Diena: RIP 39

Labrīt, lasītāji!

Nu tas ir noticis. Dienā apvērsums ir beidzies. Bez jebkādām ceremonijām no laikraksta telpām izsviesti tie darbinieki, kuri nav mierā ar laikraksta jaunā īpašnieka attieksmi pret lietām. Fotogrāfam Uldim Briedim īpašnieka nolīgtie drošībnieki esot mēģinājuši atteikt fotografēšanas tiesības brīdī, kad apsargu uzraudzībā savas mantas pakoja Dienas līdzdibinātājs un komentāru lappuses vadītājs Pauls Raudseps. U. Briedis pilnīgi pamatoti pateica, ka tas viņam atgādinot padomju laikus un kaut ko tādu, ko viņš savā ilgajā profesionāla fotogrāfa mūžā piedzīvojis ļoti reti un pēdējos laikos -- nemaz. No laikraksta tagad aizgājuši cilvēki, kurus uzskatu par kolēģiem un dažos gadījumos arī draugiem -- Nellija Ločmele, Anita Brauna, Pauls Raudseps, Rita Ruduša, Ināra Egle, Sanita Jemberga. Viņiem atbalstu pauduši citi Dienas līdzstrādnieki.

Iesaki citiem:

Vispirms, ja kāds to nav pamanījis, no laikraksta aizgājušie ir izveidojuši interneta portālu www.citadiena.wordpress.com. Tajā Rita Ruduša stāsta par to, kā viņa ir centusies sameklēt laikraksta jaunos īpašniekus. Kārtīgs riņķa dancis, kurā attiecīgā uzņēmuma pārstāvim vispirms bijusi sapulce, pēc tam viņš bijis pusdienās, un vairākas stundas vēlāk viņš kategoriski attiecies R. Rudušai parādīt pirkuma dokumentus un pat ir atļāvies viņai aizrādīt, ka viņa neprotot angļu valodu. Situācija smird pa lielu, lielu gabalu. Kāpēc trīs mēnešu garumā bija jāmelo par īpašnieku struktūru, ja patiesībā ar attiecīgo uzņēmumu viss jau bija sarunāts vasarā? Kāpēc tāda slepenība? Var jau būt, ka ne visi investori savas investīcijas bazūnē pa visu pasauli, bet, pirmkārt, te runa tomēr ir par Latvijas nopietnāko laikrakstu un, otrkārt, Latvija ir tā valsts, kurā ļaudīm nudien der atcerēties, ka ofšora kompānijas un ar tām saistītā slepenība nav nekas tāds, kas kalpotu valsts vai sabiedrības interesēm. Vajag tikai paraudzīties uz visu to, kas darās Ventspilī, un ne tikai. Cik varu spriest no internetā sameklētā, jauno īpašnieku uzņēmums Lielbritānijā nav nekāda kaktu firma, taču attieksme pret R. Rudušu ir kā pret aborigēniem, un tas ne par ko labu neliecina.

Būs interesanti redzēt, kāda būs Diena pirmdien. Šorīt tās komentāru lappusē ir tikai atvadu vēstule no N. Ločmeles. Citādi laikraksts kā laikraksts, ar visu SestDienu (it īpaši vēlos uzteikt asprāti, kura konkursā par to, "Ko saka Ābrams Kleckins?" ir piedāvājusi atbildi "Lai dzīvo Kalvīša un Putina ciešā savienība - mūsu dižķibeles stabilitātes garants"). Bet par tālāko ir divi ļoti nopietni jautājumi. Pirmais -- konflikts starp žurnālistiku un uzņēmējdarbību pasaule nav nekas neierasts. Arī laikraksti ir uzņēmumi, un uzņēmumam galvenais uzdevums vienmēr ir un vienmēr būs peļņas gūšana. Hrestomātisks ir atzinums, ka laikrakstos vispirms izvieto reklāmas, un tad žurnālistika izmanto to telpu uz lapas, kura ir palikusi pāri. Vietām īpašnieki diktē arī žurnālistikas saturu, vietām -- ne. Tas vienmēr ir bijis Dienas galvenais trumpis. Zviedru īpašnieku ietekmi nudien nevarēja manīt. Nu, netika Dienā atkārtoti intervēts Zviedrijas karalis tā, kā savu "varoni" tik bieži "intervē" Atkarīgā.

Un tā ir otra lieta. Vai kopā ar jaunajiem īpašniekiem Dienā tagad ienāk arī politiska ietekme? Patlaban neko tamlīdzīgu neesmu manījis, ka pasākumā būtu piedalījušās mūsu valsts politikāņu aprindas. Bet nemierīgu mani situācija dara vienalga. Kaut vai tāpēc, ka aizgājušo ļaužu vietā būs jāliek citi cilvēki, tajā skaitā, jādomā, tādi, kuriem ar pieredzi žurnālistikā tā ir kā ir, ar visu no tā izrietošo.

Veids, kādā ir notikusi Dienas pārņemšana ir vienkārši ārprātīgs, tas ir atbilstošs visai mūsu valsts politultrakorumpētajai videi. Slepenība, melošana, ofšorisms ... pilns komplekts. Es Dienu pasūtīšu arī turpmāk tāpat kā visas avīzes, man tās ir vajadzīgas darba lietām, taču ļoti, ļoti baidos, ka tā vairs nebūs mana Diena. Tas vairs nebūs tas laikraksts, ar kuru man ir bijušas profesionālas attiecības kopš paša pirmā numura tālajā 1990. gadā, kad rakstīju par ASV Valsts departamenta pārstāvja viedokli jautājumā par PSRS gaidāmo sabrukšanu. Cepuri paceļu visu aizgājušo Dienas līdzstrādnieku priekšā. Ja arī ne vienmēr esmu piekritis laikraksta paustajai politikai, ja arī esmu skumis par to, ka Dienas portāls ir pamatīgi delfizējies, Diena tomēr visus šos gadus ir bijis laikraksts nr. 1. Ļoti žēl, ka acīmredzot varam rakstīt:

Diena
23.11.1990 - 10.10.2009
RIP

Gribu, kā vienmēr, visiem vēlēt jauku dienu. Bet šorīt domas īpaši jaukas nav.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (39) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Večuks. 12.10.2009 10:48
Man kārtējo reizi ir liels kauns par mūsu valsti,un tiem nožēlojamiem notikumiem,kas notiek
tajā.Godīgus bija ir un būs.Lai vecas tiem Dienas
patriotiem kas aizgāja ar skaidru,un tīru sirdsapziņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rosebud 12.10.2009 03:42
Šaubos vai te kāda liela politiska intrīga ir notikusi ... drīzāk ļoti augstprātīga un nesimpātiska peļņas atgūšanas pieeja Tralmaka izdarībās jo galu galā avīze nav tikvien kā akadēmisks pašreizējo notikumu pētīšanas institūts bet arī gan peļnas aparāts ... un abas puses gan izrādijušas kolosālu stūrgalvīgumu un varbūt pat pārspīlētu profesionalitātes iedomību. Tralmaks sevi ir pierādijis kā nelokans, augstprātīgs vadītājs un tādai pieejai ir savi smagi mīnusi ... redzēsim, ko viņa investori darīs... atbalstīs vai sarās...
Loti, ļoti žēl, ka tā nu sanācis ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhardt 11.10.2009 17:47
to Wharton

Elementāri. Latvijas Banka varēja noteikt stipri atšķirīgas rezervju prasības banku atšķirīgām saisībām. Ja banka aizņemas no savas mātesbankas (vai arī, ja bankas izlaisto parādzīmju daļu nopērk mātesbanka vai kāds no mātesbankas pārvaldītiem fondiem), tad rezervēs tam būtu jātur lielāks procents, nekā tad, ja tā naudu iegūst no vietējiem depozītiem vai parāda vētspapīriem, kurus pērk MFI, kas nav saistītas ar mātesbanku. Kā arī - stipri dažādas likmes, ja saisības ir dažādās valūtās (lai mazinātu EUR kredītus, tad EUR saistībām noteikt stingrākas rezervju prasības). Tas būtu nolīdzinājis spēles lauku un samazinājis naudas piedāvājumu. Protmas, pār LB būtu biruši apvainojumi, bet tad LB varētu teikt - mēs izpildām to, ko likums prasa un tas ir mūsu izmisuma solis. Ja valdība vēlas, lai viss atgriežas normālās sliedēs, lai pieņem nodokli, kas vai nu samazina NĪ pieprasījumu vai arī atbalsta būvniecību un palielina NĪ piedāvājumu - tā, lai NĪ cenu inflācija nav neapturama. Sparotiei - ja cilvēks saņem 10.000LVL mēnesī, tad viņam ir jāspēja izdarīt ko vairāk, nekā tikai parakstīt papīrus, kas apliecina, lai viss iet savu gaitu, kā tas iet, it sevišķi tas nebija pieļaujam, kad viss gāja nepareizā virzienā. Un to redzēja visi. jau 2006. gada beigās pat ASV FRS pieminēja, ka var būt mājokļu cenu kritums, lai gan nekad ASV vēsturē mājokļu nominālā cenas nebija kritušas un tieši tāpēc tām hipotēkām visi deva augstos reitingus - bija grūti noticēt, ka cenas var ietu uz leju. Bet signāli bija, Latvijai arī vajadzēja tajā laikā atmosties no ilūzijām un saprasts, ka cenas nevar iet uz augšu.

Kad RIGIBOR likmes šī gada mijā skrēja gaisā, tad Latvijas Banka bija pietiekoši 'inovatīva', lai noteiktu palielinātas likmes tām bankām, kas ilgstoši izvēlas aizņemties naudu no centrālās bankas (protams, ka rezervju izpildei utml., nevis ilgertmiņa kredītu izsniegšanai, nekad to neesmu apgalvojis) un starpbanku tirgū. Kāpēc Latvijas banka nerīkojās tik inovatīvi agrāk.

Vēl viena inovatīva pieeja būtu noteikt Asset-Based Reserver Requirements un - lai būtu godīgi - piemēram balstoties uz inflāciju dažādos tautsaimniecības sektoros. Piem., ECB strādā pie tā, vismaz tā kādreiz Trišē atzina, lai būtu iespēja pārskatīt 2% mērķi tā, ka tajā ir ne tikai patēriņa cenu inflācija, bet - piem., tiek iekļauta arī NĪ cenu inflācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Wharton 11.10.2009 16:45
to meinhardt11.10.2009 15:14

Attiecībā uz kritiku par Latvijas Banku:
1) Salīdzinājums ar ECB un BoE ir neadekvāts, jo, kā jau mēs visi zinām, tad LB vairs nenosaka monetāro politiku Latvijā. ECB un BoE rīcībā ir monetārās politikas instrumenti, tāpēc, protams, tām ir jēga noteikt inflācijas mērķi. LB gadījumā šāds mērķis būtu bezjēdzīgs;
2) Attiecībā uz rezervju likmēm - tas varētu nostrādāt, ja kreditēšana nebūtu izgājusi ārpus jebkādām robežām, bet LB iespējas kaut ko ietekmēt ar obligāto rezervju likmēm pie 16 miljardu portfeļa bija ļoti, ļoti ierobežotas. Faktiski naudas piedāvājumu, tātad monetāro politiku, Latvijā regulēja dažas lielākās bankas. Problēma ir faktā, ka tās neadekvāti novērtēja Latvijas risku, jo Latvijā nevar aizdot naudu par tādām pašām likmēm, kā, piemēram, Zviedrijā. Līdz ar neadekvāti lēto naudu, kas veicināja burbuļa veidošanos, tika kropļota arī konkurence, jo bankas, kurām bija jāaizņemas starptautiskajos tirgos, šādu de facto dempingu veikt nevarēja (kur tas noveda vienu banku - šodien redzam);
3) LB nenosaka aizdevumu likmes, jo tā neizsniedz aizdevumus. Aizdevumu likmes nosaka tas, kurš naudu aizdod, respektīvi, komercbankas. Ja tās uzskatīja, ka produktīvo aktīvu iegādei jāpiemēro tāda pati % likme kā, piemēram, nekustamajam īpašumam, tad LB tas tika arī darīts. Sekas tam mēs varam redzēt;

Ko varētu pārmest LB (diemžēl nezinu, tā bija vai nē) - ja tā nebrīdināja valdību par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Es patiesībā esmu visai izbrīnīts, ka žurnālisti nav tā īsti painteresējušies, cik ilgi Parex mēģināja refinansēt savu portfeli. Tas nebija mēnesis vai divi - banku sektors par šo likstu runāja vairākus mēnešus, tāpat arī par kombināciju IKP brīvais kritiens + Parex. Ja LB to nebija pamanījusi, tad, protams, tā ir pelnījusi nopēlumu. Protams, visam pāri stāv FKTK, kura neveica nekādus pasākumus forex aizdevumu ierobežošanai, kā arī bija ļoti izbrīnīta par Parex. Nezinu, vai tās ir oranžās brilles, kas neļāva to saskatīt (oranžo ietekme FKTK ir vērā ņemama) vai elementārs kompetences trūkums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhardt 11.10.2009 15:21
to Reinis
Kā rāda ārzemju pieredza, tad laikraksta sākumos parasti tomēr ir uzņēmējs ar savu ideju un pārliecibu un tas nav labdarības pasākums. Bet vēl vairāk par avīzi Latvijai noderētu SD ideju atbalstoš think tank - kā Brookings Institution, vai - Latvijā kaut kas līdzīgs ir Delna vai TP ierosinātais Mantojuma fonda (ASV ir līdzinieks - Heritage Foundation). Think tank parasti pastāv no ziedojumiem. To varētu veidot kādi pāris pētnieki - kas sekot līdzi likumdošanas izmaiņām, ieteiktu SD idejas, rakstītu apskatus un reizi gadā organizētu konferenci par SD idejām (līdzīgi kā bija TP konference ar Šķēles 10 punktiem). Think tank varētu būt atbalstītāju biedrība, kas ar biedra naudām nodrošinātu daudzmas regulārus ieņēmumus. Varētu arī ik pa diviem mēnešiem organizēt pasākumus - vai nu lekciju vai arī seminārus ar ārzemu SD pētnieku un politiķu piedalīšanos un ar neformālu pārtiju pēc tam. Protams, pastāvošās avīzes varētu filtrēt think tank vēstījumus un tos noklusēt, bet vienalga - tas būtu ideju avots gan vēlētājiem, gan arī pašām partijām. Tā jau ir, ka partijās daudz ir savas personīgās intereses un ideju attīstībai ne vienmēr pietiek intelekta un resursu, bet think tank šo var risināt un tas noderētu visām partijām, kas ir centriski-kreisas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhardt 11.10.2009 15:14
to gm
Diena bija labēja avīze, to bija grūti nepamanīt. Darba devēju konfederācijas viedoklis tika pieņemt kā pareizais bez jelkādas nopietnas kritikas; ja tika uzklausit NVA vadītāja Paševica, tad visi žurnālisti māja ar galvu - jā grūti laiki, bezdarbs aug, bet nebija skaidras nostāja, ka NVA ir jāpiedāvā risinājumi bezdarba mazināšanai un ja pašreizējā vadītāja to nespēj, tad viņai steigšus ir jāiet prom. Ja viņa domā, ka viņas darbs ir pieņemt papīrus un izdots papīrus - resp. operāciju līmenis, tad viņas algai arī bija jābūt minimālai. Līdzīga attieksme bija arī bet Latvijas Banku. Varam nerunāt par Rimšēviča algu, bet Diena nekad nekritizēja Latvijas Banku, lai gan bija par ko. Piem., - tā arī nav nācies lasīt nevienu LB atskaiti, kas noteiktu kāds tad ir LB inflācijas mērķis. Eiropas Centrālai Bankai tāds ir (nedaudz zem 2%, bet tuvu 2%), tās ir Anglijas Bankai (vadītājam ir jāraksta ļoti stingras atskaites, ja inflācija pārsniedz 3%), un daudzām citām centrālajām bankām ir nerakstīti un rakstīti likumi par inflācijas mērķi, uz ko arī iet. Bet Lavijā - inflācija bija 15% - neviens neteica, ka LB inflācijas mērķis ir pārkāpts, tagad inflācija būs mīnusos, bet arī neviens neteiks, ka mērķis ir pārkāpts. Lai gan likumā ir noteikts, ka galvenais LB uzdevumus ir nodrošīnāt cenu stabilitāti un ja LB pietrūkst līdzekļu tam (par ko es stipri šaubos - cik zinu - LB rīcībā ir visi līdzekļi, tikai tie var nepatikt tiem, kas grib dzīvot uz spekulācijām un nevis strādāt darbu, kas nodrošina ilgstpējīgu attīstību), tad LB bija jālūdz parlaments, lai maina likumu - vai nu lai dod šos papildu līdzekļus, vai arī atceļ uzdevumu par cenu stabilitāti.

Ja LB būtu rīkojusies treknajos gados (nosakot augstas banku rezervju normas un procentu likmes par darījumiem ar NĪ ipašumu, bet zemas - ja darījums ir par ražošanu vai ilgspējīgu attīstību nodrošinošiem pakalpojumiem), tad krīze būtu mazāka. Tiesa - tad LB vadītāju varētu arī nepārvēlēt, bet arī tajos laikos LB vadītājam bija visas iespējas vērsties pie Eiropas Centrālās Bankas, lai iegūstu aizstāvību pret politiķu iejaukšanos. Citādi tagad jocīgi sanāk - kad vajadzēja pildīt likumu un pieņemt mērus, kas varētu būt vienam vai otram skarbi, tad Rimšēvičs nelikās nezinis par ECB, bet tagad - kad viņa alga ir apdraudēta, - tad ECB tiek piesaukta katru reizi.

Un Raudspea atbalsts budžeta griešanai un kariķētajām reformām, kas nereti notiek, arī ir labējs pasākums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhardt 11.10.2009 15:02
Jā - un jau nosauktajiem piemēriem var pievienot vēl citus - piem. bezdarbnieki, kas principā nav gatavi ne mācīties, ne strādāt, resp. viņi nav gatavi padomāt - ko es varu dot citiem vai sabiedrībai, lai attaisnotu saņemtos pabalstus vai arī - kādas vērtības es varu radīt, lai man par to maksātu naudu (uzņēmums, klients utt.). Vēl viena šķira ir ļaudis, kas saka 'ja neizmēzīs šo visu ar mēslu dakšām, tad nekas nebūs', bet nav gatavi pat aiziet uz referendumu. Tiešī šī iemesla dēļ Satversme tā arī nav grozīta un vēlētājiem joprojām nav iespējas atlaist Saeimu, lai gan par šiem grozījumiem tika runāts ļoti daudz un JL ir bijis tik ilgu laiku pie varas, ka noteikti varēja izdarbūt tos cauri Saeimai, ja vien būtu bijusi patiesa vēlme uzklausīt vēlētāju.

Bet kopumā ir jābūt optimistam, jo vairākums tomēr jau no bērnu kājas lepojas, ja var strādāt un vēl vairāk - ja var strādāt labu darbu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 11.10.2009 14:53
to Kamielis
Tas ir vēlviens labs argumens par labu SD. Piemēram Obamas priekšvēlēšanu kampaņas ziedojumi sasniedz visu laiku rekordus un pateicoties mazajiem ziedoājtiem - līz 100$. Oligarhu atbalsts ir jāmeklē partijām, kuras piedāvā programmas balstoties uz kaut kādām Frīdmana idejām un saujiņai lielāko uzņēmumu īpašnieku un nevis to, kas nepieciešams lielākai daļai vēlētāju. Tāpēc skats ir cerīgs, ja vien vēlētāji nāks pie prāta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahris 11.10.2009 13:55
Pagaidām neko nesaprotu. Bet izteiktos pieņēmumus apšaubu.

Pirkt, lai iznīcinātu?
Tad, protams, ne Roulends. Bet jebkuram Latvijas miljonāram cena veido jūtamu daļu kapitāla. Nomest to zemē, lai iznīcinātu nīsto avīzi - neticu.

Pirkt, lai pelnītu?
Ticu, ka Tralmaks samazinās izdevumus uz pusi, tas nav grūti.
Bet pēc pašreizējā skandāla pircēju skaitam, tātad ienākumiem, jākrīt dramatiski. Ja vien līdz gada beigām palikušajos mēnešos neparādās superspoži žurnālistiski risinājumi. Bet kas tad tos veidos?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mustafā>sTREIPAM 11.10.2009 11:46
sAKARĀ AR ierakstu Ditas Arājas blogā.Viena etnosa ietvaros darba vietas kādam noteikti nepietiks ne labos ne sliktos laikos.Tas attiecas arī uz žurnālistiem.Paskatieties cik milzīgi daudz cilvēku miera laikos ir zaudējušas kaut vai Skandināvijas tautas.Vieni aizbrauks citi atbrauks un integrēsies,kuri gribēs.Apvainoties uz Allāhu par viņa bardzību šajā jautājumā ir neproduktīva nodarbošanās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kamielis > meinhardt 11.10.2009 10:26
Teorija ir laba lieta, bet Latvijas prakse rāda, ko citu: mazā pīļu dīķi partijas neveidojas pēc pārliecības, bet pēc ekonomisko grupējumu vajadzībām. Tāpēc velti spriest par SD ietekmi Latvijā, jo šķiet, ka Latvijas SD vēl nav iegādājies neviens no mazajiem oligarhiem, tāpēc viņu arī nav politikā. Tiklīdz viņus nopirks kāds no grupējumiem, tā ietekme palielināsie, bet vai tā būs SD? Drīzāk tāds ķīselis no visa pa druskai, kā prasīs finansētāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

exDienis>Gitai 11.10.2009 02:55
Sveika, Gita! Piekrītu, ŠAJĀ gadījumā nicinošs smaids BIJA adekvāta attieksme pret notiekošo. BET... diemžēl Raudsepam tāds smaids (precīzāk - nicīgs smīns)ir bijis arī daudzos CITOS gadījumos, kad attieksmei pret notiekošo nu galīgi NEBIJA adekvāta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gita, tā pati 11.10.2009 02:07
Sveiks, ex-Dieni, es arī vēl tepat internetā. Šajā gadījumā nicinošs smaids bija adekvāta attieksme pret notiekošo. Vai ne tā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


exDienis 11.10.2009 02:05
Raudsepa attieksme, cik atceros no kopā nostrādātajiem gadiem, gandrīz VIENMĒR un gandrīz pret VISIEM bija augstprātīga, precīzi, kā vienā komentārā Gita apjūsmo: "bet Raudsepa attieksme forša. Ar nicinošu smaidu. Respect, Raudsep. Viņa saka, - "Ar nicinošu smaidu". Vai par to var pienākties birka "Respect, Raudsep"? Manuprāt, P.Raudsepam drusku līdzīgs attieksmē pret "iezemiešiem" ir arī K.Streips.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


exDienis 11.10.2009 01:58
Strādāju Dienā no tās pirmās dienas.
Pauls RAUDSEPS man škita un joprojām škiet gudrs, inteliģents, bet tomēr nelietīgs blēdis. Atceros, kā viņš mums, redakcijas darbiniekiem, vienā sanāksmē draudēja ar nevēlamām konsekvencēm, ja mēs, daži tie, kas bija pieteikušies uz Dienas akciju maksimālā skaita iegādi, neatteiksimies no saviem pieteikumiem un tos ievērojami nesamazināsim. Cita starpā - man ir atradies šīs sanāķsmes audioieraksts. Diemžēl šo audioierakstu vēl nebiju atradis tad, kad Dienas komentētāju korpusa tālaika vadīt'ājs Dzintars Zaļūksnis man to lūdza kā papildliecību viņa iesniegtajai civilprasībai tiesā pret Dienas nelikumīgo prihvatizāciju. Sorry! - Dzintar!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash>meinhardt 11.10.2009 01:42
- šādā labējo garā turpinot Latvijai nekad nebūs attīstīs darbaspēks, kas nopelnītu nodokļos tik, lai pietiktu gan drošībai, gan gaismas pilij, gan Dziesmu svētkiem
--------------------------------
Nē, pilij un svētkiem nopelnīs, bet sev nekad :)

Esmu gadiem iestājies par Tevis paustajiem ideāliem, bet neredzu tam vairs jēgu, jo mūsu cilvēkiem nekādu sociāldemokrātiju nevajag, jo visiem patīk vilku likumi, jo paši vien vilki ir.

Tagad nekas jau nemainās, visi vēl joprojām cer, ka varēs ar labējo kapitālismu rullēt tālāk. Kā mani uzjautrina visas šīs pārdomas pat NĪ nodokli mājoklim - vai tādu vispār vajag? Jābūt totālam idiotam, lai vēl joprojām nesaprastu, kā tieši deļ tā, ka šāda nodokļa nebija mēs lielā mērā esam nonākuši tur kur esam. Tas pats par kredītņēmēju aizsardzību, aprobežojot atbildību ar ķīlu. Tas viss tak ir sociālisms, pasargiet no tā, turpinām izsniegt nesaprātīgus aizdevumus, kad cilvēks var nerēkin;aties ko pērk, kas par to būs jāmaksā, tāpat bankas, kas domā, ka varēs visu mūžu vajāt kredītņēmēju. Rulējam labēja virzienā arī turpmāk. Mēs pat nespējam šādās elementārās lietās mainīt domāšanu, kā mēs varam spriest par progresīvo nodokli vispār.

Es Te palasijos atsauksmes pie kanādiešu grupas Rush dziesmaz "Subdevisions", tur amīšī kanādiešus apsaukā par totāliem sociālistiem. Man tas bija atklājums. Mums sociālismu kā Kanādā, kaut 1% :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm 10.10.2009 22:48
Ko tie latvieši var murgot! Kādi redaktori bija labēji un kā tur vēl noskaņoti? Ja Jūs muldat, tad vismaz mēģiniet pievilkt kādus konkrētus faktus, kas to apliecinātu!
Kurš un kad ir teicis "ka nekādi nevar būt citādāki uzskati vai novirzieni"!!!???
Vārdus, citātus, vietu un laiku?! Visie tie apmelojumi un birkas Dienai ir par to, ka viņi traucēja valdošajai elitei zagt lielos un plašos apmēros. Sāpē ir tā, ka nu viņi varēs uzelpot - nebūs kas skatās uz nagiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jaņdžs 10.10.2009 22:18
Viena no lielākām Dienas problēmām liekās bija tās redaktoru labēji noskaņotā un pretenziozā uzstājība, ka nekādi nevar būt citādāki uzskati vai novirzieni. Tā domājot, redaktori norobežoja sevi ne tikai no lasītājiem (īpaši jauniem), bet no ienākumiem. Mēģinājumi pielabināties publikai ar fotogrāfijām, kas pildīja pirmo lapu ar pop kultūras notikumiem, īpaši lika domāt par apjukumu redakcijā. Tomēr, lai izdodās nodibināt jaunu avīzi, kas nebūs jaunās Dienas VA variants, kādu sagaidu no jaunās redakcijas. Vēlu redaktoriem saprast savas kļūdas (populisms nav lamu vārds), saprast kā esam sistēmas krīzē (ne tikai tirgus šūpolēs), un skatīties pāri esošai valdībai uz vēlēšanām nākamgad kā iespēju ieviest Latvijā jaunas perspektīves.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Reinis > Meinardam 10.10.2009 21:10
Smuki un izvērsti argumenti. Bet ko tālāk - vai ir kādas idejas šāda medija veidošanai Latvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

simboliski... 10.10.2009 21:07
manupraat iistie "Dienas" iipashnieki ir "Krievi"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 10.10.2009 21:01
Gati, kaadu slepeni izperinaato meerkji? tas izklausaas peec sorosa, ebreju un lemberga sazveerestiibas. investoriem ir triis meerkji - peljnja. peljnja. peljnja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


krā 10.10.2009 19:31
Hm... Dažus gadus atpakaļ kāds, kas slēpjs aiz mākoņmaliņas, ganījās Gernsijas salā. (Viņa dēļ pat vienu latviešu viesstrādnieci no darba atlaida, jo pastāstīja latviešu presei par to.)
Kāds tur brīnums... Gan jau visi sev atkāpšanās ceļu sagatvojuši... kur kurais...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


LV 10.10.2009 19:05
Kādi Roulendi? Vai jūs nejūtat krievu lāča smirdīgo elpu pakausī? Domāju, ka Diena ir nopirkta, lai iznīcinātu vienīgo Latvijas preses valsts demokrātijas aizstāvi. Beigas. Zdravstuite, gospoda tovarišči! Labāk būtu bijis to nepiedzīvot!!!!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhradt 10.10.2009 18:20
p.s. Daudziem sociāldemkrātija raksturojas ar populismu un izpatikšanu tai sķirai, kas grib noslaistīties 8h dienā, lai pēc tam visu brīvo laiku nosēdētu krogos un nevienu lieku stundu neiguldītu izglītībā vai savā labklājībā. Tam negribu piekrīst. Sekoju līdzi tam, kas notiek Silīcija ielejā un kuras viedokli lielākā vai mazākā mērā pārstāv tāda izņemieru organizāzija kā IEEE - un man radies iespaids, ka ASV demokrāti un Obama ir iemantojuši daudzas simpātijas no tehnoloģiju citadeles darbiniekiem - sākot ar inženieriem, profesoriem un beidzot ar riska kapitālistiem, kas iegulde nevis hipotēkās un sarežģītos atvasinātos produktos, bet gan reālos uzņēmumos, kas komercializēt R&D panākumus. Tieši šis skats uz sociāldemokrātiju ir nepieciešams. Var diskutēt, cik lielā mērā var likt vienlīdzības zīmi starp ASV demokrātiem un sociāldemokrāiem Eiropā, bet virziens ir vien - centrs un pa kreisi, tomēr - ne pārāk. Tas varbūt neizklausās skaisti (piem. republikāņa McCain dzīvesviedre, kad viņa uzstājās republikāņu konferencē un atbalstīja savu vīru Prezidenta nominācijai, noteikti izskatījās ļoti glīti tērpusies vairāk nekā 100.000$ vērtās dārglietās, un Obamas dzīvesbiedre savā 170$ tirdzniecības centra kleitiņa nevarētu stāvēt tuvu šai dāmai), bet - kā rāda New Deal, kā rāda sasniegumi pēckara Eiropā (pietiek atcerēties, ka pirmais darbs Lielbritnāijā pēc 2. pasaules kara beigām bija konservatīvā Čērčila nomešana no amata vēlēšanās), un kā rāda šis gads - pārāk smuki tas var nebūt, bet tas strādā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dudū 10.10.2009 18:18
Pievienojos E.Ozoliņa atziņai, ka "Diena" tika nopirkta, lai to iznīcinātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 10.10.2009 18:01
Diena bija samērā profesionāls laikraksts, tikai man nepieņemam bija tā labējā nostāja (starp citu - ļoti līdzīga Streipa nostāja, par spīti tam, kas tā ir pretrunā ar piem. ASV demokrātu nostāju; cik atceros, tad kādā ļoti senā intervijā Streips teicās, ka balsošot par demokrātiem un labi zināms - kādēļ. Žēl, ka iemesls tomēr laikam nebija demokrātu humānā un civilizētā ekonomiskā politika).

Gribas jautāt šejieniešiem - kāpēc Latvijā nevar būt sociālliberāla vai sociāldemokrātiska žurnālistika? Kāpēc visi labējo politiku uzskata par neapšaubāmu kvalitātes zīmi, politkorektuma paraugu utt., utt. Daudzi pieņem, ka labējs=latvietis, kreiss=ne-latvietis. Un ja tā izskatās un daļēji arī ir - tad tās pēdējo divu nesmitgažu rezultāts - un ne vairāk. Vēsture rāda, ka sociāldemokrāti bija lielāka partija visās pirmskara Latvijas Saeimās, no tās nāca visi Saeimu priekšsēži un arī tautas mutvārdu vēsturē nereti ir tīri jaukas atmiņas gan par Starādnieku-Sportu - siseņiem, gan par saķeršanos ar iedomīgām atvasītēm, kas domāja savādāk un rīkojās mazāk civilizēti. Galu galā - Latvijā pirmā pasaules kara gados bija ļoti liels atbalsts boļevismam un to apliecina arī tagadējās Latvijas vēsturnieku pētījumi (var lasīt kaut vai LU žurnālu 'Latvijas Vēsture'), un galu galā - Jukums Vācietis bija PSRS armijas pirmais virspavēlnieks un Pēteris Stučka bija PSRS Augstākās Tiesas pirmais priekšsēdētājs. Ar to es negribu slavēt boļevismu - tam bija gan civilizēta sēja un tam bija arī ļoti konkrēta noziedzīga seja - un to nosodu un tā ir jānosoda vienmēr, kad boļšvesisms tiek pieminēts. Bet būtība šajos faktos ir tā - ka sociāldemokrātija nav mekas latviskai identitātei svešs, taisni otrādi - sociāldemokrātija (Jaunā Strāva (kaut vai Deglava romāni), piektais gads, boļsevisms, Rainis un Kalniņš, darbība trimdā) ir ļoti būtiska latvieši identitātes sastāvdaļa, kas gan ir pamatīgi sakropļota.

Daudzi saka - ka Latvijā nav īstu sociāldemokrātu un tie nu ir vai korupmēti latvieši vai arī cittautiešu 5. kolonna. Pa daļai tā ir taisnība, bet no otras puses - vēlētājs daudz ko nezina un tāpēc pieprasījums pēc sociāldemokrātiskās politikas nav lielas un piedāvājums arī nerodas; piem. labējā frontē tomēr ir kaut kāds piedāvājums. Ja būtu pieprasījums, veidotos arī kvalitatīvs piedavājums - bez sakariem ar korumpētām vai autporitārām struktūrām. Bet pieprasījumu lielā mērā bremzē tieši labējā žurnālistika un eksperti, kas vienmēr pauž labēju viedokli.

Un kāda tad ir sociāldemokrātiskā alternatīva manā skatījumā? Pirkmkārt - tā ir fokusēšanās uz darbinieku, kas ir izglītots, ar savām prasībām, bet arī ar savu piedāvājumu. Nav lēti panākt šādu sabiedrību, bet Latvijas rīcībā, lai kā to zīmētu eksperti un žurnālisti - ir iespējas. Kaut vai:
1) taisnīgāks nodokļu slogs - lielāki nodokļi bagātiem cilvēkiem. Valsts var arī ieviest nodokļu atlaides, ja nodokļu maksātājs pērk valsts parādzīmes. Līdzīgas atlaide 25% apmērā ir jau tagad par fondu daļām, bet tā ir ļoti kroplīga, jo pieprasa ilgtermiņa investīcijas fondos, kas ir absurds - elementāra pieredze rāda, ka aktīvi pārvaldīti fondi ienes vairākas, pat 10 reizes vairāk ienākumu, nekā - pirkt-un-turēt pārvaldība. Galu galā - aktīva pārvadlība panāk galveno nosacījumu ekonomikas darbiba - t.i. efektīvu kapitāla izvietošanu. Protams - ieguldījums valsts parādzīmes būtu itkā solis nost no pareizās kārtības, bet tas nāktu par svētību Latvijai;

2) Ir ļoti muļķīgi, ka Latvija neaizņemas patstāvīgi, bet dara to caur SVF un EK. Pēdējā pusgadā ir ļoti labi piemēri, kā EUR parāzīmju emisiju ir veikušas Lietuva, Ungārija. Un pat ja Latvija savus iknedēļas aizņēmumus veiktu nevis LVL, bet EUR, tad - pēc maniem aprēķiniem Latvijas valsts maksātu vismaz par 25 miljoniem mazākus gada procentu maksājumus, nekā to dara tagad. Jo LVL parāzīmēs ir iecenots papildus LVL devalvācijas risks (un tas ir milzīgs, ja salīdzina LVL un EUR peļņas līknes jebkurā termiņā, kas lielāks par mēnesi), bet EUR parādzīmes būtu iecenots tikai Latvijas suverēnā bankrota risks, ko nevar izslēgt. Vai tiešām Latvija ir tik bagāta, ka var vieglu roku aizmest vismaz 25 miljonus gadā?

3) Un trešais ceļš un labklājību ir beidzot nostāšanas un attīstīas valsts ceļa. Mēs varam būt nabagi, bet mēs nevarm atļauties būt bez ambīcijām un plāniem par valsts attītību nākotnē. Ja Latvijas politiķi spētu mest personīgās ambīcijas pie malas un vienoties, ka ieguldām zināšanās, tehnoloģijās un attīstībā, tad pietiktu jau ar šiem planiem vien, lai investīcijas nāktu uz Latviju, tieši tāpat kā tās ceļo uz tādām itkā tuksnegīām vietam kā Vjetnamu, Indiju un Ķīnu.

Latvijas labējās partijas saka - nospiesdīsim šos latviešus līdz zeme (pieklājīgi izsakoties - 'iekšējā devalvācija') un tad nāks iekšā ārzemniekis, kas šo lēto darbaspēktu gribēs pirkt. Bet tie ir maldi - veiksmīgi rietumu uzņēmumi izmanto automatizāciju, bet darbaroku-ietilpīgās ražotnes pārceļ uz Austrumāziju, kur nostrādā kaut vai mēroga efekti. T.i. - šādā labējo garā turpinot Latvijai nekad nebūs attīstīs darbaspēks, kas nopelnītu nodokļos tik, lai pietiktu gan drošībai, gan gaismas pilij, gan Dziesmu svētkiem. Un jāņem vērā - ka attīstības valstis - BRIC, arī Vjetnama un Dienvidāfrika - ļoti daudz iegulda attīstībā un visiem lielajiem uzņēmumiem ir savi R&D centri kādā no šīm valstīm - t.i. Rietumu uzņēmi redz un izmanto, ka šīs valsts ir nevis tikai lētais darbaspēks, bet tās var arī sniegt kvalitatītvus mīkstos pakalpojumu - sākot ar zinātnisko pētniecību, jaunu produktu izstrādi, programmēšanu un beidzot ar juridiskās prakses ārpakalpojumiem. Viena no pasaules lielākajiem konsultāciju uzņēmumiem - Accenture - pārskatos par multipolar world var uzzināt ļoti daudzus faktus par šīm tendencēm un daudzi no tiem liek justies baisi - par Rietumu pasaules konkurētspēju - nemaz jau nerunājot par Latvijas konkurētspēju.

Resp. - bez sociāldemokrātiskiem risinājumiem - lai vai kādi cilvēki tos piedāvātu - Latvija nevarēs attīstīties. Tas, ka Latvijā būs 200.000 bezdarbnieku, kuru sapnis būs iespēja piedalīties sabiedriskos darboas par 100LVL mēnesī - tas ir murgs un trieciens Latvijas attīstībai varbūt pat liktenīgā smagumā. Šie cilvēki varējā mācīties un nav nav pretim maksāt lielākus nodokļus lai tas notiktu, bet labējās partijas ir pret to.

Eiropa šajā vasarā pierādīja, ka tai nav simpātijas pret sociāldemokrātiem, bet tur ir jāņem vērā divi faktori - pirmkārt - Eiropa jau bauda iepriekšējo sociāldemokrātu valdību labklājības un sociālās drošības tīklus, tādēļ tagad var iztikt bez SD un otrkārt - SD humānās iniciatīvs par Turcijas pievienošanos ES vai imigrantu statusu daudziem nepatika. Skumji, ka SD neatšķira šos jautājumus atseviški no savas pārējās politiskās darbība.

Taču ja paskatāmies uz citām valstīm - tad SD ir cieņām. Lielbritānijā Blēra un Brauna leiboristi joporjām turas, un ASV Buša demokrāti pēdējā gada laikā ir ieguvuši uzvaras vai visās fronēts - viņiem ir Prezidenta amats, supervairākums Kongresā un tagad arī pirmā Augstākās tiesas nominācija (FDR Lielās Depresijas laika par to varēja tikai sapņot un tas bija smags šķerslis viņa New Deal). Latvija varētu mācīties no ASV demokrātiem - tur ir gan 1.5 gadu garš bezdarbnieka pabalsts reģionos, kuros tā ir liela problēma (robeža ir ap 10% bezdaraba, kas Latvijā jau sen ir pārkāpta par ļoti lielu procentu), gan Obama ir atjaunojis Chief Scientist posteni ar atbalstu zinātnei un smart infrastructure, kā arī - ja šoruden pasaule sāk atgūties no krīzes, tad tas ir tikai pateicoties ASV ekonomiskas atbalsta likumam un G20 sammitam Londonā, kurā lielākās valstis apsolīja sekot šim paraugam un to arī ievēroja.

Ļoti būtu gribējies par šo visu lasīt Dienā vai kādā citā Latvijas avīzē, bet līdz šim tas nav izdevies.

Un par pašu Dienas darījumu - izskatās, ka Tralmaks vienkārši meklēja un varbūt meklē vēl joprojām pircēju un vēlas iegūt visu, ko vien starpnieks var iegūt. Daži redakcijas locekļi varbūt gribēja iegūt savu daļu no pīrāga, bet tas nesanāca. Publiski to izdevās gan pasniegt ļoti efektīvi. Ja ir taisnība, ka Roulendi ir nopirkuši Dienu, tad es brīnos, par ko ir tracis - pusmiljarda vērti īpašnieki diezin vai riskēs sabojāt zīmolu ar sadarbošanos ar dažiem vietējiem oligarciņiem, kuriem sadarbība ir vajadzīga uz laiku par mazāku nekā gads. Ja kādam nepatīk, ka avīzēm ir īpašnieki, tad pietiek atcerēties, ka The New York Times ir publiska akciju sabiedrība (tur gan balsošanas tiesības ir atrunātas), bet Springer Science+Business media - pasaules otrākā lielākā zinātnisko žurnālu un grāmatu izdevniecība - pieder privat equity - t.i. tā ir privāta kapitāla fonda īpašums, bez visām atklātības prasībām, kas ir publiskām akciju sabiedrībām.

Ja Diena nav Roulendu īpašums - un tas var arī tā izskatīties, tad vienalga - tas nekādā veidā neatrisina Latvijas problēmu - ka skaudri trūkst otrās puses - sociāldemokrātu - viedokļa apraksts, uzklausīšana un līdz ar to - trūkst arī diskusijas un iespēja izvēlēties labāko ceļu uz priekšu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


tpk 10.10.2009 17:43
Neko daudz negribu teikt ... tikai viena lieta. Zaudējumi un reputācijas krišanās bija ilgu laiku pirms Tralmaka atnākšanas. Diemžēl ar pašreizējo saturu un modeli izdzīvot nav iespējams. Tātad - pārmaiņas + viņi saka ka tā ir kvalitatīva žurnālistika (tie, kuri aizgāja). Lasītāji vairāk gan par šo balsoja ar kājām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Gatis 10.10.2009 16:55
x
Nesapratu, ko ar to gribējāt pateikt. To, ka Roulendiem ir vienalga, cik profesionāli žurnālisti strādā pie viņiem? Manuprāt viņiem interesēs gan žurnālu profesionalitāte, bet tikai līdz tādai robežai, lai tie neapdraud peļņu vai arī kādu citu viņu slepeni izperināto mērķi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aka saka 10.10.2009 16:49
Vai jaunajiem Dienas īpašniekiem ir kāds sakars ar Latviju? Nav.Tātad tas ir biznesa projekts; lēti nopirkt un dārgi pārdot.Nopirkts ir, tātad jāgaida, kad tiks pārdots.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mustafā>cslash 10.10.2009 14:44
ExoMoskvi ļauj darboties tāpēc,ka tas neietemē vēlšanu rezultātus Krievijā.
Jāatzīstas es īsti nesaprotu par ko šie aizgājušie 14 žurnālisti īsti cīnījās.Ja laikrakstu nopirkuši krievi,tad politiskā virziena maiņu mēs ātri vien manīsim.Bet arī bagātie krievi ir ļoti dažādi.
Ja avīzi nopircis kāds no mūsu oligarhiem,tad mēs to manīsim priekšvēlēšanu kampaņā.
Ja avīzi nopirkuši rietumnieki,tad ir divi varianti-liberāļi vai konservatīvie.Ja liberāļi tad avīze būs tāda pati kā līdz šim.Ja konservatīvie,tad iespējams avīze sāks slavēt reliģiju,lamāt abortus un homoseksuāļus,bet arī tikai tādā gadījumā ,ja īpašnieki grib izplatīt savus uzskatus Latvijā,nevis tikai gūt peļnu,tā variantu nav pārāk daudz un tos var tā sakot''izskaitļot''.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ilžux 10.10.2009 14:23
drakons klāt, redzēsim, kad šeit sāks čiepstēt zvirbulēns, qwerty, Jaunietis un tml. personāži :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


drakons 10.10.2009 13:42
Esmu patiesi priecīgs, ka šī "Diena" ir izbeigusies. Ēlertes politiskās ambīcijas un "atvērtās sabiedrības" vērtību iebarošana Latvijas sabiedrībai ir novedušas pie loģiska rezultāta - apgrozījuma krituma un lielas daļas lasītāju zaudēšanas. Jā, Diena daudzās jomās ir bijis objektīvs medijs, bet politisko vērtību ziņā pēdējos 4 gadus tik daudz divkosīgu, liekulīgu, melīgu, provokatīvu komentāru, viedokļu un rakstiņu vēl nebiju lasījis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cita lasītāja 10.10.2009 13:24
pilnīgi piekrītu gm. Arī es uztvēru Dienu kā pilsoniskās Latvijas brīvības/vārda brīvības un t.s.kvalitatīvas žurnālistikas, kā izsakās Ēlerte, simbolu. Tā ir BAIGI nopietna, slikta lieta, kas te notiek. Un smaidīgi, naudaskāri nodevēji jau vietā. Dace Andersone vadīšot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


x 10.10.2009 12:36
Roulendiem ir izdevīgāk, ka šie darbinieki pamet Dienu. Nāks vietā jauni, nepieredzējuši žurnālisti, kurus būs vieglāk iespaidot un izaudzināt par tādiem, kas nes maksimālo atdevi investīcijām
------
Roulendiem (ja vien vinji nav tikai starpnieki) ir dzilji uzkakaat uz to, cik profesionaali ir zhurnaalisti dienaa. laikraksts nes zaudeejumus, atshkjiriibaa no citiem grupas uznjeemumiem. taapeec investori veelas no shii aktiiva atbriivoties. un vinjiem ir dzilji uzkakaat uz Latvijas liberaalju apjukumu un paniku peec vieniigaa sava laikraksta zaudeeshanas.
shaadaa veidaa investori redz pasauli, Gati.
kaut kaa taa :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

olalā 10.10.2009 11:18
sanak ka avīze būs krievu rokās un kas tur liels, par vienu krievu lapeli vairak. tas neko nemaina jau lielās krievu propagandas dzirnās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


gm 10.10.2009 11:07
Mazliet izbrīna Streipa, mana skatījumā, visai virspusējais skats uz demarša cēloņiem un iespējamām sekām Latvijas pilsonībai.
Nezinu vai ar tādu mieru un nopūtu - RIP var aplūkot faktu, ka viens no svarīgākajiem pilsoniskās Latvijas brīvības simboliem tiek sabradāts, iemīts dubļos.
Raudseps, Kārli Streip, nav emocionāls puišelis, kurš strebs karstu un tā vienkārši aizskries, jo kaut kas nav īsti skaidrs. Tur nekā nav skaidra!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 10.10.2009 10:50
Roulendiem ir izdevīgāk, ka šie darbinieki pamet Dienu. Nāks vietā jauni, nepieredzējuši žurnālisti, kurus būs vieglāk iespaidot un izaudzināt par tādiem, kas nes maksimālo atdevi investīcijām.
Viņi klusēs,kad viņiem liks ciest klusu un viņi klaigās, kad viņiem liks klaigāt.
Šobrīd iespējams neviens Latvijā nenojauš, kāpēc tieši šeit Roulendi investē medijos. Tādēļ par ļaunu jau nenāks turpināt sekot līdzi Dienas rakstiem. Īstajā brīdī Roulendu ģimenes nolūki paši atklāsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eduards Ozoliņš 10.10.2009 10:49
Zināmā mērā piekrītu Clash teiktajam. Man Diena.lv ir blogs un es pagaidām esmu nolēmis nestrēbt karstu un kamēr vien nekādi mēģinājumi cenzēt saturu nebūs manāmi, turpināšu blogot portālā, ja vien tas kopumā nepārvērtīsies par vienu lielu atkritumu izgāztuvi, sakarā ar labu žurnālistu trūkumu.

Vakar skatoties A.Tralmaka atbildes uz preses jautājumiem, radās iespaids, ka šis cilvēks ir manāmi satraucies. Varbūt tomēr viss nav zaudēts un jaunie īpašnieki sapratīs, kādu kļūdu pieļāvuši uzticoties šim cilvēkam un aicinās vecos atpakaļ.

Tā varbūt tāda naiva doma, jo pieļauju, ka neba Roulandu ģimene ir patiesie avīzes īpašnieki, varbūt "Diena" tika nopirkta, lai to iznīcinātu - grūti spriest.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Clash 10.10.2009 10:23
Nezinu - vai šāds demeršs bija vajadzīgs? Pat ja īpašnieki nav zināmi, tad vismaz redaktors un žurnālisti bija zināmi, un tie bija tādi, kas nepakļautos redakcionālam diktātam. Un kamēr redakcionāla spiediena nebija, bija jāpaliek un jāturpina izmeklēšana par patiesajiem saimniekiem.

Piemēram, Krievijā ir radio ExoMoskvi, kurš vienīgais palikušais mēdijs Krievijā, kas pauž atklātu kritiku Kremļa politikai un sargā vārda brīvību, neskatoties uz to, ka īpašnieki šim mēdijam īpašnieks ir valsts uzņēmums Gazprom, un tas viss pateicoties tās ilgadējam galvenajam redaktoram J.Veņediktovam, kuru ciena pat tie, kurus tas kritizē.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips