Debate: "Suverenitāte" aizstāv un skaidro savā programmā paustos solījumus

Aizsākam debašu sēriju, kurā uz 12.Saeimu kandidējošo sarakstu pārstāvji aizstāv savā priekšvēlēšanu programmā paustos solījumus.

Iesaki citiem:

    Pret-argumentus izvirzījis un precizējumus lūdzis portāls tautasvara.lv.



    Kā redzams, šī debate ir nepabeigta, tikai iesākta. Un ikviens var to turpināt, pievienojot savējos, atspēkojot vai uzlabojot citu par/pret argumentus šajā viki-debašu vietnē: http://tautasvara.lv/node/11490/argumenti



Saraksta "Suverenitāte" priekšvēlēšanu programmā pausto solījumu izvērtējums

"Ekonomika. Vietējā tirgus aizsardzība. Vietējās ražošanas attīstība prioritāri no vietējām izejvielām."


Pret: Eiropas Savienībā (iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju) diskriminācija, pamatojoties uz valstspiederību ir aizliegta, draudot ar soda naudu piemērošanu dalībvalstij. Tātad šis pasākums īstenojams tikai pēc izstāšanās no ES.
Par: 1. Prioritāte, automātiski nav tas pats, kas diskriminācija. Mums ir pietiekami iespēju, lai noteiktu prioritātes. Piemēram veselīga pārtika. Kas ir veselīga pārtika? Tā ir pārtika bez ķīmiskiem piemaisījumiem. Šādu pārtikas piegādi Latvijas tirgum spēs nodrošināt tikai un vienīgi vietējais ražotājs. Jo ārzemju ražotājam jārēķinās ar laiku, kurā pārtika bojājas. Un attālums būs šķērslis, lai šo pārtiku piegādātu līdz Latvijai, ievērojot pārtikas derīguma termiņu.
2. Konkurētspējīga nodokļu politika arī ir vietējā tirgus aizsardzība. Nav pieļaujami, ka mikrouzņēmuma nodoklis šobrīd ir 9%, bet leišiem 5%. Pie kam "Vienotība" ir pieņēmusi likumu, ka šī nodokļa likme celsies līdz pat 15%.
3. Tautas bankas izveide. Tā taču arī ir prioritāte. Jo ārzemju bankas aizstāv savu uzņēmumu intereses.
4. Atgriezties pie savas naudas. Tas nav obligāti atteikties no Eiro. Bet paralēli ir jābūt Latam. Vietējā nauda - vietējās ekonomikas stimulēšanai.
5. Un tādu pasākumu, kā mēs varam aizstāvēt savu tirgu ir bezgala daudz.

"Valsts lomas palielināšana ekonomikā. Valsts nodarbojas ar uzņēmējdarbību un veido darbavietas."


Pret: Valsts ar uzņēmējdarbību mēdz nodarboties neefektīvāk par privātpersonām. Sākotnēji vidējam valsts un privātajam uzņēmumam vajadzētu strādāt līdzīgi efektīvi, taču valsts uzņēmumam pietrūkst vairāki dzinējfaktori, kādi sastopami privātsektorā.
Par: Nav runa par efektivitāti. Ja uzņēmums ir rentabls, un tas cilvēkiem sniedz darbu, tad tam ir jābūt. Privāto uzņēmēju darbības stils ir KAMPŠANA. Kas tas ir? Tas ir tā: ja nav miljarda, ja nav "Nokijas", ka Jūs to definējāt, tad viņš sēž uz saviem miljoniem un neiegulda. Rezultātā, ekonomika stagnē. Tai skaitā nav arī darbavietu.
Pret: Kamēr privātsektorā vidējus = ne sevišķi efektīvus uzņēmējus likvidē "dabiskā atlase", dodot vietu izciliem = efektīvākiem uzņēmējiem, valsts savus uzņēmumus subsidē no nodokļu maksātāju naudas, nepieļaujot valsts uzņēmumu bankrotu, pat tad, ja tie strādā neefektīvi, tādējādi viduvējības turpina nīkuļot.
Par: Mēs neatbalstām uzņēmumu subsidēšanu.
Pret: Brīvā konkurencē patērētāji ļoti precīzi un ātri var noteikt nekvalitatīvas un dārgas preces/pakalpojumus un otrreiz tās vairs neizvēlēties, tādējādi nogriežot šiem vājajiem ražotājiem finansējumu. Turpretim neefektīvam valsts uzņēmumam finansējumu tie var nogriezt tikai reizi četros gados vēlēšanās, ja vien vēlētāji kārtīgi izpētījuši situāciju un partiju vairākums gatavs rīkoties (parasti gan šī rīcība ir populistiska un šādā uzņēmumā tiek iepumpēts vēl vairāk nodokļu naudas). Citkārt valsts pat nosaka ierobežojumus, lai privātie uzņēmēji nedrīkstētu darboties vienā tirgū ar valsts uzņēmumiem (piemēram, daži pasta pakalpojumi, gāzes un elektrības tirgus) un nepiedāvātu patērētājiem labākas un lētākas alternatīvas - patērētājs pat neuzzinātu, ka tādas iespējamas.
Par: Mēs neesam par to, ka valstij būtu monopols uz kādu no nozarēm. Bet gan par to, ja valsts godīga konkurence var nodrošināt uzņēmumu eksistenci, un tai skaita dot darbu valsts iedzīvotājiem, tad tas ir jādara.
Pret: Privātsektora uzņēmumos īpašniekiem ir gan tieša ieinteresētība uzņēmuma veiksmīgā darbībā, gan iespējas šo darbību uzlabot. Turpretim valsts uzņēmuma īpašnieki - tauta kopumā - izrāda mazu interesi par uzņēmumu darbības uzlabošanu un gandrīz nespēj ietekmēt to darbību. Tiešie ietekmētāji - politiķi un ierēdņi - nerīkojas ar savu naudu, tiem daudz lielākas iespējas gūt kādu labumu ir, nevis uzlabojot uzņēmumu, bet kaut ko nozogot no tā.
Pret: Inovācijas daudz vieglāk ieviest privātam uzņēmējam, jo tam par savu ideju nav neviens jāpārliecina - tikai jāiegulda savi līdzekļi, turpretim valsts uzņēmumā nodarbinātam darbiniekam par savu ideju jāpārliecina konservatīvi ierēdņi, pretējā gadījumā viņam jāturpina darīt savs pamatdarbs.
Pret: Ir grūti atrast kaut dažus valsts uzņēmumu veiksmes stāstus, kas tikai mazliet līdzinātos Ford, Nokia vai Google brīnumiem, kādu privātsektorā ir neskaitāmi daudz.
Par: Nu re, Jūs jau pats esat atbildējis uz jautājumu. Grūti atrast, tas nenozīmē, ka tas nav iespējams.

"Valsts enerģētiskā neatkarība."


Pret: Kāda problēma rastos no tā, ja Latvija importētu Igaunijas vai Lietuvas saražoto elektroenerģiju?
Par: Jūs tā kā pirmās klases skolnieks! Enerģija, tāpat kā sava nauda ir neatkarība. Ja vēlaties uzzināt, kādas problēmas rodas importējot savus energoresursus, jautājiet Ukrainai.
Pret: Kāpēc pašiem jāsaražo tieši elektroenerģija, nevis, piemēram, mēbeles, kur latviešu uzņēmējiem ar koksnes resursiem ir lielāka priekšrocība pret kaimiņiem lietuviešiem? Turpretim elektroenerģijas ražošanas palielināšanā Latvijai visas priekšrocības jau iztērētas - nav vairs upju, uz kurām uzbūvēt lielas un rentablas HES, nav degakmeņa iegulu kā Igaunijā un nav arī atomenerģijas speciālistu un jau akceptētas vietas AES celtniecībai.
Par: Kur Jūs redzat uzstādījumu, ka jāražo tikai un vienīgi Elekroenerģija? Mēs esam par vietējā tirgus aizsardzību.
Par: Kāpēc nav speciālistu? Tāpēc, ka pie varas bijušie un esošie iznīcināja šīs nozares. Ja tās tiks atjaunotas, būs arī speciālisti.

"Jaunu enerģijas iegūšanas veidu ieviešana."


Jāprecizē: Kādus enerģijas veidus un kādā veidā plānojat ieviest?
Skaidrojums: 1. Tas noteikti nav kaut kāds viens enerģijas veids. Tas būtu komplekss. Mums ir gan vējš, ūdens, koksne. Ir jāmāk to visu salikt kopā.
2. Un, visas iekārtas, lai šos enerģiju veidus iegūtu ražot uz vietas Latvijā.

"Ostas, dzelzceļš u.c. stratēģiski objekti pieder valstij."


Jāprecizē: Kādi citi stratēģiski objekti iekļauti šajā sarakstā?
Skaidrojums: 1. Valsts nevar pastāvēt, ja tai nav savas zeme, savas teritorijas.
2. Visiem tiem objektiem, kuri kaut kāda veida ietekme valsts dzīvi, valsts attīstību, ir jābūt valsts kontrole.
Jāprecizē: Vai privāta uzņēmēja būvētu ostas termināli vai dzelzceļa posmu valsts nacionalizēs un pēc tam izīrēs šim uzņēmumam?
Skaidrojums: 1. Ja privātais uzbūvējis ostu vai dzelzceļa posmu, ieguldot tur 100% savas investīcijas, un tie neapdraud valsts drošību, visu cienu šim uzņēmējam. Pat vairāk, tam būs prioritāte no valsts puses, gan nodokļu ziņā, gan iespējama cita veida sadarbība.
2. Bet ja tā ir bijusi ''likumīga privatizācija'', kuras rezultātā paralizēta, vai apgrūtināta valsts eksistence, šis uzņēmums tiks nacionalizēts.

"Uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika,"


Jāprecizē: Kas tiek saprasts ar "uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku"?
Skaidrojums: Tālu nav jāmeklē. Mikrouzņēmuma nodoklis: Latvijā 9% Lietuvā 5%. Tas nedrīkst būt lielāks kā kaimiņos.

"progresīvais nodoklis,"


Jāprecizē: Kāds ir progresīvā nodokļa ieviešanas mērķis - izlīdzināt algu lielumu (samazinot lielās algas), samazināt nodokļu slogu mazajām algām (un kāpēc nepietiek ar neapliekamo minimumu?) vai arī iekasēt vairāk naudas budžetā?
Pret: Pie pašreizējā ēnu ekonomikas īpatsvara un relatīvi vieglas iespējas izbēgt no nodokļiem - progresīvais nodoklis vēl vairāk demotivētu iedzīvotājus uzrādīt patiesos ienākumus - jo lielākus ienākumus uzrāda, jo progresīvi lielāks nodoklis. Piemēram: darbinieks saņem 1000€ algu, par ko jāmaksā 40% ienākumu nodoklis jeb 400€, bet var oficiāli uzrādīt tikai 500€ (nodoklis 20% jeb 100€) vai pat 250€ (nodoklis 0%), kā rezultātā negodīgs darbinieks uz rokas saņems gandrīz divreiz vairāk (1000€) nekā godīgs (600€).
Par: Kāpēc ir ēnu ekonomika. Tieši tāpēc, ka nespēj samaksāt nodokļus.

"vispārēja nodokļu politikas pārskatīšana."


Jāprecizē: Kas tiek saprasts ar "nodokļu politikas pārskatīšanu"?
Skaidrojums: Nodokļu sabalansēšana arī ir pārskatīšana.

"Valsts regulēta cenu politika komunālajiem u.c. pakalpojumiem."


Jāprecizē: Kuriem vēl pakalpojumiem?
Skaidrojums: Tie ir tie pakalpojumi, kurus Valsts var nodrošināt par zemākām izmaksām, atšķirībā no privātajiem.

"Bezmaksas sabiedriskais transports."


Pret: Jebkura bezmaksas prece/pakalpojums mēdz tikt izmantoti nelietderīgi. Tāpat kā bezmaksas mēbeles var tikt izmantotas par kurināmo, tāpat arī bezmaksas sabiedrisko transportu var izmantot kā parka soliņu, lai sasildītos aukstā dienā, nakšņošanai un veselīgas pastaigas vietā. Ja uz bezmaksas biļetes būtu vismaz uzrakstīts, cik šāds brauciens izmaksā no nodokļu maksātāju naudas, tad tā būtu viela pārdomām, vai šo naudu nebūtu iespējams izmantot citos lietderīgākos veidos.
Par: Tā ir valsts investīcija ekonomikā. Nauda ar uzviju atgriezīsies. Jo tā ir gan infrastruktūras uzlabošana, gan jaunu darba vietu radīšana.
Pret: Pazeminoties pakalpojuma cenai, pieaugtu pieprasījums, un sabiedriskā transportu reisu skaitu vajadzētu vismaz dubultot. Ja reisu skaits netiktu palielināts, tad visiem nepietiekošajā transportā iekļūtu nevis tie, kam patiešām nepieciešams kur nokļūt un kas kājām nevar aiziet, bet tie, kas prot iespraukties pirmie un izcīnīt sev vietu. Cenas uzlikšana atsijātu tos pasažierus, kas varētu iztikt bez transporta - piemēram, spēj aiziet kājām, ar divriteni vai vienkārši vēlējušies pabraukāties bez mērķa.

"Noteikt Latvijas uzņēmumu prioritāti, izvērtējot konkursu rezultātus."


Pret: Eiropas Savienībā (iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju) diskriminācija, pamatojoties uz valstspiederību ir aizliegta, draudot ar soda naudu piemērošanu dalībvalstij. Tātad šis pasākums īstenojams tikai pēc izstāšanās no ES.
Par: Neviens mums nav aizliedzis noteikt, ka uzņēmumā strādājošiem 100% jāpārvalda valsts valoda. Domāju, ka šo formu nevar nodrošināt neviens ārvalstu uzņēmums.

"Banku sistēma. Nacionālās valūtas (lata) atjaunošana."


Jāprecizē: Kāpēc dodat priekšroku tieši nacionālai valūtai - latam, nevis starptautiskai valūtai - eiro?
Skaidrojums: 1. Pirmās klases jautājums. Jo neatkarīga valsts nevar pastāvet bez savas naudas.
2. Sava nauda ir un paliek vienīgais instruments, ja vēlamies neatkarīgu finansu sistēmu. Piemērs: visas tas valstis, kas nav ieviesušas Evreju.

"Valsts Bankas statusa maiņa. Tautas bankas izveide."


Jāprecizē: Uz kādu "statusu" tiks mainīta "Valsts (Latvijas?) Banka" - vai tā vairs nebūs centrālā banka? Un kādas būs "Tautas bankas" funkcijas?
Skaidrojums: 1. Mums vairāk nav valsts bankas. To vajag atjaunot. Valsts banka ir tā banka, kuru pārvalda tās pilsoņi. Šobrīd tādas Latvijā nav.
2. Funkcijas nemainās. Funkcijas tieši tādas pašas kā visām bankām. Atšķirība tikai tā, ka pelnīs Latvijas valsts, bet ne ārvalstu onkuļi.

"Privātu un ārzemju banku darbības ierobežošana un kontrole."


Jāprecizē: Kādas banku aktivitātes konkrēti plānots ierobežot?
Skaidrojums: Visas šeit neuzskaitīšu, bet vienā vārdā to var formulēt, kā tādas darbības, kas ir kaitīgas Latvijas ekonomikai.

"Valsts uzņēmumu, pašvaldību, slimnīcu, skolu, pensiju u.c. banku konti nedrīkst atrasties privātās un ārzemju bankās. Latvijas zelts atrodas Latvijā."


Nav pretargumentu.

"Banku līdzatbildība kredītu izsniegšanas gadījumā - ja aizņēmējs atgriež kredīta devējam ķīlas vai līzinga objektu, tad viņa kredītsaistības un soda sankcijas tiek dzēstas."


Pret: Banka "Citadele" jau piedāvāja "nolikto atslēgu principu" brīvprātīgi, bet ar augstāku pirmo iemaksu, lai nosegtu lielāku risku, ka kredītņēmējs pārdomās un bankai nāksies pašai meklēt pircēju atpakaļ atdotajam mājoklim (ne jau banka to sākotnēji pārdeva kredītņēmējam). Ja sabiedrībā būtu lielāks pieprasījums pēc "nolikto atslēgu principa" (par attiecīgu cenu - lielāku pirmo iemaksu), tad arī pārējās komercbankas pašas to ieviestu. Ieviešot šādu principu mākslīgi, bankas būs spiestas paaugstināt pirmo iemaksu, atņemot vai atliekot tālā nākotnē iespējas aizņemties daudziem cilvēkiem, kas pašreizējā sistēmā to varētu atļauties.
Par: 1. Un ja šo pirmo iemaksu garantē valsts? 2. Bankām arī ir jāuzņemas riski. Citādi bankas izputina - izlaupa Latviju.

"Kredīta ņēmēja maksātnespējas gadījumā kredīta ņēmējs nedrīkst palikt bez mājokļa."


Jāprecizē: Kam pienākums nodrošināt mājokli maksātnespējīgam kredītņēmējam - valstij, bankai vai varbūt iepriekšējā mājokļa pārdevējam? Un vai tikai kredītņēmējam tiek garantēts mājoklis, vai arī visiem citiem bez mājokļa palikušajiem (piemēram, tādiem, kam māja nodegusi).
Skaidrojums: Te ir runa par vienīgo mājokli, bet ne par spekulācijai sapirktiem objektiem.

"Valsts pārvalde. Vēlēšanu likuma maiņa. Procentu barjeras atcelšana."


Nav pretargumentu.

"Partijas deputātam mainot partejisko piederību tiek zaudēts deputāta mandāts."


Pret: Nereti tieši partijas novēršas no savu priekšvēlēšanu solījumu izpildes, kamēr atsevišķs ievēlētais deputāts turpina turēties pie solījumiem, tādējādi nonākot konfliktā ar partiju, kas šo deputātu pati izslēdz vai arī deputāts pamet partiju (kāda jēga tad formāli palikt partijā, ja šis deputāts vairs nav gatavs balsot kopā ar partiju). Kas tādā gadījumā pametis sākotnējo partiju (ko vēlētāju acīs definē tās sākotnējie solījumi) - atsevišķais deputāts vai visa pārējā partija?
Par: Partiju sistēma ir mēsls. Partiju sistēmu vajag likvidēt.

"CVK ievēl, kontrolē un atceļ Latvijas pilsoņi."


Nav pretargumentu.

"Tautas nobalsošanai var nodot pilnīgi visus likumus un starptautiskus līgumus."


Jāprecizē: Vai paredzēts grozīt Satversmes 73.pantu: "Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm." (piezīme: izņemot dalību Eiropas Savienībā, ko atļauj 68.pants)? Jo visumā tautas nobalsošanai jau tagad var nodot visus pārējos likumus.
Skaidrojums: 1. Pants ir jāgroza. Pašreizējā redakcijā tas aizstāv Latvijas laupītāju intereses.
2. Kategoriski iebilstam par referendumu ierobežošanu.
3. Atbalstām atgriezties pie 1922.gada referendumu ierosināšanas kārtības.

"Valsts pārvaldē strādājošie nes pilnu individuālu atbildību par savu darbu."


Pret: Ja ierēdņiem jānes pilna (t.sk. materiāla) atbildība ne tikai par krimināliem, bet vienkārši kļūdainiem vai strīdīgiem lēmumiem , tādā gadījumā ierēdņi vienlīdz dāsni jāapbalvo arī par veiksmīgiem lēmumiem. Citādi tik riskantā amatā neviens nevēlēsies strādāt. Piemēram, "Parex" bankas nacionalizācijas procesā, kuras mērķis bija stabilizēt banku sistēmu, nevar precīzi aprēķināt banku stabilizēšanas ieguvumus (jo var tikai minēt, kas notiktu, banku neglābjot), toties var precīzi saskaitīt, ka pēc "Parex" un "Citadeles" pārdošanas valsts atgūst, teiksim, par 1 miljonu mazāk nekā ieguldīts. Tātad ierēdnim par kļūdu (tādas nepieļauj tikai tas, kurš neko nedara) jāšķiras no summas, ko viņš savas karjeras laikā nekad nenopelnīs.
Par: 1. Tas, kas baidās uzņemties atbildību un nespēj arī garantēt sava darba kvalitāti, lai nestrādā. Tādiem nav ko meklēt valsts pārvaldē. 2. Ja būtu tāda atbildība, tad nebūtu pusmiljona ikmēneša nomas maksas par VID ēku.

"Ierēdņus bez profesionālas izglītības nomainīt uz profesionāļiem, kuriem tāda ir."


Jāprecizē: Kas tiks uzskatīta par "profesionālu izglītību", piemēram, Kultūras ministrijas Administratīvā departamenta direktora amatam? Vai sabiedrības vadības, biznesa vadības, kultūras menedžmenta, jurista vai kāda cita specialitāte? Vai vidējā izglītība vai bakalaura, maģistra grāds? Vai akadēmiskā vai profesionālā izglītība?
Skaidrojums: Profesionālis ir arī tāds, kuram nav izglītības konkrētajā jomā, bet ir iepriekš strādājis šai joma un parādījis labus rezultātus. Te vairāk akcents ir likts uz to, lai neparādītos valsts pārvaldē ''šoferu dēli''.
Pret: Ja "profesionāla izglītība" katram amatam tiek definēta šauri, tad daudzi amati varētu palikt neaizpildīti, jo Latvijā ar šādu izglītību būtu pārāk maz speciālistu, kas ne vienmēr pretendētu uz šiem ierēdņu amatiem.
Pret: Šobrīd amatos esošie ierēdņi bez "profesionālas izglītības" var to kompensēt ar pieredzi šajā amatā, kas parasti amata sekmīgai pildīšanai dod daudz vairāk par izglītību, kas ne vienmēr iemācījusi šim amatam noderīgas zināšanas un prasmes.
Pret: Dažkārt jau amatu konkursa stadijā var atklāties, ka kopumā kandidāts bez "profesionālas izglītības" ir pat piemērotāks amatam nekā kandidāts ar "profesionālu izglītību", jo pēdējam pietrūkst kāda cita amata pildīšanai nepieciešama prasme, piemēram, svešvalodas zināšanas, sadarbības prasmes vai pat psihiskā noturība.

"Ieviest valsts kontroli pār ierēdņu ienākumiem."


Nav pretargumentu.

"Pārskatīt bijušo ierēdņu privilēģijas un izmaksas."


Jāprecizē: Kas tās par "privilēģijām" un "izmaksām" bijušajiem ierēdņiem?
Skaidrojums: Te ir runa par speciālajām pensijām un privilēģijām kā valsts dzīvokļi un automašīnas, utt. Ja bijušā ierēdņa veiktajā darbā atklājas pretvalstiskas darbības, viņam šīs privilēģijas nepienākas.

"Valsts drošība. Čekas maisu atvēršana."


Nav pretargumentu.

"Valsts aizsardzību nodrošina Latvijas armija un Latvijas pilsoņi."


Jāprecizē: Ar ko tas atšķiras no pašreizējās kārtības? Vai ar to jāsaprot izstāšanās no kolektīvās drošības savienībām (kā NATO)?
Skaidrojums: 1. Šobrīd nevar būt runas par izstāšanos no NATO. 2. Obligāta dienesta ieviešanu. Tas nav uzreiz jāsaprot 2 gadi. Ja visi jaunieši, arī meitenes, izies 6 mēnešu kursus, tas bus labs Latvijas armijas pamats.

"Valsts dalība militārajās aktivitātēs, kurām ir okupējošs raksturs, ir pieļaujama tikai ar tautas vairākuma akceptu."


Jāprecizē: Vai ar Latvijas tautas akceptu, vai okupētās tautas vairākuma akceptu? Piemēram, Irākā (kaut arī pirms iebrukuma nebija iespējams sarīkot oficiālu referendumu) bija skaidrs, ka pret Huseina režīmu bija vairākums irākiešu, tajā skaitā represētās grupas: šiītu arābi (65% no Irākas iedzīvotājiem), kurdi (10-15%) un pārējās mazākumtautības (5%).
Jāprecizē: Vai kā "okupējošs" atzīstams tikai Irākas karš, kur patiešām tika izveidota īslaicīga okupācijas pārvalde, iekams vara tika nodota Irākas pagaidu valdībai? Vai arī Afganistānas karš, kur NATO karaspēks atbalstīja vienu no divām savstarpēji karojošām Afganistānas valdībām (Ziemeļu Aliansi pret Taliban Emirātu), kura pēc tam arī sastādīja pagaidu valdību bez ārvalstu okupācijas stadijas?

"Ārlietas. Pārskatīt Latvijas atrašanās lietderību ES."


Jāprecizē: Kāds ir jūsu uzskats par Latvijas dalības Eiropas Savienībā lietderību? Un kāds ir tā pamatojums?
Skaidrojums: Pamatojums pavisam vienkāršs, kur ir Eiropas labklājība? Kur ir Latvijas iedzīvotāji? Šī brīža Latvijas statuss ES ir kājslauķa loma.

"Latvijai neizdevīgu starptautisku līgumu atcelšana."


Jāprecizē: Kuri konkrētie līgumi uzskatāmi par Latvijai neizdevīgiem?
Skaidrojums: Tādu ir daudz. Viens no tiem ir likums par herbicīdiem ar ASV. Tā ir Latvijas indēšana. Ierēdņi, kuri šo noslēdza, turpmākās dzīves laikā ir barojami tikai un vienīgi ar modificēto pārtiku.

"Izglītība. Nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem jebkura līmeņa bezmaksas izglītības pieejamību"


Nav pretargumentu.

"un pielāgot izglītības programmas attīstīto valstu augstākajam līmenim."


Jāprecizē: Kādā veidā tiks sasniegts attīstīto valstu augstākais līmenis (starp citu, pasaules labākās augstskolas pārsvarā ir par maksu).
Skaidrojums: 1. Te vajag precizēt, ko mēs saprotam ar attīstītāko valstu augsto līmeni?
2. Atgādināšu, ka visām, augstāk attīstītajām valstīm ir, uzsveru, ir SAVA NAUDA.

"Lauksaimniecība. Zeme un meži pieder tikai valstij un Latvijas pilsoņiem."


Jāprecizē: Kāpēc arī ne Latvijas iedzīvotājiem?
Pret: Šāds ierobežojums apgrūtinātu Latvijas pilsoņiem savas zemes pārdošanu un pazeminātu cenu, lai iegūtu līdzekļus, piemēram, nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Par: 1. Zeme nav jāpārdod, lai saņemtu līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tāpēc ir Tautas banka, valsts banka, kur zemi var ieķīlāt. Sliktākā scenārija gadījumā zeme būs valsts īpašums, bet nevis ārzemju bankas īpašums.
2. Un, ja vēlas pārdot, lai pārdod latviešiem, pārdod valstij. Zeme nedrīkst būt spekulāciju objekts.
Pret: Šāds ierobežojums sarežģī ārvalstu investīciju juridiskos aspektus (piemēram, "Būvniecības likums" paredz ikreizēju saskaņošanu ar īpašnieku katram jaunam būvniecības projektam).
Par: Pareizi, apgrūtinās ārvalstu investīcijas, kurām ir okupējošs raksturs. Un tas arī ir mūsu mērķis. Zeme ir un paliek Latvijas īpašums.

"Veselībai nelabvēlīgas pārtikas ražošanas un izplatīšanas ierobežošana."


Pret: Latvijā jau šobrīd PVD uzrauga ES izstrādāto pārtikas nekaitīguma standartu ievērošanu (kāpēc nav pietiekami standarti, ko atzīst pat attīstītākās ES dalībvalstis). Ja tiktu piemēroti diētas ārstu ieteikumi, ko uzskatīt par veselībai "nelabvēlīgu" pārtiku, tad nāktos aizliegt >90% ikdienā lietotās pārtikas (t.sk. lielāko daļu maizes veidu, kas satur 1% sāls, sekmējot 5 g ieteicamās dienas devas robežas pārsniegšanu), bet pat sekot līdzi katram iedzīvotājam, vai tas ievēro pašus galvenos "labvēlīgas" diētas likumus - daudzveidību un sabalansētību.
Par: Un, ja 90% pārtikas ir jāaizliedz, tad tā ir jāaizliedz. Aizliegtas pārtikas vietā radīsies veselībai piemērota pārtika.

"Likumdošana. Likvidēt šķīrējtiesas."


Pret: Ja uzņēmēji paši piekrīt strīda gadījumā uzticēties šķīrējtiesai (ietaupot laiku), tad nav pamata piespiest tos izmantot lēnāku valsts tiesu sistēmu.
Par: Te ir runa par sačakarēto tiesu sistēmu, kura darbojas pēc principa - bagātais uzvar nabago.

"Vienkāršot tiesvedības kārtību ekonomiskajos jautājumos, izveidojot paātrinātu valsts arbitrāžas tiesu."


Jāprecizē: Vai šī "paātrinātā valsts arbitrāžas tiesa" tiks veidota kā atsevišķs valsts tiesu atzars? Vai tiks atļauta šīs "arbitrāžas tiesas" spriedumu pārsūdzēšana parastajā tiesā?
Jāprecizē: Kā tiks panākts lielāks ātrums nekā pašreizējai tiesu sistēmai? Un kāpēc nepaātrināt tiesvedību arī citos steidzamos gadījumos (piemēram, valsts finansējuma atteikšana kādai dārgai medicīniskai operācijai)?

"Izveidot neatkarīgu kontroles orgānu, jebkura ranga tiesu darbības uzraudzīšanai."


Jāprecizē: Kādas būs šīs kontroles iestādes tiesības - sodīt vai atstādināt tiesnešus, grozīt vai atcelt spriedumus?
Skaidrojums: Tas ir diskutējams jautājums par soda mēru. Bet negodīgiem tiesnešiem tiesu sistēmā nav vieta.

"Tiesu izpildītāju darbības ierobežošana."


Jāprecizē: Kādā veidā tiks ierobežota tiesu izpildītāju darbība?
Skaidrojums: Viens no tiem ir tiesu izpildītāju līdzatbildība. Šobrīd tā ir viņu visatļautība. Ir pierādīti pārkāpumi, kurus tie veikuši, bet tiesu izpildītājs turpina darbu. Ja nemāki strādāt, nestrādā. Pārkāpums - ārā no darba bez iespējas atjaunoties šai amatā.

"Sociālie jautājumi. Paaugstināt minimālo algu, pensijas, invaliditātes u.c. pabalstus vismaz līdz iztikas minimumam."


Jāprecizē: No kādiem avotiem tiks iegūts finansējums pensiju un pabalstu palielināšanai?
Skaidrojums: 1. Jāsāk ar to, ka valstij vajag savu naudu. 2. Pensiju fondi nedrīkst atrasties ārvalstu bankās.

"Daudzbērnu ģimenēm nepieciešamības gadījumā piedāvāt sociālo mājokli ārpus rindas."


Nav pretargumentu.

"Medicīna. Visiem pieejami bezmaksas minimālie medicīnas pakalpojumi."


Jāprecizē: Kas ietilps minimālo bezmaksas pakalpojumu lokā - piemēram, nieru vai sirds pārstādīšanas operācija, zobu higiēna, plombēšana, magnētiskā rezonanse?
Skaidrojums: Runa ir par medicīniskiem pakalpojumiem, ko mēs varam veikt uz vietas Latvijā. Bet ja tā, tad jā, visi pakalpojumi. Jo tikai vesels cilvēks ir ekonomiski izdevīgs valstij.

"Valsts kontrole pār medikamentu cenām, medikamentu ražošanu, iepirkšanu un realizēšanu."


Jāprecizē: Kā valsts kontrolēs Latvijā un ārvalstīs ražoto medikamentu cenas?
Skaidrojums: Valstij ir vienkāršāk konstatēt un salīdzināt zāļu cenu atšķirības kaut vai tajās pašās ES valstīs. Bet ja tā, tad kāpēc zāles Latvijā maksā dārgāk nekā tas ir Lietuvā?

"Ģimene. Valsts aizsargā tradicionālu ģimeni."


Jāprecizē: Kā tieši tiks aizsargāta ģimene?
Skaidrojums: Sākam ar likumu. Satversmē ir noteikts, un to nedrīkst mainīt - tradicionālo ģimeni starp sievieti un vīrieti. Geju un lesbiešu sabiedrība nav ģimene.

"Bāriņtiesu un sociālo darbinieku pilnvaru ierobežošana."


Jāprecizē: Kādas konkrētas pilnvaras tiks atņemtas vai ierobežotas?
Skaidrojums: Bērnu vienpersoniska izņemšana no ģimenēm, kā arī bērnu adopcija uz ārzemēm.

"LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transvestītu) publisku aktivitāšu ierobežošana."


Jāprecizē: Kā tieši tiks ierobežotas šīs publiskās aktivitātes?
Skaidrojums: Praida nebūs. Kā arī citu publisku mēslu, kuros tiek popularizēts gejisks vai lesbisks dzīvesveids.

Saite uz oriģinālo rakstu: http://tautasvara.lv/node/212631

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi