Atslēgvārdi:

Četrreiz par to pašu Satversmē 4

Koalīcijas partiju ierosinātie Satversmes grozījumi par valsts valodas statusu ir politiski saprotami, tikai … žēl Satversmes!

Iesaki citiem:

Koalīcijas partijas ir vienojušās par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kuru mērķis būtu stiprināt valsts valodas statusu. Tiek plānots papildināt Satversmi ar deputāta svinīgu solījumu, cita starpā, “aizstāvēt .. valsts valodu”, noteikt, ka darba valoda Saeimā un pašvaldībās ir latviešu valoda, un ka ikvienam ir tiesības saņemt atbildi no valsts un pašvaldību iestādēm latviešu valodā. Diemžēl valsts valodas statusu šie grozījumi nenostiprina, toties ievieš Satversmē nekonsekvenci un neskaidrību.

Valsts valodas statuss Satversmē jau tika nostiprināts 1998.gadā. Tās 4.pantam tika pievienots jauns teikums, kurš skan šādi: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Satversmes uzdevums ir nostiprināt valsts uzbūves un indivīda – valsts savstarpējo attiecību pamatprincipus. Turklāt, ievērojot 1922.gadā rakstītās Satversmes juridisko stilu, iespējami koncentrētā un lakoniskā veidā. Tātad 4.pantā ir nostiprināts pamatprincips, ka Latvijā ir viena oficiālā jeb valsts valoda un tā ir latviešu valoda. Turklāt šis ir viens no sešiem Satversmes pantiem, kura grozīšana ir jāapstiprina tautas nobalsošanā, tādēļ atņemt latviešu valodai valsts valodas statusu ir ārkārtīgi sarežģīti.

No 4.panta loģiski izriet, ka valsts darbība tiek organizēta latviešu valodā. Tālāk tas jau ir likumu uzdevums izvērsti regulēt, kādā veidā tiek organizēta katras valsts institūcijas darbība, īstenojot 4.pantā nostiprināto principu. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimā darbs noris valsts valodā, savukārt pašvaldību likumā līdzīgus grozījumus izdarīt ieteica Valsts prezidentes izveidotā ekspertu darba grupa, un šādi grozījumi ir arī iesniegti Saeimā. Saeima un pašvaldību domes un padomes ir tikai dažas no valstī pastāvošajām publiskajām institūcijām. Kādēļ Satversmē uzsvērt latviešu valodas lietošanu vēlētajās pārstāvniecības institūcijās, šī jautājuma regulējumu izpildvaras un tiesu varas institūcijās atstājot parastajiem likumiem? Nekonsekvence.

Neskaidrs ir jautājums par tiesībām saņemt atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām valsts valodā. Ja tiek izslēgta jebkāda iespēja saņemt atbildi mazākumtautības valodā, tad šāds nosacījums ir pretrunā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26.pantā nostiprināto diskriminācijas aizliegumu. Protams, Satversmei ir augstāks spēks par starptautiskajiem līgumiem un valsts iekšienē būtu piemērojamas Satversmes normas. Taču Latvija izdarītu apzinātu starptautisko tiesību pārkāpumu, kas būtu vairāk nekā dīvaina rīcība. Ja tiktu garantētas tiesības saņemt atbildi latviešu valodā, nepasakot, ka ir tiesības saņemt atbildi arī mazākumtautību valodā, tad kāda tam ir jēga? Pie tam šo jautājumu regulē Valsts valodas likums.

Attiecībā uz svinīgo solījumu viedokļi dalās. Tomēr nevar noliegt, ka, atsakoties izpildīt morālu pienākumu – apsolīt aizsargāt Latvijas pilsoņu pamatvērtības, deputāts var piedzīvot juridiskas sekas – zaudēt savu mandātu. Solījuma teksts vēl ir nopietni slīpējams, tai skaitā, pārnesot sankciju – deputāta pilnvaru zaudēšanu solījuma nedošanas gadījumā – uz Saeimas kārtības rulli, kur šādi gadījumi ir uzskaitīti, un svītrojot lieko atgādinājumu, ka solījums dodams latviešu valodā (grozījumu izvērstu kritiku skat. Nila Muižnieka un šī raksta autora atzinumā).

Satversmē ir jāregulē jautājumi, kas ir pamatlikuma cienīgi, pārējo atstājot likumu ziņā. Aplūkojamie ierosinājumi atkārto to, kas patlaban noteikts likumos, pievienojot svinīgo solījumu, kas vienīgais varētu būt atbalstāms. Nu, diezin vai pēc šo pantu ierakstīšanas Satversmē visi sāks runāt latviski tajās pašvaldībās, kur tas tā nenotiek un kas arī ir lielākā problēma. Ja kāds grib uzlabot situāciju latviešu valodas lietošanas jomā, jāsāk no otra gala – jāstimulē valodas apguve un jānodrošina pienācīga uzraudzība pār likumu izpildi, bet, ja likumi nav izpildāmi, tad jāpieņem tādi, kas būs izpildāmi. Šie ierosinājumi ir politiski saprotami, tikai … žēl Satversmes!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 22.03.2002 08:35
Ta jau ir arpus Latvijas Satversme mums nepalidzes, sheit mums liekas ka satversme ir kaut kas ljoti specigs, patiesiba taa nav nekas iipashs, pat Krievijas konstitucijas komentetaji atzist ka Konstitucija nav stipraka par starptautiskajiem ligumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maartinjsh 21.03.2002 17:02
Viskautkā ierakstīšana Satversmē neatbrīvo valsti no starptautiskajām saistībām! No starptautisko tiesību viedokļa vienalga vai konfliktējošā norma ir likumā vai konstitūcijā – valsts zaudēs procesu starptautiskā tiesu institūcijā. Tas gan nav aktuāli šajā gadījumā – vienkārši tiek izdarīti grozījumi Satversmē, kuriem nav jēgas. Un tiek radīts bīstams precedents – politiskā miera labad “mīcīt” Satversmi.



Par atrunām piekrītu Jack. Atrunas var izdarīt tikai pirms līgums kļuvis saistošs. Domāju, ka dziļa Latvijas tiesību sistēmas analīze pirms līguma ratificēšanas netiek izdarīta tāpēc, ka: 1) to neuztver nopietni; 2) nepietiek profesionālās kapacitātes. Jāpiebilst gan, ka visas iespējamās pretrunas tāpat nav iespējams atklāt, lai cik dziļa arī analīze nebūtu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 20.03.2002 14:26
Latvijā laikam vēl ir liela ticība Satversmei, ja tur visu ko liek iekšā Manī šīi ticība nav nostiprinājusies. Pieņēmums ka pants Satversmē mūs paglābs no ārvalstu spiediena ir stipri apšaubāms. Tomēr apstrīdama ir ari tēze šos jautajumus atstāt citu likumu ziņā. Pie esošās tiesību normu hierarhijas citi likumi ir vājāki par starptautiskajiem līgumiem un varēsim gaidīt ka Latviju sāks vazāt pa tiesām (pieklajīgāku vārdu kā vazāt pat negribas rakstit). Atrunas vajag taisīt pie starptautiskajiem līgumiem. Kādēļ mēs neuzdrīkstamies to darīt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dk 20.03.2002 10:05
Piekrītu autoram un uzskatu, ka Satversmes grozījumi ir tīri populistisks gājiens; kā jau parasti, valdībai nav mugurkaula un spējas profesionāli izskaidrot, respektīvi diskutēt kontroversus jautājumus, tai vietā tiek pieņemti nepārdomāti lēmumi un tie paši steigā, lai nedotu iespēju izvērst diskusiju, kuras ietvarā būtu nepieciešams sniegt loģiskus pamatojums.

Neko darīt, tiešām žēl, jāuzskata, ka šādi procesi uzlabosies tikai tad, kad beidzot valdībā ieradīsies cilvēki ar patiesu interesi Latvijas valstiskos jautājumos un tās ilgtermiņa attīstībā – tad būs jāveic pamatīgs darbiņš, lai labotu visas tās ačgārnības, kuras līdzšinējās valdības ir sabrūvējušas.

Saistītie raksti