Atslēgvārdi:

Cik godīga ir augstākās izglītības sistēma Latvijā? 13

Par problēmu mūsu augstākajā izglītībā jāuzskata tas, ka aptuveni 30% aptaujāto studentu plaģiātismu un norakstīšanu uzskata par pieņemamu un ir to izmantojuši. Savukārt, 13% aptaujāto ir dzirdējuši par savas augstskolas administrācijas darbinieku korumpētību.

Iesaki citiem:

Šī gada sākumā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Latvijā kāda augstskola par plaģiātu iesniegšanu izslēgusi studentus. Cik plaši Latvijas augstskolās ir izplatīts plaģiātisms? Vai studenti eksāmenos izmanto neatļautas metodes? Vai eksāmeni tiek vērtēti, vadoties pēc zināšanām?

Latvijas augstāko mācību iestāžu studentu viedokļi par šiem un citiem jautājumiem tika iegūti mūsu pētījumā “Neatļautu metožu izmantošana un korupcija Latvijas augstskolās”. Aptaujājot 268 studentus piecās Latvijas augstskolās[1], pētījumā iegūtie dati neatspoguļo pilnīgi precīzu statistiku, taču atklāj nepārprotamu faktu - Latvijas augstskolās pastāv izglītības korupcija un studenti mācību procesā izmanto neatļautas metodes.

27% no visiem respondentiem atzinuši, ka vismaz reizi ir izmantojuši citu autoru darbus, nosaucot tos par savējiem. Gandrīz puse (48%) no aptaujātajiem atklāj, ka vismaz reizi ir devuši savus darbus citiem pārrakstīšanai un iesniegšanai ar citu vārdu. Nereti studijām nepieciešamie darbi tiek pirkti - 46% respondentu atzīst, ka visvairāk studijām tiek pirkti referāti, kuriem seko kursa darbi un mājas darbi, kā arī jau kārtotu eksāmenu vai citu pārbaudes darbu jautājumi vai atbildes.

Par problēmu mūsu augstākajā izglītībā jāuzskata tas, ka 10,4% no aptaujātajiem studentiem plaģiātisms un norakstīšana šķiet pieņemama un 28,4% - drīzāk pieņemama. Bez tam 49% no aptaujātajiem nejūtas slikti pēc “špikošanas”, bet vainīgi tomēr jūtas 10,4%, nosodot sevi par neatļautu metožu izmantošanu.

Piektā daļa no aptaujātajiem atklāj, ka pazīst kādu no savas augstskolas, kas iestājeksāmenu kārtošanā ir izmantojis aizliegtas metodes, no kurām visizplatītākās ir “špikošana” un norakstīšana. Bez tradicionālākajām neatļautajām metodēm studentiem zināmi arī gadījumi, kad iestājpārbaudījumus kārtojuši tā sauktie “īpašie abiturienti”, kuriem jau iepriekš zināmi eksāmena jautājumi vai atbildes.

Neatļautu palīglīdzekļu izmantošanu (“špikeri”, pieraksti, grāmatas) respondenti visbiežāk min kā aizliegtās metodes, kuras studenti izmanto mācību apguves laikā - to, ka paši lietojuši vai zina par citiem, kuri lietojuši neatļautus palīglīdzekļus, apstiprina 88% aptaujāto respondentu.

Kā nākamo izplatītāko neatļauto metodi pārbaudes darbu kārtošanā 7% respondentu min jautājumu vai atbilžu uzzināšanu, kā arī pirkšanu, piemēram, no vecāko kursu studentiem, tā kā daudzi pārbaudījumi pie pasniedzējiem gadu no gada atkārtojas. Bez šīm metodēm pārbaudes darbos studentu starpā bieži notiek savstarpēja komunikācija ar blakus un apkārt sēdētājiem, lai uzzinātu sev nepieciešamo informāciju.

Daļa no aptaujātajiem studentiem ir dzirdējuši vai tiem ir zināmi gadījumi, kad augstskolā eksāmenu neatļautā veidā kārtojusi cita persona, nevis tā, kurai tas bija jādara.

Pavisam nelielai daļai aptaujāto studentu ir zināmi gadījumi, kad pasniedzēji atvieglojuši eksāmenu kārtošanu tiem studentiem, kuri devuši “kukuļus” vai pateicības dāvanas (ziedi, konfektes, alkohols, utml.), vai arī sarežģījuši eksāmenus ar nolūku iegūt labumu. Savukārt, 13% respondentu ir dzirdējuši par savas augstskolas administrācijas darbinieku korumpētību.

Sarunās ar augstskolu pasniedzējiem par pretrunīgu un diskutējamu izvēršas jēdziens “pateicības dāvanas”, radot jaunus jautājumus:

Kā atšķirt “kukuļus” no pateicības dāvanām? Kā nākotnē mērīt izglītības korupciju? Ar kādiem līdzekļiem to novērst?

Aptaujas dati liecina, ka par neatļautu metožu izmantošanas cēloņiem augstākās izglītības apguves laikā visbiežāk kļūst nepietiekama studēšanas motivācija, ko veicina “neveselīgas” pasniedzēju un studentu savstarpējās attiecības (attiecību modelis, kurā pasniedzējs “atnāk, nolasa lekciju un aiziet”, domstarpību vai strīdu gadījumos “pasniedzējiem vienmēr taisnība” utt.), kā arī laika trūkums, vāja ieinteresētība apgūstamajā specialitātē un arī pasniedzēju objektivitātes vai ētiskuma trūkums.

Lai izvērtētu piemērotākos veidus un līdzekļus, ar kuru palīdzību cīnīties pret izglītības korupciju, būtu nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par korupciju Latvijas augstskolās.

Mēs kā studenti uzskatām, ka galvenie līdzekļi, ar kuriem mazināt korupciju augstākajā izglītībā Latvijā, atrodas pasniedzēju un augstskolu mācību programmu veidotāju rokās. Lai mazinātu neatļautu līdzekļu un plaģiātisma izmantošanu studentu vidū, nepieciešams mainīt studentu attieksmi pret mācību apguvi, un te lielā mērā atbildība ir uz pasniedzēju pleciem, veicinot ieinteresētību un motivāciju studentos pret izvēlēto specialitāti. Otrkārt, lielu lomu spēlē pati mācību programma un tās sastādītāji - jo mazāk teorētiskas un vairāk praktiskas nodarbības tiks ietvertas mācību programmās, jo ar lielāku atdevi studenti pievērsīsies nodarbībām un gūs no tām vairāk labuma un pieredzes.


___________

[1] Latvijas Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, Liepājas Pedagoģijas augstskolā, Daugavpils universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Little 19.12.2004 18:04
Manuprat, visnozimigaka tomer ir izglitibas motivacija. Ja taas nebus, izglitibas kvalitatei un citiem faktoriem, spikosana un plagiatisms tada gadijuma bus neizbegami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 07.11.2004 06:37
Ja par shpikoshanu,tad vai meerkis attaisno liidzeklus?Iespejams ,ka daljaa gadiijumu :jaa.Lai butu konkureetspeeja darba un ne tikai darba tirgu ,dokuments par augstaako izgliitibu ir nepiecieshams.Tapec studeet izvelas ljoti liela jaunieshu dalja,arii daudzi no tiem,kam nav tieksmes uz maciishanos.Un cilveeka atminja biezhi nav bezizmeera-un ja prieksmetaa ir daudz sausu terminu-tad kaapec gan nenoshpikot?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

protante 05.11.2004 17:44
Ziniet tauta man liekas ka jus neredzat jautajuma būtību? Mums no viena kursa par plaģiātismu atskaitja 4 studentus bet viņi neviens nebija īsti pārrakstijuši viens no otra viņiem it kā bija "pieredzes apmaiņa" un visu viņu darbos atrada nevis vienādas, bet līdzīgas idejas.Galvenais jautajums manis prāt ir tāds kad sākas plaģiatisms un kad tā ira tikai pieredes apmaiņaP.S. Es ari ar viņiem kopā piedalijos šajā "pieredzes apmaiņas programā"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 05.11.2004 16:01
Janetai

Manuprāt, studenta motivācija mācīties daudz vairāk ir saistīta ar paša studenta personību, nekā ar pasniedzēja spēju šādu motivāciju radīt. Un vispār - pieaugušiem cilvēkiem pašiem ir jāsaprot, kāpēc viņi studē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janeta 05.11.2004 14:44
/šis nebūs saistīts ar virsrakstu/

agdamam:)

tieši tā!bet lekcijas saturs ir pārpildīts ar ļoti daudziem terminiem un jēdzieniem.Un netiek dotas nekādas instrukcijas - vai tas "jāiekaļ" vai kā.Un manā kursā tā domā vairākums:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

niike 05.11.2004 13:57
ok, jautaajums nav par to, cik kvalitatiivs ir shis peetiijums, bet par studentu akadeesmisko eetiku, soda veidiem unplaggiaatisma ceelonniem.uzskatu, ka ne vienmeer plaggiatisms ir konstattejaams.to izdariit ir gruuti, ja "nepiekker pie rokas".peec muusu skolaa piennemtajiem nolikumiem visi ir paarkaapushi akadeemisko eetku, jo visi zin, kas sspiko, bet man ir neeerti iet suudzeeties par "saveejiem", tas viss anaak taa tizli!!!!! ieraudziiju, ka kaads sspiko un aizgaaju nosuudzeet! da tizlums, neviens jau nepadomaa par to, kaadas buus manas attieciibas ar kursa biedriem, ja es taa ieshu uz akadeemisko dallu un suudzeeshu visus sspikotaajus.es pati nespikoju, kaut arii iespeeju netruukst, jo man ir bail izlidot no augstskolas un arii es to uzskatu "zem liimenna" esoshu lietu.kaapeec man tas buutu jaadara? vakar viena pasniedzeeja teica, ka sleepjot shos gadiijumus, mees tikai pashi sen nodaram paari, jo taada veidaa liedzam lielaakas iespeejas uz buddzeta vietaam.mums no kursa jau izsleedza 4 cilveekus, bet kas par to?es tachu nevaru taapeec cereet uz budzzetu vietu tikai taapeec, ka kaada nelaimiigaa dveesele tikja piekkerta. NU NEVAJAG MEEGGINAAT IEDZIIVOTIES UZ CITU REEKKINA>>>>TAS NAV NE EETISKI< NE ARII PAREIZI....varbuut kaads man piekriit, tad uzraksti mailu uzuniversumgirl@navigator.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 04.11.2004 17:59
Janetai

Tiesību teorija varbūt arī nav pati interesantākā lieta, taču vienlaikus tā ir visas juridiskās zinātnes pamats. Ja nepratīsies pamatjēdzienus, pēcāk nespēsiet apgūt pārējās tiesību zinātņu nozares pietiekami kvalitatīvi. Un vēlmei špikot nav nekāda sakara ar apgūstamo kursu, bet ar to, cik motivēts konkrētais students ir šo kursu apgūt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janeta 04.11.2004 16:53
Domāju,ka šeit vajadzētu pārskatīt pasniegšanas kvalitāti.

Mācos augstskolā 1.gadu/tiesību zinātnes/.Tādi brīnumi,ka būtu jāraksta referāti,mums vēl nav:))Bet priekšā gaidāma sesija,kur eksāmenā vajadzēs kalt galvā priekšmeta teoriju.Vakar pat,ar kursa biedru nospriedām, ka ļoti labs variants gala pārbaudei būtu tas pats referāts.Bet referāta tematus vajadzētu sagatavot pašam pasniedzējam un tādus,lai,rakstot referātu students būtu spiests "iziet" cauri tām tēmām,kas mācītas.Un tad savs gara darbs 5min laikā būtu jāaizstāv,kur pasniedzējs varētu uzdot arī jautājumus.Gala rezultāts,protams,ka būtu produktīvāks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 03.11.2004 17:38
Kopumā pētījums ir nekvalitatīvs un nedod iespēju izdarīt nekādus secinājumus.

1) Kopējā respondentu izlase nav statistiski pamatota, pie tam aptaujas realizācijā pētnieku grupa to ir vēl samazinājusi. Pie tam salīdzinātas tiek dažādas augstskolas pēc tipa, studentu skaita, studentu struktūras un netiek ņemtas vērā šīs īpatnības. Lai noskaidrotu situāciju LU (ap 30000 studentu) diezin vai pietiek noskaidrot ekonomikas bakalaura un skolotāju programmu 2. un 3. kursa pilna laika studentu viedokli. Pie tam kopumā aptaujāt 82 studentus.

2) Pētījums ir balstīts uz respondentu viedokli. Kādus zinātniskus secinājumus var izdarīt par korupciju izglītības sistēmā, ja uzdod tādus jautājumus kā: "Kādas, Jūsuprāt, negodīgas metodes tiek izmantotas iestājoties augstskolā?" vai "Vai Jums zināma kāda no zemāk minētajām neatļautajām metodēm, kuras studenti vai izmantot, lai iekļūtu augstskolā?". Pētījuma autori nav vēlējušies pakavēt laiku un noskaidrot, no kurienes šiem respondentiem ir veidojies šāds viedoklis, jo tikpat kā neviens jau neatzīst faktu, ka pats būtu kukuļojis, lai iestātos augstskolā u.tml.

3) "Negodīgās" augstskolu sistēmas laba ilustrācija ir pētījuma 15. attēls, no kura var secināt, ka no kopumā nosacīti negodīgajiem studentiem (tikai trešā daļa no mistiskās izlases) lielākā daļa špiko (tas nu gan ir pētījuma cienīgs atklājums), bet vēl pa vienam arī dara citas sliktas lietas. Savukārt, 18. attēls liecina par to, ka par tiem trim gadījumiem (jo tieši tāds ir respondentu atbilžu biežums), kad tiešām kāda vietā kāds cits ir licis eksāmenu, zina apmēram 20 studenti. Prieks par to, ka šī parādība ir labi zināma grupas biedriem... Tādus pat "milzīgi svarīgus" datus var atrast visā pētījumā.

4) Pētījuma secinājumi ir absurdi. Pirmām kārtām, kā jau teicu, tiem nav nekāda pamata. Otrkārt, tie nav saistīti ar pētījumā atklāto. Pētījuma autori uzskata, ka visas izvirzītās hipotēzes ir pierādītas, kaut arī datu vienkārša analīze (pat pieņemot, ka izlase un jautājumi ir korekti) apliecina pretējo.

5) Pētījuma anotācijā minētais par to, ka negodīgu rīcību varētu izskaust ar tādu studiju metožu pielietošanu, kas orientē uz praktiskiem darbiem, ir autoru voluntārs secinājums, jo pašā pētījumā šādam uzstādījumam vispār nav nekāda pamatojuma.

Otrā kursa studiju darba līmenim šis darbs ir pietiekams, jo apliecina autoru spējas veikt aptauju, taču apšaubāmas ir autoru saņemtās zināšanas par izlases veikšanas metodēm un anketas sastādīšanu (kurus parasti socioloģijas studenti apgūst jau pirmajā studiju gadā). Ja RSU ir sniegusi šādas zināšanas, tad, acīmredzot, studenti tās nav apguvuši. Ja RSU tās nav sniedzis, tad, acīmredzot, tā ir nekur nederīga socioloģijas bakalaura programma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hameleons 03.11.2004 17:11
Tikai no 1-2 pasniedzēju attieksmes pret mani un pārējiem studentiem man vairs negribas turpināt mācības maģistratūrā. Un es noteikti uz to pašu LU fakultāti vairs neiešu mācīties vēl tāpēc, ka neko tur nemāca: pasniedzēji ir tie paši, priekšmetu nasaukumi ir mainīti bet saturs tāds pats, ko mums mācīja bakalauros.

Ļoti bieži nācās dzirdēt un izjūst pašam ka mūsu nodaļas vadība, negrib lai visi studenti pabeigtu mācībās, tāda sajūta, it kā izlaist drīkst tikai noteiktu skaitu studentu. Un izdomā jebkādus šķēršļus lai tā arī būtu.

Par korupciju jārunā biežāk it īpaši LU, kur notiek nežēlīga cīņa gan par amatiem vadībā, gan kas attiecas uz studentiem, kur viens cilvēks var Tev pateikt, ka "ja Tu neatteiksies no aizstāvēšanas rīt, tad nekad nepabeigsi šo augstskolu". Šo man pastāstīja kursabiedrene..., bet par pārlikšanu ir jāmaksā 200 Ls. Nu ko darīt tas cilvēks tā arī izdarīja...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zina 03.11.2004 10:54
Pati esmu pasniedzēja un esmu sapratusi, ka ir jāatsakās no klasiskā ieraduma uzdot gadiem vienas un tās pašas rakstu darbu tēmas studentiem. Jā, protams, tas nozīmē, ka vispirms ir jāpadomā pasniedzējam - ko, kā un kāpēc uzdodam rakstīt. Pie tam - cik ilgi turpināsim atprasīt citātus? Ir jau vieglāk vainot studentus, nekā pašiem ko jaunu apgūt. Kursa darbus prasa likumdošana, pie to tēmām tāpēc rūpīgāk jāpiestrādā, taču ir vērts padomāt un tikt vaļā no milzīgās "referātu" un "eseju" kaudzes, ko ik gadu liekam "saražot" studentiem. Man ir prieks par visiem kolēģiem, kuri ir spējuši izdomāt ko citu, taču ik reizi, kad saduros ar kolēģu "nu kā tad bez referāta" man kļūst skumji. Un cik gadus pēc kārtas pasniedzējs var lasīt vienus un tos pašus teorijas atstāstus? Tāpēc jau daļa nelasa. Un tad sākas apburtais aplis - tāpēc jau studenti var atļauties pirkt un nodot bez korekcijām. Tātad - pirmajiem jāsāk pasniedzējiem! Jo studenti mācās no mums. Arī negatīvo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bitite 03.11.2004 10:51
Špikošana, plaģiātisms un melošana ir tikai pagales viens gals, kurā tad nu ir ielikti studenti, bet otrā galā diemžēl ir tāda pati daļa augstskolu pasniedzēji, kas neuzskata par vajadzību vispār darbus izlasīt, novērtēt un komentēt. Skumji...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 02.11.2004 21:08
Nesaprotu kādēļ tiek piesaukts godīgums, runa ir par izglītības kvalitāti, špikošana un plaģiātisms jāsāk izskaust ar pamatskolām, neba tāda lieta pēkšņi parādās augstskolās, jāveido jauna paaudze kura nebūtu tik korumpēta, šo vairs neizmainīsi.

Saistītie raksti