Atslēgvārdi:

Cik augstu Maslova vajadzību piramīdā tiek invalīdi Rīgā? 0

Lēnām un pamazām mainās attieksme, paplašinās pakalpojumu klāsts, aizvien vairāk un vairāk invalīdu ir atraduši darbu un strādā. Palēnām arī pašvaldības deputāti saprot, ka invalīdu jautājumu risināšanā nelīdz pāris rīkojumi, bet nepieciešamas ilgtermiņa programmas.

Iesaki citiem:
Invrat 255x203
Foto:A. Jansons

Vēlēšanas - laiks, kad iedzīvotājiem tiek pievērsta vislielākā uzmanība. No televizoru ekrāniem mēs redzam, ka sabiedrībā ir gan invalīdi, gan veci cilvēki, gan bērni. Tās ir reklāmas, kur politiskās partijas atgādina: jā, jā mēs jūs atkal atceramies un viss būs kartībā, ja ievēlēsiet mani, es apsolu jums palīdzēt!

Tomēr pirms pašvaldību vēlēšanām vienmēr ir interesanti izvērtēt – kas kādreiz bija solīts un, kas tad galu ir izdarīts kārtējā sasaukuma laikā. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar invaliditāti, jo liela daļa ar invalīdu integrāciju saistīto jautājumu ir tieši pašvaldības ziņā.

Sākumā gan vajadzētu noskaidrot – kas gan invalīdiem ir vajadzīgs? Kādas ir tās jomas, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem? Varam ņemt veco labo psihologa A. Maslova vajadzību piramīdu. Pirmkārt, tās ir fizioloģiskās vajadzības. Katrs vēlas normālu ikdienišķu pārtiku un siltumu. Tāpat svarīgas ir drošības vajadzības. Tātad būt pārliecinātam, ka iztika būs ne tikai šodien, bet arī rīt. Vajadzība iegūt kvalitatīvu izglītību, lai pēc tam izvēlētos sev piemērotu darbu un normāli nopelnītu. Vajadzība dzīvot piemērotā mājā. Tālāk vajadzība pēc cilvēciskām attiecībām un sabiedrības, pēc atzinības un citu novērtējuma, ka tu neesi tikai kārtējais lūdzējs un prasītājs. Tālāk jau ir pašrealizācijas vajadzības un iespējas attīstīt savu personību.

Vai pašvaldības spēj palīdzēt invalīdiem kāpt pa šīm vajadzību kāpnēm un vai tas galu galā ir pašvaldības uzdevums?

Latvijā ir izveidota sociālās palīdzības sistēma, kuras uzdevums tad arī būtu palīdzēt krīzes situācijās nonākušajiem. Ir stingri nodalītas valsts un pašvaldību funkcijas. Ir noteikti minimālie ienākumi un pabalstu apjomi.

Tomēr, kā redzējām, vajadzību piramīdā ir ne tikai vajadzības pēc finansu resursiem, lai nopirktu ēdienu, apģērbu un samaksātu par dzīvokli, bet arī iespējas strādāt, mācīties un būt sabiedrībā.

Invalīdu ienākumu avots pārsvarā ir pensija, kuras saņemšanu nosaka valsts, kā arī pašvaldību pabalsti, ja šī pensija ir pazemojoši zema.

Rīgas dome vienmēr ir izcēlusies pārējo pašvaldību vidū sociālās palīdzības sniegšanā. Dažās pašvaldībās nav īsti skaidrs, kā bez noteiktajām valsts garantijām invalīdiem vēl var palīdzēt, bet Rīga ir padomājusi un, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām, ierīko pacēlājus pie invalīdu dzīvokļiem, izveido pati savu specializētā transporta sistēmu. Tiek attīstīta pabalstu sistēma ar savu, jau Rīgā noteiktu iztikas minimumu. Pamatvajadzības tiek nodrošinātas. Invalīdam vajadzētu it kā būt apmierinātam, tomēr neaizmirsīsim, ka cilvēkam ir raksturīgi kāpt tālāk pa vajadzību kāpnēm. Un tad invalīds sāk prasīt pieejamību ne tikai pie savas mājas, bet arī pilsētā kopumā. Jo gribas taču iekļūt kinoteātrī, muzejā, noskatīties kādu teātra izrādi un pasēdēt kafejnīcā. Gribas strādāt, lai nopelnītu un nevajadzētu regulāri apmeklēt sociālo dienestu un lūgt palīdzību. Un te jau atkal sākas pašvaldību funkcijas.

Kaut arī Satversmē ir noteikts, ka „ikvienam ir tiesības uz izglītību”, tomēr invalīdiem pieejamas skolas Rīgā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Sākoties šim mācību gadam, apvienība „Apeirons” veica renovēto skolu vides pieejamības monitoringu un secināja, ka esošās būvnormas, kas reglamentē vides pieejamību, netiek ievērotas apmēram 80% gadījumu. Jā, arī pašas Rīgas domes galvenā ieeja ir invalīdiem nepiemērota.

Daudz ko nosaka ne tikai normas, noteikumi un standarti, bet arī attieksme. Kādas apsekotās skolas direktore Pārdaugavā diezgan strikti noteica: ”Šī taču nav nekāda invalīdu skola!”. Un tādos brīžos pavisam aizmirstas Maslovs ar savu piramīdu, tu saproti, ka invalīdiem ir invalīdu pasaule, bet pārējiem cita, daudz labāka, skaistāka un pieejamāka.

Vēl varētu runāt par darbu un veselību, un pakalpojumiem, un brīvā laika pavadīšanas iespējām, un ģimeni, un vēl, un vēl..., bet pa tām trepēm ir ārkārtīgi grūti uzkāpt bez atbalsta.

Ko tad varam secināt? Ka viss ir slikti un nekas nemainās? Domāju, ka nē. Lēnām un pamazām mainās. Mainās attieksme, paplašinās pakalpojumu klāsts, aizvien vairāk un vairāk invalīdu ir atraduši darbu un strādā, priecājās un ir sabiedrībā. Pamazām integrācijas process iet uz priekšu. Tikai ļoti lēnām. Palēnām arī pašvaldības deputāti saprot, ka invalīdu jautājumus nevajag uzreiz novirzīt sociālajiem darbiniekiem kāda pabalsta saņemšanai. Jautājumi bieži vien skar izglītību, nodarbinātību, sabiedrisko transportu, uzņēmējdarbību. Tātad visas pašvaldību likumā noteiktās funkcijas. Pamazām arī deputāti ir sapratuši, ka tie ir kompleksi jautājumi, kurus nevar atrisināt ar viena vai divu rīkojumu izdošanu. Ir nepieciešamas ilgtermiņa programmas un radoši risinājumi. Ir jāsaprot, ka principā mēs esam tikuši tālu, salīdzinot ar 2001. gadu, bet darāmā vēl daudz.

Starp lietām, kuras invalīdi vēlētos risināt nākamajā Rīgas domes sasaukumā, jāmin šādas:

  • Individuālo rehabilitācijas programmu izstrāde (saskaņā ar likumu), invalīdu motivācijas paaugstināšana, veicinot viņu nodarbinātību un izglītošanos;

  • Personisko asistentu pakalpojumu izveidošana, specializētā transporta jautājumu sakārtošana Rīgā;

  • Finansējuma palielināšana invalīdu mājokļu pielāgošanai (pacēlāji, uzbrauktuves);

  • Iekļaujošās izglītības veidošana Rīgas skolās, atrisinot skolu pieejamības, mācību līdzekļu, pedagogu sagatavošanas jautājumus;

  • Vides pieejamība – izveidot sistēmu, kad sabiedrisko ēku projektus apstiprina arī vides pieejamības eksperti (Invalīdu informācijas un vides pieejamības centra “VAR!” pakalpojums). Nodrošināt, ka vides pieejamības un Universālā dizaina prasības tiek iekļautas visās programmās un plānošanas dokumentos, tādējādi iesaistot arī invalīdu nevalstiskās organizācijas. Nodrošināt vides pieejamības prasību ievērošanu medicīnas, sociālajās, kultūras un citās pašvaldības iestādēs;

  • Invalīdu nodarbinātības veicināšana ar jaunām pieejām, tajā skaitā pašvaldības iestādēs izveidojot darba vietas invalīdiem un pieņemot viņus darbā;

  • Apmācība saskarsmei ar invalīdiem dažāda līmeņa profesionāļiem un pašvaldības darbiniekiem (skolotāji, sociālie darbinieki, vienas pieturas aģentūras darbinieki u.c.);

  • Atbalsts invalīdu NVO sociālās integrācijas projektu finansēšanā, kā arī līdzfinansējuma nodrošināšanā dažādiem Eiropas projektiem.
  • Iesaki citiem:
    Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

    Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

    Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
    Saistītie raksti