Atslēgvārdi:

Cilvēks – izaicinājums pilsoniskajai sabiedrībai Latvijā 0

Lielākais izaicinājums pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā būs lauzt tendenci, ka aktīvie kļūst vēl aktīvāki un labklājīgāki, bet neaktīvie turpina dziļāk grimt problēmu purvā. Nedrīkst aizmirst, ka katram vispirms jāpaskatās uz sevi. Kādās formālās vai neformālās organizācijās darbojaties Jūs?

Iesaki citiem:

Valdība pirms aptuveni mēneša ir pieņēmusi valsts programmas projektu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009. gads", līdz ar to šķiet svarīgi apzināt izaicinājumus, ar ko nāksies saskarties tiem, kuri gribēs stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā.

Pilsoniska sabiedrība ir tā, kas no vienas puses uzrauga un kontrolē politisko eliti, bet no otras puses, pati risina sev svarīgus jautājumus. Tāpēc ir interesanti aplūkot pilsoniskās sabiedrības fenomenu no diviem aspektiem – gan valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību, gan indivīdu attieksmi un rīcību pilsoniskās sabiedrības ietvaros.

Vispirms par valsti. Ne tik sen no dažu valsts amatpersonu puses izskanēja visai kategorisks viedoklis, ka nevalstiskās organizācijas (NVO), kas ir pilsoniskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, savu lomu pareizi izprot tikai tad, ja neiejaucas politiskajos procesos. Tagad citas amatpersonas gatavojas slēgt līgumu ar nevalstiskajām organizācijām, kurā apņemas stingri ievērot nevalstisko organizāciju līdzdalības nepieciešamību valdības un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā. [1] Kādas partijas mājas lapā ir pārpublicēts raksts, kurā teikts, ka “Par demokrātisko vērtību reālu izpausmi politikā norāda sabiedrības interešu pārstāvniecība publiskās lemšanas procesos, un pilsoniskās sabiedrības attīstības redzamais indikators ir Nevalstiskās organizācijas.”[2] Kāda cita partija savā programmā deklarē, ka atbalsta NVO darbību arī tādā jomā kā korupcijas apkarošana. [3]

Rodas iespaids, ka daļai valsts amatpersonu un politisko partiju, vismaz vārdos, ir izpratne par NVO sektora vietu un lomu sabiedriski politiskajos procesos, un kamēr Satversme paredz tiesības uz vārda un biedrošanās brīvību, tikmēr atsevišķu amatpersonu nezināšanai par demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanas pamatprincipiem nav izšķiroša loma.

Daudz izšķirošāka loma ir cilvēkiem, kuriem demokrātiskais ietvars ir jāpiepilda ar noteiktu saturu. Pilsoniskā sabiedrība nepastāv automātiski, bet tikai tad, ja cilvēki darbojas - formāli un neformāli sadarbojas sev un citiem svarīgu jautājumu risināšanai. Jautājumam, kura risināšanai cilvēki sanāk kopā, nebūt nav jābūt saistītam ar politikas uzraudzību vai ietekmēšanu. Sadarbība, sniedzot atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sadarbība izglītības vai kultūras jomā, kā arī sadarbība ģeogrāfiskas kopienas vai interešu grupas ietvaros ir tieši tik pat būtiska, jo paplašina indivīda sociālo kontaktu tīklu[4], līdz ar to paver jaunas iespējas, kā arī sniedz indivīdam drošības sajūtu, jo cilvēks vairs nav viens.

Līdz ar to par vienu no pilsoniskās sabiedrības indikatīvajiem rādītājiem kļūst līdzdalība NVO. 2004. gadā Latvijā tika veikta reprezentatīva iedzīvotāju aptauja par iesaistīšanos organizācijās un tika noskaidrots, ka tikai mazliet vairāk kā 40% no aptaujātajiem darbojas kādā formālā vai neformālā organizācijā[5]. Pieņemu, ka lasītājam rodas jautājums, vai tas ir daudz vai maz? Ilustrācijai piemērs no netālās Dānijas – 80% strādājošo dāņu ir arodbiedrību biedri, savukārt, Latvijā arodbiedrībās ir iesaistījušies nepilni 10% aptaujāto. Organizāciju blīvums (skaits uz 1000 iedzīvotājiem) ir vēl viens NVO sektoru raksturojošs rādītājs. Latvijā tas vidēji ir 3.7 organizācijas, bet Igaunijā - vairāk nekā 14 organizācijas uz 1000 iedzīvotājiem.

Kāds noteikti teiks, ka latvieši, kas vēsturiski nākuši no viensētām, nav nekādi sadarbības cienītāji - viņi problēmas risina vieni. Taču arī šis jautājums tika pētīts un, apkopojot respondentu atbildes uz jautājumu „Vai pēdējā gada laikā esat mēģinājis risināt kādu problēmu, kas svarīga ne tikai Jums vai Jūsu ģimenei, bet arī kādai plašākai sabiedrības grupai?”, izrādījās, ka lielākā daļa respondentu jeb 67.8 % nav vispār to darījuši, 20.9% ir mēģinājuši to darīt sadarbībā ar citiem, bet 8.2 % to ir mēģinājuši darīt vieni paši.

Jāsecina, ka vājākais punkts pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā nav amatpersonas, kas neizprot demokrātijas būtību, bet gan cilvēki, kas demokrātiju nepraktizē ikdienā. Lielākās bažas rada tas, ka organizācijās visaktīvāk darbojas augstākā līmeņa vadītāji un cilvēki ar augstāko izglītību. Tātad tie, kuriem jau tāpat ir pietiekami plašs sociālo kontaktu tīkls un salīdzinoši augsti ienākumi. Darbojoties organizācijās, viņi paplašina šo kontaktu tīklu, tādējādi paplašinot arī savu iespēju robežas. Savukārt tie, kuriem ieguvumi no formālās un neformālās biedrošanās būtu īpaši vajadzīgi, – nesadarbojas. Reģionos, kur ir visaugstākais bezdarbs un viszemākie ienākumi, ir arī vismazākais organizāciju blīvums.

Apkopojot iepriekšteikto, var secināt, ka lielākais izaicinājums pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā būs lauzt tendenci, ka aktīvie kļūst vēl aktīvāki un labklājīgāki, bet neaktīvie turpina nedarīt neko un grimt aizvien dziļāk problēmu purvā. Tikai nedrīkst aizmirst, ka katram vispirms jāpaskatās uz sevi. Un kādās formālās vai neformālās organizācijās darbojaties Jūs?
__________________________

[1] Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Sadarbības memoranda projekts

[2] Viestura Šiliņa, JL Saeimas frakcijas deputāta publikācija NRA

[3] Latvijas Pirmā partijas programma

[4] Plašāk par sociālo kontaktu tīkliem un to lomu indivīda un sabiedrības dzīve var lasīt UNDP izdevumā „Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2002/2003. 5.” nodaļā

[5] šeit un turpmāk tekstā izmantoti dati no pētījuma „Nevalstiskās organizācijas Latvijā: sabiedrības zināšanas, attieksme un iesaistīšanās”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733