Cilvēces pārprogrammētā pasaule un autentiskums 3

Pārdomas, iedvesmojoties no grāmatas "Regenesis: How Synthetic Biology Will Reinvent Nature and Ourselves"

Iesaki citiem:

Šajā ierakstā turpināšu izmantot svētku laiku, lai pareklamētu dažas Latvijā vēl mazpazīstamas idejas, grāmatas, interneta resursus!

Viena no 2012.gada vērtīgākajām grāmatām (vismaz man jau noteikti!) bija "Regenesis: How Synthetic Biology Will Reinvent Nature and Ourselves" Tas ir sarežģīts, aizraujošs, nedaudz utopisks ieskats tajā, kā mūsdienu atklājumi sintētiskajā bioloģijā jau tagad pārveido pasauli un kas vēl šajā jomā ir gaidāms nākotnē.

Grāmatas otrajā daļā ir vairāki drosmīgi pieņēmumi par to, kā nākotnē, mainot DNS, cilvēce pārbūvēs gan apkārtējo vidi, gan pati sevi - pie tiem gan jau vēl kādreiz šajā blogā atgriezīšos. Bet šobrīd, ievadam, aicinu jūs noskatīties šo youtube atrodamo klipu:


Šīs ir tehnoloģijas, kas ir pieejamas jau vairākus gadus - tās ļauj piemērot koku formu cilvēku vajadzībām. Vēlaties skaistu mājiņu kokā? Nav problēma - to ir iespējams IZAUDZĒT!

Un tas ne tuvu nav radikālākais veids, kā vide, tai skaitā organiskā, tiek pārveidota cilvēces vajadzībām.

Kādēļ minu šo piemēru? Tādēļ, ka, manuprāt, tas, līdz ar grāmatas pieņēmumiem par to, ko cilvēce pavisam drīz būs iemācījusies darīt lietu DNS līmenī, liek uzdot jautājumu: cik ir vai nav svarīgs dabas "autentiskums"? Ar autentiskumu es saprotu to, kā kāds augs, dzīvnieks, cilvēks bija izveidojies evolūcijas ceļā, līdz cilvēce iemācījās izmantot zinātniskas atziņas, lai to mainītu. Mainīt, piemēram, apveltot augu ar tādām īpašībām, lai cilvēkam vai dzīvniekam tas šķistu garšīgāks, skaistāks, veselīgāks, selekcionējot tādas šķirnes suņus, kas ir cilvēkiem draudzīgāki un mazāk slimo, piešķirot vājredzīgam cilvēkam brilles vai labojot defektus DNS, lai atbrīvotu cilvēku no iedzimtām kaitēm.

Jo vairāk es par šo jautājumu domāju, jo mazāk redzu pamatojumu tam, ka "dabiskam" autentiskumam ir vērtība pašam par sevi - galu galā tas arī ir evolucionāri nejaušs un, ja skatās daudzu tūkstošgadu, miljoniem gadu perspektīvā, nepārtrauktā transformācijas stāvoklī esošs.

Tas ko cilvēce šobrīd dara: padara šo nejaušību mērķtiecīgāku un antropocentriskāku, uz cilvēka ērtībām orientētāku.

Tur gan arī slēpjas šī procesa lielākās bīstamības - 1) risks, ka šādā veidā pazaudēsim JAU ESOŠO dabas daudzveidību, kuras vērtīgumu arī cilvēcei šobrīd pat neapjaušam, bet nākotnē nožēlosim, ka tā mums vairs nav; 2) uz pasauli un tās pārveidi skatoties no cilvēka acīm, iespējams, neprotam, pietiekami novērtēt tās dabas vērtības, kas tikai pastarpināti attiecas uz cilvēku, bet lielāku labumu dod kam citam.

Tie visi varētu šķist teorētiski jautājumi, bet tie var rezultēties reālās dilemmās.

Piemēram:
1) ja būtu iespēja DNS līmenī pārveidot pasaules augus tā, lai tie neradītu cilvēkiem alerģijas, vai to vajadzētu/būtu pareizi darīt?
2) ja būtu iespējams ielikt žurkās un pelēs "programmu" turēties tālāk no pilsētām, vai to vajadzētu/būtu pareizi darīt?

Kā uz to atbildēt?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
janis skagalis

Autorei dereetu padomaat...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
minkens

Ieteicams padomāt arī nedaudz citā virzienā!

Var sākt ar to, ka var, piem., pārkodēt augus tā, lai tos būtu ļoti ērti (t.i. ar iespējami mazāku cilvēka darbaspēka izmantošanu) novākt un apstrādāt, tas pats ar dzīvnieku kopšanu. Un tālāk varam pārlekt uz automatizāciju, robotiku un AI - jo arī tā ir cilvēka darbības sfēra, kas palīdz samazināt cilvēka darbaspēka izmantošanu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Lieliski populāri apraksti par sasniegumiem ir http://www.nytimes.com/2012/08/19/business/new-wave-of-adept-robots-is-changing-global-industry.html?pagewanted=all&_r=0 vai veseli rakstu saraksti http://topics.nytimes.com/top/reference/timestopics/subjects/r/robots/index.html un http://topics.nytimes.com/top/reference/timestopics/subjects/a/artificial_intelligence/index.html Tajā skaitā automatizācija skar arī tādu soft lauciņu kā tieslietas, piem., http://www.nytimes.com/2011/03/05/science/05legal.html?ref=artificialintelligence.

Visos šajos notikumos kopīgais ir tas, ka zūd nepieciešamība pēc cilvēka darba un atlikušas darba vietas pieprasa aizvien augstāku kvalifikāciju un konkurence uz tām kļūst lielāka. Un pašlaik ir pietiekoši daudz piemēru, kas var liecināt, ka minētā tendence jau ir sākusi pārveidot sabiedrību un ekonomiku pašos tās pamatos. Ikdienas piemēri liecina par nabadzību un tās sekām uz izaugsmi, piem., http://www.nytimes.com/2012/12/23/education/poor-students-struggle-as-class-plays-a-greater-role-in-success.html?pagewanted=all un sevišķi drūmi ir http://www.nytimes.com/2012/12/19/us/since-recession-more-young-americans-are-homeless.html?pagewanted=all&_r=0 Un līdzīgi raksti ir arī UK Guardian par notiekošo Spānijā un droši vien ne mazumu varētu uzrakstīt arī par notiekošo Latvijā. Itkā liekas absurdi tas, ka laikā, kad tehnoloģijas ir tik ļoti gājušas uz priekšu, t.s. attīstītā pasaule aizvien vairāk piedzīvo nabadzību un resursu trūkumu pamatvajadzību apmierināšanai (piem., pēc pajumtes) visiem cilvēkiem. Arī bezdarba līmenis vairākas valstīs sasniedz neiedomājamus rekordus un tajās valstīs, kurās bezdarba līmenis krītas (piem., ASV), tas samazinās tik lēni, ka tam nav vēsturiska precedenta iepriekšējo ekonomisko ciklu laikā.

Ir arī globālākas pārmaiņas - ja agrāk kopējie ienākumi sadalījās tā, ka ~50% nonāca kapitāla īpašnieku rokās, bet otra puses - strādājošo rokās, tad pēdējos 10-15 gados šī attiecība ir mainījusies līdz 10% robežās un skaidri iezīmējas tas, ka kopējie ienākumi tiek pārdalīti tā, ka aizvien lielāku daļu no tiem saņem kapitāla īpašnieki, bet aizvien mazāku - strādājošie. Izskaidrojums ir vienkāršs - automatizācijas radītie papildus ienākumi iegrāmatojas kā ieņēmumi no kapitāla. Un pats kapitāla sadalījums ir un paliek ļoti nevienmērīgs starp iedzīvotājiem.

Varbūt ir laiks apstāties un pārdomāt. Pirmkārt, vai valdības pietiekoši velta resursus (t.sk. vai valdības pietiekoši pārdala resursus par labu) izglītībai un mūžizglītībai? Un, otrkārt, vai pašreizējais likumdošanas atbalsts, kas tik ļoti veicina kapitāla koncentrāciju, ir piemērots šodienai un nākotnei. Ja aizvien lielāka daļa no ienākumiem aiziet kapitāla īpašniekiem, tad varbūt ir jāpalielina nodokļi par ieņēmumiem no kapitāla un jāsamazina nodokļi par ieņēmumiem no darba. Un te var skatīties arī tālāk. Piem., mūsdienās lielāko daļu lēmumu (vai sniedz ietekmīgākos padomus) par kapitāla ieguldīšanu pieņem tieši banku klerki (fondu pārvaldnieki, u.c.), kuriem kaut vai ētikas normas liedz pašiem ieguldīt savos fondos. Ar ko tad šīs sistēmas īsti atšķiras no komunitārismā piekoptās prakses, ka lēmumus par kapitāla ieguldīšanu pieņem birokrāti? Varbūt, ka tas, ka kapitāls pieder valstij un valsts pieņem lēmumus par tā izvietošanu (un gūst atbilstoši arī peļņu) nemaz nav tik slikts un nav arī nemaz tik tālu no pašreizējās sistēmas?

Secinājums ir - kreisajiem politiskajiem spēkiem ir nākotne un vienkāršajiem cilvēkiem būtu izdevīgāk to apzināties pēc iespējas ātrāk. Ar likumdošanas palīdzību var mainīt gan ieguldījumu apmēri izglītībā, gan kapitāla sadalījumu un izlietošanu sabiedrībā. Tehnoloģijām ir nākotnes un tās ir labas - bet tikai tad, ja īpašumtiesības uz tehnoloģijām nekoncentrējas dažu izredzēto rokās. Politika.lv vajadzētu vairāk runāt par šīm konsekvencēm, tas būtu tikai godīgi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Jēkabsons

šeit bus viens darbiņs, kas tapis 1973 gadā, kur ir gana daudz atbildes.....
http://www.trilateral.org/download/doc/crisis_of_democracy.pdf

Citi autora darbi