Atslēgvārdi:

Dažas pārdomas par Latvijas ekonomisko „palēnināšanos” 5

Pirms divām nedēļām man bija prieks apmeklēt sākuma daļu konferencei par tēmu „Baltijas valstu ekonomiskās sistēmas: attīstības scenāriji”, kas notika Rīgas Ekonomikas Augstskolā.

Iesaki citiem:

Pirmā daļa būtu bijusi diezgan vienmuļa, ja tajā neietilptu Willema Buitera prezentācija. Willem Buiter ir Londonas Ekonomikas Augstskolas profesors, bijušais EBRD galvenais ekonomists, un t.t. Prof. Buiters viennozīmīgi bija visas konferences zvaigzne. Viņa runa iezīmēja tādus vārdus kā „kredīta orģijas”, „nepareizā makroekonomiskā vadība”, „sabrukums”. Citiem vārdiem sakot, ne pārāk rožaina bilde par Baltijas valstu īstermiņa nākotni. Pilnīgi pretēja bija iepriekšējā, Ilmāra Rimšēviča prezentācija, ko varētu raksturot ar vārdiem „viss notiek uz labu”. Tas ir pārsteidzoši, cik ļoti atšķirīgi tiek interpretēta viena situācija. Interesanti, ka tā ne tuvu nav vienīgā reize, kad vietējo un Rietumu ekonomistu priekšstati par notiekošo atšķiras. Nāk prātā cita uzkrītoša atšķirība prognozēs par augošo Latvijas IKP starp Starptautisko Valūtas fondu un vietējiem ekonomistiem. Kā ekonomists (bet ne ‘makroekonomists’) es zinu, ka šīs viedokļu atšķirības dažādu ekonomistu vidū ir neizbēgamas. Lai arī kā, fakts, ka pastav tik liela plaisa starp „Rietumiem” un „vietējiem”, ir diezgan interesants.

Tas, kas ir noticis ar ekonomiku, tagad šķiet labi saprotams. Gan no „Rietumu”, gan „vietējo” puses šis stāsts, vairāk vai mazāk, ir ticis stāstīts līdzīgi. Tas varētu izklausīties šādi. No 2004. līdz 2007. gadam notikušā „kredītu orģija” noveda pie masveida kapitāla ieplūšanas un spēlēja svarīgu lomu darba algas nozīmes palielināšanā. Nepieredzēta kredītu izplešanās noveda pie strauji augošām nekustamā īpašuma cenām un tas, savukārt, pie pēkšņi pieaugošā jaunu būvju daudzuma. Galu galā, pārmērīgās prasības celtniecības sektorā kopā ar pieaugošo darbaspēka migrāciju, iedarbojās kā kāpjošs spiediens uz algām un cenām. Tādā veidā mēs nonācām pie darba algas augšanas, kura pārsniedz produktivitātes augšanu. Tulkojot no ekonomistu valodas, tas nozīmē, ka darba alga ir pārāk augsta, kas rada makroekonomiskus riskus. Tad te nu mēs esam, ar pārvērtētiem aktīviem (piemēram, nekustamais īpašums) un pārmērīgi augstām darba algām. Nav īsti skaidrs, vai nosēšanās būs „maiga”, vai „smaga”. Lielākā daļa „Rietumnieku” uzskata, ka lietas notiks smagākā veidā, bet vairākums „vietējo” tic, ka nosēšanās būs ”maiga”. Lai kā arī būtu, šobrīd svarīgs jautājums ir, ko ir iespējams darīt, lai padarītu nosēšanos nedaudz maigāku.

Oficiālā politikas reakcija var tikt plaši iedalīta trijās kategorijās: (I) samazināt finanšu izdevumus, (II) samazināt nodokļus uzņēmējiem, (III) veicināt nozares ar augstāko pievienoto vērtību”. Pagaidām, neviens no šiem pasākumiem nespēj izturēt rūpīgāku kritiku. Būtu labi, ja samazinātos valdības izdevumi (ne tikai makroekonomisko iemeslu dēļ), tomēr pagaidām valdība nav bijusi spējīga to izdarīt. 2007. gada „aptuveni sabalansēts” budžets ir kaunpilns aizbildinājums. Valdības un vietējo pašvaldību milzīgais (419 miljoni latu) budžeta deficīts tika segts no sociālā budžeta. Nav brīnums, ka pensionāri ir tik dusmīgi. Turklāt nemaz nav skaidrs, vai korporāciju ienākumu nodokļa papildus samazināšana (šobrīd jau viens no zemākajiem pasaulē) dos būtiskus rezultātus. Arī ļoti apšaubāmi, ka biznesa atbrīvošana no slimošanas pabalstu maksājumu nastas (un citas nelielas piekāpšanās) spēs glābt ekonomiku. Un beidzot, es šaubos, ka „augsto pievienotās vērtības sektoru” stāsts var būt iedarbīgs risinājums, jo īpaši īstermiņā. Galu galā tā ir bijusi politikas „prioritāte” pavisam neilgus gadus, bet ar nelieliem, rezultātiem.

Man īpaši interesanti šķita tas, ka neviens no iepriekšminētajiem ‘risinājumiem’ netika pieminēts Prof. Buitera runā, izņemot vajadzību apvaldīt un samazināt budžeta izdevumus. Turpretii, viņš ieteica turpināt savaldīt privātos aizdevumus. Viņa vārdi: „dariet to, ko jūs pašreiz jau darat, tikai trīs reizes vairāk”. Sevišķi, papildus pierādījumu pieprasījumam par pozitīviem ienākumiem (t.i. no Valsts ieņēmumu dienesta), viņš arī piedāvāja ierobežot iespējas saņemt kredītus ārzemju valūtā mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir latos. Nav īsti tas līdzeklis, ko atbalstījuši Latvijas ekonomisti un politikas veidotāji...

Visā visumā, tas, cik atšķirīgi situāciju Latvijā vērtē „Rietumu” ekonomisti (kad viņi vēlas pievērst uzmanību mūsu valstij ) un vietējie „pašmāju” ekonomisti, ir diezgan pārsteidzoši. Tā kā esmu redzējis, kā tiek apmācīti ekonomisti šeit (Latvijas Universitātes bakalaura programmā) un kā tas notiek tur (ASV doktorantūrā), es derībās liktu uz Rietumniekiem.

In English here

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tāda ir dzīve 05.05.2009 18:01
Kur tad izpalicis LC uzsāktais mega liberālisms no LR pirmsākumiem, īpašumu "apgūšana" vēl neapzinātos apmēros "vajadzīgiem" cilvēkiem un grupām, valsts garantiju izsniegšana uz (..) nosacījumiem, politizētā pārvaldes veidošana ar "saviem" kadriem, u.t.t.?
Vai kādā LR mācību iestādē tiek piedāvāta politekonomika??????????
Arī "galma" ekonomisti ar stažēšanos ASV vai citās valstīs "dzied" līdz to pašu stāstnieku dziesmu, kurai sveša sirdsapziņa, līdzcilvēku labklājība un izaugsme..
Teorija krasi atšķiras no realitātes un reti, kad nākas lasīt analītiskas žurnālistikas parauglekcijas.. atliek vēlēties, lai tāda būtu pieejama ikvienam domājošam līdzpilsonim un cerēt, ka iespējama laimīga valsts un tās iedzīvotāji, nevis elite, valdība, monopoluzņēmumi, starptautiskas korporācijas..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Komiski 15.05.2008 21:52
Komiski, nudien. Gribēju rakstīt jau vakar komentāru šim rakstam, bet labi vien ir, ka pagaidīju. Mani īpaši nepārsteidz, ka dažādiem ekonomistiem var būt dažādi uzskati un prognozes par nākotni (dīvaini būtu, ja viņi visi domātu vienādi!), jo to nosaka ne tikai viņu informētība un kur viņi ieguvuši izglītību, bet arī vērtības un vispārējais pasaules skats, Weltanschauung, ja jums tīk.

Lai arī neesmu īpašs Joseph E. Stiglitz cienītājs, viņa grāmata Globalization and Its Discontents diezgan labi apraksta šo parādību - ka vienas skolas vai virziena pārstāvji parasti mēdz domāt līdzīgos modeļos un viņiem ir līdzīgas idejas, pasaules skatījums. Nereti tas mēdz aizmiglot skatījumu vai liedz sasaisti ar reālo dzīvi.

Veiko Spolītim gribēju pajautāt - kopš kura laika studenti ir jāuztver kā aitu bars, kuram ar karoti jābaro mutē lekcijas saturs? Manuprāt, tieši studenta rokās ir bumba - vai viņš kaut ko iemācīsies, lasīs papildus obligātajai literatūrai, ies uz konferencēm un semināriem vai ne. Tomēr kopumā es piekrītu, ka latviešu studenti ir ārkārtīgi pasīvi un lielākoties nedomā par studijām - šeit gribētu vilkt paralēles ar ASV fraternities/sororities "kultūru"... un LU diemžēl nav nekāda elites augstskola, tomēr es to neteiktu pat par Stradiņiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 15.05.2008 20:05
Maza ķēmīga piezīme,"pašmāju" ekonomists I.Rimšēvics savu ekonomisko izglītību ir guvis ASV.:) Tā kā, "Rietumi" pret "Rietumiem", 1 pret 1 !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liigotante 15.05.2008 12:44
"ja Jūs domājat, ka man maksājat par darbu, tad domājiet vien tālāk, ka es arī strādāju par šādu samaksu" - jā apmēram tā daži LU pasniedzēji auditorijai atklāti deklarēja (maģistratūra 2004-2005.g.)
Manuprāt, smagāka piezemēšanās tautai un pašmāju ekonomistiem nāktu par labu. Dažs varbūt domāt sāktu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 14.05.2008 17:18
Pilnībā piekrītu Jūsu rakstītajam, kas kā kvintesence vainagojas pēdējā teikumā. Kādu gadu atpakaļ Morten Hansen man jautāja par uzbrūkošo kritiku no LAT ekonomistu un valdības puses (kad viņi ar Alfu pārsprieda hipotētisku lata devalvācijas iespējamību), un atceros viņam skaidrojot to pašu, ko šobrīd Jūs sakāt.

Šo bildi vēl drūmāku padara fakts, ka ne tikai LU Ekonomikas fakultāte, bet arī citu LU fakultāšu un liela daļa LAT universitāšu bakalaura programmas darbojas pēc principa "ja Jūs domājat, ka man maksājat par darbu, tad domājiet vien tālāk, ka es arī strādāju par šādu samaksu". Traģikomiski, lai neteiktu vairāk:)

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky