Cilvēktiesības un integrācija: jaunie laiki, vecās problēmas 8

Vislielāko pārsteigumu sagādāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās darba plāns, kur atrodamas galvenokārt vispārīgas frāzes. Atliek cerēt, ka tikai sarežģīto politisko apstākļu dēļ Muižnieka kungs nevar iekļaut plānā svarīgas iniciatīvas, kuru proponents pats ilgus gadus bija NVO vadītāja lomā.

Iesaki citiem:
Trukstlietas 255x203
Foto:Romāns

Ministru kabineta pieņemtajā 2003. gada Rīcības plānā un vidējā termiņa darbības prioritātēs minētas arī cilvēktiesību un sabiedrības integrācijas problēmas. Atšķirībā no iepriekšējām valdībām, jaunā nebaidās atzīt dažu problēmu pastāvēšanu. Piemēram, nepieciešamību nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām personām vai reglamentēt, kādos gadījumos var atteikties no obligātā militārā dienesta, turpmāk, paredzot arī iespēju, pāriet uz bruņoto spēku komplektāciju no profesionāļiem.

Plānā liela uzmanība pievērsta Tieslietu ministrijas atbildības sfērai. Kā vidējā termiņa darbības prioritātes valdība atzīmē tiesu darbības uzlabošanu, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un nodrošinātu tiesu darbības caurskatāmību. Tāpat tiek paredzēts palielināt kriminālsodu izpildes sistēmas efektivitāti, nodrošinot cilvēktiesību normu ievērošanu, kā arī veicinot notiesāto sociālo rehabilitāciju. Arī 2003. gadā ir nepieciešams izpildīt veselu virkni uzdevumu šajās jomās, tajā skaitā pieņemt jauno Kriminālprocesa likumu un izveidot valsts probācijas dienestu. Ir skaidrs, ka pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma Laventa lietā valdība pievērsīs daudz lielāku uzmanību tiesu varas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai. Jāatzīmē gan, ka par prioritāti, diemžēl, nav kļuvusi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās jau 2003. gadā, kaut arī jāatzīst, ka liela daļa atbildības šajā sakarā gulstas uz iepriekšējo Ministru kabinetu.

Rīcības plānā vairāk uzmanības tiek pievērsts invalīdu un bērnu tiesību aizsardzībai. Finanšu ministrija paredz izstrādāt sen gaidīto likumprojektu "Par valsts pārvaldes iestāžu darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu". Toties jāatzīmē, ka cilvēktiesību un integrācijas problemātika tiek atspoguļota galvenokārt 2003. gadā izpildāmo uzdevumu veidā, nesaistot to ar vidējā termiņa prioritātēm. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija rīcības plānā uzsver, ka mazākumtautību vidējās izglītības reforma veicama saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu – respektīvi, apmācība nenotiek “tikai” latviešu valodā pēc 2004. gada 1. septembra, ko arī var uzskatīt par jaunu pieeju. Tajā pašā laikā mazākumtautību izglītības jautājums nav atzīmēts kā prioritārs, kaut arī tas kopā ar skolotāju algas jautājumu atzīstams par pašu problemātiskāko izglītības sfērā. Iekšlietu ministrija plāno organizēt starptautiskās mācības "Bēglis-2003", tomēr imigrācijas un it īpaši bēgļu jautājumu risināšana prioritāšu vidū nav atrodama. Tas, manuprāt, nav pareizi, domājot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tieslietu ministrija nesaista rīcības plānā deklarēto maznodrošināto personu naturalizācijas iespēju paplašināšanu ar naturalizācijas procesa veicināšanu kā valdības prioritāti.

Manuprāt, ir vairākas lietas, kuru trūkst rīcības plānā. Piemēram, Ārlietu ministrijai šī gada laikā būtu jānoskaidro visi aspekti, kas saistīti ar Latvijas iedzīvotāju brīvo kustību Eiropas Savienībā, domājot arī par tādiem unikāliem tiesību subjektiem kā nepilsoņi. Valdības vidējā termiņa prioritātēm arī būtu vairāk jāatspoguļo cilvēktiesību problēmas. Uzskatu, ka Labklājības ministrijai būtu jāpadomā par dzimumu līdztiesību un dažāda veida diskriminācijas novēršanu. Veselības ministrijas kompetences sfērā par prioritāti būtu jākļūst pacientu tiesību aizsardzībai. Tieslietu ministrija arī varētu paplašināt savu prioritāšu loku, iekļaujot tajā arī cilvēktiesību efektīvākas aizsardzības nodrošināšanu, piemēram, paplašinot Valsts cilvēktiesību biroja pilnvaras vai nodibinot ombuda biroju Latvijā.

Vislielāko pārsteigumu man sagādāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās darba plāns. Atšķirībā no citām ministrijām, te pat rīcības plānā atrodamas galvenokārt vispārīgas frāzes – “dialoga mehānisma izveide ar mazākumtautībām un dialoga nodrošināšana”, “sabiedrības integrācijas politikas plānošanas un īstenošanas nodrošināšana” utml. No konkrētiem uzdevumiem tiek minēta tikai Nacionālā rīcības plāna pret rasismu un neiecietību izstrādāšana. Nav ne vārda par Sabiedrības integrācijas programmas atjaunošanu, Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācija nav pieminēta, par jaunā Mazākumtautību likuma izstrādāšanu pat nerunājot. Mazākumtautību kultūras biedrību finansēšanas mehānisma pārskatīšana netiek apspriesta, Eiropas Savienības Rasu vienlīdzības direktīvas pārņemšanas gaita paliek neskaidra. Par visām šīm lietām ministrs likās norūpējies uzreiz pēc apstiprināšanas amatā. Atliek cerēt, ka tikai sarežģīto politisko apstākļu dēļ Muižnieka kungs nevar iekļaut šīs iniciatīvas valdības Rīcības plānā. Esmu pārliecināts, ka viņš nav aizmirsis ilgos gadus NVO vadītāja lomā, kad pats arī bija šo ideju proponents. Pretējā gadījumā viņa darbība ministra amatā liktu vilties cilvēktiesību aizstāvjiem, kas cerēja, ka ar Nila Muižnieka iecelšanu “jaunie laiki” patiešām ir klāt, vismaz cilvēktiesību aizsardzības jomā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Redzijs 20.08.2003 14:35
Paskat tik, uzrakstīja Dimitrovs rakstiņu un tagad jau strādā Muižnieka birojā, ātri gan tās lietas notiek. Man no raksta īpaši interesanta likās pēdējā frāze: "viņa darbība ministra amatā liktu vilties cilvēktiesību aizstāvjiem, kas cerēja, ka ar Nila Muižnieka iecelšanu “jaunie laiki” patiešām ir klāt, vismaz cilvēktiesību aizsardzības jomā." Zinām jau kas aiz tiem "cilvēktiesību aizstāvjiem stāv: Ždanoka, Cilevičs, Buzajevs. Viņu iegribas nu gan valdībā neviens netaisās apmierināt un, ja tas tiks darīts Muižniekam būs jāiet prom ar visu Dimitrovu un pārējiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 30.06.2003 19:36
par septīto atmodu biedri!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Irēna 26.06.2003 23:46
Par uzvaru, Latvi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Irēna 26.06.2003 23:46
JAA, VISAADIEM VAŅKĀM TE TEKSTUS PUBLICEE, BET ,KAD KĀRTĪGS LATVIEŠU NACIONĀLISTS ATSŪTA RAKSTU, KURĀ PASVĪTROTS, KA INTEGRĀCIJA IR NOZIEGUMS, JO OKUPAACIJAS SEKAS NEINTEGREE, BET NOVEERŠ, TAD NEPUBLICEE.

PAR PIEKTO ATMODU!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntars 11.06.2003 11:01
Latvim pilnīga taisnība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 06.06.2003 12:33
Latvijas nepilsoņi gan nav nekāda "unikāla parādība". Krievija mēdz gausties par Latvijas nepilsoņu sūro likteni, taču nemēdz atzīt, ka pati ir vainīga pie šīs problēmas, vispirms iesūtīdama savus pilsoņus iekarotās zemes kolonizēšanai, bet tad atsacīdamās atzīt savus pilsoņus par saviem pilsoņiem.

Ir pēdējais laiks saprast, ka visi šie "nepilsoņi" nav nekādi nepilsoņi, bet gan bijušās PSRS pilsoņi, kuri kļuvuši par Krievijas pilsoņiem Krievijas Federācijai pārņemot izirušās PSRS starptautiskās saistības 1991. gada nogalē. Tikai atzīstot šo aksiomu ir iespējams normāls, visiem pieejams problēmas risinājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kanna 05.06.2003 15:27
Aleksejs Sergejevičs, ļoti patikaami redzeet juus sseit ar taadu rakstu. Apsveicu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

i.mednis 04.06.2003 12:50
malacis jaunais cilveeks. traapiija desmitniekaa. vecaas probleemas, bet arii laiki nav jaunie.probleemas tiek risinaatas pa vecam. labaak teikt - nerisinaatas. paradoksaali bet cieniijamais nils muzhnieks buudams ne valsts iereednis izteica tieshi taas pashas domas kaa raksta autors. taatad valsts viiram nav iespeejas iistenot savas idejas. jaareekinaas ar valdiibas deklaraaciju utt. bet tomer labaakas kandidatuuras uz sho amatu shodien nav. ja tikai dimitrovs vareetu kaut ko panaakt. bet labaak ja vinjsh buutu muusu prezidents (zhel ka jauni nevar buut ieveeleeti par prezidentu).bet labaakas kandidatuuras es neredzu.

Saistītie raksti
Citi autora darbi