Diagnoze: tuvredzība 18

Mocīties un naturalizēties vai braukt prom. Šādas izvēles priekšā nostādīti vairāk nekā divi procenti Latvijas iedzīvotāji, jo imigrantu integrācijas politika mūsu valstī šobrīd ieceļotājiem rada visnelabvēlīgākos apstākļus sadzīvei un valstiskās piederības izveidei Eiropā. Atstumjot jaunpienācējus, Latvija arī sniedz atbildi uz jautājumu – kas un kādā sabiedrībā šeit dzīvos nākotnē.

Iesaki citiem:

Jaunākais Imigrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX) atzīst Latvijas imigrantu integrācijas politiku par visnelabvēlīgāko 31 Eiropas un Ziemeļamerikas valsts vidū. Turklāt Latvijas vērtējums nav mainījies kopš 2007.gada, kad imigrantu integrācijas nosacījumi Latvijas likumdošanā arī saņēma visvājāko atzīmi.

Tiem, kuri strādā šajā laukā, MIPEX vērtējums var būt ļoti negatīvs pārsteigums - galu galā, pēdējo gadu laikā Latvijā ir ieviesti vairāki būtiski uzlabojumi, kuri uzskaitīti arī šajā pētījumā. Piemēram, 2008.gadā tika būtiski samazinātas izmaksas darba devējiem par imigrantu nodarbināšanu (no 533 LVL uz 148 LVL), bet 2010.gadā ieviesta vienas pieturas aģentūra darba atļauju pieteikšanai. 2010.gadā visiem imigrantu bērniem tika piešķirtas tiesības uz bezmaksas pamata un profesionālo izglītību (pirms tam tā nebija pieejama skolēniem ar termiņuzturēšanās atļaujām). Kopš 2007.gada Latvijā ieviesti vairāki projekti imigrantu integrācijas veicināšanai caur Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu. Tāpat kopš 2010.gada vasaras Imigrācijas likums ļauj uzturēšanās atļaujas piešķirt arī tā sauktajiem investoriem.

Ir divi iemesli, kāpēc šie uzlabojumi nav bijuši pietiekami. Pirmkārt, arī pārējās MIPEX pētītās valstis nav sēdējušas rokas klēpī salikušas, un ir ieviesušas uzlabojumus savā likumdošanā, negaidot uz Latviju. Bet daudz būtiskāks iemesls ir fakts, ka MIPEX labi parāda – Latvijā joprojām trūkst sistemātiskas pieejas imigrantu integrācijai. Mums ir projekti, mums ir uzlabojumi dažādās jomās – kaut kas šur un tur, bet mums trūkst saskaņotas stratēģijas.



Tas ir loģiski, jo mums nav skaidras vispārējās sabiedrības integrācijas politikas, jo tādas uzlikšana uz papīra n-tās reizes beigusies neveiksmīgi. Tāpēc, ja mums nav skaidrības par vispārējo integrācijas politiku, tad, protams, nav arī skaidrības, kā uzņemt trešo valstu pilsoņus – imigrantus. Te nepalīdz neatbildētie jautājumi par padomju migrācijas politikas sekām un nespēja nonākt pie secinājuma, par ko mēs uztraucamies (kas ļautu savas gaidas pret mūsu sabiedrības jaunpienācējiem noformulēt noteikumos, izstrādājot stratēģiju, kā palīdzēt tos sasniegt). Nepalīdz arī fakts, ka atbildība par šo jomu pēdējo četru gadu laikā mētāta pa četrām ministrijām. Nepalīdz arī sabiedrības attieksme pret imigrantu integrāciju - vēl 2008.gadā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neatbalstīja budžeta tēriņus uz imigrantu integrāciju, un, domājams, ka mūsdienās to neatbalstītu vēl lielāks iedzīvotāju skaits.[ 1 ] Turklāt neesoša imigrantu integrācijas politika iet roku rokā ar konservatīvo migrācijas politiku, ko arī atbalsta vairākums sabiedrības. Citiem vārdiem, sabiedrība akceptē, ka tiek darīts viss, lai Latvijā imigrantu nebūtu, bet imigranti, kuri šeit jau dzīvo, tiek mocīti pietiekami, lai saprastu, ka viņiem ir divas iespējas – vai nu paciesties un naturalizēties, vai braukt prom uz tām valstīm, kur viņus uzņems labāk.

Kā vēl var izskaidrot to, kāpēc Latvija joprojām nedod trešo valstu pilsoņiem pilnvērtīgas iespējas iesaistīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, tā vietā aicinot tikt pie visiem šiem labumiem, kļūstot par Latvijas pilsoņiem, kas gan arī nozīmē, ka imigrants ir spiests atteikties no savas valsts pilsonības, jo Latvijā dubultpilsonība nav pieļaujama? Kā vēl var izskaidrot to, kāpēc Latvija ļauj trešo valstu pilsoņiem drebēt par savu uzturēšanās atļauju atjaunošanu, atturot viņus no vēlmes iejusties vietējā sabiedrībā? Kā vēl var izskaidrot to, kāpēc Latvija sagaida, bet nepalīdz imigrantiem mācīties latviešu valodu, tā vietā pagarina to profesiju sarakstu, kurās strādājot un nezinot latviešu valodu, cilvēks var tikt sodīts? Kā vēl var izskaidrot to, kāpēc Latvija daudzviet tikai pilda minimālās ES prasības, tai skaitā pret-diskriminācijas jomā, kur nepalīdz arī vājais Tiesībsargs?

Es sagaidu, ka daudzi teiks - valstī, kura dzīvo zem budžeta konsolidācijas mākoņa, šī ir luksus klases problēma. Kuram interesē imigrantu nedienas, ja atbalsts trūkst ģimenēm, bērniem, pensionāriem, skolotājiem, policistiem, medmāsām (un mēs varam turpināt bezgalīgu uzskaiti)? Atbilde uz šo jautājumu ir saistīta ar realitātes atzīšanu un ilgtermiņa domāšanu. Pirmkārt, pēc PMLP datiem aptuveni 2 procenti Latvijas iedzīvotāju ir ārvalstnieki (gan ES pilsoņi, gan pilsoņi no trešajām valstīm) - 2010.gadā ar termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā dzīvoja 7538 trešo valstu pilsoņi. Tas liecina, ka imigrācija ir neizbēgama un imigranti jau šobrīd dzīvo Latvijā. Otrkārt, arī Latvija kā ES dalībvalsts ir atbalstījusi apņemšanos imigrantiem piešķirt tiesības un pienākumus, kas ir salīdzināmi ar ES pilsoņu tiesībām un pienākumiem.[ 2 ] Tas nozīmē, ka arī mēs esam solījuši nodrošināt labākus apstākļus trešo valstu pilsoņiem. Bet, treškārt – un tas ir būtiskākais jautājums - valstī ar skumjām demogrāfiskajām tendencēm vajadzētu sev pavaicāt – kas un kādā sabiedrībā teritorijā „Latvija” dzīvos nākotnē? Imigrantu integrācija nav jautājums par imigrantu vajadzību apmierināšanu, bet gan jautājums par to, kādu vidi mēs veidojam sabiedrībā, kura nav un nekad nav bijusi vienveidīga.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis... 05.03.2011 22:49
Piekrītu Aleksim, jo izskatās ka politika.lv apskata daudzas integrācijas problēmas kaut kādā no realitātes atrautā iluzorā un idealizētā skatījumā. Ieklīdu šajā lapā, sakarā ar notikumiem Magribā, bet joprojām šeit valda nožēlojama tuvredzība... nav jāplāno tad, kad kaut kas jau notiek, bet vismaz pārdesmit gadus uz priekšu. Jautājums ir vienkāršs - kā integrēsim jauno bēgļu plūsmu no Āfrikas un vai mums vispār tas ir jādara un rakstā pieminēto, ka Latvija ir "uzņēmusies" saistības nevajag kanonizēt - Latvijai tā kā ir arī tiesības ietekmēt kopējo likumdošanu, vai ne tā?Domāju, ka nevar integrēt tos, kas nevēlas. Man nav problēmu savā jaunajā mītnes zemē apgūt valodu(manā gadījumā diezgan grūti saprotamu dialektu) un iekļauties vietējo dzīves ritmā tiem neko neuzspiežot. Integrācija savā ziņā ir labprātīga asimilēšanās, jo pretējā gadījumā notiek vietējo asimilēšana un konflikti ir neizbēgami. Mēs tak visi esam piedzimuši par cilvēkiem, kas visu dzīvi mācās sadzīvot ar pārējiem, kas tak ne ar ko daudz neatšķiras, nevis imigrantiem, vai ne tā? Bet ES patreizējā politika uzskata savādāk... tāpēc pat raksts savā ziņā ir bezjēdzīgs.Latvieši ir ksenofobi un vienlaikus arī ļoti draudzīgi socializējoties ar svešiniekiem. Raksts pat nav apskatījis labās Latvijas puses, integrācijas jomā(kas ir process, kas prasa gadus), kā piemēram ~30% laulībām dažādu nāciju vidū, arī dažādās mazākumtautību skolas un finansējumu(!) no valsts puses. Vai Polijā ir kāda latviešu vidusskola? Vai tajā pašā UK ir valsts apmaksāta iespēja apgūt izglītību ieceļotāju valodā? UK(varu padalīties tikai ar šajā valstī novēroto) ir citās valodās rakstītas ielu zīmes, arī dažādu valodu tulku pieejamība, bet izglītība nav dzirdēta, ka ir citā valodā, kā tikai angļu. Un par ksenofobiju - ir arī briti ksenofobi, bet līdz Latvijas krieviem šiem ir tālu, jo Britu impērija sabruka daudz senāk. Heh, UK nav nekā sliktāka, kā sastapt pamatskolas izglītību nepabeigušu piedzērušos britu, kas uzskata, ka pie viņa finansiālajām nelaimēm ir vainojami migranti(īpaši tie, par kuriem tobrīd raksta Daily Mail), nevis paša nespēja apgūt kādu profesiju un izvēle saņemt naudā finansiāli tik pat lielu pabalstu, kā algā, strādājot melnstrādnieka darbu.P.S. UK ir neiedomājami, īpaši tagad, dabūt darbu bez angļu valodas zināšanām. Ir daudzas profesijas, kuru darbiniekiem ir jābūt ar UK pilsonību. Tas viss ļoti motivē apgūt valodu, un arī kļūt par pilsoni utt. Nezinu kāpēc, bet 40+ gadu vecai vjetnamietei, kas precējusies ar UK pilsoni nez kāpēc vajadzēja nokārtot TOEFL vai IELTS 2 gadu laikā, lai varētu palikt UK, bet viņas angļu valoda bija šausmīga un viņu pat nesaprata angļu valodas pratēji, kam angļu valoda dzimtā, tā ka nezinu vai kaut kas mainīsies arī pēc 2 gadiem, bet rakstā tiek pieminētas nepilsoņu problēmas naturalizējoties Latvijā... smieklīgi :) Visur citur tas pats jādara - kāpēc cilvēkiem ir iedoma, ka lai kļūtu par Latvijas pilsoni ir jācenšas mazāk par citas valsts pilsonības iegūšanu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 04.03.2011 20:39
Pēterim - es pilnīgi piekrītu! Ir runa par vidi, kādu mēs veidojam kopā, un kas ietekmē ikvienu sabiedrības locekli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 04.03.2011 01:25
Integrācija, protams, ir viena lieta un tā ir smaga problēma, ja iebraucēji Latvijā nejūtas laipni gaidīti. Tomēr manuprāt būtu interesanti, ja būtu arī plašāka kontekstuāla analīze par to, kāpēc Latvijas iedzīvotāji brauc prom no Latvijas. Mana hipotēze ir, ka Latvija nav pieņemama dzīves vieta ļoti daudziem saviem pilsoņiem (un tiem, kas par tādiem grib kļūt). Ksenofobija, diskriminācija un nevienlīdzīgas iespējas ir tikai daži no faktoriem, kas varētu ietekmēt tautas izklīšanu un to, ka imigranti nejūtas kā mājās šeit.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 01.03.2011 16:11
Vai kritika par imigrantu integrācijas politiku automātiski nozīmē atbalstu atvērtām robežām un imigrācijas veicināšanai? Manuprāt, nē. Mēs nerunājam par nepieciešamību palielināt imigrantu skaitu (lai gan par to ir jādiskutē, jo, piemēram, R.Karnīte izrēķinājusi, ka Latvijai ir nepieciešams būtiski palielināt imigrantu skaitu, lai spētu saglabāt ekonomiku patreizējos apjomos). Mēs runājam par to imigrantu, kas jau šobrīd Latvijā dzīvo, integrāciju - tiem noteikumiem, kas iekļauti Latvijas likumdošanā un kurus "izbauda" vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Protams, tāpat kā jebkurai citai MIPEX pētītajai valstij, arī Latvijai ir tiesības pieņemt tādu likumdošanu un ieviest tādu politiku, kādu tā vēlas. Jautājums ir, vai šī politika un likumdošanas normas ir pamatotas? MIPEX mērķis ir šo diskusiju raisīt, salīdzinot valstis, kas ir ļoti atšķirīgas gan imigrantu skaita ziņā, gan migrācijas pieredzes ziņā, ieviestajās politikās, utt.

Par to, cik MIPEX ir patiess vai nē, PROVIDUS 2008.gadā veica pētījumu "Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā", par pamatu ņemot MIPEX rezultātus no 2007.gada. http://www.providus.lv/public/27164.html Izrādījās, ka situācija ir tik skumja, kā indeksā iezīmējās. Viens no uzlabojumiem, kas ir uzsvērts jaunākajā pētījumā, arī ir PROVIDUS pētījuma rezultātā (grozījumi Izglītības likumā, kas dod tiesības uz izglītību bērniem ar jebkuru uzturēšanās atļauju, utt.). Indeksā nekad nevar iekļaut detalizētu informāciju par katru valsti, bet, manuprāt, rezultāti atbilst realitātei.

Protams, ka imigrantu integrācija ir jāskatās kontekstā ar mūsu pieredzi ar krievvalodīgo integrāciju. Jāmācās no pagātnes kļūdām - nevar atstumt un likt justies nenovērtētiem, nevajadzīgiem, nevar ik uz soļa apšaubīt lojalitāti, jo tas neveicina vēlmi sadarboties un kopā veidot vidi, kurā mēs visi jūtamies labi.

Ceru, ka vēlme diskutēt būs arī maija beigās, kad Rīgā konferencē piedalīsies arī Migration Policy Group pārstāvji, kuri ar prieku atbildēs uz visu kritiku un komentāriem par pētījumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs 01.03.2011 15:01
Es pilnīgi piekrītu Zanux viedoklim par metodoloģiju, pētniekiem un rezultātiem, kas nav objektīvi. Diemžēl. Šādi pseidopētījumi nevairo akadēmisku debati, kas tik ļoti nepieciešama Latvijā. Žēl, ka arī mūsu mediji vienpusēji kladzina šos secinājumus. Lai kāds no pētījuma autoriem pamato Nīderlandes augsto pozīciju pret Norvēģiju, nemaz nerunājot par Latvijas absurdo vietu. Interesanti, ka Dace Akule mūsu pēdējo vietu pamato ar politikas trūkumu. Arī Šveicē ir stingra imigrācijas politika un zema vieta šajā skalā, bet tieši pretēji - tā ir Šveices apzināta politika. Iesaku pastudēt politikas zinātni, lai vērtētu, kas ir politika un kas nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 01.03.2011 14:04
Zanux - kritiku par pētījuma metodoloģiju, iesaistītajiem pētniekiem un kļūdām, ir iespējams oficiāli izteikt, uzrakstot e-pastu Thomas Huddleston Thuddleston@migpolgroup.com '

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 28.02.2011 23:01
Jā, un mēs dabūjām ar to minimālo pretimnākšanu jau "Gaismas pils " celtniekus! Darba devējiem lētāka saimniekošana, ja nav jānodarbina vietējie iedzīvotāji, vai ne? Cik mums ir bezdarbnieku? Ardievu, liberālisma idejas! Tās darbojas tikai tad, kad ir absolūts miers un labklājība, bet šajā ekonomiskā kara zonā valda citi likumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge - Aleksis 28.02.2011 22:49
2011.g. - ''Integrācijas māja ir jāsāk būvēt no pamatiem - no tā, lai šeit labi justos latvieši un citas šeit tradicionāli dzīvojošas etniskās grupas. ''

1989.g. - ''Latvijai jābūt humānisma valstij, kurā valda likums, ekonomiskā augšupeja un plašas garīgas kultūras attīstības iespējas jebkurai etniskai grupai'' (LTF solījumi)

- Skaisti raksta Aleksis, bet tas par būvēšanu jau ir dzirdēts. Paskaties uz paveikto 1990-os gados, darbiem nevis runām/solījumiem, lai apjēgtu savu pašu radīto problēmu sekas. Patiesības atzišana būs pirmais solis būvēšanai no pamatiem (a pamatos jau 1922.g.Satversme, pilsonības likums, privatizācija un denacionalizācija..utt.utml ).Reālā demokrātija&tirgus ekonomikas labumi daudz liek pārdomāt notikušo 20 gados Latvijā, jo šodienas notikumi jau arī spilgti apliecina - elite (politiskā, saimnieciskā, radošā) nebūt nav mainījusi savu1990-o gados izvēlēto ideoloģiju. Manuprāt, tā ir graušanas nevis attīstības/būvēšanas, kuru izdevīgi uzturēt nelielai sabiedrības daļai. Taču šī mazākā daļa ir vislabāk spējusi pielāgoties notiekošajam globalizācijas procesam. Tā kā - smagi un ilgi vajadzēs strādāt, lai negatīvos procesus apturētu t.sk. imigrantu iepludināšanu bez jēgsaturīga pamatojuma/plāna. Pagaidām - 'Stop' jaunu imigrantu ielaišanai Latvijā, jo pretējā gadījumā kārtējo reizi radīsim sev un nākamajai paaudzei vēl vienu nevajadzīgu problēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 28.02.2011 21:09
>>> AK: Bet kārtot eksāmenus tagad var tikai 3 pilsētās
=======
Ja naturalizēties gribētāju ir tik maz kā pašlaik, tad ir grūti piedāvāt to darīt daudzās vietās (cik ilgi būtu jāgaida, lai sapulcinātu vienu pilnu klasi ar naturalizēties gribētājiem, teiksim, Valmierā?). Man ir aizdomas, ka 95% no nepilsoņiem dzīvo 1 stundas brauciena attālumā no kādas no šīm 3 pilsētām.

Nedomāju, ka tas par tām 3 pilsētām ir principiāli - tikpat labi varētu rīkot eksāmenu pieņemšanai izbraukuma sesijas. Man ir sajūta, ka tā ir nevis rafinēta ļaunprātība, bet kārtējās depopulācijas sekas (visi tie, kuri varētu naturalizēties ir vai nu jau naturalizējušies, vai aizbraukuši no valsts, vai arī - stipri jau gados). Nepilsoņu vidējais vecums jau tagad ir vairāk nekā 50 gadi (LR pilsoņiem tas ir 38 gadi). Vēl pēc 5-10 gadiem puse no nepilsoņiem būs pensijas vecuma cilvēki.

>>> AK: Jāapzinās, ka daudzi tieši to dedzīgi vēlas (sk. VL-TB/LNNK parakstu vākšanu par to, lai par visu nodokļiem uzturēās skolas darbotos tikai vairākuma valodā, kā arī PS piebalsošanu viņu iniciatīvām Saeimā un Sluča domubiedra Kristovska atbalstu), un tie ir vai nu pie varas, vai nu tuvu tai (VL-TB/LNNK balsoja par Dombrovska 2. valdības apstiprināšanu). Ko darīt ar to?
=======
Manuprāt, izglītības sistēmai vajadzētu nodrošināt 2 lietas:
(1) Pēc iespējas vairāk bērniem ir jādod iespēja apgūt dzimto valodu izglītības sistēmas ietvaros. T.sk. arī poļu, baltkrievu, ukraiņu, lietuviešu, čigānu; plus vēl arī Latgales latviešiem un citiem interesentiem - latgaliešu literāro valodu. (Šī nepieciešamība izriet no tā, ka vairums no mums domā dzimtajā valodā un neviens cilvēks nevar labi padomāt valodā, kuru viņš nav sistemātiski mācījies.) Par to tika līdz apnikumam runāts jau 80-to gadu beigās (tautiskās atmodas un Tautas Frontes laikos) - bērniem skolās ir vajadzīga normāla sasaiste ar dzimto valodu un kultūru. Ja tas attiecas uz latviešiem vai krieviem (ka izglītība dzimtajā valodā ir laba lieta) - tātad tas pats attiecas arī uz poļiem, ukraiņiem, utt., kuriem šīs iespējas ir krietni trūcīgākas.

(2) Būtu jāizvairās no izglītības sistēmas segregācijas divās plūsmās, kuru ceļi praktiski nekrustojas no bērnudārza vecuma līdz pat iestājai augstskolā (tāda diemžēl ir realitāte lielā daļā Latvijas). Te nav runa par to, ka nevarētu arī matemātiku vai dažus citus priekšmetus pasniegt arī citās valodās (ne vien latviski) - bet gan par to, ka šobrīd nav nekādu, pat ne interešu izglītības situāciju, kur jaunieši varētu sastapties ar etniski atšķirīgiem citiem jauniešiem.

Rezultāts ir tāds, ka ir dažas ļoti labas skolas ar krievu mācību valodu - Rīgas 40.vsk., Rīgas 13.vsk. (kuru, droši vien beidzis arī AK), ir Daugavpils krievu vidusskola-licejs; bet ir diezgan daudzas citas, kurās mācību rezultāti atpaliek arī no latviešu skolu vidusmēra. Un kuras cieš no segregācijas (sava veida geto mentalitātes) un reizēm arī - no pašvaldības neieinteresētības. Par to ir runājuši arī PCTVL politiķi, piemēram, Jakovs Pliners. Skaidrs, ka sistēma nav ideāla. Cita lieta - to ir gandrīz neiespējami sakarīgi reformēt, ja cilvēki neuzticas valdībai un otrādi (visiem vēl svaigā atmiņā K.Šadurska voluntārās un birokrātiski uzspiestās reformas).

Es, teiksim, parakstījos par VL-TB/LNNK piedāvātajiem grozījumiem - bet apzinos, ka Satversmi šādā ceļā mainīt neizdosies (kur tad radīsies 700 tūkstoši balsotāju, ja pat 10 tūkstošus parakstu savāca ar lielām grūtībām?). Vienīgais uz ko varam cerēt - tas ir atklāts, godīgs un saturīgs dialogs par to, kādu mums vajag vidējās izglītības sistēmu. Šādam mērķim šī parakstu vākšana ir gluži adekvāta lieta.

Mums nepavisam nav jāpiekrīt visām Nacionālās apvienības deputātu nostādnēm, bet vajag izmantot izdevību iestāties par izglītības kvalitāti VISIEM bērniem; un uzlabot dialogu un uzticēšanos sabiedrībā. Tādēļ arī ir jāparakstās - nevar atstāt šo svarīgo izglītības politikas jautājumu tikai par VL-TB/LNNK un par PCTVL jājamzirdziņu; tam vajadzīga visdažādāko pārliecību cilvēku līdzdalība.

Starp citu, arī visādi labi servisi priekš nesenajiem imigrantiem būs iespējami tikai tad, ja mums būs vismaz elementāra integrācija starp dažādām etniskām grupām, kuras jau ilgstoši dzīvo Latvijā. Manuprāt, D.Akule imigrantu jautājumu apskata izolēti no integrācijas kopumā. Retoriski var jautāt - kā mēs varēsim panākt, lai Latvijā labi justos tie, kuri ir ieceļojuši pirms pāris gadiem, ja pat ievērojama daļa no tiem, kuri šeit dzīvo (pat vairākās paaudzēs) jau domā par prombraukšanu? Integrācijas māja ir jāsāk būvēt no pamatiem - no tā, lai šeit labi justos latvieši un citas šeit tradicionāli dzīvojošas etniskās grupas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanux 28.02.2011 21:04
Kopiespaids par pētījumu un valstu ranžējums ir mazākais dīvains, lai neteiktu acīmredzami kļūdains. To varētu izskaidrot ar diviem iemesliem: (1) Piekrītot 'novērotājam', apšaubāma ekspertu kompetence pētījamās jomās. Tas attiecas ne tikai uz atsevišķiem Latvijas pētniekiem, bet arī citu valstu pētniekiem. Tikai dažas valstis pārstāvošie ir patiešām atzīti un zinoši tieši imigrācijas un integrācijas jomā (piem., Vāciju, Austriju, Spāniju pārstāvošie). Aizspriedumi un nekompetence palielina kļūdu iespējamību. (2) Pētījuma metodoloģija. Piemēram, pieeja pilsonībai nu nepavisam nevar būt par pamatu tik brutālai salīdzināšanai un subjektīvai punktu likšanai. Līdz ar to pievienotā vērtība ir tuvu nullei. Kā iespējams pateikt, ka milzīgās valsts nodevas Nīderlandē (u.c. valstīs) trūcīgiem ne-ES valstu pilsoņiem ir labvēlīgākas naturalizācijai, nekā NP reforma Latvijā? Kā var apgalvot, ka prasības imigrantiem pirms ieceļošanas kārtot valodas eksāmenu arvien vairākās ES dalībvalstīs ir labvēlīgāks, nekā ierobežojumi imigrantiem piedalīties politiskā dzīvē LR?

Lietderības kontekstā varu pievienoties Aleksim par perspektīvu. Neliels skaits imigrantu neliecina, ka nav politikas. Tas, ka mēs neesam darījuši pietiekami, lai imigrantiem būtu iespēja apgūt latviešu valodu, nenozīmē, ka nav kopīgas vīzijas - integrācija uz latviešu valodas pamata. Vai 2% imigrantu dēļ ir vērts sacelt vētru ūdens glāzē un ieviest dubultpilsonību, īpaši, ja potenciālie imigranti ir no bijušās PSRS telpas arī ir apšaubāmi. Pie tam, vai ir skaidrība, ka imigrantu izcelsmes valstis pašas pieļauj dubultpilsonību? Acīmredzot pētījuma metodoloģija nav ļāvusi paskatīties uz jautājumiem pēc būtības, bet vērtētas tehniskas lietas, kas neskaidri salīdzinātas saliekot subjektīvus vērtējumus atkarībā no ekspertu godaprāta un izpratnes (to norāda arī Akule). Tukši ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 28.02.2011 21:01
AK - es saprotu, ka daudzi vēlas dzīvot sabiedrībā, kur viena daļa apceļ otru, un par to priecājas. Es ceru, ka ir arī daudzi tādi, kas domā citādi.

Es neteicu (un pētījums arī nesaka), ka naturalizācijas eksāmenu var kārtot visās PMLP filiālēs, bet, ka var sākt procedūru (iesniegt iesniegumu, uzzināt nepieciešamo informāciju).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 28.02.2011 20:58
Ja rīt Briseles varas vīri piedāvātu Rigai iespēju pieņemt ES galvas pilsētas lomu--par kuru piedāvājuma iespēju šodien visi rīdzinieki smietos--rīt pie citas saules mēs varētu raudāt. Kā Šeikspīrs rakstīja (aptuveni): Vaina nav mūsu zvaigznēs, mīļo pa-jān, bet mūs pašos. Mēs neskatāmies uz priekšu, bet kā zvirbulis, kurš sēž uz zirga pakaļas, mēs nepacietīgi gaidam, kad zirgs Maksis bumbuļus metīs un no tiem nesagremotas auzas šķelsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - autorei 28.02.2011 20:37
Jautājums ir, vai mēs vēlamies dzīvot tādā sabiedrībā, kur visiem nav līdzvērtīgas iespējas?
----
Jāapzinās, ka daudzi tieši to dedzīgi vēlas (sk. VL-TB/LNNK parakstu vākšanu par to, lai par visu nodokļiem uzturēās skolas darbotos tikai vairākuma valodā, kā arī PS piebalsošanu viņu iniciatīvām Saeimā un Sluča domubiedra Kristovska atbalstu), un tie ir vai nu pie varas, vai nu tuvu tai (VL-TB/LNNK balsoja par Dombrovska 2. valdības apstiprināšanu). Ko darīt ar to?

Tomēr - un tas ir iekļauts pētījumā - krīze varētu radīt iespējas, jo tagad naturalizācijas procedūru var uzsākt visos 30 PMLP birojos (nevis 8 kā bija NP)
----
Bet kārtot eksāmenus tagad var tikai 3 pilsētās. http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/Naturalizacija/parbaud...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

marinēts mārrutks - xxx 28.02.2011 18:27
Ņemot vērā Eiropas valstu negatīvo pieredzi ar imigrantiem,labāk ir nelgālos bēgļus turēt filtrācijas nometnēs,kamēr tiek noskaidrota viņu reālā personība ,spējas integrēties un dažādas prasmes un iemaņas.Afrikāņi un Dienvidaziāti nepārdzīvos mūsu ziemu,bet aziāti no vēsāka klimata joslām,gan jutšies labi mūsu klimatā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace Akule 28.02.2011 17:14
Aleksim - MIPEX nemēģina pateikt, ka Latvijai ir nepieciešami vairāk imigranti, bet gan skatās uz to, kādus apstākļus mēs nodrošinam tiem, kas jau tagad dzīvo Latvijā. Izrādās, ka ne tos labākos 31 valstu vidū. Skalas rādītājs, protams, nav galvenais. Bet tas tomēr norāda uz problēmām, kuras uz savas ādas izjūt vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāji. Viens strādā un maksā nodokļus, bet nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu un pakalpojumus. Otrs ierodas Latvijā ģimenes apvienošanās nolūkā, bet ir spiests ātri pamest valsti, kad ģimene šķiras, jo tiek zaudēta uzturēšanās atļauja. Trešais gribētu kļūt par Latvijas pilsoni, bet viņu attur dubultpilsonības nepieļaušana. Un tā tālāk. Jautājums ir, vai mēs vēlamies dzīvot tādā sabiedrībā, kur visiem nav līdzvērtīgas iespējas?

Novērotājam - Es piekrītu, ka mēs varam diskutēt, vai naturalizācijas pārvaldes reorganizācija automātiski nozīmē sliktākus noteikumus, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Iespējams, ka specializētas iestādes esamība palielina naturalizācijas procesa kvalitāti, un acīmredzot, tā uzskata arī šī pētījuma autori. Tomēr - un tas ir iekļauts pētījumā - krīze varētu radīt iespējas, jo tagad naturalizācijas procedūru var uzsākt visos 30 PMLP birojos (nevis 8 kā bija NP).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 28.02.2011 16:27
Vai nebūtu jāsāk argumentēt no otra gala - t.i. jāatrod kaut kāds "taustāms" tautsaimniecisks vai politisks pamatojums konkrētu imigrantu kategoriju piesaistīšanai? Un tad jāspriež jau pavisam konkrēti - vai nu par Libānas mediķiem, vai par indiešu programmētājiem, vai tml., un kas viņiem vajadzīgs, lai viņi šeit varētu labi justies, dzīvot un strādāt. Un, protams, apskatīt to visu saistībā ar Latvijas pašreizējās infrastruktūras, valodu situācijas (protams, arī iedzīvotāju attieksmes) noteikto integrācijas kapacitāti. T.i. cik šādu imigrantu vispār var valstī uzņemt, lai nerastos smagas sociālas sekas. Ja valstī ik gadus piedzimst tikai 20 tūkstoši bērnu (no tiem apmēram 12 tūkstoši latviešu bērnu), tad skaidrs, ka imigrantu uzņemšanas griesti mums nav visai augsti.

Savukārt - kāpēc īpaši pūlēties priekš kādas jocīgas skalas? Mums jau vairāk interesē nevis Latvijas vieta kaut kādā mistiskā reitingā, bet ilgtspējīga cilvēkresursu attīstīšana. Un nebūs labi, ja mēs gluži kā 60-to gadu Latvijas kompartijas funkcionāri sāksim uzskatīt, ka vietējo iedzīvotāju labklājība, dzīvokļu jautājums utml. var pagaidīt, un tikai ievest darbaspēku no "brālīgajām republikām". Kamēr ir nožēlojama dzimstība un krīze izglītības sistēmā, tikmēr jāsecina, ka mums cilvēkresursu atttīstībā ir neizmantotas iespējas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs 28.02.2011 14:50
Interesanti, ka saskaņā ar šo pētījumu Latvijas pilsonības pieejamība samazinājusies, jo NP ir iekļauta PMLP ietvaros. Tas nav nopietns arguments un kur nu vēl kritērijs reitingam. Vēl jau var saskaitīt iestādes kabinetus un koridorus. Tad pēc platības apjoma varētu salīdzināt Latviju ar Vāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

novērotājs 28.02.2011 14:40
MIPEX pētījums nu gan nav objektīvs informācijas avots. Tas apvieno kreisi orientētos intelektuāļus, kas pēc definīcijas nepieņem labējo politiku. Latviju šajā MIPEX skalā ir vērtējis Boriss Kolčanovs, kurš pārstāv Saskaņas centru. Viņš pie tam nav politiski neitrāls, jo ir deputāta palīgs. Tad jau var paņemt Visu Latviju jauniešus un iegūsim citu ainu. Otrs "eksperts" ir Dmitrovs - Tatjanas Ždanokas labā roka. Viņa spriedumu nozīmi vispār mazina zaudētās tiesvedības Ždanoka sakarā. Protams, šādiem ekspertiem ir sava pārliecība.

Objektivitētes dēļ jāsaka, ka Nīderlandes 5. pozīcija ir ironiska. Valstī, kur ievērojami tiek pastiprināta pret imigrantiem vērsta likumdošana, ir tik augsta vieta. Laikam MIPEX indeksā Nīderlandi pārstāvējuši Brīvības partijas politiķu palīgi.

Tāda nu aptauja un valstu tops!

Saistītie raksti

Nedrošais patvērums politika.lv

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule