Cilvēktiesību robežas cietuma sienās 12

Runa nav tikai par Bazjaku. Runa ir par apstākļiem Latvijas cietumos, kas neatbilst mūsu pašu pieņemtajiem standartiem.

Iesaki citiem:
Lacis 255x203(1)
Foto:Koen

Cilvēktiesību kritiķi bieži mīl norādīt, ka šīs tiesības ir bezzobainas. Tās varbūt pastāv traku ideālistu iedomu pasaulē, un, jā, tās ir fiksētas arī dažādos starptautiski atzītos dokumentos. Taču, kā skaidro kritiķi, cilvēktiesību pārkāpumi pasaulē notiek katru dienu, un visbiežāk nevienu par to arī nesoda. Kādu reizi kāda valsts tiek publiski pakaunināta, tiek rakstīti dažādi ziņojumi, top ieteikumi valdībām un tamlīdzīgi. Tas arī viss. Vārdu sakot, cilvēktiesības ir tieši tādas tiesības, par kurām filozofs Džeremijs Bentams reiz rakstīja — “muļķības uz ķekatām”.


Šoks par kompensāciju

Nule kā Latvijas sabiedrība kārtējo reizi pārliecinājās, ka tā gluži nav. Par savu tiesību aizskārumu, izrādās, ir iespējams pat saņemt kompensāciju no valsts. Turklāt kompensāciju summas ir mērāmas tūkstošos latu. Par to it kā būtu jāpriecājas, vai ne? Tomēr nekā — šoreiz nekāda līksmošana nebija novērojama. Izrādās, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēmusi, ka teju 12 000 eiro liela kompensācija pienākas notiesātam izvarotājam Igoram Bazjakam. Par sliktiem apstākļiem mūsu cietumos.[1] Sabiedrība šokā — kā, vai tad tādiem noziedzniekiem vispār ir kaut kādas tiesības? Interneta komentāros, tāpat arī visnotaļ cienījamu žurnālistu replikās ir skaidri nojaušama doma — ar šo tiesas spriedumu kaut kas nav kārtībā. Par to tad arī ir šis raksts. Par to cilvēku tiesībām, kuriem daudzu skatījumā nekādu tiesību nemaz nevar būt.

Par kādām tiesībām šajā gadījumā ir runa? ECT skatījumā Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 3. un 13. pantu. 3. pants aizliedz spīdzināt cilvēku, kā arī cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. Savukārt 13. pants pieprasa valstīm garantēt efektīvu aizsardzību valsts institūcijās tādos gadījumos, ja ir pārkāptas ECK noteiktās tiesības. Būtībā kā svarīgāko un nopietnāko jāvērtē 3. panta pārkāpumu, jo bez šī pārkāpuma 13. pants nemaz netiktu piesaukts. Taču šeit ir arī vērts uz mirkli abstrahēties no konkrētās lietas un palūkoties uz spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās aizliegumu vispārīgā nozīmē.


Īpašās tiesības

Lai arī mēdz teikt, ka cilvēktiesības nevar dalīt svarīgākās un mazāk svarīgās[2], starptautiskie cilvēktiesību dokumenti skaidri demonstrē, ka juridiskā nozīmē tas tiek darīts. Parasti katram pantam šādos dokumentos ir divas daļas — vienā tiek aprakstītas attiecīgās tiesības, otrā norādīti kritēriji šo tiesību ierobežojumiem. Taču ne visiem pantiem ir šīs divas daļas, un tā tas ir arī gadījumā ar ECK 3. pantu. Spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās aizliegums tāpat kā, piemēram, verdzības aizliegums, ir absolūts. Valstis no šī aizlieguma nedrīkst atkāpties pat kara vai citu ārkārtas stāvokļu gadījumā, lai gan attiecībā uz citām tiesībām šādas atkāpes tiek pieļautas[3]. Šādas tiesības vienkārši tiek uzskatītas par fundamentālām un pilnīgi neaizskaramām. Uz tām neattiecas arī samērības princips, jo nav iespējams nodalīt tādu “samērīgu spīdzināšanu” vai “samērīgu cietsirdīgu apiešanos”.

Viens no lielākajiem strīdiem cilvēktiesību jomā ir par to, vai cilvēktiesībām jābūt pēc iespējas plašākām, vai arī gluži pretēji — jāvienojas par minimālu, taču visiem pieņemamu standartu. Viens no minimālā standarta piekritējiem Maikls Ignatjevs (Michael Ignatieff) raksta šādi: “Cilvēktiesību valoda [...] ir domāta tam, lai atgādinātu mums par tādiem pārkāpumiem, kurus nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, un par tādiem attaisnojumiem šiem pārkāpumiem, kurus nevar atbalstīt. Runājot par tiesībām, mēs varam saprast, kad diskusijas un kompromisi vairs nav iespējami.”[4] Viens no šādiem pārkāpumiem, kas atrodas aiz sarkanās līnijas, ir spīdzināšana un cietsirdīga vai pazemojoša apiešanās[5]. Tātad, pat ja mūsu attieksme pret cilvēktiesībām ir skeptiska, ECK 3. pantā kodificētais aizliegums nav apstrīdams — ja vien mēs nevēlamies apstrīdēt pašu cilvēktiesību būtību. Man ir tiesības nebūt pakļautam spīdzināšanai no jūsu puses nevis tāpēc, ka es esmu kaut kādā ziņā īpašs, bet gan tāpēc, ka šādas tiesības ir visiem[6].


Valsts īpašā atbildība

Šeit var jautāt — vai cietumnieku tiesības nedrīkst kaut kā īpaši ierobežot? Turklāt Bazjaka pastrādātais noziegums bija īpaši smags. Protams, cietumnieku brīvība tiek ierobežota, jo viņi atrodas ieslodzījumā, kas ir viņiem piespriestais sods. Taču tas nenozīmē, ka, ienākot cietumā, cilvēks automātiski zaudē visas savas tiesības. Starptautiskā pilsonisko un politisko tiesību pakta 10. pants skaidri norāda: “Visām personām, kam atņemta brīvība, ir tiesības uz humānu apiešanos un cilvēka personībai piemītošās pašcieņas respektēšanu.” ANO Cilvēktiesību komiteja, kas uzrauga šī pakta ievērošanu, ir skaidrojusi, ka cietumnieku tiesības drīkst pakļaut tikai tādiem ierobežojumiem, kuri ir neizbēgami slēgtās telpās. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēki ieslodzījumā ir pilnībā atkarīgi no valsts. Tāpēc komiteja ir īpaši atgādinājusi par spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās aizliegumu attiecībā uz ieslodzītajiem[7].


Žurnālistu divkosība

Īpaša loma tādu ECT lēmumu kā Bazjaks pret Latviju atspoguļošanā ir nevis juristiem, bet gan žurnālistiem. Tieši viņiem ir pienākums vienkāršā, saprotamā valodā izskaidrot cilvēkiem tiesas lēmumu būtību. Jāatzīst, mani ļoti nepatīkami pārsteidz tas izteikti emocionālais tonis un paviršais skatījums, ar kādu par šo ECT lēmumu tiek rakstīts Latvijas medijos. Pat tādi izglītoti, talantīgi un pieredzējuši žurnālisti kā Sanita Jemberga nespēj atturēties no Delfi komentētāju cienīgiem izteikumiem publiskajā telpā: “Piedodiet, cilvēktiesību aizstāvji, bet 12TK eiro, ko šodien 15gad meitenes izvarotājam par sliktu LV cietumu stāvokli iedeva ECT, ir sviests ”; “1) Cietums nav kūrorts! 2) Nevajadzēja izvarot, nebūtu jāsēž. Neesmu pret cilvēktiesībām, bet esmu par samērību.”; “Turklāt nonākšana cietumā, zinot, ka tur nav viesnīca un puisiets nav gluži nozadzis puķīti, ir paša izvēle. Kas ir jākompensē?”[8]. Šādi izteikumi demonstrē vispārēju tendenci — sabiedrībai īpaši nepatīkamajiem likumpārkāpējiem tiek atņemta viņu cilvēcība. Būtībā viņi tiek padarīti par homo sacer. Tā antīkās Romas likumos dēvēja cilvēkus, kuri tika uzskatīti par absolūti bezvērtīgiem un kurus varēja nesodīti nogalināt. Šāds skatījums, protams, nav savienojams ar tiesisku valsti. Tāpēc dīvaina šķiet žurnālistu vaimanāšana par nepamatotu varmākas aizstāvēšanu šajā gadījumā, kamēr žurnālistiem labvēlīgos ECT lēmumus mediji vienotā korī apsveic. Tiesiska valsts galu galā nav nekāds kliņģeris, no kura var izlasīt garšīgās rozīnes. Žurnālistiem pienāktos ievērot konsekvenci un skaidrot ECT lēmumus sabiedrībai pēc būtības, nevis pakļauties mirkļa emociju uzplūdiem.


Nozieguma upuris kā ierocis

Ļoti dīvaina ir arī žurnālistu tendence šajā gadījumā kritizēt ECT lēmumu, kā argumentu izmantojot izvarošanas upuri. Piemēram, Imanta Vīksnas rakstā Neatkarīgajā Rīta Avīzē[9] jau virsraksts signalizē par to, kas gaidāms tālāk: “Latvija lūgs piedošanu nepilngadīgas meitenes izvarotājam”. Lasītājs tiek informēts, ka “ECT, protams, nav vērtējusi, kas viņš ir par cilvēku un ko viņš ir nodarījis meitenei” (raksta autors šeit apzināti maldina cilvēkus, jo tiesas lēmumā ir skaidri aprakstīts Bazjaka noziegums un par to Latvijā piespriestais sods, taču šie fakti paši par sevi nekādi nevarēja ietekmēt lēmumu, tie vienkārši nebija relevanti šajā gadījumā) un “viņam par labu piespriestā kompensācija ir divreiz lielāka, nekā viņš bija spiests maksāt meitenei, kurai sagrāva dzīvi” (interesanti, vai tad, ja kompensācija būtu divreiz mazāka, raksta autors ar to būtu mierā?). Šajā un citos rakstos izvarotā meitene tiek izmantota kā parocīgs sitamais, ar kuru uzbrukt cilvēktiesību institūcijām. Es ļoti šaubos, vai šī meitene ir devusi savu piekrišanu šādai viņas personīgās traģēdijas izmantošanai publiskajā telpā. Un žurnālisti diez vai ir padomājuši, ka viņu argumentācija ir pielīdzināma atkārtotam verbālam upura izvarošanas rituālam avīžu lapās un interneta portālos.

Turklāt salīdzināt Bazjaka pastrādāto noziegumu ar pārkāpumu pret viņa aizskartajām cilvēktiesībām ir nekorekti arī cita iemesla dēļ. Cilvēktiesības ir domātas, lai aizsargātu cilvēku pret pārkāpumiem no valsts puses[10]. Izvarošana, kas ir briesmīgs, necilvēcīgs noziegums, ir viena indivīda pastrādāts likumpārkāpums. Bazjakam par viņa nodarījumu saskaņā ar Latvijas likumdošanu tika piespriesti 10 gadi cietumā un prāvs naudas sods. Šo sodu ECT nemaz nav apstrīdējusi. Savukārt Latvijas valsts nav pildījusi savus pienākumus saskaņā ar ratificēto ECK. Un te nu runa nav tikai par Bazjaku. Runa ir par apstākļiem Latvijas cietumos, kas neatbilst mūsu pašu pieņemtajiem standartiem. Tiesa savā lēmumā atsaucas uz atkārtotiem Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas ziņojumiem un rekomendācijām Latvijai, un diemžēl jāsecina, ka mūsu valsts atsaucība nav bijusi īpaši liela. Tāpēc arī nākas maksāt kompensāciju cilvēkam. Jā, tā ir mūsu, nodokļu maksātāju nauda. Tāpēc daļa atbildības gulstas arī uz mums — mēs neesam pārliecinājuši valdību, ka situācija Latvijas cietumos ir jāuzlabo.


Atbildība pieprasa rīcību

Kā pēdējais arguments mūsu labā potenciāli varētu tikt minētas ekonomiskās grūtības. Tas ir tiesa, cilvēktiesību garantijas valstij prasa līdzekļus, un tā savā ziņā ir sacensība starp dažādām tiesībām[11]. Taču jau iepriekš citētajā ANO Cilvēktiesību komitejas komentārā ir norādīts, ka cietumnieku cilvēktiesības nedrīkst ierobežot, pamatojot to ar līdzekļu trūkumu.

Patiesībā mums būtu jāpriecājas, ka Latvija ir ratificējusi ECK un ir pakļauta ECT jurisdikcijai. Šī ir visattīstītākā no reģionālajām cilvēktiesību sistēmām[12]. Un jebkurš no mums, ja Latvijas valsts pārkāpj kādu no konvencijas tiesībām un nacionālajā līmenī to nav iespējams atrisināt, var vērsties ECT. Protams, ideālā variantā ar cilvēktiesību pārkāpumiem būtu jātiek galā Latvijas tiesām. ECT ir un paliek kā drošības ventilis gadījumiem, kad tā nenotiek. Gan mūsu valsts, gan visu pilsoņu pienākums ir pēc iespējas samazināt šādu gadījumu skaitu. Viens no veidiem, kā to darīt, būtu uzlabot situāciju Latvijas cietumos.



____________________________

[1] http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2010/oktobris/19-10-ect/

[2] Vīnes deklarācijā norādīts: “Visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas.” Tomēr šo tekstu nebūtu pareizi uztvert kā deskripciju. Tas ir drīzāk normatīvs apgalvojums, kurš norāda, kā lietām vajadzētu būt. Reālā dzīve uzliek zināmus ierobežojumus šādam ideālismam.

[3] ECK 15. nosaka: “1. Kara vai kāda cita izņēmuma stāvokļa gadījumā, kas apdraud valsts dzīvi, jebkura Augstā Līgumslēdzēja Puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no saistībām, ko tā uzņēmusies šīs Konvencijas ietvaros, tai apjomā, ko neizbēgami prasa situācijas izņēmuma raksturs, ar noteikumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās saistībām, ko nosaka starptautiskās tiesības. 2. Šī nosacījuma ietvaros nedrīkst būt atkāpju no Konvencijas 2. panta nosacījumiem, izņemot attiecībā uz nāves gadījumiem likumīgas kara darbības rezultātā, vai 3., 4. (1. punkta) un 7. panta nosacījumiem..” Arī Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām neparedz nekādus izņēmumus šī pakta 7. pantā noteiktajam spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās aizliegumam.

[4] Michael Ignatieff, Human Rights as Politics and Idolatry, Princeton and Oxford, Princeton University Press, 2001, 22. lpp.

[5] Šāds aizliegums ir iekļauts arī Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Tāpat šim aizliegumam veltīta īpaša konvencija – Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem.

[6] John Skorupski, Human Rights (ed. Samantha Besson & John Tasioulas, “The Philosophy of International Law”), Oxford, Oxford University Press, 368. lpp.

[7] ANO Cilvēktiesību komitejas vispārējais komentārs (General Comment) nr. 21.

[8] Citāti no Sanitas Jembergas twitter konta, pirmais no tiem tika publicēts arī portālā www.ir.lv.

[9] “Latvija lūgs piedošanu nepilngadīgas meitenes izvarotājam”, Neatkarīgā Rīta Avīze. http://zinas.nra.lv/latvija/33723-latvija-lugs-piedosanu-nepilngadigas-meitenes-izvarotajam.htm

[10] Peter Malanczuk, Akehurst's Modern Introduction to International Law, London and New York, Routledge, 209. lpp.

[11] James Griffin, Human Rights and the Autonomy of International Law (ed. Samantha Besson & John Tasioulas, “The Philosophy of International Law”), Oxford, Oxford University Press, lpp. 354

[12] Henry J. Steiner & Philip Alston, International Human Rights in Context, New York, Oxford University Press, lpp. 786.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomberz - Ahmedam 16.12.2010 23:33
Ļoti jauki aprakstīji galvas ciršanu.

Apstāsti ka tu man tikai vienu lietu - kurš cirtīs galvu, ja meitenei radu nav un pati viņa to negrib darīt (vai varbūt viņa noslepkavota)? Valsts apmaksātu bendi lūdzu nepiedāvāt, neuzskatu, ka valstij ir tiesības viņam pavēlēt nogalināt, jo Dieva baušļos rakstīts Tev nebūs nokaut.

Ja tiek atklāts, ka tiesa kļūdījusies (un tas notiek ik pa laikam par spīti visiem neapgāžamajiem pierādījumiem, kaut kad ne pārāk sen Vācijā gandrīz notiesāja cilvēku par zādzību, kuru bija veicis viņa dvīnis. Tikai pašās beigās palaida vaļā. Principā bija 100% DNS pierādījumi, ka viens no viņiem vainīgs, bet kurš - pateikt nav iespējams) un notiesāts nepareizais, viņa radinieki acīmredzot iegūst tiesības nocirst galvu a) policistam b) tiesnesim c) bendei d) izvarotajai meitenei?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 22.11.2010 00:43
lai valstis patvaļīgi nepārkāptu savu iedzīvotāju tiesības, pamatojot to ar suverenitāti, iekšējām darīšanām.
========
Tas ir pieskata, lai atbilstu pašas likumiem. Bet ja likumi ir paši par sevi netaisnīgi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 22.11.2010 00:39
Un Tavuprāt arī tajos gadījumos, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa lemj par labu musulmaņiem, tā ir "bankrotējusi sistēma"?
==========
Tā ir bankrotējusi sistēma pati par sevi. Lai kam par labu spriestu. Un tā ir tikai spēle ar cenšanos kaut ko iegūt (piemēram, taisnīgumu). Tā ir absurda un netaisnīga savā sistēmā. Kā gan var runāt par taisnīgumu advokātu sacensībās? Un kurš gan sacenšas? Īstenībā sacenšas ārpustiesas nopelnīt lielāko piķi, lai varētu atļauties labāko (dārgāko) advokātu, lai panāktu sev taisnīgu vai izdevīgu spriedumu.
Taisnīgums nevar būt spēle un naudas un formalitāšu jautājums. Bet tā kā tas tā ir, tad tā ir tikai spēle. Un kā ir ar šo spēli, kurā nemaz nevar uzvarēt, jo noziedzniekam nemaz nav paredzēts īsts zaudējums?

Jā, un
8) Daudzas sievietes neiesniedz sūdzību, jo redz, ka nekādu īstu sodu nemaz noziedzniekam nevar piespriest. Zūd motivācija iziet psiholoģiski smago apsūdzības procesu. Un tas tikai palīdz vairāk noziedzniekiem staigāt pa ielām un apdraudēt sabiedrību.
Pētījumi ir dažādi, bet viens ASV pētījums rādīja, ka FIB eksperti lēš, ka tikai kādi 17% no izvarošanas upuriem vēršas policijā. Vēl nedaudzos gadījumos no šiem uzrāda apsūdzību, un tikai daļa no tiem notiesā. Beigās laikam bija kāda 1:150 proporcija, ka par izvarošanu sodīs. Un arī tad ar 2-7 gadiem. Izklausās pēc nesodāmības. Vai kauns nemetas par šo neģēlīgo sistēmu?
Al hamdu lillāh (visi slavinājumi Dievam), esmu no savas galvas dabūjis laukā tās ideoloģijas, kuras valda rietumos, bet savā būtībā ir defektīvas un netaisnas. Vai nav tā, ka daudzos jautājumos "intelektuāļi" ir sava laika ideju upuri? Seko atražotajām idejām, kuras ir atklausījušies cauri visai augstākās izglītības sistēmai, un tālāk skalo savas smadzenes kļūdainajos šablonos, kurus atražo šo attiecīgā laika ideju meinstrīma atražotāji.
Lai kāda arī nebūtu vīzdegunība par savu elitismu, tik un tā šie intelektuāļi ir tādi paši ļautiņi kā citi, tāpat ar saviem aizspriedumiem, kultūras bagāžu, iegribām un mūzikas pasūtītājiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - Didzim 22.11.2010 00:21
Kā Tavuprāt šo cilvēku vajadzēja sodīt?
=========
Ja ir neapgāžami pierādījumi, tad nocērt galvu. Ja upuris vai upura pārstāvis (no ģimenes vai kā citādi) vēlas to izdarīt, tad viņam tiek dota tāda iespēja.
1) Vienkārši,

2) lēti - pietiks ar vienu 50Ls vērtu zobenu LR uz gadiem 50. Tāpat upurim un pārējai sabiedrībai nav jāmaksā nodokļi uzturot savus ienaidniekus. Nav jābūvē cietumi, nav jātiesājas eiropas cilvēktiesību tiesās ar chutzpām, kuriem redziet kamera bija par aukstu un matrasis par netīru. Un nav jāmaksā kompensācijas.

3) preventīvi - vismaz pret recidīvu - 100%, cik nu ir iespējams iebaidīt preventīvi novēršot, šāds sods nav joks. Ir noziedznieki, kuri izdara noziegumus, jo vēlas (vai nav pretī) atgriezties cietumā. Šāds sods atturētu no šādiem gadījumiem, kad noziedzniekam vienalga kādu noziegumu pastrādāt, jo cietums mājas, bet ārpasaule - skarba dzīve, kurā neiederies. Tāpat noziedznieku izravēšana no sabiedrības ļauj kavē izplatīties noziedznieku subkultūras un dzīvesveida.

4) taisnīgs - dod sodu noziedzniekam. Kā gan jūtas sieviete, kuras izvarotājs pēc dažiem gadiem turpat autobusā viņai uzņirdz?

5) palīdz pārvarēt psiholoģisko traumu - zina, ka to izvarotāju vairs nesatiks uz ielas un nekur citur. Tāpat var upuris vai ģimenes vīrieši pārvarēt vai samazināt dažādas izjūtas (piemēram, vainu) paši izpildot nāvessodu pārinodarītājam.

6) tiesisks - tas pats kas taisnīgs, bet ar niansi, ka, piemēram, viens izvarotājs atsēž 2 gadus, cits 5, cits 7. Nav spēlēšanās ar sodiem un tiesnešu lēmumiem. Kakls visiem ir viens un rezultāts ir vienkāršs un bez spēlēšanās ar likumiem, kā dažkārt sanāk.

7) var izpildīt publiski. Tas palīdz gūt cilvēkiem spilgtus iespaidus par to, ko nozīmē sods un radīt dažkārt ļoti spēcīgu iespaidu, kurš pat fiziski attur no nozieguma. Ieslodzīšana cietumos ir neredzams sods, kurš vairumam iedzīvotāju ir abstrakts jēdziens. Galvas nociršana ir pietiekami šokējošs un preventīvi iespaidojošs uz daudziem, jo īpaši sabiedrībā, kurā nav redzējuši pat dzīvnieku kaušanu.

Hmm, varbūt vēl kaut kas? Tas, ka šāds sods ir "barbarisms" un tamlīdzīgi literāri eifēmismi ir aizspriedums. Nekrietnums ir tieši šī šokējoši nekrietnā un netaisnīgā tiesu sistēma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis Melbiksis - Ahmedam 21.11.2010 14:42
Lielākā daļa cilvēku ir sašutuši par to, ka kompensāciju maksā izvarotājam. Par to nav nekādu šaubu.

Savukārt Tev man ir jautājums, ja jau Tev ir citāds skatījums. Kā Tavuprāt šo cilvēku vajadzēja sodīt?

Piekrītu, tiesu sistēmu var un vajag kritizēt, taču nihilisms (tas viss ir slikti un nekam neder) ne pie kā laba nenovedīs. Un Tavuprāt arī tajos gadījumos, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa lemj par labu musulmaņiem, tā ir "bankrotējusi sistēma"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis Melbiksis - Aleksim 21.11.2010 14:22
Piekrītu, ka ar tiesas (Strasbūras vai citas) lēmumu nevar aizstāt ne solidaritāti, ne tuvākmīlestību. Taču tāda arī nav tās funkcija. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir domāta kā garants tam, lai valstis patvaļīgi nepārkāptu savu iedzīvotāju tiesības, pamatojot to ar suverenitāti, iekšējām darīšanām.

Ideālā variantā Eiropas Cilvēktiesību tiesai nebūtu jāsaņem neviena sūdzība, jo ar pārkāpumiem būtu jātiek galā nacionālajā līmenī. Protams, tā tas nekad nebūs. Taču pārkāpumu var būt mazāk un uz tiem reaģēt var ātrāk un efektīvāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - Aleksim 17.11.2010 00:09
"Lai KATRS IZVAROTĀJS varētu justies droši un komfortabli Latvijas cietumos"
"ka arī mēs atbilstam "franču apgaismības" idejām"
==========
Runājot par "apgaismību":

Allah is the Wali (Protector or Guardian) of those who believe. He brings them out from darkness into light. But as for those who disbelieve, their Auliya (supporters and helpers) are Taghut [false deities, ideas and false leaders, whom they obey], they bring them out from light into darkness. Those are the dwellers of the Fire, and they will abide therein forever.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Ulvis 16.11.2010 16:34
>>> Svarīgi šeit ir tikai un vienīgi tas, kādas cilvēktiesību normas tiek/netiek ievērotas cietumā. ... Var patikt, vai nē, fakts ir, ka saskaņā ar jebkurām cilvēktiesību normām, brīvības ierobežojums ir vienīgais, kurš drīkst eksistēt. Jā, pilnīgi pieļauju, ka ir cilvēki, kuri dzīvo sliktāk par ieslodzītajiem, bet svarīgi ir tas, ka viņi tai pat laikā ir valsts aprūpē.
=======
Šeit Jūs izklāstījāt priekšstatu par valsti, kurai esot jāgarantē visādi labumi (tāpat kā elektrības štepselim jādod strāva). Tā, diemžēl, ir izplatīta pārliecība - it īpaši Rietumeiropā: cietumnieki uzskata, ka viņiem pienākas cilvēktiesības; sociālo pabalstu saņēmēji uzskata, ka ir pašsaprotami, ka viņiem maksā sociālos pabalstus; vecāki uzskata, ka viņu bērniem (arī izlutinātiem vai huligāniem) pašsaprotami pienākas labas skolas, kurās strādā kvalificēti un ieinteresēti pedagogi, utml. Un ja kādu no šiem labumiem objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar nodrošināt, tad sākas patētiskas protesta demonstrācijas (Nost ar nabadzību! utt. - tādi plakāti Francijā, Beļģijā un Grieķijā ir redzēti.)

Tikai neviens šos valsts labumu jautājumus neskatās plašākā kontekstā - KURŠ un KĀPĒC šādas garantijas nodrošinās? Valsts NAV elektrības štepselis - visus valsts servisus un arī cilvēktiesības nodrošina konkrētu cilvēku apzinīgs darbs. Man ir prieks par I.Bazjaku, kurš šoreiz dabūja šādu pieklājīgu kompensāciju -- bet viena bezdelīga pavasari neatnes. Ja nu pats I.Bazjaks, nav ar savu līdzšinējo darbību veicinājis plaukstošas pilsoniskas sabiedrības un sociālā kapitāla veidošanos - tad tas jādara citiem. Un skaidri jāsaprot, kādi pienākumi katram no mums būs jāuzņemas.

Lai KATRS IZVAROTĀJS varētu justies droši un komfortabli Latvijas cietumos (vai vismaz sekmīgi iztiesāt savu tiesību pārkāpumus) - ir vajadzīga pavisam cita līmeņa Latvijas sabiedrība. Tāda, kurā vairums cilvēku ir apzinīgi un likumpaklausīgi, kārtīgi maksā nodokļus, par kuriem tiek uzturēti cietumi; visbeidzot - ir vajadzīgi arī pašaizliedzīgi penitenciāro iestāžu darbinieki, kuri gatavi riskēt ar savu karjeru - liecinot tiesās par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Norvēģijā, Somijā un Dānijā, ļoti iespējams, šie priekšnoteikumi ir spēkā. Bet Latvijā (vismaz tipiskās situācijās) šie priekšnoteikumi nav spēkā - tādēļ ieslodzītie parasti te nejutīsies labi, viņu tiesības tika pārkāptas un tiks pārkāptas, un 99% gadījumu šīs lietas nevarēs iztiesāt.

Man gribētos sadzirdēt vismaz ieskicētas pārdomas par to, kā uzlabot sabiedrības solidaritāti (uzticēšanos valstij, tiesiskuma apziņu, utml.) - nevis tikai pliku apgalvojumu: Cietumniekiem pienākas, DAVAI - nodrošiniet! Civilizācijas sasniegumi (t.sk. cilvēktiesības) ir valstij/sabiedrībai kopumā kaut kā jānopelna; nepietiek vienkārši pavicināt kādu starptautiski saskaņotu dokumentu un pateikt, ka tam tā jābūt un viss. Rīkoties pretēji - tā ir tāda pati intelektuāla poza kā 18.gs. Krievijas muižniekam sajūsmināties par franču apgaismības ideāliem, bet vienlaikus savus zemniekus pērt vai paspēlēt kārtīs.

Baidos, ka arī Didzis Melbiksis aicina uz intelektuālu pozu - štrunts par noziegumu profilaksi, par cilvēktiesību normu atbilstību Latvijas realitātei, par mūsu ekonomikas kapacitāti - galvenais, lai Eirosavienības priekšniecībai un ECT tiesai nebūtu pret mums pretenziju, lai skaitītos, ka arī mēs atbilstam "franču apgaismības" idejām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ulvis 16.11.2010 14:16
Svarīgi šeit ir tikai un vienīgi tas, kādas cilvēktiesību normas tiek/netiek ievērotas cietumā. Kā Didzis precīzi minēja - tas nav relevanti. Bet varbūt tieši šāds precedents var likt mums sakārtot ieslodzījuma vietu sistēmu. Var patikt, vai nē, fakts ir, ka saskaņā ar jebkurām cilvēktiesību normām, brīvības ierobežojums ir vienīgais, kurš drīkst eksistēt. Jā, pilnīgi pieļauju, ka ir cilvēki, kuri dzīvo sliktāk par ieslodzītajiem, bet svarīgi ir tas, ka viņi tai pat laikā ir valsts aprūpē. Šis nav tas gadsimts, kad cerēt uz poētisku taisnību. Nu nevarēsim mēs nosist kāpņutelpā izvarotāju, mest izkārnījums homoseksuāļu praida laikā un tai pat laikā saņemt Eiropas savienības subsīdijas saviem ceļiem un kultūras namiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.11.2010 11:01
Didzis Melbiksis nav sapratis to, ka sašutums ir par to, ka kompensācija pienākas izvarotājam, kuru tāpat nav nopietni sodījuši. Izvarotāju nesoda, bet viņš vēl saņem labu algu par to, ka redz sēdējis aukstā kamerā. Citi ārā ziemā gaterī strādā un saņem mazāk.

Tiesu sistēma Rietumos ir tik ačgārna un netaisna un tikai pašaklums liedz atzīt, ka tā ir pilnībā bankrotējusi sistēma, kurā nav taisnības, kura nav funkcionāla, jo nav ne sodoša, ne preventīva, un kurā labāk negriezties un kurā prāvas nereti izmaksā vairāk kā parasts cilvēks nopelna savā dzīvē. Tas skaidri parāda, ka šī tiesu sistēma ir elites izveidota priekš elites vajadzībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 16.11.2010 10:25
Ja mēs šitā padomājam, tad 70% Latvijas ir cietums, kur netiek ievērotas cilvēktiesības, tapēc ieslodzītie mūk, pārējie kārto attiecības "pie galda", bet vēl citi vienkārši neraksta iesniegumus tiesai, jo zina, ka nav līdzekļu tiesvedībai.
Par Bazjaku- , kas zina tikai savas tiesības, tas nav cilvēks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 15.11.2010 23:06
>>> Savukārt Latvijas valsts nav pildījusi savus pienākumus saskaņā ar ratificēto ECK. Un te nu runa nav tikai par Bazjaku. Runa ir par apstākļiem Latvijas cietumos, kas neatbilst mūsu pašu pieņemtajiem standartiem.
=====
Manuprāt, tiesības var pastāvēt tikai tiktāl, cik cilvēki ir gatavi uzņemties pienākumus. Ja nu pats I.Bazjaks, cietuma darbinieki, Tieslietu ministrijas ierēdņi un citas iesaistītās personas neizrāda tuvākmīlestību, neuzskata otra cilvēka intereses par tikpat svarīgām kā paši savējās - tad cilvēktiesību deklarācijās var ierakstīt visādas skaistas normas, un tomēr nekāds ilgstošs labums no tā neradīsies; tās visu laiku tiks pārkāptas.

Vienā atsevišķā gadījumā var valsts iestādes piespiest izmaksāt kompensāciju, bet nekas neliecina par to, ka sistēma (kā ar cilvēkiem apietas ieslodzījuma vietās, utml.) ar to taps uzlabota. Senāk varēja atsaukties uz Dieva baušļiem - bet mūsdienu sabiedrībā daudzi cilvēki reliģiju ne visai ciena - arī saprotamu iemeslu dēļ. Bet ja es Dievam neticu un otru cilvēku necienu, tad varbūt mani var piespiest ievērot cilvēktiesību normu burtu, bet ne garu.

Un te nu mēs nonākam pie paša I.Bazjaka. Vai viņš ar savu rīcību ir veicinājis uzticēšanos sabiedrībā? Ja nē - tad, kurš to darīs viņa vietā: kurš panāks, lai visi situācijā iesaistītie varētu atkal uzskatīt I.Bazjaku par labu/normālu/vēlamu sabiedrības locekli, kura intereses būtu SVARĪGI ņemt vērā - nevis ķeksīša dēļ, bet pēc būtības? Nav pat runa par to, ka kāds konkrēts cilvēks būtu pelnījis necilvēcīgu apiešanos vai būtu mazāk vērtīgs kā cilvēks --- bet gan - kur, no kādiem cilvēkiem smelties un sagaidīt tuvākmīlestību tādā sabiedrībā, kurā šīs tuvākmīlestības ļoti pietrūkst. Uz ko vispār drīkstam cerēt, ja mums līdzās nemīlēti jūtas gan mazi bērni, gan slimnieki, gan darba ņēmēji, gan birokrātu nomocīti uzņēmēji, gan tie, kuri varētu liecināt par cilvēktiesību pārkāpumiem?

Vai neizskatās pēc cīņas ar vējdzirnavām? Vai ar Strasbūras ECT legālistisko funktieri var aizstāt solidaritātes jūtas pret līdzcilvēkiem, kas būtu cilvēktiesību dabiskais pamats? Vai arī cilvēktiesības mēs uzskatām par tādu kā punktētu šlipsi, kura jāuzsien kopā ar baltu krādziņu, lai mēs no ārpuses izskatītos pēc civilizētiem, nevis pēc vakardienas mežoņiem?

Saistītie raksti

Spriedums coe.int

Citi autora darbi