Atslēgvārdi:

Dienas āža kāja 21

Laikrakstā Diena atkal notikušas pārmaiņas. Dienas pārpircējs Aleksandrs Tralmaks, kas pirms nepilna gada portālam politika.lv solījās nomirt ar avīzi padusē, mediju koncernu atstājis pavisam. Nomainījusies arī redakcijas vadība un nu pie saturiskās stūres vēl bez Gunta Bojāra ķērušies Sergejs Ancupovs un Dzintars Zaļūksnis. Mediju ekspertiem un politikas analītiķiem prasām:

1) Kā viņi vērtē kārtējās pārmaiņas Dienā?
2) Kāda varētu izvērsties laikraksta nākotne?
3) Kā pārmaiņas Dienā varētu ietekmēt Latvijas mediju vidi ilgtermiņā un kā tās ietekmēs partiju priekšvēlēšanu cīņas?

Iesaki citiem:

Arta Ģiga, raidījuma Nekā personīga galvenā redaktore


Vienīgais, kas tagad ir redzams, — Tralmaka uzdevums ir bijis radīt uzticību zviedriem pārdošanas gadījumā. Īstenībā viss sliktais, kas ar Dienu varēja notikt, notika jau pagājušajā gadā. Man liekas, ka tas būtu šaurs vērtējums — uzskatīt, ka Diena ir tikai priekšvēlēšanu projekts, jo tas neattaisno ieguldītos līdzekļus. Tāpēc būtu nesaprātīgi, ja tūlīt pēc vēlēšanām avīzi slēgtu. Domāju, tas ir ilgāks projekts. Taču, ja skatās jaunā redaktora deklarētos principus, varētu domāt, ka Diena nekad šos principus nav ievērojusi, bet ir bijusi faktiski partejiska, un nu jaunais redaktors pasaka patiesību, kāda Diena īsti ir bijusi, lai gan tas tā, protams, nav.

Es nesaku, ka Diena nemainīsies. Atšķirībā no [LNT īpašnieka Andreja] Ēķa, kas godīgi pasaka, ka demokrātiju nespēlēs, Diena vārdos it kā turpina iesākto — būt par demokrātisko vērtību proponētāju, bet kā to var izdarīt, ja redaktors deklarē, ka „vienlīdz respektējami ir gan „patīkami”, gan „nepatīkami” secinājumi. Es īsti nesaprotu, ko viņš ar to domā.

Nedomāju, ka Dienas vadības maiņa vispār ietekmēs medijus kopumā. Neredzu, ka viena vai otra medija veiksmes vai neveiksmes ietekmē visus pārējos. Ir žurnālisti, kam ir līdzīgi uzskati, un, ja tos nevar realizēt vienā medijā, tad meklē citas iespējas. Ja vien paši žurnālisti to grib, tad ņem un izdara. Laikraksta īpašniekiem, kurus mēs joprojām nezinām, ir tiesības ar avīzi izdarīt visas muļķības, ko vien viņi dara. Ja viņi grib, var pārtaisīt avīzi, par ko vien grib, un viņi nav parādā žurnālistiem, kuri viņiem nepiekrīt. Ja nevar strādāt Dienā , tas vēl nav pasaules gals un vēl nav jābrauc lasīt sēnes. Nevajag nolaist rokas un domāt, ka pasaules gals klāt, jo katram viedoklim ir vieta pasaulē.

Anda Rožukalne, RSU žurnālistikas studiju programmas vadītāja


Notikušais pastiprina nestabilitāti, un nav skaidrs, kāpēc pirms dažām nedēļām bija vajadzīgas izmaiņas Dienas vadībā, ja atjaunotajai komandai neatļāva 100 dienas strādāt, ko tagad prasa jaunais galvenais redaktors. Paskatoties notikumu hronoloģiju pēdējā gada laikā, ir skaidrs, ka vadības maiņa ir bijusi vairāk nekā desmit reizes, un, tikko saturiski laikraksts ir mēģinājis atgūties no pārmaiņām, tā Dienas kolektīvs atkal tiek dragāts.

Otra lieta, kas šoreiz neļauj ar cerībām skatīties uz pārmaiņām, ir konkrētās jaunās amatpersonas, kas diemžēl sevi nav pierādījušas kā mūsdienīgu mediju izcili veidotāji. Pārmaiņu absurds — Dienas žurnālisti ir ieguvuši vadītājus, kas par viņiem ir profesionāli vājāki. Protams, kamēr vēl nav notikušas saturiskas izmaiņas, nevar vērtēt vadības potenciālu un reālās spējas vadīt laikrakstu, bet ir skaidrs, ka esošais kolektīvs ir potenciāli spējīgāks, jo tas sevi jau ir pierādījis.

Nākotnē ir iespējami trīs scenāriji:

Pirmais ir visnepatīkamākais, — ka tas ir noslēgums projektam Kā līdz vēlēšanām iznīcināt laikrakstu Diena.

Otrs arī slikts, — ka mediju biznesa milzīgā krīze var novest pie laikraksta slēgšanas, pieņemsim, tuvākā gada laikā, jo tas vienkārši nebūs spējīgs pastāvēt.

Un trešais — ka cilvēki, kas šobrīd Dienā strādā, neiet prom šo pārmaiņu rezultātā, kaut varbūt tas pat tiktu apzināti veicināts. Un tomēr viņi paliek un mēģina saglabāt, cik vien iespējams, profesionālo līmeni. Tas būtu pozitīvākais, ka pēc vēl vairākām vadības un formāta maiņām Diena atrod savu jauno pastāvēšanas modeli.

Nākotnē Diena varētu būt novājināta viduvēja avīze, kas nespēj būt adekvāts viedokļu līderis un piedāvāt kritisku skatījumu, lai palīdzētu lasītājam izvēlēties vēlēšanās. Tāda avīze ir ārkārtīgi izdevīga tiem, kuru atrašanās varas pozīcijās ir smagi apdraudēta. Diena iekļaujas kopējā fonā, jo sabiedriskie mediji ir novājināti, bet citi mediji — politiski angažēti. Lasītājiem jārēķinās, ka, pirmkārt, būs arvien grūtāk iegūt patiesu informāciju un nevarēs uzticēties tam, ko stāsta dažādi avoti. Latvijā žurnālistikas kvalitāte un iespējas pildīt savu uzdevumu, krietni samazināsies, un būtībā sistēmiski Latvija no Ziemeļvalstu mediju sistēmas, kur dominē klasiskie principi, pārvēršas par valsti, kurā nav neatkarīgas preses.

Līga Stafecka, Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe


Vēlēšanas tuvojas, un āža kājai vajadzēja vienā brīdī izlīst laukā. Tas, kādā veidā notikusi jaunu redaktoru ielikšana amatā, kāda ir viņu iepriekšējā pieredze, reputācija un Dienas pārņemšanas darījuma slepenība, kā arī tas, ka vispār netiek uzskatīts par vajadzīgu kaut ko paskaidrot vairāk par šīm būtiskajām izmaiņām ne žurnālistiem, ne lasītājiem, izskatās pēc tā, ka īpašnieki ir tepat, vietējie bāleliņi, kuriem nevajag spēcīgu, neatkarīgu mediju, kas aizstāv tiesiskumu un demokrātiskās vērtības. Turklāt jaunās vadības pasludinātie laikraksta principi rada iespaidu, ka tiks ieviesta ārkārtīgi stingra kontrole pār saturu un analītiskā žurnālistika Dienā nebūs gaidīta.

Notikušais izskatās pēc pirmsnāves agonijas. Tik bieža vadības maiņa, neskaidrības ar saturu, visticamāk, iznīdēs kvalitatīvu žurnālistiku. Arī lasītāju pacietība varētu neizturēt, lai turpinātu abonēt laikrakstu, kura vadība mainās ik pusgadu. No malas sāk izskatīties, ka avīze apzināti tiek vārdzināta. Svarīgs jautājums, kas vēl nav izskanējis, — kas notiek ar Dienas reģionu avīzēm? Tas ir būtiski, jo uzticēšanās un pirktspēja reģionālajai presei ir augstāka.

Notikušais ar avīzi skaidri liecina, ka politiskās intereses avīzes pārņemšanā dominē pār ekonomiskajām. Tātad arī vēlme ietekmēt pirmsvēlēšanu informatīvo telpu. Ja piekrītam, ka medijs ir sabiedrības interešu sargsuns, tad pirms šīm vēlēšanām sargsuns ir nopietni saslimis un neaizkavēs zagļus, ja tādi uzradīsies, varbūt vienīgi vārgi ieriesies. Cietēji būs vēlētāji, kuriem būs mazākas iespējas uzzināt, kas pretendē uz varu valstī. Izskatās, ka Diena pievienojas daudzo mediju — sirdzēju — pulkam, kuru īpašniekiem ir tieša ietekme uz medija saturu. Ir daži mediji, gan rakstošie gan elektroniskie, kuri uztur augstāku žurnālistikas latiņu, taču tiem ir mazāka auditorija. Principiāli izšķiroša no vēlētāju informēšanas viedokļa tagad ir sabiedrisko mediju darbība, taču par LTV plāniem šajā sakarā nekas nav zināms.

Sergejs Kruks, mediju eksperts, RSU asociētais profesors


Vismaz beidzot ir noticis kaut kas, no kā var izdarīt pamatotus secinājumus, nevis zīlēt, kas notiek ar Dienu. Jaunais redakcijas vadības sastāvs apliecina, ka ir skaidrība, par politisko spēku, kas stāv aiz Dienas pirkuma, un tas ir Par labu Latviju. To netieši pierāda cilvēki (Sergejs Ancupovs), kas caur Nacionālo resursu institūtu ir saistīti ar Tautas partijai tuvu stāvošiem cilvēkiem. Līdz ar to viss pārpirkšanas process iegūst loģisku skaidrojumu, ka tas ir noticis priekšvēlēšanu cīņas ietvaros vai nu lai neitralizētu stipru informācijas līdzekli vai arī lai to izmantotu savu programmatisko nostāju izplatīšanai.

Tas, ko publiski var lasīt par Dienas jauno vadību un arī viņu pašu iepriekšējās publikācijas parāda — ja Diena vismaz nomināli sevi bija pašdefinējusi par liberālu laikrakstu, tad tagad no liberālisma nekā vairāk nepaliks, jo jaunā vadība pauž konservatīvu viedokli, teiksim, diezgan skeptiski raugās uz Rietumeiropu.

Es nezinu, kā nākotnē vienā tirgū varēs izdzīvot trīs konservatīvas dienas avīzes. Nevarēs izdzīvot. Nav arī zināms, kas ar Dienu notiks pēc vēlēšanām — kādu vektoru tā ieņems, kad PLL plosīs iekšējās nesaskaņas. Ja Diena ir tikai priekšvēlēšanu projekts, tad šāda aģitācijas lapa vairs nebūs vajadzīga — tā būs izpildījusi savu funkciju un no tās viegli varēs atteikties.

Taču šī situācija labi parāda Latvijas mediju tirgu — ka mediji ir ļoti stipri pietuvināti politekonomiskajiem grupējumiem un Diena beidzot iekļaujas šajā „normālajā” Latvijas mediju situācijā.

Ar Dienu vēl slikti ir tas, ka gribēja sunim izdarīt labāk un asti pa gabaliņam cirta nost. Kad Bojāru iecēla par galveno redaktoru, vēl varējām sagaidīt, ka Diena ies tabloīda tipa avīzes attīstības ceļu, bet nu redzam, ka no šī tirgus modeļa izdevēji atsakās, un drīzāk tas ir politizēšanas variants.

Inese Voika, žurnāliste un Delnas padomes priekšsēdētāja


Šīs vadības maiņas ir nesaprotamas, jo mums joprojām nav zināmi Dienas patiesie īpašnieki, un šajā politizētajā brīdī, kad katram medijam ir nozīme, īpaši avīzei ar tik ilgu vēsturi un labu reputāciju pagātnē, šādas izmaiņas izsauc aizdomas par politisku manipulāciju un mazina uzticību, lai arī tiek apgalvots pretējais. Kad viens no aktīvākajiem cilvēkiem, Tralmaks, kas izskatījās pēc Dienas pirkšanas iniciatora, vispār ir prom, rodas pārdomas par manipulācijām. Tas, savukārt, parāda, ka steidzami ir nepieciešamas likumdošanas normas, kas nosaka pienākumu norādīt mediju īpašniekus līdz pat pēdējam labuma ieguvējam, ja īpašnieks ir reģistrēts ārzemēs, vai arī nepieļaut šādas situācijās. Jo mediji sabiedrības demokrātijai ir tas pats, kas banku stabilitāte finanšu attīstībai, un bankām ir zināmi īpašnieki.

Skatoties Dienas jaunās vadības pēdējās darba vietas, nerodas priekšstats par viņu uzticamu kalpošanu ceturtajai varai. Viņi ir bijuši krietni attālu no žurnālistikas, nemaz nerunājot par žurnālistiku ar mugurkaulu, ko mēs sagaidām no dienas medija. Kopumā tas ir jāskata kontekstā ar ziņām, kas pienāk no redakcijas, ka naudas paliek arvien mazāk. Protams, ja pāris žurnālistiem visa avīze ir jāpiepilda ar saturu, tad kvalitāti grūti sagaidīt. Tāpēc ir aizdomas par avīzes apzinātu noplicināšanu, un šie redaktori, iespējams, to varētu to veicināt.

Man liekas, ka vēlme ietekmēt priekšvēlēšanu laikā ir nokavēta, jo, ja gribi ietekmēt, tad tas jādara, radot neatkarības šķietamības. Bet tagad to grūti izdarīt, jo sabiedrības uzmanība ir vērsta uz pārmaiņām Dienā. Ir labi, ka vairāki žurnālisti ir pateikuši — strādās tik ilgi, kamēr varēs rakstīt pēc savas brīvas sirdsapziņas, un pateiks publiski, ja viņus cenzēs. Gods un slava tiem, kas mēģina šajos grūtajos apstākļos saglabāt profesionālo identitāti un nogādāt informāciju lasītājiem, jo drukātā Diena daudziem ir galvenais informācijas avots, tāpēc tas ir svarīgs avots apstākļos, kad citi mediji ir ļoti novājināti.

Jānis Domburs, žurnālists


Visas šīs kustības rada bažas par necaurspīdīgumu. Man tiešām ir bažas par to, ja vienā izdevumā mainās vadība ar dažu nedēļu intervāliem, tas liecina, ka kaut kas tur īsti nav kārtībā, ja vien īpašnieki nemainās.

Mēģināšu būt iespējami cinisks. Ja mēs apskatītu variantus a, b, c, no kuriem, piemēram, a variantā Diena pieder, teiksim, Lembergu ģimenei, b — Šķēles ģimenei, un c — Āboltiņas un Kristovska nenotikušajai ģimenei, tad šajos gadījumos būtu iespējami trīs dažādi scenāriji. Varbūt Diena pieder Roulendu ģimenei (bet mēs nezinām, vai tā patiesi pieder Roulendu ģimenei), līdz ar to mums ir par daudz nezināmo, lai spētu šo vienādojumu atrisināt.

Skaidrs, ka mediji nedzimst vienā dienā un vienā dienā nemirst, un vienā dienā neizveido savu potenciālu un ietekmi. Skaidrs, ka medijs, kam vairākkārt gada laikā nomainās vadība, un pēdējoreiz tas notiek pāris mēnešus pirms vēlēšanām, nevar radīt nopietnu ietekmi.

Es neizslēdzu arī absolūti triviālas versijas, ka Diena ir uz bankrota sliekšņa, un tur notiek kustības, kuru motīvs ir absolūti ekonomisks. Iespējams, ekonomiskie motīvi kaut kādā ziņā var veicināt vai stimulēt šo dreifējošo kuģi, jo Diena ir šāds kuģis. Nav jau tā, ka visi vadošie ir piedzērušies un guļ. Vieni centušies griezt stūri, citi — mest enkuru vai vēl ko citu, un es absolūti neesmu starp tiem, kas saka, ka viss ir slikti. Bet ja ir kuģis, kuram ik pa laikam uz komandtiltiņa nomainās personāži un varbūt drīz var aptrūkt arī degviela, tad skaidrs, ka kāds var piebraukt ar degvielas kuģi un pārņemt menedžmentu. Kāpēc to dara un ko grib panākt? Te mēs atgriežamies pie vienādojuma ar pārāk daudzajiem nezināmajiem. Domāju, ka sazvērestību lielākie teorētiķi, savelkot Ancupova un Zaļūkšņa sakarus, uzzīmētu tādu astoņkāji, kas aptvertu visu Latviju, sorosiešus ieskaitot.

Sarmīte Ēlerte, bijusī Dienas galvenā redaktore un deputāta kandidāte no Vienotības saraksta


Ancupova principi ir bīnišķīgi — tie ir principi, pēc kuriem visu gadus ir vadījusies Diena, būdama neatkarīga avīze. Taču, vai šie principi un Ancupovs būs tāds pats caurspīgs šķidrauts kā Ulmanis ir caurspīdīgs šķidrauts Šķēlem un Šleseram, mēs tuvākajā laikā redzēsim Dienas slejās.

Ancupovs ir jauks cilvēks un brīnišķīgs indiešu mūzikas spēlētājs, kuram nav profesionālo kvalifikāciju, lai vadītu avīzi. Zalūķsnis ir politpasūtījumu izpildītājs. Un tuvākajā laikā mēs redzēsim, vai ir notikusi brutāla Dienas satura pārņemšana politisko spēku interesēs. Ir ļoti nopietnas bažas, ka tas ir noticis.

Latvijas mediju vide ir novājināta. Ir neatkarīgs žurnāls Ir, kritiski domājošu saturu cenšas piedāvāt Latvijas Avīze, un ir apzināti novājināti sabiedriskie mediji. Tas viss kopā rāda Latvijas demokrātijas kvalitātes kritisko ainu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ruta Marjaša - MB 15.07.2010 14:07
Piekrītu:

"Par Latviju ir nolaidusies kaut kāda apmātības migla. Skumji."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 15.07.2010 08:50
"Ir neatkarīgs žurnāls Ir"
---
melot nav labi, Sarmīte!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB-Meinhardt 15.07.2010 00:04
Vai kādreiz spēji noticēt tam, ka par Latvijas ietekmīgāko cilvēku tiks atzīts farcoviščiks pēc aicinājuma un būtības? Tāds kurš par mariontei un nerru padarīs vecu un slimu cilvēku - eksprezidentu, kurš dividendes pelna vien no sava pareizā laikā atjaunotā uzvārda un tikpat precīzi pareizā laikā atjaunotā represētā statusa. Sīkmaņu cilts.
Domāju, ka Krišjānis Valdemārs neticētu savām acīm. Bet Augusts Dombrovskis Ziemeļblāzmā ķertos pie savas pletnes, lai šo sūdu medinieku baru izdzenātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Meinhardt 14.07.2010 23:57
Zini, es varētu Tev piekrist par to, ka Latvijā trūkst kvalitatīvas sociāldemokrātiskas domāšanas, izpratne. Patiesībā piekrītu par 100%.
Jāpiekrīt, ka daļa pilsonīgās sabiedrības, tai skaitā IR, vairās asi kritizēt Vienotību. Jo saprot, ka alternatīva ir atbaidoša.
Tomēr nevaru piekrist, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kuri vēlas pirkt kvalitatīvu presi. Varbūt arī vēlas, bet trūkst izpratnes un, pats galvenais, elementāri nav par ko. Tie atlikušie kuriem ir gan izpratne, gan nauda, nekādi neveido tik lielu auditoriju, lai finansiāli noturētu labus izdevumus.

Vispār ... par Latviju ir nolaidusies kaut kāda apmātības migla. Skumji. Kaut kur jābūt izejai, bet tikai mārrutks zina kur. Valstī toni nosaka hiperaktīvi kretīni, kuri ir gana harismātiski, bet, diemžēl, ļoti aprobežoti un bezgalīgi alkatīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zemgalis - Laura 14.07.2010 23:16
par tikumiem..

..pietrūkst savstarpējās cieņas.. :(

visas politgrupas, NVO & LGBT izmanto vārda brīvības priekšrocības.
pauž viedokļus utt.

visi runā.. bet dialogs neveidojas..

ļoti ceru, ka jaunā Diena būs lieliska platforma,
kurā attīstīsies savstarpējais dialogs.

lai nu kā - esmu par valsti, kurā valda likumi un tikumi! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Laaura 14.07.2010 21:33
Kā mēdz teikt, kurpniekam nav kurpju. Šoreiz - medijiem nav mediju. Kurpnieks vismaz citiem taisa normālas kurpes, bet mediji citiem dod surogātu. Var teikt arī - sargsuns bez zobiem. Kur vaina? Kā visās nelaimēs - zemajā izglītības līmenī.
Zemgalim gribu piebilst: jauki dzīvot valstī, kurā valda tikumi - kā likumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 14.07.2010 20:25
Minētajā datubāzē bija pieejami arī pasaules labākie izdevumi ekonomikā un finansēs, t.sk. pilnibā ir nogriezta pieejama žurnāliem par attīstas ekonomiku - retajiem izdevumiem, kuros salīdzinošā aspektā mēdza pasaules ekonomistu minēt arī Latviju. Varbūt Vienotībai nav izdevīgi izglītoti ļaudis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 14.07.2010 20:16
Un par šo 'ekspertu' un 'analītiķu' spējā, kvalifikācijām un patiesajām (slēptajām) interesēm liecina arī tāds fakts, ka viņi līdz šim nav pat mēģinājuši reaģēt uz to, ka kopš Jāņiem LU (un azīmredzot arī citas lielās Latvijas bibliotēkas) ir samazinājusi parakstīšanos uz ScienceDirect žurnālu datubāzi līdz galējam minimumam. Elsevier ScienceDirect ir pasaules lielākā un nozīmīgākā Science-Technology-Medicine izdevumu žurnālu datubāze un nu Latvijā tā gandrīz nav nemaz pieejama. Pat Padomju laukos lielās bibliotēkas abonēja samērā daudz Elsevier izdevumus, tagad Latvija ir atkritusi atpakaļ zem līmeņa, kad darbojās Padomju cenzūra. Tātad kas šos ekspertus interesē? Vai laba un izglītota Latvija? Fakti rāda, ka tas viņus neinteresē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 14.07.2010 19:29
Ja Diena ir a (tā tad Šķēle), tad Guntim Ulmanim vajadzētu kļūt par avīzes ideoloģijas redaktoru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 14.07.2010 19:26
Paliek spēkā arī mans priekšlikums - esmu gatavs ieguldīt pāris simtus vai varbūt par kādu tūkstoti uzņēmumā, kas attīstītu sociāldemokrātiskus mēdiju. Vajadzētu atrasties arī citiem cilvēkiem, kas būtu ieinteresēti šādā pasākumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt - MB 14.07.2010 19:24
Tu ļoti dziļi maldies, par to, ka lasītāji negrib maksāt par saturu. Kvalitatīvs saturs nav lēts un cilvēki labprāt par to maksā - pietiekoši labi izdzīvot un nenolaist cenu spēj kaut vai Ekonomists. Cilvēki maksā arī ļoti ievērojamu naudu, lai pirktu labas grāmatas vai pasūtītu analītiskos materiālus (piem., par vērtspapīriem) no uzņēmumiem, kas ir starp vidu starp patēriņa līmeņa mēdiju un izpētes uzņēmumu.

Personīgi es, tā arī neatradis jēdzīgu Latvijā iznākušu izdevumu, par savējo (kas informē par šeit notiekošo) uzskatu The Baltic Times. Itkā ir neprāts maksāt vairāk kā latu par paplānu avīzīti, kurā liela daļa materiāla tāpat ir tikai nedaudz kas vairāk par korekti sakompilētu atstāstījumu. Bet iegums ir gan zināšanas par Baltiju, gan iespēja izvairīties no trokšņa. Tiesa, arī TBT troksnis šad un tad parādās, sevišķi, ka viedokļa slejā ir, piem., K. Streipa raksts. Ar to gribu pateikt - ja Latvijā būtu normāls izdevums, tad man nebūtu arī žēl par tādu maksāt, bet - diemžēl - nav. Cik zinu, tad tā domā daudzi.

Pārējie izdevumi nav lasāmi. LA un Ir aizstāv tos, kas dzīvo no kapitāla un ir brīnums, ka par kaut ko tādu ir gatavi maksāti tie, kas dzīvo no sava darba. Diena bija pēdējā gadā kļuvusi cilvēcīgāka, bet man nebija pieņemami tas, ka viņi patieca tikai A (daudzas nebūšanas Vienotības valdības darbā), bet negribēja teikt B (ka Latvijai var palīdzēt sociāldemokrātiska politika). Un pat ja Diena kādu laiku būs vēlēšanu projekts, tad pēc vēlēšanām agri vai vēlu būs jāsāk stāvēt uz savām kājām un viņi varētu aizpildīt sociāldemokrātiskā medija joprojām neaizņemto nišu Latvijā un ar to labi nopelnīt un radīt izcilu žurnālistiku (tāds modelis, kā NYT) un dot savu ieguldījumu Latvijas politiskās kultūras briedināšanā, kurai joprojām trūkst vismaz 40-70% Eiropas politiskās kultūras mantojuma - sākot ar ideoloģiju diskusijām un beizdot ar tādiem demokrātijas elementiem, kā diskusijas un personību cīnas partiju iekšienē - kad kanditāti savus pieteikumus izcīna diskusijās un priekšvēlēšanāš un nevis tos, kā Latvijā, izrauga tumši ļaudis tumšās istabās. Amerikā Obamam bija daudz grūtāk uzvarēt Klintoni priekšvēlēšānās cīnoties par nomināciju, nekā pašās Prezidenta vēlēšanās. Amerikāņi arī varēja baudīt diskusijas starp Hakabi un Makkreinu republikāņu vidū un starp Edvardsu un pārejiem demokrātu vidū. Un ieguvēji bija gan partijas, gan valsts. Latvijā šādu diskusiju nav - viss sākas partijas augšgalā un partiju kongresi pieliek tikai zīmogu - citu jau neko tie nevar pāris sanākšanas stundās izdarīt. Tādeļ arī Latvijā ir tādi gadījumi, kad balēvičus un repšes slēdz ārā no partijām un nevis partijas pie varas esošie uzdrošinās godīgi cīnities un uzvarēt vai zaudēt. Ja Vienotība būtu gatava uzklausīt savus vēlētājus, tad tā būtu daudz kreisāka.

Bet par pašu rakstu un 'ekspertu diskusiju' - grūti pateikt, cik gan aprobežotiem un uzpirktiem un iekšējās cenzūras apmātiem ir jābūt gan pašiem šiem ekspertiem, gan tiem, kas sagatavoja šo klaji vienpusīgo rakstu, lai neredzētu, ka Latvijā trūkst centriski kreisa izdevuma - tāds, kas aizstāv ideoloģiju un ja nepieciešams, kritiski analizē arī sava spārna partijas, lai tās saņemtos (tieši kā to dara NYT par demokrātiem). Latvijā savējā spārna partijas nekritizē par Ir - viņi domā, ka Vienotības projekts ir tik jēls un čagans, ka var izšķīst pie vismazākās kritikas. Eksperti var varbūt būt priecīga par pateiktajiem meliem un saņemto kaulu, bet viņiem būtu jāsaprot, ka šī vienpusīgā propaganda ir kārtējais solis demokrātijas nīdēšanai Latvijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Prieks 14.07.2010 17:34
Patiess prieks, ka visa tā paštaisno sekta pamazām cieš vienus zaudējumus pēc otra un latviešu tauta ir izrādījusies daudz gudrāka un nav padevusies šo provokatoru manipulācijām. Lai Ancupovam un Zaļūksnim izdodas atgriezt Dienai dzīvību, kuru bija izdzēsusi Ēlerte un viņas šuneļi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zemgalis 14.07.2010 17:16
vai es piedzīvošu to dienu, kad "dažādi" avoti > Delna, Providus, Ir < pārstās sevi pasniegt kā visas sabiedrības taisnības pārstāvjus? :)

šiem dažādiem ekspertiem ir viena sakne > Soross! :)

lai arī Sorosa kungam, iespējams, pat ir gluži vienalga, kas notiek ar Latvijas bāleliņiem, mani pārsteidz, ka ārzemju finansētās organizācijas pasniedz sevi kā neatkarīgas un visādā citā ziņā cēlas.

es vēlos dzīvot tiesiskā valstī. valstī, kurā valda likums.

Sarmītes skola padarīja Latvijas žurnālistiku pār histērijas un negācijas ruporu.
tieši Sarmītes ietekme padarīja Dienu par tik nebaudāmu mediju, ka uzņēmēji nevēlas izvietot reklāmas šajā resursā.

un kā var pieņemt to, ka Sarmīte un mediji vēlas iecelt amatā ģenerālprokuroru?
Satversmē par šādām tiesībām nav minēts.

lai dzīvo jaunā Diena! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 14.07.2010 16:05
Problēma ir daudz, daudz dziļāka. Interneta laikmetā sabiedrība vienkārši vairs nevēlas maksāt par kvalitatīvu informāciju, profesionālu drukāto presi. Tas jau ir vispārzināms fakts, pat daudzos lielākos tirgos, tādos kā ASV, LielBritānija pa skuju taku ir aizgājuši vai no šaubīgiem bagātniekiem pārpirkti vairāk cienījami izdevumi.
Tādēļ nav brīnums, ka Dienas ir kļuvusi tik vāja, ka ar to var spēlēties dažādi lēti pokemoni ar dziļām kabatām. Cits jautājums, ka viņi paši seko savām seklajām atrbiebīgajām dziņām - nu, tagad to Dienu, kas uzdrošinājās brūķēt muti nopirkšu kā tādu lētu ... lapu un izrīkošos kā vien nāk prātā.

Bet visām iesaistītajām pusēm diskusija šajā līmenī ir bezjēdzīga. Jāskatās daudz dziļāk - kādas ir vārda brīvības izredzes laikmetā, kad to skāris digitālais dempings.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 14.07.2010 16:04
Problēma ir daudz, daudz dziļāka. Interneta laikmetā sabiedrība vienkārši vairs nevēlas maksāt par kvalitatīvu informāciju, profesionālu drukāto presi. Tas jau ir vispārzināms fakts, pat daudzos lielākos tirgos, tādos kā ASV, LielBritānija pa skuju taku ir aizgājuši vai no šaubīgiem bagātniekiem pārpirkti vairāk cienījami izdevumi.
Tādēļ nav brīnums, ka Dienas ir kļuvusi tik vāja, ka ar to var spēlēties dažādi lēti pokemoni ar dziļām kabatām. Cits jautājums, ka viņi paši seko savām seklajām atrbiebīgajām dziņām - nu, tagad to Dienu, kas uzdrošinājās brūķēt muti nopirkšu kā tādu lētu ... lapu un izrīkošos kā vien nāk prātā.

Bet visām iesaistītajām pusēm diskusija šajā līmenī ir bezjēdzīga. Jāskatās daudz dziļāk - kādas ir vārda brīvības izredzes laikmetā, kad to skāris digitālais dempings.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

no Jūrmalas 14.07.2010 11:33
Vakar pēcpusdienā Latvijas radio 1.pr.,, noklausoties Ancupova interviju , jāpiekrīt Elertei, ka viņam nav nepieciešamās kvalifikācijas. Tik vien kā vēlēšanās, lai netiktu aizskarts Valsts prezidents un Saeimas spīkers.

Savukārt Zaļūksnis nekad nav bijis žurnālists, bet politisko pasūtījumu paklausīgs izpildītājs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

āķis 14.07.2010 07:53
Parastā Vienotības metode - kas nav ar viņiem, tos jānozākā cik spēka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Predicador - Andris_2 13.07.2010 23:40
Vai viņi vēl aizvien turas pie uzskata, ka faktu no viedokļa spēj atšķirt tikai īpaši izsmalcināti intelektuāļi, bet "lasītājam parastajam" tas ir nepaveicams? Tas ir mīts un vienlaikus, iespējams, Ēlertes lielākā kļūda. Lasītāji (gan "vidējais", gan galējie eksemplāri) ir gudrāki, nekā viņi iedomājas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sids 13.07.2010 23:30
Jē, Ēlerte slavina Ir! Tiešām neatkarīgs medijs, ja jau to tā izceļ šī neatkarīgā politiķe!

Un ekspertu izvēle arī dīvaina, saprotu kāpēc aptaujāts Domburs un vēl daži labi, bet kāpēc prasīts Stafeckai un Voikai???

No angažētāja mūkot pašiem iznācis ieskriet angažētāja nagos

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 13.07.2010 22:38
Šajā rakstā redzamais ir klajā pretrunā ar jaunās "Dienas" vadības deklarētajiem pamatprincipiem - un proti:
"...Ziņa nošķirama no viedokļiem un komentāriem. Komentāri jāprasa nozares lietpratējiem un ekspertiem nevis jāpadara par politiķu propagandu. Politiķu izteikumi un solījumi nav ziņa. Ar konkrētu politisku spēku saistīts speciālists nav komentētājs..."

politika.lv ir aizejošās kloākas atsmaka

Saistītie raksti
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Uz linijas 255x203

Kad tu neesi tu pats 20 Autors:Dita Arāja

Elerte 255x203

Ēlerte nāk 28 Autors:Dmitrijs Petrenko, Dita Arāja

Mugurkauli 255x203

Pildspalvu bizness 15 Autors:Dita Arāja

Nu gan ir beigas politika.lv

Citi autora darbi
Kaut kas krasains

Un atkal jauns sākums 5 Autors:Dita Arāja