Dienišķā indes deva 1

Ierobežojumi kaitīgo vielu izplatībai ir arī aicinājums lauksaimniekiem uzņemties lielāku atbildību par savu rīcību un apsvērt iespējas attīstīt ražošanu bez pesticīdiem.

Iesaki citiem:
Apelsini 255x203
Foto:Greenhem

Ik gadu pasaulē aptuveni 220 000 cilvēku mirst no saindēšanās ar pesticīdiem. Latvijā samazināt pesticīdu lietošanu var, to atzīst arī Zemkopības ministrija. Tikai ir jāatjauno metodes, ko kādreiz lietojuši mūsu senči. Eiropas Savienībā (ES) ir stājušies spēkā jauni noteikumi, kuri paredz daudz stingrākus ierobežojumus pesticīdu daudzumam uzturā. Vienlaikus tas var būt kā mazs solis ceļā uz to, lai ne tikai samazinātu pesticīdu daudzumu, bet to no uztura izslēgtu pavisam, tā būtiski uzlabojot sabiedrības un vides veselību un nodrošinot vienu no nepieciešamākajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīgas sabiedrības pastāvēšanai.

Vārds „pesticīdi”[1] nozīmē neveselības nonāvēšanu jeb veselības atgūšanu, taču prakse pierāda, ka pesticīdi nevis atjauno veselību, bet tieši otrādi — sērgas un slimības padara imūnas un augsnes auglību un ražību tikai samazina.[2] Tātad vārds „pesticīdi” neatbilst to darbībai. Un neatbilst tāpēc, ka pesticīdi ir radīti citam mērķim. Tie tāpat kā ķīmiskie ieroči radīti ar mērķi nogalināt dzīvas radības[3]. Un runa ir ne tikai par nezālēm. Ne velti lauksaimnieki, strādājot ar pesticīdiem, valkā speciālus apģērbus. Ne velti pat ES norāda, ka pesticīdi ir kaitīgi — pietiek ar nelielām devām, lai izraisītu veselības traucējumus, piemēram, vēzi un sarežģījumus pēcnācēju radīšanā[4]. Tāpēc ir maldinoši pesticīdus saukt par augu aizsardzības līdzekļiem. Augu aizsardzība nozīmētu stipru un veselu augu attīstīšanu, jo, kā tas bija zināms jau senatnē, kaitēkļi neuzbrūk veseliem un spēcīgiem augiem, jo kaitēkļu uzdevums ir stiprāko augu dabiskās atlases nodrošināšana.



Pesticīdi uzturā un uz papīra

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir akceptējusi maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu (MPL) produktos, ņemot vērā pesticīdu toksiskumu un sagaidāmo Eiropas iedzīvotāju maksimālo produkta patēriņa apjomu. Šis fakts vien jau norāda uz to, ka pesticīdi ir toksiski[5]. Indīguma pakāpi — maztoksisks, vidēji toksisks, toksisks vai sevišķi toksisks — nosaka atkarībā no pesticīdu saglabāšanās ārējā vidē un uzkrāšanās organismā. Tieši inde ir vispiemērotākais apzīmējums pesticīdiem, kuri ir nesaderīgi ar cilvēka organismu un tādējādi organisma darbību apgrūtina. Palielinoties pesticīdu radītajai slodzei, organismam zūd iespējas veikt savas funkcijas, un tā rezultātā samazinās imunitāte un pasliktinās veselība.

ASV Vides aizsardzības aģentūra atklājusi, ka patērētajos dzīvnieku taukos — zivīs, gaļā, piena produktos, olās — pesticīdu ir daudz vairāk nekā augos. Piemēram, jau minētajos dzīvnieku taukos ir vairāk nekā 95% dioksīna. ES norāda, ka tieši „lietotāji pieņem galīgo lēmumu par konkrētu pesticīdu izvēli un to lietošanas devām, laikiem un paņēmieniem,”[6] tāpēc katrs varam uzdot sev jautājumu, cik lielu indes devu es personīgi gribu saņemt ikdienā?

Agrāk cilvēki zināja metodes, kā iegūt uzturu, kas nerada veselības traucējumus, un saskaņā ar šīm metodēm arī darbojās. Sadarbībā ar dabu arī mūsdienās ir iespējams gūt pat augstākas ražas, nekā pretdarbojoties dabai un cilvēka veselībai. To pierāda arī ASV universitātes pētījumi: „1988.gadā un 1998. gadā bioloģiskajā saimniecībā, kas balstījās uz pākšaugu audzēšanu, raža bija par 22% augstāka nekā konvencionālajā saimniecībā”, un šis konstatējums skaidrojams ar to, ka „vēja un ūdens ietekmē konvencionālajā saimniecībā notika augsnes erozija, bet tajā pašā laikā bioloģiskajās saimniecībās lēnām uzlabojās augsnes bioloģiskā struktūra, mitrums un vēl citi svarīgi augsnes kvalitātes indikatori”[7]. Latvijā Zemkopības ministrija jau šobrīd atzīst, ka, samazinot pesticīdu lietošanu, „vidējās ražas samazinājums nav būtisks”[8]. Ir skaidrs, ka daudzas senatnē no paaudzes paaudzei nodotās zināšanas ir zaudētas, un ir laiks tās atjaunot.



Izaicinājums lauksaimniekiem un ierēdņiem

Līdz šim ES noteica ierobežojumus tikai dažiem pesticīdu veidiem, un dalībvalstis pēc saviem ieskatiem iekšējam tirgum varēja noteikt stingrākas prasības. Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem 2006. gadā pārbaudīja tikai 54 pesticīdu klātbūtni uzturā. Taču kopš šī gada 1.septembra ES spēkā stājās jauni nosacījumi par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu aptuveni 1100 pesticīdiem. Lai gan jaunie noteikumi atvieglo importa un eksporta norisi, tomēr, kā pierāda daudzi pētījumi, Latvijā ražotais uzturs ir visaugstvērtīgākais Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt noteikumu radītie ierobežojumi kaitīgo vielu izplatībai vienlaikus ir arī kā aicinājums lauksaimniekiem uzņemties lielāku atbildību par savu rīcību un apsvērt iespējas attīstīt ražošanu bez pesticīdiem, jo tieši lauksaimnieki ikdienā strādā ar pesticīdiem.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem Latvijā 2003.gadā, veicot pārbaudes, 22% pārtikas produkcijas pesticīdi vispār netika atrasti. ES dokumenti paredz, ka pesticīdu lietošanu ir nepieciešams aizstāt ar videi daudz draudzīgākām uztura ražošanas metodēm. ES rīcības plānā par ekoloģiski tīru pārtiku un bioloģisko lauksaimniecību jau ir piedāvājusi dalībvalstīm no intensīvās lauksaimniecības pāriet uz bioloģisko laukkopību[9]. Šādu ieceri kā Latvijas valsts interesēm atbilstošu novērtējis arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Tematiskajā stratēģijā par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ES bija paredzējusi, ka dalībvalstīm jāizstrādā un jāpieņem valsts rīcības plāns, lai samazinātu pesticīdu apdraudējumu. Un šeit nepietiek tikai ar to, ka Latvija norāda, ka „tiek popularizēta laba lauksaimniecības prakse”. Šāds augstvērtīgi izstrādāts plāns praktiski uzlabotu sabiedrības veselību un nodrošinātu ilgtspējīgas sabiedrības pastāvēšanas iespējas, turklāt daudzi aprēķini jau ir pierādījuši, ka sabiedrības veselības uzlabošana ir ekonomiski izdevīgs pasākums.

___________________________



[1] No latīņu valodas — pestis – „epidēmija, sērga” un cida < caedere — „nonāvēt”

[2] http://www.za.lv/society/fairtrade/cheap_labour.html

[3] Vides vēstis Nr.7/8 (81) 2005 Pesticīdi pārtikā. I.Strazdiņa

[4] Kopsavilkums „Ilgtspējīgas pesticīdu izmantošanas tematiskās stratēģijas ietekmes novērtējums”. Eiropas kopienas komisija. Briselē 12.07.2006

[5] No latīņu valodas — toxicus — „indīgs”

[6] Kopsavilkums „Ilgtspējīgas pesticīdu izmantošanas tematiskās stratēģijas ietekmes novērtējums”. Eiropas kopienas komisija. Briselē 12.07.2006

[7] „ASV universitātes pētījums rāda, ka bioloģiskā lauksaimniecība spēj konkurēt ražas apjoma ziņā ar konvencionālo lauksaimniecību” 10.08.2005 VAK

[8] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai: Tematiskā stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvi, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai. Zemkopības ministrija 07.09.2006. „Pielietoto augu aizsardzības līdzekļu un sējumu platību, kā arī to ražības analīze norāda uz to, ka samazinoties pielietoto augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu apjomiem, vidējās ražības samazinājums nav būtisks.”

[9] http://www.zm.gov.lv/doc_upl/ricibas_plans.doc

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 10.10.2008 13:39
Raksts principā pareizs-nav ko indēt dabu(un pašiem sevi).Gribētos jau redzēt gaismu tuneļa galā...

Saistītie raksti
Kimija 255x203

INN+PCB+DDT=es 8 Autors:Jānis Brizga