Cietuma tiesības uz pašapziņu

Penitenciāro sistēmu vadītāji Eiropā būtisku lomu piešķir darbinieku profesionālajām apvienībām. Tās ir vērā ņemams resurss, caur kuru valdība iegūst atbalstu jaunām politikas iniciatīvām. Bet tas ir tur, ārā. Ne Latvijā.

Iesaki citiem:
Purvs 255x203
Foto:Todd Hall

Cietums ir mūžīgs un ideāls, jo tas atražo pats sevi — kalpo sev gan par galveno resursu ieguves vietu, gan disciplīnas mākslas attīstības laboratoriju. Parasti mehānisms strādā nekļūdīgi un, radot visiem drudžainas darbības iespaidu, sniedz sirreālas drošības ilūziju. Taču mehānisms ir trausls un nezinātājs to var ātri salauzt — un tad sabiedrībai, cietumu darbiniekiem un pat ieslodzītajiem ilūzija zūd.


Pavasara tradīcijas

Kamēr sabiedrība apbrīnoja 2007.gada 29.martā izskanējušā Tieslietu ministrijas paziņojuma[1] penitenciāri[2]- organizatorisko vērienu — Tieslietu ministrija ir ieplānojusi būvēt jaunu cietumu, bet slēgt vienu vai vairākus Latvijas cietumus, savukārt slēgto cietumu ēkas un zemi varētu pārdot vai iznomāt; ka auditoru kompānija KPMG Baltics pēc ministrijas pasūtījuma izstrādā pētījumu, kas parādīšot, kurus cietumus var atjaunot, bet kurus labāk būtu likvidēt un kur būtu izdevīgi celt jaunu cietumu; ka pētījuma autori došot padomus, kā cietumu sistēmai piesaistīt privāto uzņēmēju līdzekļus; ka viena jauna cietuma izbūve, pavirši rēķinot, varot izmaksāt no 20 līdz 30 miljoniem latu; ka valstij šādus līdzekļus būtu ļoti grūti piesaistīt, tāpēc būtu jāmēģina sadarboties ar privātajiem investoriem un tas būtu kaut kas līdzīgs kredītam, ko varētu uzņemties samaksāt valsts (nodokļu maksātāji) — tātad, kamēr ziņu izlasījušie pārdomāja ministrijas plānus, tikmēr skarbā valsts pārvaldes valstība piekopa pavasara tradīcijas. Tikpat tradicionāla kā Latvijas iedzīvotājiem kūlas dedzināšana, Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir vadības maiņa. Vadības maiņa raksturoja arī 2007.gada Lieldienas.

Svētku gaisotnē saskaņā ar toreizējā Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa rīkojumu[3], kas tapa pēc abu ministru vienošanās (otrs bija tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš), klusītēm savu koferīti sakravāja nu jau bijušais Cietumu pārvaldes priekšnieks Sergejs Zlatoustovs, kurš savus pienākumus bija pildījis mazāk nekā gadu. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ skati vērsās jaunu personāliju virzienā. Patiesi, nevienam toreiz nebija noslēpums, ka cietumu sistēma dažādu iemeslu dēļ ir stagnējusi jau gadiem, ka virkne problēmu gaida risinājumus, bet tikai dažas tos sagaida. Par vainīgajiem un notikumiem runāts netika, bet varēja nojaust, ka katrs savu lomu notiekošajā tomēr apzinās. Par to vēlāk, jau augustā, liecināja G.Bērziņa intervija[4]: "Vai ir nācies kādu atbrīvot no darba, pasakot "paldies, jūsu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi"? Klasiskā nozīmē, ka kādu būtu izdzinis, paldies Dievam, nav bijis. Bija saruna ar Zlatoustova kungu, kur vienojāmies ļoti pozitīvi. Te izpaužas tas mans labdabīgums, ka neizeju uz asumiem. Pateicu, kas mani neapmierina, viņš izstāstīja savu redzējumu, un vienojāmies par viņa pāriešanu citā amatā. Viņam bija piedāvājums no Iekšlietu ministrijas…".

Jau 9.maijā parādījās pirmās vēstis par to, ka ir izsludināts konkurss uz vakanto Ieslodzījuma pārvaldes priekšnieka vietu un esot divi kandidāti — viens no tiem Visvaldis Puķīte, kurš īsajā intervijā ziņu aģentūrai LETA[5] neslēpa, ka būtu gatavs turpināt darbu Valsts policijas struktūrās, ja viņam piedāvātu kādas pārvaldes priekšnieka amatu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecinot, ka valsts tiesībsargājošās institūcijas viņam "jūtoties nedaudz parādā" un tagad plāno piedāvāt vadīt Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Acīmredzot nieks vien, ka cietumu sistēmai ir maza līdzība ar darbu policijā, kur "labie policisti" uzmana "sliktos žuļikus" — kārtības policija ķer tos, kas bēg, bet kriminālpolicija — meklē tos, kas aizbēguši un slēpjas. Nelaime tā, ka policistam, kurš pēkšņi sācis strādāt cietumā, ir grūti pārstāt dalīt visus "labajos" un "sliktajos", beigt ķert un meklēt. Cietumā visi atrodas kopā un vienīgais ierocis, kas pasargās jebkurā situācijā, ir personības spēks un cilvēciska cieņa, ko nevar iegūt ar varu, bet var tikai iemantot ar laiku.


Kandidāts "ar pieredzi"

Konkursam starp abiem pretendentiem noslēdzoties, lielāko punktu skaitu bija saņēmis Visvaldis Puķīte, kuru ministrs arī ieteica[6] apstiprināšanai Ministru Kabinetam, norādot, ka augsti vērtē pretendenta pieredzi tiesībsargājošās iestādēs un sagaida, ka Puķītes kungs to veiksmīgi pielietos, lai panāktu pozitīvu lūzumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes attīstībā. 22.maijā Ieslodzījuma vietu pārvalde guva jaunu vadītāju, kurš uzsvēra, ka "pirmais darbs jaunajā darbavietā būs Latvijas cietuma sistēmas inventarizācija"[7]. Viņu īpaši interesēšot jautājumi, kas saistīti ar cietuma administrācijā esošo personu atbilstību ieņemamajiem amatiem. Kā vēl viena prioritāte minēta jaunas apsardzes tehnikas uzstādīšana ieslodzījumu vietās, lai atvieglotu cietumu uzraugu darbu. Iepriekš jau ziņots, ka Puķītes skatījumā IeVP struktūra neatbilst 21.gadsimta standartiem un atpaliek par aptuveni desmit gadiem. Viņš atzina, ka problēmas pārvaldē ir lielas, bet pagaidām nav bijusi iespēja iepazīties ar problēmām klātienē — priekšstats radies no presē atspoguļotā un no iespaidiem, kurus guvis, kad aptuveni pirms pieciem gadiem apmeklējis ieslodzījumu vietas[8]. Grūti spriest par Puķītes pieredzi, kuru bija piesaucis ministrs, ja pats tikko apstiprinātais vadītājs atzīst, ka priekšstatu par iestādi, kura jau šodien jādodas vadīt, viņš guvis no masu medijiem un ieslodzījumu vietā bijis aptuveni pirms pieciem gadiem. Turklāt šādos apstākļos rodas jautājums, no kādiem avotiem varēja izdarīt secinājumu, ka cietumu sistēma ir atpalikusi tieši par "aptuveni desmit gadiem"?

24.maijā notika ministra un tikko apstiprinātā Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja tikšanās ar cietumu priekšniekiem[9], kuras laikā no ministra puses izvirzītas galvenās darbības prioritātes:


  • darbinieku motivēšana darbam cietumu sistēmā, uzsverot, ka "iestāde bez darbiniekiem nav iestāde";

  • ieslodzīto personu nodarbinātība;

  • uzņēmēju piesaistīšana cietumiem un viņu ieguldīto investīciju aizsardzība;

  • sadarbība ar Valsts probācijas dienestu;

  • resocializācijas jautājumi, jo sevišķi, kas skar nepilngadīgos, izglītība;

  • cietumu infrastruktūras sakārtošana, kas īstenojama valsts un privātās partnerības ceļā.


Kad ir lietpratējs un prioritātes skaidras (un tās tik tiešām ir precīzi definētas), atliek vien atlocīt piedurknes un ķerties pie darāmā.


Prioritāte: cilvēks

Ja salīdzina abu amatpersonu prioritāti Nr.1 — tās sakrīt! Abi uzskata, ka prioritāte ir cilvēks[10]. Tikai formulējums ir nedaudz atšķirīgs. Puķīti[11] "īpaši interesēšot jautājumi, kas saistīti ar cietuma administrācijā esošo personu atbilstību ieņemamajiem amatiem". Bērziņa[12]: "[prioritāte ir] darbinieku motivēšana darbam cietumu sistēmā, uzsverot, ka "iestāde bez darbiniekiem nav iestāde".

Sistēmas inventarizācija notika. Tā izpaudās kā Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūras patvaļīga maiņa[13], tai pat laikā neveicot grozījumus nevienā normatīvajā aktā, kas to regulē. Te domāts valsts pārvaldes iestādes reglaments, nolikums[14] un visbeidzot arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums[15]! Te, piemēram, jāmin, ka jaunajā struktūrā vairs nav atrodama tāda struktūras vienība kā Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrs, kuras pastāvēšana, proti, juridiskais statuss nostiprināts Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, kas liecina, ka šo struktūrvienību var likvidēt, vienīgi iesniedzot atbilstošus likuma grozījumus Saeimā, kas nav izdarīts.

Nemaz nerunājot par otru situācijas pusi — ja normatīvo aktu grozījumi būtu guvuši virzību tiesību normās paredzētajā kārtībā, tie būtu apspriesti plašākā sabiedrībā (šeit domāju vismaz Ministru kabineta kārtības ruļļa normas[16] par saskaņošanu). Tādā gadījumā būtu jāsniedz pietiekami nopietna motivācija lēmumu pieņemšanai un tiesību normu grozījumu nepieciešamībai. Taču izrādās, ka var šīs normas arī ignorēt un galvenais — nekas nenotiek. Neviens cits, alternatīvs, risinājums 3200 Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku apmācībai plašākai sabiedrībai tā arī nav prezentēts.


Princips: demokrātija ir "tur, ārā"

Lielākajā daļā Eiropas valstu penitenciāro sistēmu vadītāji būtisku lomu piešķir darbinieku profesionālajām apvienībām. Apvienības uztver kā vērā ņemamu resursu iestāžu vadībā, saņemot caur tām atbalstu jaunām nozares politikas iniciatīvām un kopīgi ar saviem darbiniekiem pieņemot lēmumus, kuru tālākā godprātīgā un kvalitatīvā izpilde ir tieši atkarīga no ikviena darbinieka izpratnes par tiem. Bet tas ir citur — tur, ārā.

Iespējams, ka arodbiedrības dibināšana Ieslodzījuma vietu pārvaldē tieši šobrīd (dibināta 2007.gada 19.decembrī) ir skaidrojama ar aizstāvības pozīcijas meklējumiem no darbinieku puses. "Latvijā arodorganizācijas bieži dibina tikai brīdī, kad uzņēmumā vai iestādē "kaut kas sāk ost pēc sviluma"," stāsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Piemēram, pastāv aizdomas, ka darba devējs gatavojas apjomīgai atlaišanai. Tad darbinieki pēdējā brīdī reģistrē arodbiedrību, cerēdami izmantot to kā līdzekli aizstāvībai. "Kad uzņēmuma vadība uzzina, ka nodibināta arodbiedrība, attieksme mainās. Ja iepriekš kādu gribēja atbrīvot, mēdz pēkšņi pārdomāt," saka P. Krīgers.[17] Taču jebkura prakse papildinās ar aizvien jauniem piemēriem.

Lūk, tiesiskuma paraugstundas nākamais uzskatāmais līdzeklis, atbilstoši piekoptajai metodikai — atlaistie patiešām bija, taču 2007.gada maijā[18] tieslietu ministra teiktie vārdi, ka "iestāde bez darbiniekiem nav iestāde" tika izprasti citādi. No tiesiskā viedokļa visoriģinālāk atlaistais darbinieks varētu būt jaunizveidotās[19] Latvijas Apvienotās Policistu arodorganizācijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pirmorganizācijas vadītāja Tatjana Pundure. Tieši balstoties uz šo faktu[20] Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA) bija nosūtījusi vēstuli Tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurā pausts sašutums par Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja pretdarbošanos arodbiedrībai, draudu izteikšanu arodbiedrības biedriem, kā noslēgumā 2008.gada 4.februārī[21] Ieslodzījuma vietu pārvaldes arodbiedrības vadītāja atvaļināta no dienesta bez saskaņošanas ar arodbiedrību[22]. Bet Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs "LAPA apgalvojumus uzskata par murgainiem", teikdams vien sekojošo — "neesmu pārkāpis nevienu likumu, iestājoties par to, lai atlaistu kādu darbinieku, tādējādi ieviešot kārtību MANĀ (autores izcēlums) iestādē"[23].

Tikmēr LAPA no Tieslietu ministrijas aizvien vēl gaida atbildi, kas varētu saturēt notikuma godīgu un tiesisku izvērtējumu, dotu arodorganizācijas vadītājai Pundurei cerību uz darba turpināšanu, bet cietumu darbinieku pašapziņai un profesionālajai identitātei — tiesības uz pastāvēšanu.

Turpinājums sekos.



_________________________
[1] "Plāno slēgt Brasas un Iļģuciema cietumus", portāls delfi.lv, 29.03.2007, http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=17336266

[2] penitenciārs – sodu izpildes

[3] "Viens no kandidātiem IeVP priekšnieka amatam – bijušais Ceļu policijas vadītājs Puķīte", LETA, 2007. gada 9.maijs plkst.14:22

[4]Ieva Zemīte, "Tieslietu ministrs neorientējas modē", portāls galms.lv, 29.08.2007
http://galms.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=326&Itemid=130

[5] "Viens no kandidātiem IeVP priekšnieka amatam – bijušais Ceļu policijas vadītājs Puķīte", LETA, 2007. gada 9.maijs, plkst. 14:22

[6] "Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatam izvirzīs Visvaldi Puķīti", TVNET, 2007. gada 18.maijs, plkst. 12:50;

[7] "Valdība šodien atbalstīja Visvalža Puķīša iecelšanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatā", LETA, 2007. gada 22.maijs, plkst. 13:58

[8] "Valdība šodien atbalstīja Visvalža Puķīša iecelšanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatā", LETA, 2007. gada 22.maijs, plkst. 13:58

[9] 24.05.2007; Ministrs par prioritātēm IeVP darbā izvirza darbinieku piesaisti un ieslodzīto nodarbinātību; http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/tm_info.html?news_id=1326;

[10] (uzmanību faktam); "Pēc nezināmas izcelsmes šķidruma lietošanas Pārlielupes cietumā miruši divi ieslodzītie, ziņo Latvijas Neatkarīgā televīzija dienests: Puķīte LNT ziņām apgalvoja, ka notikušais nav nekas ārkārtējs un nekādi neesot saistīts ar cietuma režīma pārkāpumu", LETA, 2007. gada 3.novembris, plkst. 00:02

[11] "Valdība šodien atbalstīja Visvalža Puķīša iecelšanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatā", LETA, 2007. gada 22.maijs, plkst. 13:58

[12] Ministrs par prioritātēm IeVP darbā izvirza darbinieku piesaisti un ieslodzīto nodarbinātību, http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/tm_info.html?news_id=1326; 24.05.2007

[13] http://www.ievp.gov.lv/images_upl/ievp_shema.jpg;

[14] 2005.gada 1.novembra MK noteikumi Nr.827; Publicēts: „Latvijas Vēstnesis”, 4.11.2005;

[15] 2002.gada 31.oktobra likums; Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 168 (2743), 19.11.2002.;

[16] 2002.gada 12.marta MK noteikumi Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis”; http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/kartibas-rullis/

[17] Toms Ancītis, "Arodbiedrības - uzņēmēji baidās, darbinieki nenovērtē", Latvijas Avīze, 2006. gada 24. janvāris

[18] 24.05.2007; Ministrs par prioritātēm IeVP darbā izvirza darbinieku piesaisti un ieslodzīto nodarbinātību; http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/tm_info.html?news_id=1326;

[19] Izveidota 2007.gada 19.decembrī, kā Latvijas Apvienotās Policistu Arodbiedrības (LAPA) sastāvdaļa;

[20] "Apvienotā policistu arodbiedrība lūdz izvērtēt Puķītes atbilstību amatam"; portāls frut.lv, 2008. gada 13.februāris, plkst. 15:47, http://news.frut.lv/lv/polit/politics/43456

[21] Turpat;

[22] Skatīt likuma „Par arodbiedrībām” 16.pantu, spēkā no 1991.gada 2.janvāra;

[23] "Apvienotā policistu arodbiedrība lūdz izvērtēt Puķītes atbilstību amatam"; portāls frut.lv, 2008. gada 13.februāris, plkst. 15:47, http://news.frut.lv/lv/polit/politics/43456

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Marss 255x203

Slimais valis 4 Autors:Ilona Kronberga

Sods 255x203

Gruži zem paklāja 2 Autors:Ilona Kronberga

Citi autora darbi
Zirgs

Kas ir laime? 1 Autors:Ilona Kronberga