Atslēgvārdi:

Deputāt, jaunieši tevi vēro!

Lielākais ieguvums ir tas, ka tiek veicināta jauniešu līdzdalība ne tikai teorētiskā līmenī, bet arī ļoti praktiski — ar konkrētiem pasākumiem un diskusijām ar pašvaldību deputātiem.

Iesaki citiem:
Runataji 255x203
Foto:Alex Dukal

„Esmu sākusi mīlēt vietu, kurā pašlaik dzīvoju,” saka Liene no Talsu rajona. Viņa ir viena no Kurzemes jauniešiem, kas piedalās biedrības NEXT projektā Jaunieši vēro. Projekta mērķis — ieinteresēt jauniešus par līdzdalību lēmumu pieņemšanā un aktivizēt viņu pilsoniskās iniciatīvas, tāpēc jaunie cilvēki 26 Kurzemes pašvaldībās vairākus mēnešus iepazīst pašvaldību un to iestāžu darbu, vērojot vietējo varu sēdes, diskutējot ar deputātiem, veidojot mēneša ziņojumus, rakstot dienasgrāmatas internetā un tādējādi cenšoties izprast lēmumu pieņemšanas procesus savā pašvaldībā.

Projekta Jaunieši vēro ideja balstīta uz Eiropas Komisijas Baltās grāmatas Jauns impulss Eiropas jaunatnei atziņas, ka ieguldīt jauniešos nozīmē ieguldīt šodienas un nākotnes sabiedrībā. Iegūstot savu pirmo pozitīvo aktīvās līdzdalības pieredzi vietējā pašvaldībā, jaunieši var turpināt līdzdalību nacionālajā un Eiropas Savienības (ES) līmenī.



Atver pašvaldības durvis

Latvijā jaunatnes organizācijās patlaban darbojas vien 5—7% jauniešu, liecina Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) apkopotā informācija, savukārt tajā pašā laikā Skandināvijā dažādās sabiedriskajās aktivitātēs iesaistās 33%, bet ASV — 55% bērnu un jauniešu. Šie statistikas dati apliecina pašmāju jauniešu zemo aktivitāti, aktīvas līdzdalības trūkumu, kā arī jauniešu neieinteresētību sabiedrībā notiekošajos procesos. Kurzemes reģionā dzīvo vairāk nekā 45 000 jauniešu, taču, sadarbojoties ar Kurzemes lielajām un mazajām pašvaldībām, nācies secināt, ka kopumā jaunieši maz iesaistās savu pašvaldību dzīves veidošanā, jo vairumā gadījumu viņiem trūkst līdzdalības prasmju, politiskās izglītības, kā arī motivācijas iesaistīties. Jauniešu neieinteresētība valsts un pašvaldību struktūru darbībā nākotnē var radīt nopietnas problēmas gan valstī kopumā, gan īpaši mazajās pašvaldībās, jo tieši šie šobrīd vēl jaunie cilvēki 10—15 gadu laikā kļūs par politiķiem, uzņēmumu vadītājiem, ārstiem, skolotājiem, nevalstisko organizāciju līderiem un citiem sabiedrībai svarīgu darbu veicējiem. Tāpēc jauniešiem jau tagad būtu nepieciešams iegūt līdzdalības prasmes un kompetenci lēmumu pieņemšanā.

„Projekts Jaunieši vēro iedrošina jauniešus atvērt pašvaldības „dzelzs durvis””, uzskata projekta dalībnieks Rolands, savukārt Gunita no Kuldīgas rajona atzīst, ka tuvāka pašvaldības darba iepazīšana viņai palīdzējusi lauzt stereotipus par vietējās varas funkcijām un darba stilu. Projekta dalībnieki daudzviet Kurzemē ir radījuši jaunu pavērsienu iedzīvotāju līdzdalībā pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, jo jaunieši ir pirmie, kas ieinteresējušies par pašvaldību darbu. „Varbūt arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem vajadzētu nākt uz domes sēdēm un skatīties, kā deputāti pieņem lēmumus,” domā projekta dalībniece Liene.

No projekta aktivitātēm iegūst arī pašvaldības, jo jauniešos tiek radīta izpratne un interese par pašvaldībā notiekošajiem procesiem. “Ikviena pašvaldība ir ieinteresēta jauniešu piesaistīšanā. Projekts Jaunieši vēro ļauj jauniešiem iepazīt un izprast pašvaldības darbu, veicinot jauniešu un pašvaldības sadarbību,” par savas pašvaldības motivāciju piedalīties projektā stāsta Piltenes pilsētas domes pārstāve Zane Pamše.

Projekta Jaunieši vēro dalībnieki uzskata, ka ir svarīgi, lai ikviens jaunietis savā pašvaldībā spētu piedzīvot pirmo pozitīvo pieredzi pilsoniskajā līdzdalībā. Kāda būs šī pieredze un vai vispār tāda būs, lielā mērā ir atkarīgs no vietējo Latvijas pašvaldību saiknes veidošanas ar jauniešiem. Tomēr kopumā valstī jauniešu un pašvaldību sadarbība ir vāji attīstīta. Kā apliecinājumu tam var minēt LJP izdevumā Pilsoniskā līdzdalība minētās trīs galvenās problēmas jauniešu un publiskās pārvaldes sadarbībā. Pirmā — teorētiski pašvaldības un valsts pārvaldes institūcijas ir atvērtas jauniešu aktivitātēm un līdzdalībai, tomēr praktiski pašvaldību uzticēšanās jauniešu veikumam nav liela, jo jauniešiem bieži mainās intereses, kā arī trūkst pieredzes projektu un finanšu vadībā. Otrā — vārdos pašvaldības un valsts institūcijas atzīst nepieciešamību sadarboties ar jauniešiem, tomēr konkrētas rīcības programmas jauniešu iniciatīvu atbalstīšanai un jaunatnes politikas attīstībai nav. Un trešā — teorētiski jaunieši ir gatavi sadarboties ar publisko pārvaldi, taču praktiski tas notiek salīdzinoši pasīvi, jo jauniešiem ir citas intereses, trūkst zināšanu un izpratnes par pilsoniskās līdzdalības procesu.



Jaunieši vēlas iesaistīties

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pētījums Jauniešu sociālās un politiskās darbības izpēte Latvijā rāda — jaunieši nereti sūdzas, ka viņu viedokli neviens nemēģina uzzināt, kā arī atzīst — jaunieši vēlētos vairāk personīgu kontaktu ar politiķiem, vairāk iesaistes un sajūtu, ka viņos ieklausās. Tāpat pētījumā noteiktas divas būtiskākās jauniešu grupas, kuras šobrīd ir vismazāk nodrošinātas ar daudzveidīgu brīvā laika, sociālo, kultūras un politisko aktivitāšu pieejamību: sociālā riska grupu pārstāvji un jaunieši reģionos, īpaši — lauku pagastos. Līdzīgi domā arī projekta Jaunieši vēro dalībnieki — ja jaunieši aizietu uz domi, atšķirībā no kāda pieaugušā, piemēram, skolotāja, viņus neuztvertu nopietni. Tāpēc projekta dalībnieki iesaka — pašvaldībām būtu jāsāk kaut vai ar jauniešu informēšanu par iespēju apmeklēt vietvaru sēdes, kā arī būtu nepieciešams vairāk kontaktēties ar jaunajiem cilvēkiem.

ES ir radījusi virkni jauniešiem domātu programmu, piemēram, Eiropas Komisija piedāvā programmu Jaunatne darbībā, kuras viena no prioritātēm ir jaunieši ar ierobežotām iespējām, tātad tieši no mazām pašvaldībām un lauku reģioniem. Šī programma arī Latvijas jauniešiem sniedz iespēju saņemt finansiālu atbalstu savu ideju īstenošanai, tomēr, kā pārliecinājās biedrība NEXT, liela daļa vismaz tās aptaujāto jauniešu par šādu iespēju nebija dzirdējuši.

Lai uzlabotu situāciju, viens no „vērošanas” uzdevumiem projekta dalībniekiem ir izpētīt jauniešu iespējas ES. Vērotāji mēģina apzināt dažādas ES programmas, kas sniedz akadēmiskās zināšanas, profesionālās prasmes un līdzdalības un neformālās izglītības iespējas dažādās ES institūcijās. Iespēju izpēte jau sniegusi pirmos rezultātus — vairāki jaunieši sākuši aktīvi interesēties, piemēram, par Eiropas brīvprātīgā darba iespējām.

Projekta Jaunieši vēro pieredze rāda, ka ir iespējams veiksmīgs un produktīvs dialogs starp jauniešiem un pašvaldībām. Viss, kas tam nepieciešams, ir pašvaldību vēlme iesaistīties sadarbībā un jauniešu uzdrīkstēšanās līdzdarboties. Projekta lielākais ieguvums ir tas, ka tiek veicināta jauniešu līdzdalība ne tikai teorētiskā līmenī, bet arī ļoti praktiski — ar konkrētiem pasākumiem un diskusijām ar deputātiem. Pašvaldību darbu jaunieši turpinās novērot līdz februāra beigām, bet projekta aktivitātes kopumā norisināsies līdz šā gada septembrim. Projekta noslēgumā klajā nāks izdevums, kurā būs apkopoti jauniešu viedokļi par reģionu jauniešu iespējām pilsoniskajā līdzdalībā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti

Jaunieši vēro jauniesivero.lv