākoncentrējas. Nu, bet Ķencis...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 23.06.2009 13:58

Varbūt viens otrs būs ievērojis, ka Jaunā Derība pastumj Jāni malā (gan šo aktu retoriski mīkstinot un ierakstot "priekštecis" vārdu "pastūmj malā" vietā) un iestumj Jēzu.

Tomēr Jēzus bija un paliek viens no Jāņiem. Jānis mācīja to pašu ko Jēzus, bet tomēr bez laicīgās varas redakcijas un no Saeimas un arhibīskapa Vanaga paspārnes, pie tūkstošiem svētiem avotiņiem un upīšu krastiem.

Mans iebildums nav pret bloga saturu kā tādu, bet par tajā pieņemtās ortodoksālās baznīcas hronoloģijas lietošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 23.06.2009 09:55

Jāievēro daži vienkārši Satversmes principi - valstij jābūt nošķirtai no baznīcas (t.sk. nav vajadzīga valsts naudas dalīšana baznīcām) un visām ticībām un konfesijām jābūt vienlīdzīgām - nav vajadzīgas "septiņas tradicionālās konfesijas", kuras it kā vienīgās drīkst veidot kapelānu dienestus, mācīt kristīgo mācību skolās vai laulāt valsts vārdā.

Nevienam nekas slikts nenotiks, ja jaunlaulātie apciemos arī valsts dzimtsarakstu iestādi. Kristīgo mācību (ja nu reiz ir tāds priekšmets) ir jāmāca skolotājiem, kuru saikne ar baznīcu ir viņu privāta lieta; kapelāni armijā - atbilstoši to ticīgo vajadzībām, kuri armijā kalpo - turklāt viņu darbu apmaksā attiecīgā konfesija nevis valsts.

Pie šādiem nosacījumiem baznīca un valsts vairs viena otrai netraucēs, bet varēs sekmīgi attīstīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 23.06.2009 09:52

Nekomentēšu tos, kuri acīmredzot neizlasīja autora blogu un tāpēc nesaprata, ko viņš gribēja pateikt. Bet par pašu blogu. Roberta aplūkotais jautājums ir piemērs par tiem pietiekami daudziem gadījumiem, kuros Bībele nonāk pretrunā pati ar sevi. Marka evaņģēlija 16. nodaļā Kristus saviem mācekļiem saka: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai." Nebūt neesmu pārliecināts, ka šis aicinājums attiecas tikai uz ordinētiem mācītājiem, un nesaskatu nekā slikta tajā, ka Aija Kinca meklē veidu, kā evaņģēliju pasludināt vismaz pati sev, nedz arī tajā, ka viņa par to pastāsta žurnālistei. Dari, ko darīdams, reizi nedēļa aizej nosūdzēt grēkus, un tāfele atkal ir tīra -- Aija nav vienīgā, kurai tas, iespējams, ir centrāls dzīves elements, pazīstu arī ne vienu vien Romas katoli, kuram dzīve sastāv no tā paša principa. Piedevām visi kristieši tic Dieva žēlsirdībai un piedošanai. Taču ārpus tā, Robertam piekrītu pilnīgi. Latvijas tradicionālajām konfesijām patiesībā vajadzētu būt gluži eksistenciālās šausmās par to, ka lielāko draudzi iknedēļu Latvijā savāc latviešu valodu neprotošs cilvēks no Kazahstānas, kurš turklāt šķiet pārliecināts, ka Jēzus patiesībā meloja, kad teica, ka viņa sekotājiem ir jākrāj manta debesīs, nevis uz zemes. Dienas korespondentes jautāts par to, vai viņš ir miljonārs, cilvēks no Kazahstānas esot atsmējis "Nē, bet drīz būšu." Taču lielo konfesiju pašreizējie vadītāji ir nolēmuši pievērt acis un ignorēt šo visnotaļ kliedzošo evaņģēlija vēsts profanizāciju. Un kāpēc? Robertam ir pilnīgi taisnība -- lai vērstos pret vienu, ne īpaši lielu sabiedrības daļu. Protams, velti. Patīk tas luterāņu lielskungam vai nepatīk, bet "seksuālo minoritāšu" pārstāvji pie Dievgalda ir gājuši vienmēr un iet arī tagad. Cita starpā pats lielskungs Svēto vakarēdienu ir saņēmis arī no manas rokas. Katoļiem, protams, acu pievēršana nav nekas neraksturīgs. Roma pievēra acis pret Hitlera zvērībām, tā pievēra acis tad, kad pietiekami daudzi priesteri (tie paši, kuriem ir likts sludināt evaņģēliju visai radībai) aizkulisēs uzmācās bērniem. Tas nu pilnīgi noteikti nebija tas, kas Jēzum bija padomā, kad viņš runāja par sava tuvākā mīlēšanu. Domājošiem cilvēkiem tas tomēr gluži liek meklēt individuālu ceļu pie Dieva, un tas nav nekas slikts. Nezinu, bet gribu ticēt, ka Aija Kinca un Gundars Rēders ir atraduši baznīcu, kurā viņi nejūtas atstumti. Ja kas, tad droši vien arī vairums to, kuri apmeklē topošā miljonāra režisētos popkultūras, oi, atvainojos -- reliģiskos pasākumus domā tāpat. Bet evaņģēlija centrālā vēsts tāpēc nemainās. Mīli tuvāko, kā sevi pašu. Un Jāņa evaņģēlija 3. nodaļā: "Jo Dievs tik ļoti pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." Tie ir cilvēki, ne Dievs, kuri ir nolēmuši, ka šis Bībeles pants ir nepatiess un patiesībā uz visiem tomēr neattiecas. Tā ir milzīgi liela uzdrīkstēšanās pat no tiem, kuri nēsā melnos svārkus. Turklāt pietiekami liekulīgā veidā, jo tie, kuri izmanto Svētos rakstus, lai atstumtu citus, jo tā, lūk, Bībelē esot rakstīts, tajā pat laikā ir izvēlējušies ignorēt pietiekami daudz cita tāda, kas tur ir pateikts gana skaidri. Neredzu abus lielos konfesiju vadītājus vēršamies pret laulības šķiršanu, jo šķirtu ļaužu mūsu valstī nepārprotami ir daudz vairāk, nekā "seksuālo minoritāšu" pārstāvju, bet Lūkasa evaņģēlijā nepārprotami stāv rakstīts: "Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprecē citu, pārkāpj laulību, un tas, kas precē tādu, ko vīrs atlaidis, arī pārkāpj laulību." Protams, tas ignorē apstākli, ka pietiekami bieži tā ir sieva, kura vēlas "atlaist" savu vīru, bet Bībeles autori par tādu jēdzienu, kā "seksisms" noteikti pat neiedomājās. Un vēl ir visa Mozus 3. grāmata, kurā ir pietiekami detalizētas instrukcijas par dzīvi. Tajā skaitā gribētos zināt, kad Pujāts vai Vanags pēdējo reizi pie altāra upurēja dzīvnieku. Arī tas acīmredzot ir jautājums, par kuru abi melnsvārči ir nolēmuši, ka mūsdienās tas vairs nav aktuāli vai vērā ņemami. Bet arī viņi var stiprināties atziņā, kurā stiprinās Aija Kinca, un ne viņa vien. Jēzus ir nācis, lai piedotu grēkus. Arī šodien, kad visa Latvija gatavojas svinēt pagānu svētkus, tas ir pietiekami aktuāls jēdziens. Paldies Robertam par blogu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kolo 23.06.2009 07:25

..bet, ko gribēja poateikt autors?....