Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits 4

  • Autors:Autoru kolektīvs, zinātniskais redaktors Juris Rozenvalds
  • Organizācija:Latvijas Universitāte
  • Gads:2005
  • Valoda:latviešu, angļu

Anotācija

Iesaki citiem:

Izmantojot Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu institūta (IDEA) izstrādātu metodiku, pirmo reizi Latvijā veikts tik plašs pētījums par demokrātijas kvalitāti. Eksperti vērtējuši gan tiesību normas, gan arī to praktisko īstenošanu sekojošās jomās:


  • Pilsonība, likumdošana un tiesības (jautājumi par politisko nāciju un pilsonību, likuma varu, pilsoniskajām un politiskajām, kā arī ekonomiskajām un sociālajām tiesībām);

  • Reprezentatīva un atbildīga pārvalde (brīvas un godīgas vēlēšanas, partiju lomu demokrātijā, pārvaldes struktūru efektivitāte un atbildība, civilā kontrole pār bruņotajiem spēkiem un policiju, korupcijas mazināšana);

  • Pilsoniskā sabiedrība un tautas līdzdalība (mediju loma sabiedrībā, politiskā līdzdalība, pārvaldes struktūru atsaucīgums un sabiedrības pārvaldes decentralizācija);

  • Demokrātijas starptautiskā dimensija (jautājumi par ārējo faktoru ietekmi uz valsts politiku un valsts atbalstu demokrātijas attīstībai citās zemēs).


Audits veikts, atbildot uz 75 jautājumiem par minētajām jomām, katrā sniedzot vērtējumu 5 soļu skalā no “ļoti labi” līdz “ļoti slikti”. Visbiežāk sniegtais vērtējums ir bijis “apmierinoši” (35 gadījumi), taču piecas jomas pēc ekspertu domām ir kritiski sliktā situācijā (vienlīdzīga piekļuve taisnīgai un savlaicīgai tiesai, iedzīvotāju veselības aizsardzība, partiju atkarība no šaurām finanšu interesēm, sabiedrības uzticēšanās valdībai un tās darba efektivitātei, uzņēmumu ietekme uz publisko politiku), savukārt divās jomās situācija atzīta par ļoti labu (sāncensīgas vēlēšanas, vēlētāju līdzdalība).

Analīzi papildina Baltijas sociālo zinātņu institūta veikta sabiedriskās domas aptauja “Jautājumi sabiedrības demokratizācijas dinamikas novērtēšanai”.



Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits

(latviski, PDF, 1,67 MBpdf)

(angliski, PDF, 1,93 MBpdf)


Pielikums - BSZI aptaujas rezultāti

(latviski, PDF, 11,1 MBpdf) Uzmanību - liels fails!

Iesaki citiem:

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Blūms 16.06.2005 00:51
Kas ir ikkas, ir skaidri pateikts rakstā "Dzīves jēga un Demokrātija". Taču izskatās, ka neviens neko nav sapratis un priekšroku dod sapratnes simulācijai.

Ja kautkas ir vai nav, tad ir arī salīdzinājums, kas rada noteiktību. Bez salīdzinājuma nav noteiktības, ir tikai nenoteiktība. Nenoteiktība attiecībās ir noteiktības nenoteiktība, - bet pati par sevi - ir sevis pašas nenoteiktība, - un šādi, ir gan nenoteiktība gan noteiktība attiecībās.

Ja ir vai nav kautkas viens, tad tas ir vienas kvalitātes bezgalīga kvantitāte, jo nav nekā, kas to ierobežotu, - un tas ir bezgalīgas kvantitātes bezgalīga kvalitāte, jo ikkas, nebūdams kautkas viens, ir kautkas cits.

Un visbeidzot: ir idiotisms domāt, ka bezgalīgā visā ir kautkas absolūts un tikai absolūts, vai arī - relatīvs un tikai relatīvs. Ikkas ir relatīvs, būdams vispārīgs un citu noteikts, - un ir absolūts, būdams konkrēts un sevis noteikts.

Runa ir par elementārām lietām, kas katram jāzin, - lai daudziem nevajadzētu brīnīties, kāpēc tautas ir tik stulbas un kāpēc ir tik stulbi valstu vadītāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Blūms 03.06.2005 22:56
D z ī v e s j ē g a u n D e m o k r ā t i j a

Kad mēs jautājam: "Kas ir ikkas?", tad nevaram neko citu atbildēt kā tikai to, ka "Ikkas ir ne citi ikkas." Tad šādi, ikkas ir citu noteikts kautkas, - un, būdams citu, kas savukārt ir paša noteikti, ikkas ir arī sevis noteikts kautkas. Ikkas ir citu noteikts, nebūdams citi, - tad ikkas ir sevis noteikts, būdams citi, - un šādi, ir noteiktība sev, bet nenoteiktība citiem. Rezumējot, ikkas ir pretmetu vienība - pretmeti sev sevī un pretmets citiem nesevī - kas pati dara sevi esošu un kuru citi dara konkrētu - viss - pilnīgi, ikkas konkrēts - daļēji.

Viss ir esamība sevī, - kas pati sevī ir ikkas. Ja ne tā, tad viss nav viss, bet daļa visa. Visu dara konkrētu nekas. Noteiktību dara konkrētu nenoteiktība. Nenoteiktība, būdama sevis pašas nenoteiktība, pati dara sevi konkrētu.

Ikkas, būdams pretmetu vienība, ir gan matērija - masa un attiecības, - gan ideja - visa attēls matērijā - attiecības attiecībās. Cilvēks, būdams matērija, ir sevis izvērsējs, - bet, būdams ideja, ir attēlotā visa izvērsējs un tajā sevis nemirstības radītājs. Cilvēks-matērija mirstot mirst, - cilvēks-ideja, mirstot matērijai, zaudē sevis nesēju, bet turpina būt sevis izvērstā attēlotā visā. Dzīve ir izvērsība visā, kurā dzīva esamība maina sevi un tiek sevis mainīta no mazāka uz lielāku sevis visu.

Agri vai vēlu beidz būt ikviena konkrētība, arī Visums un tajā cilvēce, - to noteic pretmetu vienība. Taču dzīves jēga - atbilstība tās vajadzībām - ir nekur citur kā vispārīgā sabilstībā. Dzīve ir "radošs komandējums", kurā mūs sūta nenoteiktība, kuras daļa mēs esam, un kurā mēs atgriežamies atkal saplūzdami ar to. Dzīves laime ir dzīves jēgas piepildījuma sajūta. Jo vairāk dzīves un nemirstības vajadzību un apmierinājuma, un vajadzības uz to vispārīgā sabilstībā, - jo vairāk dzīves laimes.

Ikvienai valstij, ikvienam cilvēkam vairāk par jebko vajag vispārīgu labklājību. To rada demokrātija - vispārīgu sabilstību izvērsoša tautas vara. Vispārīga sabilstība - tā ir zinātnei zināma, bet ignorēta jau 2,5 tūkstoš gadus, vispārīgi sabilstīga pretmetība vienībā. Pretmetība dara sabiedrību izvērsīgu sevī, - vienība dara to izvērsīgu nesevī.

Indivīdus vieno sabiedrībā lielāka labklājība. Taču sabiedrība-izvērsības līdzeklis, nenoteiktības dēļ ikvienā noteiktībā, vispārīgas pretmetu vienības savukārt dēļ, ir noziedzības perēklis. Cilvēkiem ir dažādi instinkti, taču tas, par ko viņi kļūst, pielāgojot instinktus sabiedrībai, ir sabiedrības radījums.

Vispārīga sabilstība prasa sabiedrības vajadzību par sevi. To rada indivīdu dvēseles - sevis idejas veseluma - nemirstības vajadzība tās nesējā - sabiedrībā. Vispārīgu sabilstību īsteno divu egoismu, vienu no kuriem sauc par altruismu, vienots vispārīgas sabilstības egoisms. Viens egoisms ir dzīves egoisms, - otrs ir dvēseles nemirstības egoisms.

Vispārīgas sabilstības īstenojums nav domājams bez vispārīgas sabilstības ideoloģijas. Taču katras sabilstības pamatā ir ticība. Ja mēs nespējam vai negribam ticēt, nekāds pierādījums mums nespēj kautko pierādīt. Pierādījumus visur, arī zinātnē, gan autoritatīvi, pieņem balsojot.

Tāpēc sabilstības īstenojumam nepieciešamas masveida diskusijas, kurās katram indivīdam ir pašam jāspriež. Taču Latvijā politiskas diskusijas ir ļoti vārgas, bet filosofiskas nav vispār. Nepabeigta, uz aksiomām balstīta patiesība, bez filosofiska pamata un nobeiguma, nav un nevar būt adekvāta. Latvija nav suverēni dzīvotspējīga pasaules politiskā konkurencē. Un ko var vairāk gribēt šādas valsts ienaidnieki? - Neko vairāk!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Blūms 02.06.2005 00:19
Demokrātijas apskatā apskatītie modeļi nav spējīgi darboties, - jo tie ignorē vispārīgo pretmetu vienību, un, līdz ar to, ignorējot altruismu, tie modelē abstraktu egoistu sabiedrības. Tāpēc arī to modeļu ir tik daudz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Zigis 31.05.2005 16:57
Sveki!

Liels prieks, ka izdevies realizēt ideju un publicēt šo pētījumu, ja nemaldos tas bija sens J.Rozenvalda sapnis

Saistītie raksti

IDEA idea.int

Citi autora darbi