Raksts

“Dienas” jautājums – kur paliek Bonnier atbildība?


Datums:
29. jūlijs, 2010


Autori

Didzis Melbiksis


Šonedēļ par laikraksta "Diena" nedienām ziņo arī Zviedrijas Radio. Satrauktā balsī balsī zviedru reportieri stāsta par nopietnu apdraudējumu preses brīvībai Latvijā. Žurnāliste Sanita Jemberga sarunā ar radio kritizē jaunās laikraksta vadības postulēto principu par tolerantu kritiku. Tikmēr Gunta Sloga norāda, ka situācija Latvijas medijos kopumā jau sāk līdzināties Itālijai, kur presi kontrolē Berluskoni. Tam visam klāt vēl komentārs no organizācijas Reporters Without Borders Zviedrijas nodaļas vadītāja Jespera Bengtsona - ka vienkārši noskatīties uz tādām lietām kaimiņvalstī nedrīkst. Viņaprāt, situācija ar preses brīvību Latvijā kļūst jau tik nopietna, ka par to jāsāk runāt Eiroparlamenta deputātiem.

Mani gan māc šaubas, vai kādam no oligarhiem un viņiem pietuvinātajiem cilvēkiem (kuriem laikam jau taču pieder “Diena”; ceru, ka tiešām piepildīsies žurnālistes Baibas Rulles paustais, ka dokumentāli pierādījumi tam drīz atradīsies) interesē Eiroparlamenta viedoklis. Visdrīzāk, viņiem no tā nebūs ne silts, ne auksts.

Drīzāk gan nevajadzētu aizmirst par galvenajiem vaininiekiem “Dienas” afērā. Galu galā lēmumu pārdot šo mediju pieņēma iepriekšējais īpašnieks, zviedru koncerns Bonnier. Un viņi jau nu vienmēr ir sevi pozicionējuši kā preses brīvības un demokrātijas aizstāvjus. “Sadarbība starp “Dienu” un Bonnier daudzu gadu garumā bija ļoti pateicīga. Kā vārda brīvības projekts “Diena” bija un ir panākums, ar kuru Bonnier ļoti lepojas,” tā uzņēmums pagājušajā gadā rakstīja atbildē uz Paula Raudsepa kritiku laikrakstā Dagens Nyheter.

Vai arī šodien Bonjēru ģimene lepojas ar šo “vārda brīvības” projektu? Laikraksts, kuram nu jau gadu nav zināmi īpašnieki, zviedru preses tradīciju izpratnē nevar tikt uzskatīts par demokrātisku, neatkarīgu un atklātu. Laikraksts, kura jaunieceltais galvenais redaktors var atļauties publiski pateikt, ka viņš ir nokritis no Marsa, jau sāk līdzināties parodijai par avīzes tēmu. Lai kas “Diena” bija 20 gadu garumā, tagad tā (ne jau atsevišķi žurnālisti, bet gan pats medijs) ir kļuvusi par lielu un speķainu kauna traipu uz Bonnier prestiža žaketes. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Bonnier nekad neuzdrošinātos tikpat bezatbildīgi izrīkoties ar kādu no saviem zviedru laikrakstiem. Pieļauju, ka viņi pat neiedziļinājās jautājumā par to, kas tad būs “Dienas” jaunie īpašnieki. Tīri no biznesa viedokļa tas varbūt nav nekas nosodāms. Taču no zviedru brīvās preses tradīciju viedokļa tas ir nepieļaujami.

Skumji, bet nākas secināt, ka Latvija ir kļuvusi par upuri nekaunīgai korporācijas Bonnier dubultmorālei. Tas, kas mājās liegts, pie kaimiņiem atļauts! Eiroparlamenta deputātus uz diskusiju par to neaicināšu, taču mediji gan varētu pacensties izgaismot jautājumu pēc iespējas vairāk tieši šādā griezienā. Atgādināsim zviedriem par viņiem tik mīļo starptautisko solidaritāti!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!