Cik stabili ir priekšvēlēšanu izmaksu griesti? 6

Valstīs ar lielu demokrātijas pieredzi likumdevēji nav paļāvušies, ka vēlēšanu izdevumu limitus partijas ievēros ētisku apsvērumu dēļ un ir paredzējuši nopietnus sodus. Latvijā 5000 latu ir maksimālais sods, tāpēc pirms 9.Saeimas vēlēšanām sankciju klāsts būtu jāpaplašina.

Iesaki citiem:

Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Saeima ar gandrīz neticamu balsu vairākumu - visiem klātesošajiem 96 deputātiem balsojot par – grozīja partiju finansēšanas likumu, tostarp vēlēšanu izdevumus ierobežojot ar 0,20 latiem uz katru vēlētāju. Pagājušajām pašvaldību vēlēšanām bija jārāda, vai politiskās partijas spēj jauno kārtību ievērot arī darbos. Sabiedriskās politikas centra “Providus” veiktais pētījums ir atklājis, ka tēriņu limiti ir pārkāpti[1]. Būtu loģiski gaidīt, ka tuvākajā laikā šīs partijas tiks sauktas pie atbildības, to vaina pierādīta un uzlikti bargi sodi. Taču vai tā būs? Situācijas attīstību ļauj modelēt partiju finansēšanas likuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) normas.

Tātad līdz 12.aprīlim partijām ir jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija. Tālāk gandrīz viss būs atkarīgs no KNAB pārbaudes. Ja KNAB pārkāpumus nekonstatēs vai nespēs pierādīt, tad, protams, partijām nekādu seku nebūs. Ja pārkāpums tiks atklāts, vainīgajai partijai tiks piemērots administratīvais sods - no 500 līdz 5000 latiem. Tas arī viss – nekādu citu atbildību likums neparedz.

Tāpēc nav pārsteigums, ka pašvaldību vēlēšanās ir novēroti visai ciniski tēriņu pārkāpumi, drīzāk pārsteidzoši, ka vairums partiju limitus ievēroja. Var tikai minēt, kas šīm partijām ir licis turēties pie likuma ierobežojumiem – vai Latvijas politika kļuvusi ētiskāka, vai partiju finansu uzraudzība stingrāka, vai arī jaunā kārtība izrādījusies daudzām partijām izdevīga? Neatkarīgi no šiem iemesliem, diez vai būtu prātīgi paļauties, ka tikai pēc pusotra gada gaidāmajās Saeimas vēlēšanās partiju apsvērumi saglabāsies tie paši. Gan likmes būs augstākas, gan partijas gudrākas. Būs ņemtas vērā pašvaldību vēlēšanu mācības, no kurām svarīgākā – kas notiek ar partijām, kuras pārkāpj tēriņu limitus? Vai pārkāpumi tiek atklāti un partijas sodītas?

Attiecībā uz sodiem jau tagad ir skaidrs – tie nevar būt lielāki par dažiem tūkstošiem latu, un tas ir tīri simbolisks sods, ja tēriņu limiti ir pārkāpti par simtiem tūkstošu latu. Tik niecīgs sods draud diskreditēt pašu izdevumu limitu ideju, tāpēc līdz 9.Saeimas vēlēšanām likumā būtu jānosaka stingrākas sankcijas. Šo sankciju kritērijus var atrast, piemēram, 2003.gada Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā par kopīgiem pretkorupcijas noteikumiem politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanā. Tā nosaka, ka sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un no jauniem pārkāpumiem atturošām[2].

Skaidrs, ka APK noteiktā sankcija – 500 līdz 5000 latu lielais naudas sods šiem kritērijiem neatbilst. Simptomātiski ir jau tas, ka sankcijas par politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem ir noteiktas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nevis Krimināllikumā[3]. Tas norāda, ka šos pārkāpumus likumdevējs vērtē kā mazāk nozīmīgus. Būtiski arī tas, ka par limitu pārkāpumu netiek sodīts konkrēts partijas biedrs vai darbinieks, bet gan tikai partija kā juridiska persona. Visbeidzot – pārkāpuma konstatēšanai nav nekādas ietekmes uz vēlēšanu rezultātiem, tādēļ ne vēlēšanu rezultāti, ne partiju vai vainīgo biedru mandāti anulēti netiks.

Kādas sankcijas būtu pārkāpumam atbilstošas? Diemžēl nav vienkāršas atbildes, jo vēlēšanu izdevumu ierobežojumi ir jaunums ne tikai Latvijā, bet arī citur nav pārāk izplatīta prakse. Ir tikai daži vispāratzīti veiksmīgi piemēri – Lielbritānija, Francija un Kanāda.

Lai gan šo valstu politiķi ir salīdzinoši jūtīgāki pret sabiedrības viedokli un savas partijas reputāciju, tomēr, vēlēšanu kampaņu normatīvais regulējums liecina, ka likumdevēji nepaļāvās uz šādiem apsvērumiem. Šajās valstīs par izdevumu griestu pārsniegšanu var piemērot vienlaicīgi naudas sodu, cietumsodu, anulēt vēlēšanu rezultātus, atņemt vainīgajiem līdz 7 gadiem tiesības tikt ievēlētiem. Francijā un Kanādā no limitu ievērošanas ir atkarīga iespēja partijai iegūt valsts finansējumu un tiesības uz vēlēšanu izdevumu atlīdzināšanu. Rezultāti ir labi, liecina vēlēšanu kampaņu un partiju finansējumu uzraugošo institūciju ziņojumi. Piemēram, Lielbritānijā 2001.gada vēlēšanās visas partijas iekļāvās tēriņu limitos[4]. Arī Francijā 2002.gada prezidenta vēlēšanās neviens kandidāts nepārsniedza izdevumu limitu, bet parlamenta vēlēšanās – šāds pārkāpums tika fiksēts tikai vienam no 8444 kandidātiem[5].

Paturot prātā atšķirības vēlēšanu sistēmās, Latvijā būtu vērts izmantot šo valstu pieredzi, ieviešot jaunas sankcijas par vēlēšanu izdevumu griestu pārkāpumiem. Ir vērts domāt vairākos virzienos:


  • Naudas soda apmēru saistīt ar pārtērētajiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Kad 1998.gadā Lielbritānijā domāja, kā nodrošināt tēriņu limitu ievērošanu, tika piedāvāts naudas sodu noteikt ne mazāku par pārtērēto summu, bet īpašos gadījumos (piemēram, apzināta ļaunprātība) sods varētu būt pārtērētā summa desmitkāršā apmērā[6]. Latvijā šāda soda noteikšana gan varētu būt ne tikai politiski, bet arī juridiski sarežģīta. Atbilstoši APK 26.pantam, 10 000 latu ir maksimālais naudas sods, ko drīkst uzlikt juridiskai personai. Ievērojami lielākas iespējas neparedz arī Krimināllikums – pašreiz tas neļauj naudas sodam būt augstākam par 200 minimālajām mēnešalgām (šobrīd 16 000 latu). Tomēr pastāv arī izņēmumi – piemēram, Konkurences padomei ir tiesības uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodus līdz 10 % no to pēdējā gada neto apgrozījuma, kas var arī pārsniegt APK un Krimināllikumā noteiktos limitus. Arī partiju finansēšanas likumā būtu iespējams noteikt KNAB pienākumu uzlikt limitus pārkāpušajām partijām sodu ne mazāku par pārtērēto summu.

  • Noteikt atbildību par pārkāpumu ne tikai partijai, bet arī atbildīgajām tās amatpersonām. Šobrīd ir izveidojusies Latvijas sodu sistēmā teju vai unikāla situācija – atbildība par finansēšanas noteikumu pārkāpšanu ir noteikta tikai partijai kā juridiskai personai. Tas var izpausties tā, ka no partijas līdzekļiem tiek samaksāts piespriestais naudas sods, bet reālie kampaņas izdevumu plānotāji paliek vispār nesodīti. Lai gan šāda sistēma ir ērta gan pašām partijām, gan arī to uzraugiem (nav jānoskaidra katras partijas amatpersonas individuālā vaina!), tomēr diez vai to var uzskatīt par efektīvu un no turpmākiem pārkāpumiem atturošu. Protams, atbildību paredzot arī partijas amatpersonām, neizbēgami radīsies problēma noteikt par konkrētu pārkāpumu tieši atbildīgo. Šobrīd atkarībā no katras partijas statūtiem tas var būt tiklab partijas vadītājs, valde, kāds darbinieks vai visi kopā. Atbildības jautājumu varētu atrisināt pēc KNAB iniciatīvas jaunajā Politisko partiju likumprojektā iekļautā norma, ka partijas valdes priekšsēdētājs ir atbildīgs par likumos noteikto partijas uzdevumu izpildi. Priekšsēdētāja pienākums tad būtu arī izkontrolēt, cik likumīga ir partijas finansiālā darbība un pārkāpumu gadījumā atbildēt tiesas priekšā.

  • Atbildību par limitu pārkāpšanu noteikt Krimināllikumā, kā sankciju paredzot arī brīvības atņemšanu. Brīvības atņemšana kā sankcija par līdzīgiem pārkāpumiem ir paredzēta Francijā un Kanādā. Soda ilgums – parasti līdz vienam gadam. Skaidrs, ka reāli šis sods tiktu piemērots ļoti reti, tikai par pašiem ciniskākajiem pārkāpumiem, tomēr tā pastāvēšana ir svarīgs fakts. Kā alternatīva brīvības atņemšanai varētu būt naudas sods vai piespiedu darbi, kas jau ir paredzēti, piemēram, par vēlēšanu dokumentu viltošanu vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu. No turpmāku pārkāpumu atturēšanas viedokļa diez vai ir iedomājams audzinošāks un efektīvāks sodīšanas līdzeklis kā nosūtīt partijas vadītāju vai valdi netālu no savas dzīvesvietas apmēram 200 stundas veikt sabiedrībai nepieciešamos darbus.


Politiski un juridiski ļoti smags jautājums - ko pārkāpuma gadījumā darīt ar vēlēšanu rezultātiem un noteikumus pārkāpušo partiju deputātu mandātiem? Jau šobrīd gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanu likumi ļauj kandidātiem pārsūdzēt tiesā vēlēšanu komisijas lēmumu, ar kuru apstiprināti vēlēšanu rezultāti. Tiesai konstatējot, ka vēlēšanās ir pieļauti tādi likumpārkāpumi, kas ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu, vēlēšanu komisijas lēmums ir atceļams un izsludināmas jaunas vēlēšanas. Hipotētiski var pieļaut, ka šāda prasība var būt pamatota ar vēlēšanu izdevumu griestu pārkāpumu. Piemēram, kādas partijas pārstāvji var apgalvot, ka viņu partija nav iekļuvusi Saeimā vai pilsētas domē, jo kāda cita partija ir pārkāpusi tēriņu limitus, tādējādi iegūstot lielākas iespējas pārliecināt vēlētājus par sevi balsot. Ļoti maz gan ir iespēju, ka zaudētājiem izdosies par to pārliecināt tiesu, jo ir grūti pierādīt cēloņsakarību starp lielākiem tēriņiem un deputātu vietu sadalījumu. Tāpat diez vai situācijā, kad vēlēšanu tēriņus ir pārkāpusi viena vai divas partijas, ir taisnīgi atcelt vēlēšanu rezultātus, tādējādi sodot arī pārējās ievēlētās partijas.

Vai vajadzētu paredzēt iespēju vainīgās partijas biedriem anulēt iegūtos mandātus? Domāju, ka tāda sankcija, nevērtējot katra ievēlētā deputāta vainu, būtu nesamērīga. Jāņem arī vērā, ka KNAB jākonstatē pārkāpumi gada laikā. Līdz ar to, piemērojot šādu sodu, var krist valdība un tiktu vēl vairāk destabilizēta jau tā ne īpaši mierīgā Latvijas politiskā vide. Tomēr, ja atklātos, ka vēlēšanu izdevumu ierobežojumi ir pārkāpti kāda partijas biedra apzinātas rīcības rezultātā, tad vēlēšanu likumos vajadzētu būt iespējai anulēt deputāta mandātu šim konkrētajam cilvēkam.

Visbeidzot, ir skaidrs - pat ja likumi paredzētu visplašāko sankciju klāstu, tam nebūs nekādas nozīmes, ja iztrūks kādi citi svarīgi ķēdes posmi - partiju lielās un mazās blēdības netiks kontrolētas, atklātas, pierādītas un sodītas. Vērtējot pašvaldību vēlēšanu pārkāpumus, KNAB ir iespēja pirms 9.Saeimas vēlēšanām gan sabiedrībai, gan partijām pierādīt, ka šajos posmos problēmu nav.

_________________________________
[1] Politisko partiju ienākumi un izdevumi pirms 2005. gada pašvaldību vēlēšanām. Providus, 2005

[2] Recommendation Rec(2003)4 of the Committee of Ministers to member states on common rules against corruption in the funding of political parties and electoral campaigns (Adopted by the Committee of Ministers on 8 April 2003 at the 835th meeting of the Ministers’ Deputies) (angliski, PDF)

[3] Vienīgais izņēmums ir Krimināllikuma 288.2 pantā noteiktā pārkāpuma sastāvs: Politisko organizāciju (partiju) finansēšana, izmantojot starpniecību.

[4] The Electoral Commission. The funding of political parties: Report and recommendations. 2004, p.50 (angliski, PDF)

[5] Rapport d’activité 2002. Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques. Paris, Direction des journaux officiels. 2003, p. 12; (franciski, PDF)

Malignier B. Financement des campagnes électorales et caractère équitable de la représentation politique. (franciski, PDF)

[6] The Funding of Political Parties in the United Kingdom. Fifth Report of the Committee on Standards in Public Life. Presented to Parliament by the Prime Minister by Command of Her Majesty, October 1998, p. 144-145 (angliski, PDF)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands Stendzenieks 11.04.2005 03:13
Vēlēšanu izmaksu ierobežojumi ir totālākā herņa!!!
Ja pilsonis, vai firma, kapitālisma sabiedrībā ir likumīgi nopelnījuši summu ''X'', tad viņi var tērēt šo summu pēc saviem brīviem ieskatiem. Ja politiskajai partijai ir likumīgi ienākumi, tad tā ir tiesīga tērēt šos ienākumus pēc saviem ieskatiem. Kāpēc Saeima pieņēma ierobežojumus - tikai tāpēc, ka partiju vadošajiem večiem kļuva žēl tērēt iegūto naudiņu vēlēšanām. Radās bailes no apstākļiem, ka vēlēšanu izdevumi ar katru reizi pieaug, plus muļķīgā rietumu ideju ietekme. Patieībā ir izveidojusies pretruna - naudas žēl, bet varu zaudēt arī žēl! Oficiālais ierobežojums ir nostiprināts, taču ievērot to neviens netaisās, jo tā var riskēt pazaudēt varu. Papildus, ierobežojums bija vērsts pret jebkuru jaunu politisko spēku, kurš ienāktu politikā ar lieliem naudas līdzekļiem, tādejādi sagraujot vecos politiskos spēkus, jo uzvaru vēlēšanās nenodrošina ideoloģija, bet tikai un vienīgi naudas spēks un politiskās partijas rīcībā esošie masus saziņas līdzekļi. Vecās politiskās partijas ir izveidojušas lamatas un pašas tajās iekritušas. Nekad un ne piekādiem apstākļiem nebūs situācijas, kad partijas tērēs vēlēšanās noteiktos 0,20 Ls uz vēlētāju. Muļķīgus likumus vajag atcelt, taču lai tos atceltu ir jāatrodas saprātīgiem politiķiem ar pietiekošu politisko drosmi. Mums vispār ir valstī kaut kāda absurda situācija - Vecrīgā atļauj būvēt stulbas stikla un dzelsbetona ēkas, kuras totāli izkropļo pilsētas seju, bet vecus koka graustus Moskačkā un citur pilsētā izsludina par neaizskaramiem kultūrass pieminekļiem. Stulba valsts ar analoģisku politisko vadību. Vai tiešām manā Dzimtenē nav veču, kuriem ir kārtīgas iekšas un mīlestība pret Dzimteni???!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 06.04.2005 17:01
Pēteri, Mārci, Anastasija - paldies par komentāriem!

Dažas piebildes:

Par sodīšanu kā vienīgo stimulu. Nav tā, ka es uzskatu, ka soda lielums ir vienīgais stimuls partijam ievērot likumu. To pierāda šīs vēlēšanas - vairākums partiju vismaz acīmredzami limitus nepārkāpa. Ja tās domātu tikai par sodiem, tā būtu neloģiska rīcība. Taču kas tad bija motīvi? Pēteri, es ļoti gribētu Tev piekrist, ka tās varētu būt bailes no sabiedrības nosodījuma, - taču man tas šķiet ļoti strīdīgi. Diez vai šobrīd kādam ir zināms, vai pastāv sakarība starp partiju reitingiem un publiski pausto informāciju, ka tās ir pārkāpušas tēriņu limitus (cik daudzi ir gatavi atteikties balsot par kādu partiju tikai tāpēc, ka zina par pārtēriņu?). Pieņemu, ka pat ja pastāv, tā ir neliela.

Es Tev piekrītu, ka viens no iemesliem varētu būt KNAB aktivitātes un, varbūt, arī stingrākā partiju ienākumu kontrole. Tomēr man šķiet ( es par to neliktu galvu ķīlā :) ), ka galvenais iemesls ir tāds, ka lielākā daļa partiju šos ierobežojumus klusībā atzīst par sev izdevīgiem. Savākt 100 000 Ls tomēr ir vienkāršāk nekā vairākus miljonus.

Par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tā pati par sevi nav slikta lieta, taču līdz galam neatrisina vēlēšanu izdevumu griestu jautājumu. Piemēram, Francija un Kanādā valsts partijām atmaksā vēlēšanu izdevumus, taču vienlaicīgi nekur nav pazudis jautājums, cik tad īsti un kam (piemēram, vai ir pieļaujamas politiskās reklāmas) partijām ir atļauts tērēt. Tomēr tad, vismaz, nerodas jautājums par sankcijām - ja partijas ir limitus pārkāpušas, tām valsts neko neatmaksā. Tāpēc Mārcim, es domāju, ir taisnība - tāda finansēšanas sistēma padara partijas atkarīgas no valsts. Bet tas laikam ir strīds par mazāko ļaunumu: kas ir sliktāk - partijām būt atkarīgām no valsts vai no bagātiem sponsoriem?

Un par balsu pirkšanu&administratīvajiem resursiem. Man šķiet, ka šīs lietas tik izplatītas ir tādēļ, ka, nedaudz pārfrāzējot Pēteri, - sodīšanas varbūtība ir niecīga. Neskatoties uz to, ka ir noteikti gan vērā ņemami sodi par balsu pirkšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu/valsts mantas izsaimniekošanu, gan ir zināmas par kontroli atbildīgās institūcijas. Es nezinu, kas atbildīgajām institūcijām (attiecīgi - policija un Valsts kontrolei) traucē darboties - vai tās vienkārši izliekas neko neredzam vai arī objektīvi pastāv likumu nepilnības. Bet tas tikai apliecina, ka ar bargiem "teorētiskiem" sodiem vai bailēm no sabiedrības nosodījuma nepietiek, vajag, lai papildus būtu gan kontrole, gan arī pietiekama ticamība, ka sods tiks piemērots.

Iveta

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peteris Timofejevs 06.04.2005 14:56
Es īsti nepiekristu, ka Makkeina-Faingolda iniciatīvas radītais finanšu kontroles modelis ASV būtu tik stingrs. Tiesa, tas aizliedz korporāciju ziedojumus un nosaka virkni ierobežojumu, tomēr par kaut kāda ideālu partiju finanšu kontroles sfērā nevar runāt. Paši ASV speciālisti aizrāda, ka Makkeina-Faingolda likums, lai arī labi iecerēts, tomēr nav bijis pietiekams, lai sakārtotu un radītu sistēmu - tieši otrādi. Nesen uzklausīju Pensilvānijas Ētikas komisijas (kaut kas līdzīgs kā KNAB Latvijā) šefa Kontino viedokli, ka cerētā reforma ir radījusi gan zināmus noteikumus, gan arī haosu...

Kāpēc es ieteicu paskatīties uz Skandināviju (konkrēti Zviedriju), ir ne jau tādēļ, ka gribētu veicināt kaut kādā mērā arodbiedrību saaugšanu ar valsti (kā tas ir Norvēģijā un Zviedrijā) - uz ko aizrādīja Mārcis. Pats par sevi valsts finansējums partijām nenozīmē, ka pilsoniskā sabiedrība saaug ar valsti. Tas nu būtu pārspīlējums. Tomēr atzīstu, ka tādā situācijā pie varas esošajām partijām būtu vieglāk tikt pārvēlētām. Jāatzīst, ka tas nav traucējis arī šajā sistēmā radīt iespēju arī tradicionālajām opozīcijas partijām veidot valdību (1970to gadu beigas, 1990to gadu sākums Zviedrijā vai arī pašreiz norvēģu Kristīgo demokrātu vadītā valdība). Tāpēc tēze, ka partija saaug ar valsti ir nedaudz pārspīlēta (tad jau it kā nebūtu jēgas rīkot vēlēēsanas).

Anastasijai atbildot par "amorālajām partijām" - var taču vienmēr iestrādāt likumā normu, ka valsts finansējums var tikt nepiešķirts tām partijām, kuras pēdējo trīs (četru) gadu laikā ir iesaistītas un atzītas par vainīgām kādā kriminālpārkāpumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 06.04.2005 13:31
Nu raksts ir raksts, tur neko nevar piebilst. Es arī vairāk piekrītu Pēterim par to, ka ir jāskatās uz to kas ir pašlaik noticis ar priekšvēlēšanu kampaņām un tie ir dažāda veida aresti, kompromatu spēles , dažāda veida slēptā reklāma. Jau esmu vairākas reizes teicis un velreiz varu atkārtot, ka tas tikai mazina nodokļos nomaksāto nodokļu apjomu un arī vēlētājs mazāk uzzina kurš kuru partiju atbalsta, jo šie līdzekļi netiek deklarēti, bet doti paslepšus. Protams, ka arī Skandināvijas modelis nebūtu pareizākais, jo veicinātu pilnīgu pilsoniskās sabiedrības saaugšanu ar valsti par kuru ir runājis ne viens vien pētnieks... daudz piemērotāks Latvijas gadījumam būtu ASV modelis, ar stingru kontroli pār finansēm...citādi ar pašreizējiem ierobežojumiem kā kāds bija teicis, nevar pat vienu vēstuli ar atmaksātu marku katram potenciālajam vēlētājam nosūtīt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anastasija 06.04.2005 12:01
Pēteri, vai Tev liktos ok, ka tādai bezkaunīgai partijai kā LPP tiktu piešķirts valsts finansējums? To nevarēs izdarīt par 10% kā Skandināvijā, jo to valsts budžets nevar pacelt, savukārt ļaut viņiem papildus valsts naudai izmantot Šlesera & Co naudu ir amorāli, jo šādā gadījumā blēdīšanās notiks par mūsu pašu naudu. Kamēr partiju finansēs ir šāds bardaks, valsts finansējumu ieviest nedrīkst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Peteris Timofejevs 05.04.2005 22:54
Paldies, autorei par rakstu!

Gana interesants ir atklāti neizteiktais pieņēmums, ka KNAB varētu pārkāpumus arī neatklāt, jo principā uz šī pieņēmuma balstās arī turpmākā situācijas analīze un preskripcijas kā mainīt likumdošanu, kura, jātzīst, ar soda lielumu gan patiešām nemotivē ievērot partiju finansēšanas kārtību. Vai šāds pieņēmums ir arī balstīts uz empīriskiem novērojumiem???

Tāpat arī interesants šķita autores pieņēmums, ka soda lielums varētu būt vienīgais stimuls ievērot likumu. Vai tāda sociāla parādība kā sabiedrības negatīvais un nosodošais viedoklis pats par sevi jau nav pietiekams bieds partijai ievērot likumu? Īpaši ja uz kārts ir likts tik daudz kā nopietnas partijas reputācija. Galu galā tāda superpārkāpēja kā LPP arī dabūja visai niecīgu parstāvniecību... un viņu taču pirms vēlēšanām "Providus" kārtīgi izkaunināja savā starpziņojumā!!! (Kamēr "Latvijas Kalve" ar visiem saviem grandiozajiem plakātiem un partiju finansēšanas kārtības pārkāpumiem tā arī netika ievēlēta)

Man liekas, ka daudz nopietnāks bieds, kas stimulētu partijas ievērot partiju finansēšanas kārtību ir sodīšanas varbūtība (neizbēgamība?). Tas, ka pēc 8. Saeimas vēlēšanām KNAB aktīvi devās uzbrukumā pārkāpējiem, manuprāt, radīja noteiktu lūzumu līdz tam partiju visai relaksētajā attieksmē pret likumiem un partiju finansēšanas kārtību kā tādu. Tas varētu arī izskaidrot salīdzinoši godīgo situāciju šīnīs - pašvaldību - vēlēšanās. Bet tas savukārt liek uzdot jautājumu par KNAB kapacitāti (un par pašreizējās likumdošanas ierobežojumiem, lai ļautu) izmeklēt šādas - Latvijas gadījumā salīdzinoši jaunas - koruptīvās prakses...

Mani atklāti sakot vairāk satrauc partiju finansēšanas regulācijas blaknes - piemēram, aizvien (negatīvā nozīmē) "radošākā" partiju kampaņa (masīvā balsu pirkšana, administratīvo resursu izmantošana, utt). Jautājums kā tās novērst? Vai prātīgāk nebūtu apsvērt partiju finansēšanu no valsts budžeta a la Skandināvijas modelis, nevis mocīties ar aizliegumiem caurausta likumu tīkla lāpīšanu???

Saistītie raksti

The Electoral Commission electoralcommission.org.uk

Citi autora darbi