Četri stāsti par (ne)vienlīdzīgām iespējām 8

1995.gadā Arsēnijs Poļivoda ieņēma godalgotu vietu nacionālajā latviešu valodas olimpiādē. „Man paveicās – uzrakstīju labu eseju, saņēmu diplomu, prezidenta Ulmaņa parakstītu grāmatiņu un mani atbrīvoja no eksāmena”. Diemžēl jau pirmajā LU iestājeksāmenā – latviešu valodas testā – viņš izkrita.

Iesaki citiem:

Mazākumtautību skolu izglītības reformas ideoloģija lielā mērā balstās uz centieniem (vai to imitāciju) nodrošināt krievvalodīgajai jaunatnei vienlīdzīgas starta iespējas augstākās izglītības ieguvei.

Diemžēl nav nekādu statistikas datu, kas ļautu pārliecināties par krievu skolu nespēju iemācīt saviem absolventiem valsts valodu ar tradicionālām metodēm. Nav gan arī datu, kas apstiprinātu pretējo viedokli. Tāpēc būtu jēdzīgi pieiet diskusijai no citas puses: “nolaisties” līdz personības līmenim, novērtēt konkrētu cilvēku konkrēto pieredzi un pēc tam, ja ir vēlēšanās, pāriet no atsevišķā uz vispārīgo.

Tātad, uzdosim dažiem krieviski runājošiem jauniem cilvēkiem, kas ir mācījušies skolā pirms reformas, šādus jautājumus:


  • Vai skola pietiekami sagatavoja Jūs studijām universitātē?

  • Vai Jūs jutāties konkurētspējīgi?



Advokāts

Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs pabeidza krievu skolas 12.klasi 1994.gadā. „Skolā apgūtais latviešu valodas apjoms man nebija pietiekams. Tiesa gan, pēdējo trīs gadu laikā valodu mācīja intensīvāk, tomēr es papildus mācījos individuāli. Rezultātā, skolu beidzot, es valodu zināju jau itin pieklājīgi, trūka tikai sarunvalodas iemaņu”, stāsta Dmitrijs.

Sarunvalodu D.Skačkovs apguva Latvijas Universitātē, kurā iestājās bez problēmām. „Togad daudzi krievvalodīgie abiturienti izkrita jau pirmajā eksāmenā – tā bija latviešu valoda, gramatikas tests. Rezultātā manā kursā studentu, kuru dzimtā valoda nebija latviešu, bija ne vairāk par 5%. Jau pirmajā semestrī es uzrakstīju vairākus referātus latviešu valodā, un turpmāk mācījos samērā viegli”, viņš stāsta. „Taču esmu pārliecināts, ka latviešu valodas mācīšanu gan toreiz, gan tagad nepieciešams uzlabot. Valdībai un Saeimai, manuprāt, būtu jākoncentrē visa uzmanība šajā virzienā, nevis jāizgudro sarežģīti paņēmieni, kā izspiest krievu tautības speciālistus no darba tirgus, izmantojot nesen ieviesto skolu reformu”.

Kāda ir viņa atbilde uz jautājumu, vai skola pietiekami sagatavoja universitātei? „Jā, bet liela loma bija manai personiskajai iniciatīvai”, atzīst D.Skačkovs.

Uzņēmējs (neizdevies jurists)

1995.gadā Arsēnijs Poļivoda ieņēma godalgotu vietu nacionālajā latviešu valodas olimpiādē. „Objektīvi vērtējot, es nepavilktu pat pilsētas, kur nu vēl valsts, līmeni. Es biju parasts ukraiņu pusaudzis krievu skolā, vēl PSRS gados latviešu valodu vienkārši zubrīju, turklāt ne visai uzcītīgi. Valodas vides nebija, zināšanas bija virspusējas, taču man paveicās – uzrakstīju labu eseju, saņēmu diplomu un prezidenta Ulmaņa parakstītu grāmatiņu. Bet galvenais, ka mani atbrīvoja no eksāmena latviešu valodā, iedeva augstāko kategoriju un ielika desmitnieku”, viņš stāsta. Protams, pēc šādiem panākumiem zuda pēdējās šaubas par mācību turpināšanu. „Es gribēju kļūt par juristu un devos uz LU juridisko fakultāti. Jau pirmais eksāmens bija tests latviešu valodā, un es tajā izkritu”.

„Runāt par latviešu valodas mācīšanas līmeni 80.gadu otrajā pusē, vismaz manā skolā, ir vienkārši smieklīgi. Devītajā klasē es zināju latviešu valodu aptuveni tikpat slikti kā angļu. Tas ir, kā mēdza teikt PSRS, ar vārdnīcas palīdzību. Vienkārši nebija tādas nepieciešamības. Pēdējos trīs gados politika mainījās, bet bija jau par vēlu. Rezultātā es paliku bez fundamentālām zināšanām un aizgāju uz krievu maksas augstskolu”, turpina A.Poļivoda. „Pēc pāris gadiem pa ausu galam dzirdēju, ka LU ir mīkstinātas latviešu valodas eksāmena prasības, bet man no tā vieglāk nekļuva”.

A.Poļivoda ir saņēmis ekonomikas bakalaura diplomu (specialitāte – tiesvedība), universitātē galīgi aizmirsis latviešu valodu, ne dienu nav strādājis savā specialitātē un galarezultātā nonācis latviskā kolektīvā, kur dažu mēnešu laikā ieguvis tādu valodas praksi, kas kompensē daudzus mācību gadus. „Šobrīd man nav problēmu ar informācijas uztveri - klausīšanos, lasīšanu. Ir grūtības informāciju pārraidīt: es zinu, ka runāju nepareizi, rakstu vēl sliktāk, bet šajā ziņā kompleksus vairs nejūtu. Pamazām tikšu līdz normālam līmenim. Kaut arī nekad nebūšu jurists”, smejas A.Poļivoda, piezīmēdams, ka “atradis” sevi citā sfērā – biznesā.

Vai skola pietiekami sagatavoja Arsēniju universitātei? „Gan jā, gan nē. Es ieguvu tiešām labas zināšanas galvenajos priekšmetos. Diemžēl latviešu valoda nebija to vidū. Kaut arī – laikam jau vaina nav skolā, bet gan manī pašā”, nosaka viņš.

IT speciālists (topošais)

Jevgēņijs Krasnojarskis absolvēja krievu skolas 12.klasi 2001.gadā, patlaban viņš ir Rīgas Tehniskās universitātes Informāciju tehnoloģiju fakultātes students. „Skolas izlaiduma klasēs mums bija daudz latviešu valodas stundu – ne mazāk kā četras nedēļā. Daži skolotāji gan centās pasniegt latviski arī citas stundas, bet drīzāk jau tā bija formalitāte. Tas ir, fizikā un ķīmijā mums speciāli mācīja terminus, bet pašu mācību vielu skaidroja krieviski. Tādējādi es beidzu skolu ar labām valodas zināšanām. Uzskatu, ka skola man ir devusi pietiekami,” viņš atceras.

Tomēr pirms stāšanās universitātē bija zināms satraukums. „Esmu no krievu skolas, bet jāmācās latviski. Domāju, ka varētu rasties problēmas. Bet dzīvē viss izrādījās vienkāršāk: apguvu nepieciešamās valodas prasmes, samācījos terminus. Nekādu problēmu”. Kā apgalvo J.Krasnojarskis, nav tā, ka augstskolā viņš pilnībā būtu nomainījis valodas vidi, jo visapkārt ir tik daudz krieviski runājošu studentu, ka nejūt saskarsmes trūkumu. „Drīzāk gan otrādi: reizēm pat kaut ko piemirstu latviski”, viņš smejas. „Mācību procesā es lietoju latviešu valodu, rakstot konspektus, uzdodot jautājumus vai atbildot. Rakstu kursa darbus un referātus. Ja ir grūtības kaut ko saprast, vienmēr var pārjautāt pasniedzējam. Tiesa gan, daži principa pēc neatbild.”

Vai skola pietiekami sagatavoja Jevgēņiju universitātei? Viņa atbilde: „Skola centās. Pamatzināšanu bija pietiekami, un to, kas bija piemirsies, atcerēties nācās pašam”.

Ekonomiste (topošā)

Jeļena Migunova patlaban studē ekonomiku Stokholmā, taču vispirms viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības Universitātē. „Es sapratu – lai iegūtu kvalitatīvu izglītību, man nedrīkst būt nekādu problēmu ar valodām. Ne ar latviešu, ne angļu. Tādēļ pēc 9.klases es nolēmu mācīties latviešu skolā. Tā kā esmu no jauktas ģimenes, sarunvaloda man grūtības nesagādāja. Trīs gadu laikā apguvu gramatiku un iestājos universitātē bez problēmām”, teic Migunova. Jau universitātē viņa uzvarēja konkursā un studentu apmaiņas ietvaros aizbrauca mācīties uz Zviedriju.

Pieņemt apzinātu lēmumu par mācību valodas nomaiņu J.Migunovai nebija viegli. „Protams, pašā sākumā skolā man bija problēmas, bet visdrīzāk tās radās jauna kolektīva, jaunu attiecību ar klasesbiedriem un skolotājiem dēļ. Atkārtoju: man jau bija valodas iemaņas un nebija psiholoģiskās barjeras, tādējādi mācības latviešu valodā man nekļuva par problēmu. Šobrīd es domāju, ka krievu skolā, kurā es mācījos no 1. līdz 9.klasei, valodas mācīšanas līmenis bija pietiekami augsts - ne velti daudzi no maniem klasesbiedriem vēlāk iestājās augstskolās. Taču tolaik (90.gadu otrajā pusē) man bija nepieciešamas papildus garantijas, ka būšu līdzvērtīgās pozīcijās ar latviešu skolu absolventiem.”

Vai skola pietiekami sagatavoja universitātei? „Esmu tāda, kas spētu sagatavoties arī patstāvīgi. Kas attiecas uz krievu skolām, manu klasesbiedru piemērs pierāda, ka problēma šeit nepastāv, un, ja arī pastāv, tad ne jau tik nopietna. Katrs pats ir savas laimes kalējs,” optimistiska ir Jeļena.

Šie četri stāsti, protams, nevar pretendēt uz Latvijas izglītības sistēmas vispārējo tendenču atspoguļojumu. Tomēr tiem liek mazliet padomāt par to, cik pamatota ir motivācija pašreizējās izglītības reformas autoriem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vecā 12.04.2005 09:58
Domāju, ka tie, kas mācījās pēc 1991.gada, saprot, ka problēmas ar izglītību bija gan latviešiem, gan krieviem. Ilgstošie eksperimenti, mūžigi nenobeigtās reformas darīja savu. Pirmās klases esmu mācījusies divplūsmu skolā. Tas jau kādu laiku atpakaļ. Atceros to, ka krievu valodu mums mācij gandrīz katru baltu dienu. Problēmas man tas nesagādāja, jo jau pirms skolas iemācījos to sētā. Tas lielais lūzuma punkts bija pēc neatkarības gadiem, kad vecā sistēma tika atzīta par sliktu esam, bet jaunas, kārtīgi izstrādātas vēl nebija. Pēdējos četros gados, domāju, ka latviešu valodas mācības krievvalodīgo skolās ir uzlabojušās. Par to spriežu kaut vai no fakta, ka RTU neklātienē mūsu kursā lielākā daļa krievvalodīgo brīvi pārvalda latviešu valodu. Pārsvarā, tie, kas grib iemācīties valodu, arī iemācās. Domāju, ka viss mainīsies tad, kad būs spēcīgāki motīvi to darīt. Bet galvenais, jābūt saprotošiem (saprāta robežas). :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 11.04.2005 22:33
Es tomeer lasu shos rakstus, un vienmeer ir runaashana par krievu valodu, krievu skolaam, sabiedriibas integraaciju, utt. Tas pamatjautaajums ir: Kaapeec tik daudz krievi ir Latvijaa? Ja vinji buutu Krievijaa, tad visas shiis probleemas vairaak nebuutu. Vinji vareetu runaat krievu valodu, iet krievu skolaas, maaciities krievu veesturi un kultuuru - un buutu starp saviem braaljiem krieviem. Kaapeec vinji tik ljoti grib dziivot muusu mazaa Latvijaa? Vinjiem tak ir milziiga zeme - Krievija. Lai vinji tur dziivo, un mees buutu labi kaiminji - un varbuut draugi. Muusu zeme ir tik maza, un latvieshu tauta ir tik maza, ka mees nevaram atljauties daudz sveshtautieshus muusu zemee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.04.2005 17:24
Zigurd! Tavs izteiksmes stils ir kā padomjlaiku čekas provokatoram. Esmu ar tādiem saskāries un zinu, ko runāju. Vispārinājumi par krievu valodas vērtīgumu un tīrību... Nezkāpēc sākts runāt par žīdiem... Varbūt mēģini pieturēties pie tēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zigurds 08.04.2005 16:02
Krievi paši sevi apmāna karojot ar vejdzirnavām. Tajā vietā lai mācītos. Krievu valoda pasaulē iet mazumā un apgalvojumi par tās lielo lomu ir vismaz pārspīlēti. Paši krievi tā pieķēzījuši savu valodu, ka Puškins kapā apgriestos otrādi, dzirdēdams kā krievi runā un raksta. Patiesībā krieviski ir vērts mācīties tikai deļ Puškina, Dostojevska un Tolstoja. Cik tas nožēlojami ir, ka galvenie karotāji par krievu valodu ir pārkrievotie žīdi. Tāpat kā Maskavā tāds ir pārkrievotais latvietis Alksnis, 100% melnsimtnieks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 07.04.2005 10:34
Eseja , ko jaunietis uzrakstiija vienkarshi liecinaaja par to, ka valodas lietoshana ( domu izteikshana) ne vienmer noziimee valodas formaalaas zinashanas. Man domaat, ja jaunietim vajadzeetu rakstiit testu par specifiskiem krievu valodas gramatikas gadiijumiem, tad nedomaaju, ka rezultati buutu spozhi. Diez vai taaada veida testi ir izgliitiibas kvalitates raadiitaaji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 07.04.2005 10:30
Jociigi cilveeki runaa parr maaciishanas probleemaam nevis par maaciishanaos. Maaciibu organizaacijai ir jabuut taadai, lai buutu iespeejas valodu lietot. Bet iemaaciities valodu katrs var tikai pats, guustot shiis valodas pieredzi. Kas attiecas uz latvieshu gramatikas testu, tad japaskataas, cik daudz latvieshu , staajoties Juriduskajaa fakultaatee to nenokaarto. Es arii , latviete buudama, samulstu, kaa ir pareizi jaalieto chipshi vai cipsi:)) un citas specifiskas lietas, s z lietoshana vaardos ar -dams. Bet shaada veida eksaamnam kaa jebkuram eksaamenam meerkjtieciigi jagatavojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 06.04.2005 15:22
Spriezhot pec apgalvojuma kategroiskuma, esat krievu skolnieks. ;-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lietotājs 06.04.2005 11:57
Raksta autors beigās varētu uzdot citu jautājumu: kāda ir lielākās daļas krievu skolēnu motivācija pietiekami labi apgūt latviešu valodu? Kā to veicināt? Kā nomainīt pārliecību, ka ar krievu valodu tiks cauri ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē? (Kas diemžēl ir realitāte.)

Saistītie raksti
Refromatspulg 255x203

Vai saruna? Par ko? Autors:Providus.lv