Raksts

Cilveks kas iedvesmo-zurnala Times gada cilveks Ben Bernanke (zens kura senci nak no Lietuvas).


Datums:
03. janvāris, 2010


Autori

Uģis Gruntmanis


Pagajusa nedela lidojot atpakal no Rigas uz Dallasu nopirku Time zurnalu ar ASV centralas bankas prezidenta, Ben Bernanke bildi uz vaka.Zinot pagajusa gada ekonomiskas tragedijas, kas skarusas daudzas valstis, bet vissmagak Latviju, gribeju uzzinat vairak par cilveku,. kas ir kalpojis ka viens no galvenajiem zobratiem ASV ekonomikas atveselosana. Kas tad ir sis bijusais Prinstonas universitates ekonomikas profesors un ASV Lielas Depresijas petnieks, un tagad ASV bankas prezidents?

Vina gimene izmuka no ebreju ssausanas, kas notika 1941. gada, Kauna ienakot vacu karaspekam.Vina tevs bija farmaceits un mate skolotaja, maza Dienvidkarolinas stata pilsetina, kura melniem un baltiem skolniekiem bija jaiet dazadas skolas. Pilsetina, kura vina maju nometaja ar olam, pec tam, kad vins bija edis pusdienas kopa ar savu melno draugu. Bens pats sev iemacija lasit un vidduskola algebru, un uzvareja stata olimpiade, kamer bija sestas klases skolnieks. Velak tika uznemts un ar izcilibu pabeidza Harvardas universitati. Par lielo depresiju vins uzzinaja no savu vectevu stastiem, viens no siem stastiem bija par pilsetinu, kura bija daudzas kurpju rupnicas. Lielas Depreseijas laika visas sis rupnicas aizveras, un pilsetina kluva tik nabaga, ka lielakai dalai bernu nebija kurpju un bija jastaiga ar plikam kajam. To dzirdot mazais Bens sev vaicaja: “Kapec vini vienkarsi nevareja turet vala sis rupnicas un sarazot pietiekosi daudz kurpju siem berniem?”

Vins pavadija visu savu akademisko muzu meginot saprast kapec prezidenta Hoovera administracija kopa ar ASV centralo banku pielava tik daudz kludu un butiski padzilinaja Lielo Depresiju. Vins ir parliecinats, ka bija iespejams nepielaut 30% iekszemes koprodukta kritumu un bezdarbu kas sasniedza 25%, ja valdiba un banka butu rikojusas savadak.

It jaatzist, ka pasa ekonomiskas krizes sakuma 2008 gada, ari Ben Bernanke neparedzeja, ka krize bus tik dzila, tacu daudzi atzist, ka krizei sakoties Bens Bernanke bija “istais virs, ista vieta un laika” un “ka tad, kad vins to saprata, tad vinam skaidrojumu ka rikoties krizes noversana nevajadzeja, vins bija apnemibas pilns nepielaut Lielo Depresiju Nr 2”. To saprata ari presidents Obama, atstajot republikani Bernanke sava amata uz vel cetriem gadiem.

Lai gan Ben Bernanke virziena pedeja gada laika pludusi milziga parmetumu starume, gan par lielo Walstreetas banku un autokompaniju glabsanu, gan par milzigu apjomu aizdotas naudas iepludinasanu finansu sektora un visvairak par to, ka neizdosanas gadijuma, nodoklu maksatajiem bus jatmaksa si bankam un lielam kompanijam aizdota nauda.

Tacu vins ir parliecinats, ka bez sis naudas iepludinasanas finansu sektora sekas butu dramatiskas, “ir neiedomajama atskiriba starp bezdarbu kas tagad ir 10% un vareja but 25%”, “lielo ekonomisko krizu laika valstu IKP samazinas par 5-20%, ASV tas ir tikai 1%”, ari tas, ka lielakais vairums banku valdibas naudu jau ir spejusas atdot, ir zime, ka Bernanke rikojas pareizi.

Skaidrojot savu viedokli iedzivotajiem vins nepartraukti atgadina, ka vins nenak no Wallstreetas un, ka vinam nepieder miljoniem dolaru, bet gan, ka vins nak no Mainstreetas, un ka vina galvenais uzdevums ir aizstavet cilvekus no Mainstreetas. Ka saka vins pats: “ Es nemacijos ekonomiku lai klutu bagats”. Vina alga ka ASV bankas prezidentam ir 191 300USD gada, vins vel joprojam maksa savu 30 gadu aizdevumu bankai par maju, kura dzivo vina gimene, un abi ar sievu lieto vienu masinu, Ford Focus.

Latvija finansu krizei sakoties, mums nepaveicas ne ar valdibas vaditaju, ne ar finansu ministru.

Finansu krizei turpinoties ir izdarits daudz par maz, darba speka nodokli Latvija vel joprojam ir loti augsti (milzigais socialais nodoklis darba vevejiem ir jasamazina), un ari man ka neekonomistam ir saprotams ka tas nestimules nekada veida uznemejdarbibu un eksportspeju.

Tacu prakstiski ir tikai viens veids ka darba devejiem un darbaspekam samazinat nodoklus, un tas ir butisks ipasuma nodokla palielinajums tiem kam ir dargi ipasumi (tas ir neparprotami sociali taisnigi), tacu tam preti ir gan Skeles, gan Slesera kungu partijas.

No sirds jacer, ka Latvijas iedzivotaji to zin un sapratis.

Lai mums veicas 2010 gada.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!