Čigāni: svešinieki savējo vidū 7

Vai jūs zināt, ka čigāniem nav tādas pasakas, kurā dēls ieliek savu veco tētiņu ragaviņās, lai aizvestu uz mežu nomirt, jautā viens no čigānu organizācijas Nevod Rom līderiem.

Iesaki citiem:

Čigāniem Austrumeiropā nekur nav tik labi kā Latvijā, uzskata viens no čigānu organizācijas Nevod Rom (Jaunais ceļš) līderiem Anatolijs Berezovksis, kurš par sevi saka: «Es esmu lielīgs, ka esmu čigāns. Paldies Dievam, ka esmu tāds!»

Viņam taisnība par čigānu dramatiskajiem dzīves apstākļiem citviet Eiropā. Jo īpaši Čehijā, Spānijā un Ungārijā čigāni ir visvairāk diskriminētie izglītībā, nodarbinātībā, dzīvokļu tirgū, teikts Eiropas Rasisma un ksenofobijas novērošanas centra šā gada ziņojumā. Latvijā nav tik smagi. Tomēr katram no politika.lv intervētajiem čigāniem ir daudz sakāmā par to, cik aizvainojoši ir piedzīvot, ka attieksmi pret cilvēkiem nosaka stereotipi par čigāniem kā krāpniekiem, afēristiem un zagļiem. Un cik grūti, gandrīz neiespējami atrast legālu darbu Latvijā. Pēc Nevod Rom koordinatoru aplēsēm, ap 6000 čigānu darba meklējumos devušies strādāt uz Īriju, Lielbritāniju vai citu ES valsti. Ja tā ir taisnība, tad Latviju jau tagad pametusi vairāk nekā viena trešdaļa no tiem čigāniem, kuri te dzīvoja 2003.gadā.


«Jūs, čigāni!»

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs pētījumā Čigānu stāvoklis Latvijā lēsa, ka Latvijā ir 13 — 15 tūkstoši čigānu. Vairākums no viņiem ir pilsoņi un brīvi runā latviski. Tomēr paši čigāni uzskata, ka viņi Latvijas sabiedrībā ir uzņemti sliktāk nekā ebreji, krievi vai citas mazākumtautības. Ligita Sunīte (48) to ilustrē ar gaužām sadzīvisku piemēru – strīdiņā par vietu veikala rindā no latvieša nākas dzirdēt nicīgu «Jūs, čigāni!». Tomēr tādi gadījumi nav bieži un L. Sunīte pati pieradusi justies kā viens no Latvijas, savas pilsētas cilvēkiem. «Mēs, čigāni, svinam Lāčplēša dienu, ko vairums šejienes cittautībnieku nesvin. 18.novembrī dedzinām svecītes pilsētas ielās un ejam pie pieminekļiem, ko pat daudzi latvieši nedara. Pielāgojamies latviešu paražām, bet man saka «jūs» tā, it kā mēs, čigāni, būtu kādi svešinieki,» savu aizvainojumu skaidro L. Sunīte.


Jāmācās!

Ligita Sunīte uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc čigāniem ir grūtības iekļauties Latvijas sabiedrībā, ir izglītības trūkums — tikai pēdējo gadu laikā čigānu vidū nostiprinās apziņa, ka bērnu labklājībai ļoti svarīgi ir skoloties. L. Sunīte dzimtajā Jelgavā strādā bērnudārzā Pasaciņa un tajā uzņēmusies šefību par visiem čigānu tautības bērniem — palīdz viņiem apgūt latviešu valodu un seko, lai mazie ik dienu tiktu vesti uz bērnudārzu. «Te visi – gan pedagogi, gan bērni – neatkarīgi no tautības ir ļoti draudzīgi. Tagad visi bērni mācās dažādu tautu, tostarp arī čigānu tautas dziesmas,» saka L. Sunīte. Grūti pedagoģei esot tikai darbā ar vecākiem, kuriem atkal un atkal jāskaidro, cik būtiski, lai bērni katru dienu ietu uz nodarbībām un kārtīgi sagatavotos skolai.

«Ja ir izglītība, tad ir arī lielākas iespējas tikt pie darba,» deklarē Anatolijs Berezovskis (49), kurš Tukumā vada sabiedrisko organizāciju Nevod Rom. 2000.gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka vairākumam pieaugušo čigānu nav pat pamatskolas izglītības. No 5985 čigānu tautības iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, gandrīz ceturtajai daļai izglītība bija zemāka par četrām klasēm.

Taču pēdējos gados arvien vairāk čigānu mācās. Kuldīgā, Jelgavā, Talsos, Tukumā un Ventspilī tas notiek mērķtiecīgi. 2002./2003.mācību gadā čigānu tautības skolēni bija reģistrēti gan šajās pilsētās, gan Daugavpilī, Rīgā, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā.

Tukumā 3.vidusskolā jau piekto gadu esot atsevišķas čigānu klases, kurās bērni līdz 5.klasei kārtīgi apgūst latviešu valodu un citu priekšmetu pamatus. «Kamēr nebija šādas kārtības, čigānu bērni vairākus gadus palika 1. vai 2.klasē, jo nesaprata stundās latviski stāstīto. Visbeidzot viņi bija pārauguši klasesbiedrus un bija kauns iet uz skolu,» paskaidro A. Berezovskis.

Mežmalas vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Tamāra Čīča (60) noliedz, ka čigānbērni kavē stundas skolasbiedru negatīvās attieksmes dēļ. Bērni esot draudzīgi. «Galvenais, kas to ietekmē, ir vecāku kontrole. Daudzi čigāni aizbrauc strādāt uz ārzemēm, un bērni neviena neuzraudzīti, protams, nemācās,» paskaidro skolotāja. Viņa atzīst, ka daudzi nenāk uz skolu arī nabadzības dēļ, jo Jūrmalā daudzi čigāni dzīvo ļoti trūcīgi, mitekļos, kuros nav nekādu ērtību un vietas, kur bērniem mācīties.

Tikai 24% mājokļu, kur dzīvo čigāni, ir centrālapkure, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vairāk nekā puse čigānu dzīvo mājās, kur nav ūdensvada un kanalizācijas, karstais ūdens ir pieejams tikai 17% čigānu. Iemesls, visbiežāk, ir zemie ienākumi.


Čigāns? Darba nav!

Tamāra Čīča uzskata, ka nevis izglītības sistēmā, bet darba tirgū čigāni piedzīvo visīstāko diskrimināciju. «Esmu dzirdējusi par vairākiem gadījumiem, kad darbā nepieņem čigānu viņa tautības dēļ. Ļoti daudz čigānu no Talsiem, Tukuma un Jelgavas brauc strādāt uz Lielbritāniju un Īriju. Nopelna labu naudu, ko sūta tuviniekiem uz Latviju. Tāpēc nevar teikt, ka čigāni ir slinki. Te viņi var strādāt tikai mazkvalificētu darbu, par ko labākajā gadījumā maksā minimālo algu, un tādu darbu čigāni nevēlas.»

Līdzīgs stāsts ir L. Sunītei: «Man ir pazīstama meitene ar pamatskolas izglītību un kursos iegūtu sertifikātu, kas atļauj strādāt par pārdevēju—kasieri, bet darbu viņai vienmēr atsaka. Telefonsarunā aicina uz pārrunām, bet ierauga, ka čigāniete, un uzreiz izdomā, ka vakance jau aizņemta.»

Bezdarbs ir viena no vissmagākajām čigānu problēmām kā Latvijā, tā Eiropā, atzīts pētījumā Čigānu stāvoklis Latvijā. PSRS laikos maz čigānu bija iesaistīti legālās darba attiecībās, līdz ar to viņiem trūkst pieredzes un darba stāža. Pirms trijiem gadiem tika lēsts, ka 90—95% no darba spējīgajiem čigāniem ir bezdarbnieki. Tagad situācija ir kardināli mainījusies — katrā ģimenē ir pa kādam, kas devies peļņā uz ārzemēm. L. Sunītes meita ar znotu devusies uz Angliju: «Viņi sūta naudu, bet mazmeita ilgojas pēc vecākiem,» skumji saka pedagoģe. «Tik daudz čigānu pārdevuši mantas un mājas, kopā ar bērniem devušies prom uz neatgriešanos! No Jelgavas čigāniem te ir palikusi tikai kāda ceturtā daļa.»

Tā ir iespēja aizbēgt no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par čigāniem. «Zagļi, afēristi, narkotirgoņi, čigāni, kas apmāna vientiešus un atņem mobilos telefonus. Visus mums pierakstītos grēkus nevar nemaz uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt,» mazliet aizkaitināts saka A. Berezovskis.


Mācās sevi aizstāvēt

Iepriecinoši, ka čigāni mācās aizstāvēt savas tiesības. Tā Kaspars Arhipovs (26), Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas students no Sabiles stāsta, kā viņa pilsētā saniknotie čigāni sūdzējušies par novada sociālā dienesta darbinieci, kura čigānam pateikusi: «Aizmirsti ceļu uz šejieni!». Sabiles novada domē pastāsta, ka Labklājības ministrija pēc sūdzības konstatējusi, ka sociālā darbiniece rīkojusies «nepareizi», tomēr domes priekšsēdētāja Virma Poga viņu aizstāv, jo pabalsta lūdzējs nekur neesot strādājis un nav varējis pierādīt, ka meklē darbu. Tagad gan viņš strādājot un nekādu palīdzību vairs nelūdzot.

Kaspars pastāsta vēl kādu pavisam nesen Sabilē piedzīvotu situāciju: «Sēžam ar draugiem kafejnīcā un, protams, runājam čigāniski. Manuprāt, ne pārāk skaļi. Pēkšņi kafejnīcas darbinieks aizrāda, lai pārtraucam. Es jautāju, vai runājam par skaļu? Nē, viņam nepatīkot, ka runājam čigāniski! »

A. Berezovskis papildina, ka viņaprāt čigāni tiek diskriminēti arī tieslietu sistēmā: «Ja čigānam kaut kas tiek inkriminēts, tad visbiežāk tiesnesis piespriež maksimālo sodu. Uzreiz nostrādā stereotips, ka čigāni ir krāpnieki un zagļi. Tiesneši arī zina, ka čigāni ir tik slikti izglītoti, ka nemaz nezina par iespēju pārsūdzēt spriedumu.”

«Bet vai jūs zināt, ka čigāniem nav tādas pasakas, kurā dēls ieliek savu veco tētiņu ragaviņās, lai aizvestu uz mežu nomirt?» jautā A. Berezovskis. «Neviens neatdod savus vecīšus pansionātā, bet rūpējas un ciena viņus līdz pat nāves dienai. Es pašlaik studēju jurisprudenci un zinu, ka visi likumi cēlušies no paražām. Ne kristīgā baznīca, ne Korāns ir noteikuši pamatlikumus, bet senas paražas. Lūk, čigāni šīs paražas vēl tagad ievēro.»


Tradīcijas. Labas un sliktas

Eiropas vērtību pētījumā, kas veikts 1999.gadā, atklājās, ka čigāni ir viena no tām sabiedrības grupām, ko cilvēki visbiežāk nevēlas redzēt sev kaimiņos — 27% latviešu un 30% krievu. politika.lv aptaujātie čigāni to uztvēra ar sapratni — viņu tautieši no sendienām saglabājuši, cituprāt, mazliet dīvainu dzīvesveidu.

«Čigāni nav nekādi klusie, daudziem patīk staigāt vienam pie otra ciemos. Tad nu latvieši domā, ka no šādiem čigāniem var sagaidīt tikai to sliktāko,» saka Tamāra Čīča. «Taču, cik man zināms, Kandavā, Talsos, Sabilē čigāni dzīvo diezgan mierīgi un klusu. Ir jau arī tādi čigāni, kuri padomju laikos dzīvoja bagāti un nespēj pieņemt, ka tagad viņiem nav iespēju viegli tikt pie lielas naudas. Tad nu viņi nodarbojas ar nelabām lietām. Taču tādu nekādā gadījumā nav daudz.»

T. Čīča domā, ka atsvešinātu attieksmi pret čigāniem nosaka arī tas, ka daudzās ģimenēs joprojām tiek stingri ievērotas senas čigānu tradīcijas, piemēram, čigānietes nedrīkst staigāt biksēs un nav iedomājams, ka sievietei būtu īsi mati. «Lai čigāni iedzīvotos sabiedrībā, viņiem tā jāiepazīst no bērnības. Taču vecāki aizliedz bērniem izklaides, kas ir pieejamas citu tautību bērniem. Tā meitenēm ir aizliegts iet uz skolas ballīti bez brāļa vai brālēna, tāpēc viņas uz tām neiet. Čigānbērnu labākie draugi visbiežāk ir radi un viņi nemaz nezina, kā uzvesties citādākā sabiedrībā,» stāsta pedagoģe.

L. Sunīte atzīst, ka čigāni tomēr vairs nav tik noslēgti kā senāk – piemēram, viņas meita apprecējusies ar lietuvieti. Un tomēr — ja čigānu un citas tautības cilvēku nesaista radnieciskas saites, īpašas draudzības viņa starpā nav. «Es dzīvoju vienā ielā ar latviešiem jau gandrīz 20 gadus. Mēs sasveicināmies, kādreiz ieskrienam viens pie otra krūzīti kafijas izdzert, parunājamies par savām problēmām. Bet to nevar saukt par draudzību, svētkus kopā mēs nesvinam,» saka L. Sunīte.

Iespējams, vaina ir nevis čigānos, bet latviešos. Kā pajoko A. Berezovskis, «latvieši ir tāda tauta, kas tuvāko kaimiņu grib redzēt 7—10 kilometru attālumā». «Taču nekāda naida starp čigāniem un citām Latvijas tautām nav. Ja salīdzina čigānu stāvokli Latvijā ar to, kā mūsu tautiešiem klājas Ungārijā, Rumānijā, Čehijā, tad mums te klājas ļoti labi. Mums Latvijā nekā netrūkst, tikai nedaudz uzticības no jūsu puses,» saka Nevod Rom līderis.

Publikācija tapusi Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

urzula - olas iela2 12.09.2008 13:38
es domaju ka ciganiem nau kur dzivot tapes vini dzivo latvija jo nau tadas valsts cigani.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

:) 20.08.2008 21:05
Man reiz kaimiņmājā dzīvoja kāds čigāns, kas šķita ļoti jauks un draudzīgs. Tāpat es tirgū labprāt eju iepirkties pie čigāniem. Kaut vai drēbes viņi daudz labāk saskata, kas man piestāv nekā citu tautību pārstāvji un par draudzīgo attieksmi man pat nav žēl, ja mani dažreiz apšmauc. :)
Tiesa gan dažreiz Rīgas centrāltirgus apkaimē ir manāmi nevisai tīkami čigānu pārstāvji un daži pat ir centušies mani apzagt un tas, jā... Tas citgreiz arī mani rada piesardzību, lai gan zinu, ka zagļi ir starp visu rasu un tautību cilvēkiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vanesa 11.12.2007 00:11
es pati neesmu ciganiete bet man patik ta tauta man ar viniem ir daudz kopiga un viegli ar viniem atrast kopigu valodu, un ciganu viriesi ir skaisti tas tiesa!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Saulīte 07.04.2006 09:08
Turklāt, ja gribam būt precīzi, tad čigānu tautības pareizais nosaukums ir romi. Romu tautības cilvēku saukt par čigānu patiesībā ir tas pats, kas ebreju tautības cilvēku saukt par žīdu... :((( Kauns autorei!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zilbīte 28.12.2005 14:03
Grūti strādāt ikdienā, ja persona vēršas pēc palīdzības, bet jau iepriekš pats sevi uzkurinājis, un visu sarunas laiku atgādina, ka ir minoritāte u.tt. Un šo atbildi viņš jau vīzijās uzbur kā esošu. Ir gadījumi, ka šo vīziju arī pieņem kā patiesību, kaut realitāte nemaz nav tāda. Šo es rakstu, jo pazīstu Sabiles sociālo darbinieci mācāmies augstskolā vienā kursā. Ja Kaspars uzsver, ka juridisko izglītību iegūst augstskolā, tad arī šie darbinieki mācās un to nemaz neuzsver un neuztrver kā kaut ko ārkārtīgu. Tā kā mums augstskolā arī māca psiholoģiju, tad no intervijas arī var secināt, ka čigānu temperements laužās ārā no šī intervējamā. Varbūt arī jau zināms iemantots rūgtums, kurš nu ir pamatā visām neveiksmēm.

Būsim paši elastīgāki un nesaskatīsim ēnas tur, kur viņu nav.

Domas no Ziemeļvidzemes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 28.12.2005 14:01
Uz čigānu piemēra var redzēt pie kā noved "integrācija" sākot no PSRS laikiem un turpinot mūsdienu ES.

Totalitāri reīmi , arī ES necieš Brīvus , Neatkarīgus un Lepnus cilvēkus. Sadzenot tos kolhozos vai mūsdienās pilsētas geto.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

logoss 19.12.2005 22:41
Raksts ir labs.Tikai autorei vajadzēja precīzi nosaukt organizāciju - "NEVO DROM". Pats Anatolijs Berezovskis ir daudz darījis, lai saviem tautiešiem palīdzētu integrēties sabiedrībā. Viņa organizētie čigānu Rudens svētki Tukumā ir lieliski. Tur nu gan arī latviešu netrūkst.Esmu skolojusi vairākus čigānbērnus, viņi ir jauki un pateicīgi skolēni, nekad nepaies garām, nepasveicinot, neuzsmaidot, kaut arī no skolas beigšanas pagājis krietns laika sprīdis. Protams, arī čigānu vidū ir dažādi cilvēki, bet - vai latviešiem nav?Mūsu stereotipi rodas no savstarpējas neiepazīšanās - nepazīstam viņu kultūru, paradumus, tādēļ tie mums liekas nepieņemami. Bet tas ir pārvarams. Un vispirms - jābūt iecietībai pret citādo. Emanuēls Levinas teica, ka iecietība ir miera priekšnoteikums. Un atcerēsimies, ka čigāni ir viena no senākajām un Latvijai uzticamākajām minoritātēm.

Saistītie raksti