Daudzveidība ir daudzu valsts, arī Latvijas, sabiedrības raksturojošs lielums. Ir ļoti svarīgi, lai visi daudzveidīgās sabiedrības locekļi redzētu un apzinātos gan savu, gan pārējo lomu un ieguldījumu visdažādākajos sabiedrības procesos un jomās.
Izglītība ir viena no svarīgākajām jomām, kurā notiek nākamo sabiedrības locekļu veidošana, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt, kā sabiedrības daudzveidība izpaužas skolās. Tā kā multikulturālisms Latvijā vēl aizvien ir samērā jauna parādība, tad līdz šim daļēji ārpus ievērības loka bija palikusi ļoti svarīga multikulturālās izglītības dimensija: dažādu etnisko grupu aptveršana un līdzsvarota pārstāvniecība, atzīstot to vienlīdzīgās tiesības ne tikai uz izglītību, bet arī uz izglītības saturu. Ņemot vērā, ka mācību grāmatas ir viens no svarīgākajiem izglītības satura komponentiem, kā arī to, ka līdz šim Latvijā nav veikta plaša un visaptveroša mācību grāmatu analīze, kas izvērtētu, kā tās atspoguļo sabiedrības daudzveidību, tika veikts pētījums “Daudzveidība Latvijas mācību grāmatās”.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt:
1.kā mācību grāmatas atspoguļo multietniskajam skolēnu sastāvam atbilstīgo sabiedrību un sociālo vidi, kurā skolēni dzīvo ikdienā.
2.vai mācību grāmatas piešķir daudzveidībai pozitīvo vērtību – kā uz to vedina aizvien daudzveidīgākā Eiropas Savienība un Savienotās Valstis
3.vai „citādo” – vienalga, tradicionālo etnisko grupu (vairākuma un mazākumtautību), jaunpienācēju vai ārpus Eiropas Savienības dzīvojošo – atspoguļojums ir brīvs no aizspriedumiem un etniskiem stereotipiem
Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas 1.-9. klašu mācību grāmatu izlasē (pavisam kopā 81), kas izdotas Latvijā gan latviešu, gan krievu valodās. Tika veikta kvalitatīvā (diskursīvā) un kvantitatīvā (saturiskā) teksta un ilustrāciju analīze.
Pētījuma pirmā daļa sniedz vispārēju ieskaitu vairākās ar šo jautājumu saistītajās sfērās: sabiedrība un izglītība, izglītības politika un prakse, sabiedrības integrācija, multikulturāla izglītība un mācību grāmatas. Pētījuma autore ir iedziļinājusies arī citu valstu pieredzē un praksē mācību grāmatu veidošanā un līdzīgu pētījumu veikšanā. Savukārt pētījuma otrā daļa ir pamatīgs mācību grāmatu tekstu un ilustrāciju kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes apraksts, ko noslēdz secinājumi un rekomendācijas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka analizētajās grāmatās vāji atspoguļota sociālā saskarsme starp etniskajiem latviešiem un mazākumtautībām, ka mazākumtautības ir maz pārstāvētas mācību grāmatās latviešu valodā, tāpat kā latvieši – mācību grāmatās krievu valodā. Informatīvā telpa mācību grāmatās latviešu un krievu valodās ir tikpat nošķirta, kāda tā ir medijos latviešu un krievu valodās. Gan latviešu, gan krievu valodā publicētajās mācību grāmatas visai vāji ir pārstāvētas citas Latvijas mazākumtautības. Kvalitatīvā teksta analīze apliecināja, ka mācību grāmatu autoriem bieži ir etnocentrisks skatījums uz „trešās pasaules” valstu iedzīvotājiem, ka nekristīgo reliģiju atspoguļojumā parasti uzsvērti tās fundamentālistiskie aspekti un ka migrācijas jautājumi aplūkoti pamatā no negatīvā skatupunkta.
Pētījumā secināts, ka pašreizējā mācību grāmatu izvērtēšanas sistēma nav pietiekami efektīva un izvērtēšanas kritērijiem vajadzētu kļūt detalizētākiem. Kritēriju izstrādes procesā būtu vēlams iesaistīt ekspertus – speciālistus mazākumtautību kultūras, reliģijas, migrācijas un sociālās integrācijas jautājumos. Multikulturāla apmācība būtu vēlama gan ekspertiem, kas vērtē mācību grāmatu saturu, gan grāmatu autoriem.
Daudzveidība Latvijas mācību grāmatās