Raksts

Cipari pareizi, bet…


Datums:
10. oktobris, 2001


Autori

Ingrīda Labucka


Foto: AFI

Līdzšinējos tieslietu budžeta pieprasījumos visi cipari ir bijuši pareizi, bet neesam spējuši parādīt vīziju, kas no tā nāks sabiedrībai. Esam gatavi nākamgad to mainīt, jo kvalitatīvs lēciens ar pašreizējiem resursiem tiesu sistēmā nav iespējams.

Tiesu varas sakārtošana Latvijā, manuprāt, ir jābalsta uz trim vaļiem. Pirmais ir precīza likumdošana, un tiesām sevišķi svarīga ir skaidri saprotama procesuālā likumdošana. Otrs valis ir izglītoti tiesneši, prokurori un arī advokāti, tiesu darbinieki. Deviņdesmito gadu sākuma problēma ar lielo tiesnešu trūkumu un kadru mainību ir izlīdzinājusies, tagad tiesnešu korpuss ir izveidojies, un pašlaik maksimāli jāstrādā viņu izglītošanas virzienā. Trešais valis ir unificēta kārtība, kādā tiek sniegti tiesas pakalpojumi – informācija apmeklētājiem, kārtība spriedumu izsniegšanā, prasību pieņemšanā utt. Ir jābūt vienotiem lietvedības principiem, kuriem publiski jābūt pieejamiem katrā tiesā.

Esmu izveidojusi darba grupu, kas izstrādās pamatnostādnes iespējamiem grozījumiem tiesu varas likumā, plānojam iesniegt valdībā arī konceptuālu priekšlikumu par tiesu administrācijas izveidošanu. Tas ir mūsu mērķis – atsevišķā pārraudzības institūcijā apvienot tās struktūrvienības, kas nodarbosies ar tiesu varas finansu, īpašumu, organizatoriskajiem un tiesnešu apmācības jautājumiem. Pamatā tam ir Zviedrijas modelis, kas operatīvāk un veiksmīgāk palīdzēs risināt jautājumus un stiprinās tiesu varu. Bez tam tiks izstrādāti unificēti lietvedības principi visās tiesās.

Pamatjautājums ir finansējums: nepieciešams pārskatīt un sakārtot tiesu sistēmas finansēšanu, lai tiesu budžeti bez izskatīšanas valdībā nonāktu tieši Saeimā. Iepriekš minētajiem pamatprincipiem ir jābūt gataviem līdz 1.janvārim, jo februārī sāksies budžeta plānošana 2003.gadam. Ar deputātu atbalstu šo priekšlikumu pieņemšana ir iespējama vēl šīs Saeimas laikā.

Esmu pētījusi, kur slēpjas neveiksme līdzšinējā Tieslietu ministrijas budžeta pieprasījumiem. Tiesu vara desmit gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vēl līdz šim nekad nav bijusi valsts prioritāte. Arī mūsu kapacitāte ir bijusi nepietiekama, lai ļoti precīzi pamatotu finansu pieprasījuma nepieciešamību un parādītu, kāda atdeve no tā būs, kādu labumu tas dos sabiedrībai kopumā. Visi cipari ir bijuši pareizi, bet neesam parādījuši vīziju. Labi vari cīnīties tad, ja esi pilnīgi pārliecināts par saviem spēkiem un mērķis ir skaidri saskatāms. Tagad ir brīdis, kad esam pietiekoši daudz strādājuši, lai pamatotu reformas ideju. Esam iepazīstinājuši ar to deputātus parlamentā, juristu vidē, un pašreiz gatavība ir pietiekami laba, lai piedāvātu sabiedrībai konkrētu modeli, nevis tikai runātu par tiesnešu algu paaugstināšanu. Tiesu varas reforma reāli sākās pirms sešiem septiņiem gadiem ar trīspakāpju tiesu sistēmas izveidošanu, tad sekoja tiesnešu korpusa atjaunināšana un apmācības sistēmas ieviešana, bet tagad noformēšanās stadija ir beigusies un jānāk kvalitatīvam lēcienam, ko ar esošajiem resursiem nav iespējams izpildīt.

Protams, ir jautājumi, kurus iespējams sakārtot bez finansējuma palielināšanas. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka tiesās jāuzlabo darba organizācija. Ļoti liela loma ir tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, kurām ir jāvērtē kolēģu darbs, gan virzot viņus uz nākamo kvalifikācijas klasi, gan skatot disciplinārlietas. Tiesnešiem ir pieejams pietiekami plašs materiālu klāsts, ko var pētīt, un ir labas iespējas izvērtēt, vai tiesneša kļūdas un neizpratne par problēmu ir vienreizēja rakstura vai arī sistemātiska, un pēdējā gadījumā jārīkojas bargi. Jāpievēršas arī ētikas pārkāpumiem, kas faktiski līdz šim netiek darīts. Tiesnešiem ir jābūt daudz prasīgākiem pret saviem kolēģiem, tas cels gan tiesu varas prestižu, gan nostiprinās tiesnešu autoritāti. Tiesnešu pašpārvaldes un atalgojuma reformas savienošana varētu kļūt par instrumentu, kas motivētu tiesnešus strādāt vēl atbildīgāk un kvalitatīvāk.


Tiesu vara un korupcija

Tiesu varas spožums un posts


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!