Raksts

Demokrātijas paradokss Eiropas Savienībā


Datums:
19. decembris, 2006


Autori

Jens – Pīters Bonde


Foto: Christophe Karaba © EPA/AFI

ES sastāvā ir tikai demokrātiskas nācijas, bet tās aizmirst visu par demokrātiju, kad tās dala savu suverenitāti.

Eiropas Parlaments – ar nelielu ietekmi

Ikreiz uzticot jaunu lēmumu pieņemšanu Briselei, mēs arī aizvirzām lēmumus prom no vēlētājiem un nacionālajiem parlamentiem, tos uzticot ierēdņiem un lobijiem – mēs novirzām lēmumu pieņemšanu no likumdevējvaras izpildvarai.

85 procenti visu Eiropas Savienības likumu tiek pieņemti 300 slēgtās Eiropas Savienības Ministru padomes darba grupās. Tikai 15 procentos no šiem lēmumiem piedalās paši ministri[1] un tā kā arī tad viņu runas sagatavo ierēdņi, tikai daži ministri patiesībā zina, par ko viņi savas valsts vārdā tad balso.

ES likumi tiek sagatavoti trīs tūkstošos slēgtu darba grupu Eiropas Komisijā – institūcijā, ko ES dalībvalstu pilsoņi neievēl tiešās vēlēšanās. Komisijai ir monopols ierosināt likumus. Par vairumu likumu Komisija izlemj pati. 2005.gadā Komisija ne par vienu lēmumu nelēma balsojot, lai gan tika pieņemti 2500 lēmumi rakstiskā veidā. Tas nozīmē, ka lielāko daļu lēmumu Komisijas ierēdņi izlemj kopā ar ierēdņiem no dalībvalstīm. Izņēmums ir Eiropas Parlamenta iesaistīšanās ar līdzlemšanas procedūras (co-decision angļu valodā – red.) palīdzību – 2005.gadā no kopumā 3124 pieņemtajiem likumdošanas aktiem tikai 57 gadījumos ES pilsoņu vēlētajam Eiropas Parlamentam bija iespējams ietekmēt to pieņemšanu.

Subsidaritātes princips darbībā

Komisijai ir arī monopols izlemt priekšlikumu likumisko ietvaru. To darot Komisija var izlemt, vai ES izdos likumus, izmantojot obligāti pildāmās regulas un direktīvas vai arī rekomendācijas, kurām ir vien ieteikuma raksturs. Esmu cīnījies 20 gadus, lai par šo jautājumu lemtu nacionālie parlamenti un beidzot mums tas ir izdevies! Kopš 15.septembra Komisija sūta visus ierosinājumus par jaunu likumu pieņemšanu nacionālajiem parlamentiem un prasa to komentārus, lai pārliecinātos par subsidaritātes un proporcionalitātes kritēriju piemērošanu[2]. Līdz šim Komisija saņēmusi pirmās 27 atbildes no nacionālajiem parlamentiem. Es ierosinu, lai nacionālie parlamenti atbildot izmantotu dažādas krāsas:

  • melnu, ja nacionālais parlaments grib likumus, kas ir dalībvalstīm pilnīgi saistoši;
  • zaļu, ja nacionālais parlaments grib minimālos standartus, ļaujot pašām dalībvalstīm izlemt par augstāka līmeņa aizsardzību, ja tās tā vēlas;
  • dzeltenu, ja nacionālais parlaments dod priekšroku rekomendācijām, kuras nav dalībvalstīm saistošas;
  • sarkanu, ja nacionālais parlaments uzskata, ka ES šajā jomā neko nevajadzētu darīt.

Komisija ir apsolījusi ieklausīties nacionālo parlamentu balsī. Tātad tagad nacionālajiem parlamentiem jāsāk strādāt!

ES – demokrātiskāka un caurspīdīgāka?

Tagad mēs esam uz viļņa – veiktas vairākas reformas, kuru mērķis ir vairot caurspīdīgumu ES likumdošanas procesā. Tagad iespējams sekot līdzi[3] likumu sagatavošanas procesam ES ministru padomē – bet šāda iespēja garantēta tikai par maznozīmīgāko likumu daļu. Manā mājaslapā www.bonde.com jūs varat atrast sarakstu ar Komisijas trīs tūkstoš darba grupām, kas agrāk bija slepenas, bet diemžēl pagaidām Jūs vēl nevarat redzēt slepeno padomnieku vārdus. Kopš 5.oktobra Dānijas parlaments publiskās tikšanās reizēs dod ministriem sarunu mandātu pirms sarunām ES ministru padomē.

Tāpat tagad ir iespējams redzēt, cik daudz ES subsīdiju tiek maksāts lauksaimniekiem[4], bet šāda kārtība nav visās ES valstīs. Pusē ES dalībvalstu šāda atklātība būs tikai pēc 2009.gada – pēc kopējās lauksaimniecības politikas vidēja termiņa pārbaudes 2008.gadā.

Par reformām, kas nodrošinātu caurskatāmību ES, esmu cīnījies visus 27 gadus kopš strādāju Eiropas Parlamentā. Un beidzot ir pienācis tas brīdis, kad daudzas reformas tiek vai tiks īstenotas. Tomēr mums joprojām ir nepieciešamas dažas ļoti vienkāršas reformas, kas nodrošinātu caurskatāmību, demokrātiju, kā arī tuvinātu ES tās pilsoņiem.

Caurskatāmības jomā jāmaina visu institūciju iekšējais noteikums, ka visas tikšanās reizes un dokumenti ir publiski pieejami, ja vien netiek pieņemts lēmums par sanāksmes vai dokumenta publisku nepieejamību[5]. Šo priekšlikumu, ar saviem parakstiem, atbalstīja 200 no 220 Konventa dalībnieku, kas strādāja ar ES konstitūciju. Par šo priekšlikumu parakstījās visi Konventa locekļi, kuri nāca no pilsoņu vēlētiem nacionālajiem parlamentiem. Pret šo priekšlikumu bija tikai viens Eiropas Parlamenta deputāts, kā arī 23 no 28 valdības pārstāvjiem. Bet šis priekšlikums nekļuva par daļu no Žiskāra konstitūcijas[6].

Tuvināšanas jomā, ir jāatstāj nacionālajiem parlamentiem iespēja lemt par ikgada likumu katalogu, ieskaitot katra likuma likumisko ietvaru, proti, vai likumdošanas akts pieņemams kā regula, direktīva vai rekomendācija.

Demokrātijas stiprināšanas jomā, mums nepieciešams principiāls lēmums, ka neviens likums ES nevar tikt pieņemts bez vairākuma nacionālo parlamentu un/vai Eiropas Parlamenta atbalsta. Šodien lielāko daļu likumu pieņem ierēdņi un tos nevar mainīt parlamentu locekļi, kurus vēlējusi tauta. Mums jāatceras demokrātijas pamats – mēs ejam vēlēt, lai tiktu pie jauna balsu vairākuma un jauniem likumiem. Šis princips jāievieš ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Tas ir vēsturisks paradokss – ES sastāvā ir tikai demokrātiskas nācijas, bet tās aizmirst visu par demokrātiju, kad tās dala savu suverenitāti. Demokrātijas trūkuma dēļ pati Eiropas Savienība nevarētu tikt akceptēta kā ES dalībvalsts, ja tā gribētu ES iestāties. Ir iespējami divi atšķirīgi risinājumi – federāla demokrātija ar diviem varas līmeņiem, vai Eiropa ar tādu demokrātiju, kādu es piedāvāju. Kāpēc gan neaizmirst veco, noraidīto konstitūciju un nesākt visu no jauna – ievēlēt jaunu konventu un par jauno konstitūciju balsot referendumā visās ES dalībvalstīs vienā dienā? Tad mēs zināsim, ko par to domā cilvēki, un tad mums būs jāpakļaujas viņu gribai.


Riharda Pīka, Eiropas Parlamenta deputāta komentārs

Eiropas Savienība sākotnēji tika veidota kā nacionālas valstis apvienojoša organizācija uz starpvalstu līgumu pamata, tādējādi netika paredzēts, ka katru lēmumu plaši apspriestu un leģitimizētu visu Eiropas valstu pilsoņi. Vēsturiski attīstoties, dziļāk integrējoties, paplašinoties un kļūstot par “arvien ciešāku politisku savienību”, pakāpeniski pieaugušas prasības pēc Eiropas Savienības demokrātiskākas caurskatāmības. Lai gan pilsoņu iesaiste lēmumu pieņemšanā ir būtiska, arguments, ka visās lēmumu pieņemšanas fāzēs ir nepieciešams ideāli caurspīdīgs process, neiztur kritiku, jo Eiropas Savienība ir nepārtrauktā attīstībā un valstu un nacionālo kopinterešu loma joprojām ir ļoti svarīga.

Konvents par Eiropas nākotni bija nozīmīgs atskaites punkts Savienības demokrātiskuma palielināšanas virzienā. Tā mērķis bija ne tikai juridiski apvienot vienā līgumā visus iepriekšējos, bet – vissvarīgāk – rast idejas, kā paliecināt Eiropas pilsoņu un nacionālo valstu vēlēto pārstāvju – parlamentu – lomu Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā. Konvents nonāca pie slēdziena, ka jāpalielina valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta loma, jo šīs institūcijas kā pilsoņu tieši ievēlētas visnozīmīgāk palīdz samazināt tā saukto demokrātijas deficītu. Īpaši tika uzsvērts, ka jebkuram vēlētājam ir tiesības iepazīties ar visu Eiropas likumu un lēmumu projektiem pēc iespējas agrākā fāzē. Tas šobrīd jau iespējams, taču daudzi ir kūtri šo iespēju izmantot.

Konventa tālejošie secinājumi un progresīvās Eiropas Savienības institūciju reformas apkopotas Eiropas Konstitūcijas projektā. Šobrīd, kaut gan Konstitūcijas apstiprināšana apstājusies, sperts pussolis pareizajā virzienā – vairākas reformas, kuras paredz Konstitūcija, piemēram, konsultācijas ar valstu parlamentiem par Eiropas Komisijas izstrādātajiem likumu projektiem, jau notiek. Nepieciešams šo soli spert līdz galam un ieviest visas progresīvās institucionālās reformas.

Latvijas interesēs ir arī spēcīgāks Eiropas Parlaments. Mana pieredze gan kā Eiropadomes loceklim, gan kā Eiropas Parlamenta deputātam rāda, ka Parlamentā lielām un resursiem bagātām Eiropas Savienības valstīm tomēr ir relatīvi mazāka iespēja uzspiest savus lēmumus, nekā Padomē, kur tām balstu pārsvars ir lielāks un kuri var vairāk izmantot savus plašos resursus.

________________________________

[1] Pārējie lēmumi tiek pieņemti zemāka līmeņa darba grupās – COREPER I vai COREPER II, kurās piedalās katras valsts pārstāvniecības ES amatpersonas (vēstnieki, atašeji vai sekretāri). Tikai par strīdīgajiem jautājumiem diskusijas notiek pašā ministru līmenī.

[2] Subsidaritātes princips nozīmē, ka ES atturas no tādu lēmumu pieņemšanas, kur vēlamais rezultāts ir labāk panākams decentralizētā – nacionālā vai reģionālā – līmenī.

[3] Daļa ES ministru padomju sēdes kopš šī gada jūlija tiek pārraidītas ar televīzijas vai interneta starpniecību.

[4] Oktobrī ES ministru padome akceptēja Komisijas ierosinājumu atklāt ES tiešo maksājumu saņēmējus, publiskojot tos internetā. Kopš tā laika klajā nākušas ziņas, ka ES tiešie maksājumi lauksaimniekiem, piemēram, Francijā netiek mazajiem lauksaimniekiem – par kuriem tik bieži kopīgās lauksaimniecības politikas izmaiņu kontekstā runājis Francijas prezidents Žaks Širaks – bet lielām kompānijām. Lielbritānijā tiešos maksājumus saņem arī karaliskā ģimene, bet Nīderlandē – kāds ministrs.

[5] Līdz šim institūcijas strādāja tieši pretējā garā – dokumenti bija publiski pieejami tikai tad, ja par to nolēma attiecīgā institūcija. Ja šis princips tiktu apgriezts otrādi, tad bez atsevišķu lēmumu pieņemšanas visi dokumenti būtu pieejami.

[6] ES konstitūcijas uzmetums, kuru Konvents Žiskāra D’Estēna vadībā pabeidza 2003.gada vasarā.

Šī publikācija ir tapusi Eiropas Komisijas finansēta projekta ietvaros. Eiropas Komisija nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!