Dažādas pārdomas ceturtdienas rītā -- prezidents, valoda, vēl šis tas 14

Labrīt, lasītāji!

Jauka lieta par blogu ir tāda, ka nav vienmēr jāizvēlas viens centrāls temats, par kuru rakstīt. Tā, piemēram, mani šorīt nodarbina vairāki jautājumi, un tāpēc atsevišķas pārdomas par šo un to.

Iesaki citiem:

Piekrītu Saeimas deputātei Lindai Mūrniecei, ka Valda Zatlera nepārtrūkusī klātbūtne Pekinā nozīmē, ka viņu ir grūti cienīt kā Valsts prezidentu. Bilde no Tbilisi -- gana impozanta. Pie podesta stāv Igaunijas prezidents. Pie podesta stāv Lietuvas prezidents. Pie podesta stāv Polijas prezidents. Pie podesta stāv Gruzijas prezidents. Pie podesta stāv -- Latvijas premjerministrs. Protams, arī premjerministrs var pārstāvēt savu valsti, galu galā mums kaimiņos ir valsts, kurā prezidents nav pilnīgi nekas un premjerministrs rīkojas ar tādu pašu vērienu, kā vienmēr. Bet tomēr. Zatleram uz Pekinu vispār nevajadzēja braukt, vismaz uz lielo atklāšanas ceremoniju ne, jo Ķīna tomēr ir un paliek masīva cilvēka tiesību pārkāpēja. Kā vakar Francijā teica Dalailama, kad viņam vaicāja, vai Tibetā situācija pateicoties Olimpiskajām spēlēm ir uzlabojusies: "Nē." Ar to arī viss ir pateikts. Katrā gadījumā ir jauki, ka Valdis Zatlers kā persona var priecāties par Latvijas sieviešu basketbola izlases uzvaru cīņā pret brazilietēm. Ir nožēlojami, ka Valdim Zatleram kā valsts prezidentam tas ir svarīgāk par Krievijas pieaugošo nekaunību reģionā, kurā atrodas arī viņa it kā vadītā valsts.

Par valodu. Jūrmalā ir novākts plakāts, uz kura krievu valodā bija rakstīts, ka tikai cūkas atstājot mēslus, kur vien pagadās. Kāda krievvalodīga pensionāre, tā ziņots medijos, ir uzskatījusi, ka tā tiek aizskarta viņas kā krievietes cieņa. Attiecīgā nama pārvaldnieks, kurš te atzīst, te noliedz, ka ir uzstādījis plakātu, ziņo, ka pirms plakāta uzlikšanas un arī pēc plakāta noņemšanas sētā ļaudis nudien savus atkritumus ir atstājuši, kur pagadās. Grūti spriest, kas te ir būtiskākais. Varbūt tas, ka apvainotām patiesībā vajadzētu būt cūkām, kuras patiesībā ir visai tīrīgas? Varbūt tas, ka atsevišķi cilvēki ir pārāk jūtīgi, un vides pilnveidošanas vietā uzsver savas personīgās jūtas un emocijas? Vai varbūt tomēr tas, ka ir diezgan žēl, ka vēl tagad, 18 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, plakāti joprojām ir jāraksta krievu valodā tāpēc, ka citādi atsevišķi LR iedzīvotāji nesapratīs, kas tur ir rakstīts. Viņdien presē pavīdēja ziņu par meiteni, šķiet Narvesen veikalā, kura nonāca konfliktā ar apmeklētāju, kurš vēlējās ar viņu sarunāties krievu valodā, bet meitene krievu valodu neprata. Man tā bija pirmā dzirdēšana par veikalu, kurš kasieres amatam pieņem darbā kādu, kas neprot krievu valodu, un mani tas iepriecināja pat ļoti. Jo, lai arī de iure līmenī krievu valoda nav un nekad nebūs otra valsts valoda, de facto līmenī tā tomēr tāda ir, un ļoti šaubos, vai citās Rietumeiropas vietās, kur krievu ir ļoti daudz (piemēram, Londonā), viņi uzstājīgi sagaida, lai visi veikalu pārstāvji ar viņiem sarunātos krievu valodā. Malace meitene, un vēl daudzreiz lielāki malači Narvesen vadītāji, kuri viņu ir aizstāvējuši.

Par KNAB darbinieku. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ir paziņojis, ka viņš "nevarēja nereaģēt" uz presē izskanējušām ziņām par KNAB pārstāvi, kuram, iespējams, ir nepatikšanas ar amatpersonas deklarāciju. "Tautas" partijas pārstāvju vāji slēptais ļaunais prieks par jelko, kas kaitē KNAB reputācijai ir viena lieta. Otra tomēr ir tā, ka KNAB nu ir tā instance, kurā visiem darbiniekiem tomēr ir jābūt tīrākiem par tīru. Gadījums ar nosperto naudu bija pietiekami šokējošs, un Aleksejs Loskutovs pateicoties šiem diviem censoņiem zaudēja amatu. Ja ir taisnība, ka runa ir par KNAB darbinieku Juri Jurašu un ir pamats aizdomām par viņa biznesa darījumiem ārpus pamatdarba (un es absolūti nesaku, ka šāds pamats ir), tad laiks ļoti steidzami rīkoties tā, lai nebūtu nekādu aizdomu nedz Valsts ieņēmumu dienestam, nedz politikāņiem, kuri protams vēlētos KNAB redzēt aizejam pavisam, nevis nākam tuvāk. Un otra lieta -- ja likums patlaban ir brīvi interpretējams attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros valsts amatpersona var vai nevar piedalīties kāda uzņēmuma procesos, tad būtu laiks likumu uzlabot. Varbūt pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija būs tikusi galā ar tiem daudziem simtiem priekšlikumu, kuri piepeši ir radušies attiecībā uz Kriminālprocesa likumu. Tīri brīnums, ka pēc idejas nopietni juristi, kuri ir kļuvuši par deputātiem, ir tik ļoti negribīgi jautājumā par Ģenerālprokuratūras spēju darīt savu darbu.

Un beidzot. Manu uzmanību šodien arī piesaistīja materiāls laikrakstā Diena par maksājumu kartēm. Pie materiāla ir tabula ar virsrakstu "Karšu skaits" un tad ar paskaidrojumu, ka patiesībā runa ir nevis par kartēm, bet par karšu maksājumiem. 2007. gadā tādu esot bijis 76648,1 miljoni, tātad -- 76,648,100,000, vai 76, 6 miljardi. Tie ir 33 tūkstoši darījumu uz katru Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā zīdaiņus. Protams, ar kartēm norēķinās arī tūristi un ārzemnieki, bet tas tomēr liekas fantastiski liels skaitlis. Un, ja tas ir patiess, tad kaut ko tas arī saka par parādsaistībām, kādas par spīti (vai varbūt pateicoties) smagajai ekonomiskajai situācijai mūsu valstī ļaudis ir gatavi uzņemties.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Latweets 15.08.2008 20:29
Patiesiibaa krievu valoda ir muusu bagaatiiba
-----------------

Jēziņ, un šādi vārdi ir jādzird neatkarīgā Latvijā? Aiz ko manas angļu, vācu vai zviedru valodas zināšanas nav bagātība? Kapēc tā izcelt tikai vienu valodu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, AK 15.08.2008 10:05
Par jūsu "krievvalodīgo" termina skaidrojumu varu Jums piekrist - bet vai šāda cilvēku kategorizēšana pēc dzimtajām valodām ir būtiska dotajā gadījumā? Cilvēka dzimtā valoda un tās valodas, kurās viņš/viņa var sazināties veikalā - tās ir divas dažādas lietas. T.i. aplūkojot "Narvesen" situāciju, ir būtiski, kuras valodas cilvēks labprāt lieto saziņā veikalos, nevis kurā valodā viņš sarunājas ar saviem vecākiem vai vecvecākiem. Tam būtu vajadzīgs atsevišķs pētījums, bet pieļauju, ka vairumam Rīgas iedzīvotāju nebūtu nekas iebilstams, ja viņus apkalpotu latviski runājoša pārdevēja. T.i. valodu prasmes (bilingvālisms vai multilingvālisms) šajā gadījumā ir svarīgs. Vismaz tikpat svarīgs, kā spriedumi par to, kas ir "valodas nesējs".

Atgriezīsimies pie lietas būtības? Vai Jūs AK tiešām uzskatāt, ka visiem, kuri Rīgā strādā iedzīvotāju apkalpošanā, būtu jāprot runāt krieviski? (Sākot pat ar tādiem vienkāršiem gadījumiem kā kiosku pārdevējas.) Abstraktā līmenī Jums piekrītu - būtu labi, ja visas pārdevējas sarunātos vismaz 4 dažādās svešvalodās...

Man vismaz nav skaidrs, kā to varētu tuvākajā laikā praktiski nodrošināt. Šobrīd šķiet svarīgāk panākt, lai visi vidusskolu beidzēji labi mācētu kaut vai vienu svešvalodu (kaut vai to pašu angļu); un lai darbavietās nenotiktu diskriminācija, izvirzot amatam neatbilstoši augstas svešvalodu prasības - t.i. lai darba tirgus būtu iespējami brīvs un elastīgs. Es labāk reizēm saskaros ar pārdevējām, kuras nemāk latviski (jo arī es esmu "Narvesen" kiosku kontekstā multilingvāls nevis "latviešvalodīgs"), nekā paciešu faktu, ka pārdevēja, kura nemāk krieviski, nevar atrast darbu. Jo kas latviešiem ir krievu valoda? Manuprāt, tā ir viena no svešvalodām, kuras ekonomiskā vērtība Latvijā vairumā profesiju būs zemāka nekā angļu, bet līdzvērtīga, teiksim, vācu vai franču.

Domāju, ka K.Streips par elastīgo/brīvo darba tirgu pauda savu gandarījumu - tas ir ļoi labi un pareizi, ja studente, kura varbūt ieradusies Rīgā no laukiem var piestrādāt veikalā par pārdevēju, arī neapgūstot krievu valodu. Jo Rīga taču ir galvaspilsēta arī Latvijas lauku iedzīvotājiem - viņiem bieži vien nav citas vietas, kur iegūt augstāko izglītību savā specialitātē. Ja studente, kura māk 2 svešvalodas (izņemot krievu) nevar strādāt pat "Narvesen" kioskā - uz kādu sabiedrību, Jūs, AK mūs aicināt?!! Mums ir milzīgs darbaspēka pārpalikums, vai "Narvesenā" maksā nenormāli augstas algas, lai varētu pieprasīt visādas "ekstras"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips - AK 15.08.2008 09:40
Attiecībā uz Gruziju, cienītais, nezinu, ko Jūs no manis vēlaties. Absolūti neskatoties uz "miera uzturētāju" klātbūtni Dienvidosetijā, Dienvidosetija ir starptautiski atzīta Gruzijas teritorija. Var diskutēt, vai no Gruzijas puses bija prātīgi iepļaukāt sklerozam lācim, kurš rūkt vairs neprot, prot tikai sist ar ķetnu, bet Gruzijas tiesības kontrolēt savu teritoriju, ja tiek apšaubītas, tad ir pienācis laiks pārzīmēt visu Kaukāza karti. Ja, savukārt, tās netiek apšaubītas, tad tomēr, tomēr grēks ir Krievijas grēks. Un kas attiecas uz valodu. Jautājums nav par to, kā saucas valsts, kurā mēs atrodamies, jautājums ir par to, kas šeit dzīvo. Jums, protams, ir taisnība, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem, kā rakstāt, krievu valoda ir dzimtā. Taču tas nenozīmē, ka viņiem latviešu valoda nevar būt tā valoda, kuru viņi izmanto kā saziņas valodu Latvijā, un vēl vairāk, nu nevar un nedrīkst viņi sagaidīt, ka pilnīgi visi Latvijas Republikas iedzīvotāji ar viņiem runās krievu valodā. Jūsu atsauce uz minoritāšu tiesībām te nebūs gluži vietā. Jūs neatradīsit nevienu gadījumu, kurā es būtu teicis, ka krieviem no Latvijas vajag pazust u.tml., kā to dara cita komentētāja piesauktie "dabas bērni." Taču nav manuprāt ārpus rāmjiem sagaidīt, ka pirmā saziņas valoda mūsu valstī ir latviešu valoda. Ja ārpus tā kāds grib runāt krieviski vai manis pēc svahili valodā, laipni lūdzu. Taču nedrīkst rasties situācija, kurā tiek paģērēta automātiska garantija, ka absolūti visi, kurus kāds krievu tautības cilvēks Latvijā uzrunās, viņiem atbildēs krievu valodā. Tās tas nav bijis nekad. Tā tas nav patlaban. Un tā tas nedrīkst būt arī nākotnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka diemžēl vēl joprojām pēc 18 neatkarības gadiem latviski runājošs cilvēks arī veikalā ne vienmēr var būt pārliecināts, ka viņa latviski sacītais tiks saprasts. Jauku Jums dienu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 15.08.2008 09:40
" seksuālas minoritātes ir cienījamas (šeit es autoram piekritīšu), bet etniskās/lingvistiskās - nu nekādi."
-----------------------
Seksuālās minoritātes nu ne kādi nevar salīdzināt ar krievvalodīgajiem. Krieviem savā starpā ir brīvi atļauts runāt savā dzimtajā valodā un to viņi dara, bez bažām, ka kāds viņus var nosodīt. Krievvalodīgie, ja viņi Latvijas pilsoņi, var tikt pat Saeimā un tādi tur ir.

Savukārt pret divvalodību latvieši asi vēršās, jo šī ir vienīgā zeme, kur latvietis var oficiāli latviski runāt. Krievi var krieviski runāt krievijā Baltkrievijā un neskaitāmās citās zemēs. Bet latviešiem citas tādas zemes nav. Ja pieņems divvalodību - oficiāli joprojām varēsim lietot latviešu valodu, bet tas faktiski nozīmē šīs valodas bojā eju.

Ja paskatāmies uz vēsturi, tad tieši pateicoties Krievijai mēs esam situācijā, kad pēc 2. pasaules kara Latvijā ir tik daudz krievu. Tā bija apzināta politika ar mērķi rusificēt Baltiju.

Līdz šim vairākus gadsimtus Latvijā dominēja vācieši - bet vācu muižkungu gadsimtos veiktie noziegumi pret latviski runājošajiem ne tuvu nestāv klāt Padomju Krievijas noziegumiem.

Bet tā ir vēsture un Krievijai šī vēsture atšķirās no tā, ko demokrātiskajā pasaulē māca.

Mans kopsavilkums: Ja ebreji var cīnīties par savu vēsturisko zemi un valodu Izraēlā (atsavinot to no palestīniešiem), tad latviešiem arī ir šīs tiesības cīnīties par savu vēsturisko zemi un valodu rūpējoties par to un aizstāvot to ar likumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 15.08.2008 01:14
Te ir Latvija, nevis Krievijas province. Un mani priecē tas, ka ir veikali, kuri piespiež cilvēkus runāt latviešu valodā. Jo atkārtoju, te ir Latvija, nevis Krievijas province.
------------
Pateicos, jūs skaidri parādījāt gan nevēlēšanos izvērtēt Saakašvili vārda laušanu no pret Krieviju lietotā "kauna" redzespunkta (un, neskatoties uz manu lūgumu, atkal novirzījāties uz Krievijas ricību), gan tieksmi piespiest (jūsu vārds) apkārtējos darīt kā jums tīk.

Par galveno argumentu, kas labāku trūkuma dēļ tiek atkārtots ne tikai šeit. "Te ir Latvija" - kāda nozīme ir vārdam? Ja mūsu valsts sauktos "Livonijas Republika", vai tāpēc oficiālajai valodai vajadzētu būt tikai un vienīgi līvu valodai? Nozīmīgs ir tas, ka te ir valsts, kur dzīvo daudz latviešvalodīgo - tāpēc viņu intereses tikt apkalpotiem latviski ir jāciena, un par to pastāv konsenss. Un var vai nu pieturēties pie tiem pašiem standartiem attiecībā uz krievvalodīgiem, kuru Latvijā arī ir daudz (vismaz Rīgā - daudz vairāk nekā latviešvalodīgo Daugavpilī, kuriem, cerams, neviens te nenoliegs tiesības tikt apkalpotiem dzimtajā valodā), vai uzskatīt citus par nepilnvērtīgiem.

Īpaši nožēlojams ir tas, ka tas pats autors citos gadījumos dedzīgi iestājas par minoritāšu tiesībām. Vecie "labie" dubultie standarti - seksuālas minoritātes ir cienījamas (šeit es autoram piekritīšu), bet etniskās/lingvistiskās - nu nekādi.

P.S. "Krievvalodīgie" ir arī visi latvieši kuri ir dzimuši pirms nacionālās atmodas", "Rīgā, starp citu, lielumlielais vairums iedzīvotāju ir nevis krievvalodīgi, bet gan bilingvāli vai multilingvāli"
----
1. 2000. g. tautas skaitīšana parādīja, ka 55% rīdzinieku krievu valoda ir dzimtā. LR režīms, protams, iznīcina un izspiež no valsts krievus vēl enerģiskāk nekā latviešus, bet tomer ne tik ātri.
2. "Krievvalodīgie" ir ne visi tie, kas prot krievu valodu, bet gan tās nesēji - sk. kaut vai en.wikipedia.org/wiki/Russophone , vai lv.wikipedia.org/wiki/Krievvalod%C4%ABgie , vai www.coe.int/t/e/human_rights/ecri/1-ecri/2-country-by-countr... - Eiropas Padomes līmenī. Mēģinājumi sagrozīt terminus lieliski parāda, ka ar to netiek aizstāvēta taisnība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 15.08.2008 00:50
Pieminēšu, ka tik cik man ir sanācis kontaktēties ar krievu ļaudīm, es gandrīz vienmēr esmu runājis latviski. Un par brīnumu, krievu ļaudis šad tad vilcinās ar atbildi nevis tāpēc, ka nesaprot, ko es teicu, bet tāpēc, ka cenšās izdomāt, kā latviski atbildēt.
Tad es viņiem paskaidroju, ka var runāt krieviski un dialogs izveidojās. Es latviski viņš/viņa krieviski un ļoti reti ir tādi gadījumi, ka latviešu valodu nesaprot nemaz. Vienīgi galīgi neizglītoti vai pret Latviju naidīgi noskaņot cilvēki nesaprot latviešu valodu.
Iesaku visiem, kuriem ir kautcik pašcieņas pret savu valsti, šeit Latvijā runāt latviski, bet Krievijā runāt krieviski.

Galvenais - ievērot laipnību un toleranci! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 14.08.2008 19:19
>>> Patiesiibaa krievu valoda ir muusu bagaatiiba, ir stulbi to nemaaciities tikai taapeec ka ir krievi kas ir uzpuutiigi un nemaacaas latvieshu valodu; Kaarli S; ja jums nav bijusi iespeeja iemaaciities citas val. ka vien latvieshu un anglju, tad jau liidz ar to nevajag lepoties, sanaak kaa vvecajaa jokaa: Nevar teikt ka tie kuri saprot matemaatiku ir baigie gudrie, bet toties par tiem kas to nesaprot var droshi teikt ko citu :))
======
Krievu valoda, protams, ir vērtīga lieta ikvienam, kurš to māk - tāpat kā jebkura cita valoda. Tā dod mums iespēju izmantot krieviskās kultūras vērtības, sazināties ar bijušās PSRS republiku iedzīvotājiem, galu galā - arī zināmu emocionālu gandarījumu, jo tā ir labskanīga un bagāta.

No otras puses - ir svarīgs konteksts. Krievu valodu parasti nav piemēroti lietot, sazinoties ar mūsu līdzpilsoņiem. Jo citādi atstājam novārtā latviešu valodu. Latvijas iedzīvotājiem var būt dažādas ticības, dažādas etniskās piederības, vērtību sistēmas un politiskie uzskati - bet viņus visus vieno cieņa pret latviešu valodu, kura ir mūsu valsts pastāvēšanas pamats.

Protams, klientu apkalpošana notiek "reālā laikā" un tur ir daudzi citi apsvērumi un kompromisi. Ja kioskā stāv rinda, tad, protams, ir vienkāršāk runāt klientam saprotamākajā valodā, nevis lūkot sazināties ar zīmēm - jo tā var ietirgot vairāk naudas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.08.2008 19:05
>>> Jūs priecē tas, ka Rīgā, kur vairākums ir krievvalodīgie, cilvēku nevar apkalpot krievu valodā?
=====
Ja reiz Latvijas darba devēju konfederācija, un arī krievu avīzes kritizē noteikumus, kuri daudzām profesijām (kapu uzraugiem, firmu vadītājiem, utml.) prasa ieviest obligātas latviešu valodas zināšanas, tad vēl jo absurdāk būtu prasīt visām pārdevējām zināt vienu un to pašu svešvalodu. Protams, apkalpošanā ir vajadzīgs zināms "valodu pārklājums" - teiksim, Stockmann veikalā pārdevējām ir nozīmītes ar valodu karodziņiem - varbūt arī citur tādas ir jāievieš.

Rīgā, starp citu, lielumlielais vairums iedzīvotāju ir nevis krievvalodīgi, bet gan bilingvāli vai multilingvāli; latvieši ir lielākā Rīgas etniskā grupa (apmēram 44%). Turklāt tas valodu komplekts, ko katrs no mums prot, var arī atšķirties. Konkrētā "Narvesen" pārdevēja (viņa arī RTU studente) pēc "Latvijas avīzes" ziņām esot pratusi latviešu, angļu un vācu valodas. Klients varēja mēģināt runāt arī angliski, pirms izrādīt savu sašutumu.

Protams, visi nav multilingvāli. Retumis var gadīties klienti, kuriem ir vajadzība tikt apkalpotiem tieši krieviski vai kādā citā konkrētā svešvalodā. Bet te ir īstā reize rīkoties ar abpusēju takta izjūtu un sapratni. Lai "Narvesen" kioskā iegādātos ūdens pudeli vai "Zelta zivtiņas" atjaunošanas karti - nav vajadzīgas milzīgas lingvistiskās prasmes nedz pircējam, nedz pārdevējam ;) Arī rietumvalstīs (tajās pašās ASV vai Francijā) ierindas pārdevēji neizceļas ar plašām svešvalodu zināšanām. Bet iejūtība un apkalpošanas kultūra ļauj valodas atšķirības kompensēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Santkaajis 14.08.2008 19:00
""Jo atkārtoju, te ir Latvija, nevis Krievijas province.""
Shitaads teikums patiesiibaa paraada ka province vien ir. Tikai iistiem provinciaaljiem ir shaads aizsardziibas mehaanisms "mees neesam nekaada province". Patiesiibaa krievu valoda ir muusu bagaatiiba, ir stulbi to nemaaciities tikai taapeec ka ir krievi kas ir uzpuutiigi un nemaacaas latvieshu valodu; Kaarli S; ja jums nav bijusi iespeeja iemaaciities citas val. ka vien latvieshu un anglju, tad jau liidz ar to nevajag lepoties, sanaak kaa vvecajaa jokaa: Nevar teikt ka tie kuri saprot matemaatiku ir baigie gudrie, bet toties par tiem kas to nesaprot var droshi teikt ko citu :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips - AK 14.08.2008 18:38
Gruzija darbojās savā starptautiski atzītajā teritorijā. Krievija iebruka citā suverenā valstī. Man ir iebildumi par jebko publiskajā telpā, kas ir rakstīts tikai krievu valodā. Te ir Latvija, nevis Krievijas province. Un mani priecē tas, ka ir veikali, kuri piespiež cilvēkus runāt latviešu valodā. Jo atkārtoju, te ir Latvija, nevis Krievijas province. "Krievvalodīgie" ir arī visi latvieši kuri ir dzimuši pirms nacionālās atmodas, tas nu reiz nav arguments. Gatim ir pilnīgi taisnība par tiem, kuri latviešu valodu neprot, un lai viņi tiek paši ar sevi galā. Latvijā valoda ir latviešu valoda. Jauku Jums vakaru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 14.08.2008 15:23
Gribēju tik pieminēt, ka ir vēl citas pilsētas, kas apsteidz Maskavu netīrībā, taču tās ir mazpazīstamas dienvidu valstiņas, kuras nav pat vērts pieminēt, sava mazā iedzīvotāju skaita dēļ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 14.08.2008 15:10
Šeit ir Latvija un vairums krievu izcelsmes pilsoņi saprot latviešu valodu. Latviešu valodu nesaprot pārsvarā tie, kas tiko apmetušies Latvijā un nav saņēmuši latvijas pilsonību un tie Krievijas tūristi, kas atbrauc izklaidēties.
Tūristi, kam iepatikusies Jūrmala, visbiežāk arī mēdz piemēslot pludmali.
Tiem bija adresēts plakāts. Ne velti Maskava savā netīrībā apsteidz Deli un daudzas Āfrikas valstis un atpaliek tikai no pārapdzīvotās Mexico, un kara un sadegušās naftas piesārņotās Bagdādes. http://www.forbes.com/2008/02/24/pollution-baku-oil-biz-logi...

Cilvēkiem tāda mentalitāte... Tāpēc arī plakāts veltīts konkrētai auditorijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 14.08.2008 14:18
Krievijas pieaugošo nekaunību reģionā
----
Kad Gruzija pārkāpj apņemšanos nelietot spēku nākamajā dienā pēc solīšanas ievērot Olimpisko pamieru, to jūs nesaucat par nekaunību? (es nerunāju par Krievijas sekojušo rīcību un lūdzu sniegt atbildi par jūsu Gruzijas rīcības vērtējumu).

plakāti joprojām ir jāraksta krievu valodā tāpēc, ka citādi atsevišķi LR iedzīvotāji nesapratīs, kas tur ir rakstīts
----
Daudzi LR iedzīvotāji krieviski nesaprot. Ja plakāts būtu divās valodās, iebildumu nebūtu.

Man tā bija pirmā dzirdēšana par veikalu, kurš kasieres amatam pieņem darbā kādu, kas neprot krievu valodu, un mani tas iepriecināja pat ļoti
------
Jūs priecē tas, ka Rīgā, kur vairākums ir krievvalodīgie, cilvēku nevar apkalpot krievu valodā? Interesanti, vai gadījumi, kad Latvijā, kur latviešvalodīgie ir vairākums, cilvēku nespēj apkalpot latviski, jūs arī priecē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 14.08.2008 14:13
Interesants apskats uz dažādām situācijām mūsu valstīm. Bija ko aizdomāties :)

Gribētos, lai politiķi no savām partijām viens otru pieskatītu, lai nezog, tik ļoti kā viņi pieskata KNAB darbiniekus! Tad attiecīgi KNABam būtu mazāk darba un politiķi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu sākt radīt pozitīvu reputāciju.

Tas, ko tālāk rakstīšu - nav saistīts ar šo rakstu. Vienkārši ienāca prātā...

Vienu kopēju tendenci arī es esmu pamanījis Latvijā. Mēs Latvijā esam cilvēki, kuri meklē melus, krāpšanas, negodīgumu likumu apiešanas un kāda lobēšanas. Mēs cenšamies to izgaismot pēc iespējas vairāk. Tas protams ir labi, jo ir jārunā par problēmām un jārisina tās.

Tomēr mums vajadzētu biežāk atcerēties tos politiķus, kuri iemantojuši priekšzīmīgu reputāciju, neatkarīgi no partijas un piederības kādai idejai! ;)

Es pieļauju, ka tas ir diezgan grūts uzdevums, papētīt politiķu izdevušos/neizdevušos, populāro/nepopulāro darbu bilanci kā arī papētīt viņu morālās un ētiskās nostādnes un līdzdalību skandālos.
To visu ir vērts ar analītisku un neatkarīgu skatienu aprakstīt un pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem salīdzināt, neļaujoties emocijām.
Es esmu tas, kurš to novērtētu! Domāju, ka arī daudzi citi pilsoņi to novērtētu.

Kāpēc es un daudzi citi to novērtētu?

Nākamajās vēlēšanās taču ir jābūt zināmai cilvēku kopai, kuri pazīstami ar labu reputāciju.
Un mēs taču negribam, lai notiek kā parasti, kad cilvēki pēdējā brīdī nobalso par to, kurš vairāk klaigā TV ekrānos.

Varbūt, ka žurnālistika Latvijā var arī kādreiz parunāt par cilvēkiem, kuri ilgstošā laikā ir turējušies pie saviem principiem, iemantojuši priekšzīmīgu reputāciju

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips