Atslēgvārdi:

Četri iemesli Saeimas ārkārtas vēlēšanām 10

Šis bogs nebūs par 9.Saeimas vecajiem grēkiem, kuru dēļ tā būtu pelnījusi atlaišanu. Nāks tuvāk vēlēšanas, es tos noteikti atgādināšu.

Iesaki citiem:

Nerakstīšu arī par to, kuras partijas varētu iegūt vai zaudēt ārkārtas vēlēšanu dēļ (tas, starp citu, nav nemaz vienkāršs jautājums, it sevišķi, ja Saeimas vēlēšanas notiktu reizē ar pašvaldību vēlēšanām).

Šis blogs būs veltīts manām pārdomām par to, kādēļ jaunas Saeimas vēlēšanas 2009.gadā varētu būt valstiski pareiza rīcība.

Izejas punkts ir vēsturiski zemais Saeimas uzticēšanās reitings - tikai 10% sabiedriskās domas aptaujās atzīst, ka Saeimai uzticās. Tas nozīmē divas lietas: 1) Saeima nav leģitīma; 2) Saeimas deputātu rīcība krīzes situācijā var būt bīstama, jo milzīgs cilvēku skaits uz katru viņu rīcību skatās ar aizdomām un teiktajam netic. Pietiek redzamam Saeimas deputātam publiski paziņot, ka lats/kāda banka ir stabila, kad nervu zāles dzers pat tie, kas iepriekš par šo stabilitāti nav šaubījušies.

Kaitējums no Saeimas atlaišanas manā izpratnē ir neliels. Varas vakuums neiestāsies, jo Satversmē ir šim gadījumam paredzēts konstitucionāls turpmākās rīcības modelis. Ne uz brīdi bez Saeimas nepaliksim - kamēr nebūs sanācis tās jaunais sastāvs, turpinās darboties vecais. Līdz ar to Latvijas valsts būs rīcībspējīga.

Visi ekonomikai fundamentāli svarīgie lēmumi arī ir pieņemti - starptautiskie aizdevumi ir piešķirti uz tādiem nosacījumiem, no kuriem nākamā Saeima nevarēs atkāpties. Vēsture rādīs, cik pareizi rīkojās Godmaņa valdība*, taču izvēles iespējas bija 2008.gada novembrī nevis 2009.gadā. Atkāpties no novembra/decembra plāna pamata (lata stabilitāte ar visām no tā izrietošajām sekām) TAGAD būtu pašnāvnieciski un domāju, ka visas nopietnās Latvijas partijas to saprot. Ekonomisko izvēļu koridors Latvijai vēl joprojām ir, taču tas ir šaurs.

Tad kādēļ būtu jau tagad jāatjauno Saeimas leģitimitāte? Manuprāt, 4 iemesli:

(1) Vēlētājiem jābūt teikšanai pār tiem, kas lems par ekonomiskām/sociālām prioritātēm smagajos gados. Tas nevar gaidīt līdz 2010.gada oktobrim, kad ir paredzētas kārtējās Saeimas vēlēšanas. Pagājušajā gadā valdība/Saeima bez konsultēšanās ar vēlētājiem pieņēma, iespējams, Latvijas ilgtermiņa nākotnei tikpat svarīgus lēmumus kā iestāšanās ES un NATO. Manuprāt, vēlētājiem ir jābūt iespējai vismaz izvēlēties starp tiem izdzīvošanas/situācijas risinājuma modeļiem, kas vēl ir iespējami. Ja mēs saprotam, ka bez pasaules tirgu atdzīvošanās Latvijas ekonomikai nākotne tāpat ir drūma (nav jēgas attīstīt eksportu, ja eksportpreces nav kam pārdot - skat. kas tagad notiek ar Japānas, Spānijas, Vācijas, Ķīnas eksportu), tad politiķiem ir jānāk ar piedāvājumu par to, kā izdzīvot līdz brīdim, kad situācija pasaulē normalizējas (kas var notikt tiklab 2009.gadā, kā 2019.gadā). Tie ir jautājumi par ekonomiskās politikas prioritātem:


a) kas ir tās sociālās grupas, kas ir īpaši aizsargājamas vai atbalstāmas (piemēram, maznodrošinātie; tie uzņēmēji, kas Latvijā vēl ir u.tml)? CIK tā ir prioritāras? Piemēram, ja kādas finanšu institūcijas glābšanas "cena" ir tāda, ka valstij nepietiek naudas kāda sociāla pabalsta izmaksai, vai šī finanšu institūcija tomēr ir jāglābj?

b) Latvijā ieplūstošā finansējuma (starptautiskais aizdevums, struktūrfondi) sadali - piemēram, vai labāk šos līdzekļus ir iedot tiem, kam, no šodienas pozīcijām raugoties, ir vislielākās iespējas starptautisko tirgu atdzīvošanās gadījumā, vai likt uzsvaru uz jaunu, inovatīvu uzņēmumu radīšanu (ar cerību uz Latvijas Skype), vai, varbūt, piešķirt šos līdzekļus maksimāli daudziem uzņēmējiem, lai kaut vai daļēji saglabātu darba vietas?

c) to, kā jāsadala ekonomisko problēmu nasta. Piemēram, vai proporcionālais ienākumu nodoklis nebūtu aizstājams ar progresīvo, lai aizsargātu tos, kuriem samazinās jau tā mazie ienākumi? Vai ir īpaši aizsargājami tie, kas ir paņēmuši kredītus, kurus šajā ekonomiskajā stuācijā vairs nespēj nomaksāt vai arī tie, kas kredītus nav ņēmuši, taču dēļ burbuļa plīšanas arī vairs nevar izdzīvot? Utt..

Atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir politiskas un būtu tikai saprātīgi, ja par tām notiktu izvērsta diskusija. Vēlēšanas ir vienīgais efektīvais veids, kā vēlētāji var izrādīt attieksmi pret vienu vai otru prioritāti (atbalstot attiecīgos politiskos spēkus un tādējādi arī uzņemoties līdzatbildību par to, kas notiks ar Latviju, tās ekonomiku un iedzīvotājiem, nākamajos X gados).


(2) Vēlēšanas ir arī iespēja izvēlēties tos politiķus, par kuru godīgumu un darbību valsts (nevis savās personiskajās, vai politiskās partijas) interesēs vēlētājiem ir vismazāk šaubu. Šobrīd, kad valsts privātajā sektorā ienākošās naudas ir maz, ir īpaši svarīgi, lai valstij piešķirtā nauda tiek sadalīta pēc iespējas taisnīgāk. Tik pat svarīgi - lai sabiedrībai BŪTU IESPAIDS, ka tā tiek dalīta taisnīgi. Tas nav tikai abstrakts vai humānistisks apgalvojums. Reakcija uz necaurspīdīgu/netaisnīgu līdzekļu sadali, apstākļos, kad visiem trūkst, neizbēgami būs vētraināka nekā iepriekš, - domāju, ka, minimums, bez Saeimas logu sišanas neiztiks. Vēlēšanas ir iespēja ievēlēt tādus politiķus, kam sabiedrība uzticās, un vismaz daļēja profilakse pret sociāliem nemieriem.

(3) Situācija pasaules un Latvijas ekonomikā ir ļoti svārstīga. Ik pa laikam uzduros kādiem rakstiem/grāmatām, kas tika rakstītas pirms 2008.gada rudens un kuru prognozes, no šodienas pozīcijām raugoties, šķiet visai smieklīgas (īpaši šajā ziņā interesants ir SVF bijušā ilglaicīgā konsultanta Martina Giļmana darbs "Defolts, kura varēja nebūt"[krieviski] - kurā apjūsmots Putina režīms un Krievijas ekonomiskās perspektīvas pirms naftas cenu sabrukšanas). Tas nozīmē, ka ideālā gadījumā Latvijā "pie stūres" būtu jābūt profesionāli sagatavotiem cilvēkiem, kas vislabāk māk balansēt uz naža asmens. Manuprāt, šobrīd opozīcijas partijās ir pietiekami daudz labu ekonomistu/biznesa cilvēku, lai jaunu vēlēšanu gadījumā Slakteris nebūtu vienīgais piedāvājums finanšu ministra amatam. Neredzu iemeslus, kādēļ neļaut cilvēkiem jaunās vēlēšanās izvēlēties profesionālāko komandu, kas vislabāk varētu izstūrēt Latvijas ekonomiku caur globālās krīzes vētrainajiem ūdeņiem.

(4) Šobrīd ir īstais brīdis, kad politikā ienākt demokrātijas padziļināšanas prasībām. Redzams, ka pie varas esošā koalīcija ir pret visiem mēģinājumiem paplašināt kontroli pār savu rīcību, iesaistīt vairāk cilvēkus lēmumu pieņemšanā. Jaunas vēlēšanas ir veids, kā likt partijām nopozicionēties un paust skaidras apņemšanās par, teiksim, tautas rosinātu Saeimas atlaišanu, vēlētāju izvēles paplašināšanu, partiju "deoligarhizēšanu", pašvaldību līmeņa referendumu ieviešanu utt. Tas arī nevar gaidīt uz 2010.gada beigām. Šie ir pasākumi, kas ir vērsti ne tikai uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, bet arī profilaksi tam, lai Latvija tik dziļā bedrē vairs nekad neiekrīt.



* Latvija brīvprātīgi ir izvēlējusies tādu ekonomikas glābšanas plānu, kurš ir ļoti līdzīgs SVF diskreditētajām rekomendācijām grūtībās nokļuvušām valstīm pirms 10-20 gadiem (rekomendāciajs izrietēja no tā saucamā Vašingtonas konsensa). Savās jaunākajās rekomendācijās SVF atzina, ka izdevumu samazināšanas taktika krīzes gadījumā ir neefektīva. Saskaņā ar jaunākajiem ieteikumiem valstij, lai izkļūtu no krīzes, savi izdevumi ir nevis jāsamazina, bet jāpalielina (lai stimulētu ekonomiku): "optimāliem fiskālajiem pasākumiem jābūt savlaicīgiem, LIELIEM, ilglaicīgiem, diversificētiem, elastīgiem, kopējiem un ilgtspējīgiem". Līdz ar to Latvija nākamajos gados būs tāds kā izmeģinājuma trusītis. Proti, pēc 10 gadiem pretnostatot Latviju tām valstīm, kur tika īstenoti ievērojamie fiskālie pasākumi, pēc sekām varēs pārliecināties, kurš priekšstats par ekonomikas likumsakarībām bija vairāk saistīts ar realitāti. Žēl tikai, ka likme ir cilvēku likteņi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars 14.01.2009 10:26
Es jau nerakstīju, ka būš identiska, būs jauni cilvēki, par kuriem pēc 4-iem gadiem teiks, kas tie par zagļiem un pašlabuma mekletajiem, ko esam ievēlējuši.
Pēteri, muļķi, pirmkārt, ir tie, kas tādu priekšstāvi ievēlēja. ja ciema pajolis ir ievēlēts par ciema vecāko, tad pajoļi ir visi ciema iedzīvotāji..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 13.01.2009 23:16
Valsts ir samazinājusi savus izdevumus vairākās kategorijās aptuveni par 25% (varu kļūdīties). Visvairāk - uz algām, iepirkumiem, publisku pasākumu rīkošanu, kas līdz šim arī (līdz ar banku kredītiem un nekustamo īpašumu burbuli) ir veicinājis patēriņu, darba vietu rašanos privātajā sektorā un ekonomikas izaugsmi.

Saņemtais aizdevums netiks izmantots tam, lai atsvērtu šāda samazinājuma rezultātā radušos "iztrūkumu". Līdz ar to mums ekonomika pamazām "nožņaudzas" - būtiski samazinājies privātā sektora patēriņš (daļēji reaģējot arī uz to, kas notiek valsts ektorā), un reizē arī uzņēmēji nevar pārorientēties uz valsti, jo arī tā samazina savus izdevumus. Līdz ar to Latvijas milzīgajai pakalpojumu industrijai (ar visām tajā izveidotajām darba vietām) nav tūlītēja glābiņa. Sākas daudz asāka konkurence, krīt cenas (līdz ar to arī algas un darba vietas) un iekļūstam deflācijas spirālē, no kurienes ir ļoti grūti izkārpīties. Vismaz līdz brīdim, kad notiek brīnums, atdzīvojas pasaules tirgi, varam sākt cerēt uz eksporta būtiskāku pienesumu + nauda atkal sāk ieplūst Latvijas ekonomikā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš K. no Ogres 13.01.2009 15:20
Man skolā māca, ka krīzes laikā pieprasījums jāstimulē palielinot valdības izdevumus un samazinot nodokļus. Pielietojot vienkāršu formulu izrēķinājām, ka IKP saruks par papildus 4% gada laikā, dēļ valdības aplamās rīcības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Valts 13.01.2009 13:42
Nu jā, bet tad īstais krenķis ir jautājums par to, kādiem mērķiem valdība naudu tērēs, nevis par to, ka valdība piekopj izdevumu samazināšanas taktiku - es tādu te nesaskatu. Arī banku glābšana ir izdevumi. Un nav tādas abstraktas "budžeta deficīta finansēšanas"; tas deficīts rodas tāpēc, ka valdība kaut kādiem mērķiem tērē naudu, piemēram, izmaksā algas, kas arī stimulē ekonomiku. Man tiešām nerodas satraukums par to, ka Latvijai draudētu dzelžaina fiskālā disciplīna (Latvijai vēl ilgi būs solīds deficīts), bet gan par to, ka LV varētu nebūt stratēģiski pamatota funktiera, kur likt aizņemtos miljardus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 12.01.2009 08:14
Pēterim,

Manuprāt, Latvijas valdība cer uz to, ka citu valstu fiskālie pasākumi nesīs labumu Latvijas ekonomikai (atdzīvinot eksporta tirgus). Tāda klasiska "haļavščika" (free-rider) pieeja -lai citi tērē, mēs nogaidīsim, sakoposim spēkus un tad, ja viņu pieeja nostrādās, tad bez liekiem tēriņiem (papildus parādiem) būsim ieguvuši noietu savām eksporta precēm.

Problēmas šai pieejai ir divas:
1) globālajā ekonomikā nacionāla līmeņa fiskāliem pasākumiem var būt maza ietekme. Jo vairāk valstu izvēlēsies Latvijas stratēģiju, jo mazākas cerības uz drīzu situācijas uzlabošanos. Galu galā šeit nav muļķu. Lielbritānija un ASV šobrīd uz papildus tēriņiem iet tādēļ, ka ziepes ir tik lielas, ka to valdības patiešām arī neredz labākas alternatīvas. Vācija iepludina naudu savā ekonomikā, bet pagaidām negrasās kaut ko darīt ES līmenī (jo kādēļ tās nodokļu maksātājiem uzņemties atbildību par ilggadējo britu, īru un spāņu uzdzīvi?) Ķīna pagaidām ne tik daudz stimulē savu vietējo ekonomiku, cik papildus subsidē savu eksportu.

2) gaidot uz eksporta tirgu atdzīvošanos, Latvijas ekonomika var turpināt sašaurināties tik ātri, ka arī tad, kad pasaulē situācija normalizēsies, pie mums turpināsies depresija.



Ivaram,
Jebkurā gadījumā ārkārtas vēlēšanu rezultāti nebūs identiski 2006.gada oktobrim. Un tas nozīmē, ka šādām vēlēšanām var būt milzīga audzinoša nozīme - ja vēlētās amatpersonas sapratīs, ka amatu zaudēšana ir reāla nevis tikai teorētiska iespēja, tās biežāk piedomās pie tā, kā viņu rīcība izskatās vēlētāju acīs.
Valts 12.01.2009 13:32
Ne par vēlēšanām, bet par ekonomiku - ja esmu pareizi sapratis, tad LV valdība pašlaik paaugstina nodokļus, aizņemas mega-lielu naudu un droši vien grasās to arī efektīvāk vai mazāk efektīvi iztērēt. Vai tādā gadījumā ir pamats runāt, ka valdība pārspīlēti samazina izdevumus? Gluži otrādi, šķiet, ka valdība grasās mobilizēt valsts budžetā un droši vien arī iztērēt visu naudu, cik vien jebkādā veidā ir iespējams dabūt.
LA 13.01.2009 10:46
Iveta, ir tak zināms, ka Latvijas politikā "haļavšika" pieeja ir normāla pieeja Latvijas politikas veidošanā. Pirms tam bija sliktie "citi" (arābi un nafta), kas pieļauj, ka naftas cenas te krīt, te aug, tagad krīze un (un tie sliktie "citi", kas neglābj savus tirgus).
I.K. 13.01.2009 12:52
Valtam,

Atslēga ir vārdos "droši vien". :)
Ja lielākā daļa aizdevuma aizies lata kursa uzturēšanai, vēl daļa banku glābšanai un vēl kumoss budžeta deficīta finansēšanai (aizvietojot iztrūkstošos nodokļu ieņēmumus), tad nekas tur pāri ekonomikas stimulēšanai nepaliek.

LA,
Pieļauju tomēr, ka var būt gadījumi, kad tik mazai valstij "braukšana uz citu rēķina" ir vienīgā racionālā izvēle. Taču Igaunijas piemērs rāda, ka varēja savādāk ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 12.01.2009 01:07
Nē, es nedomāju, ka patiesība ir vēl sliktāka par to, kā Krištopāns nosauca latviešu tautu, lai arī nezinu kā tieši viņš to nosauca. Viņu pārfrāzējot gribu atzīmēt savu personīgo viedokli, ka Latvija nav muļķu zeme. Bet muļķīgu politiķu zeme gan. Nekad nebiju svīdis tādā kaunā, kad noskatījos Youtube Bloomberg TV interviju ar Slakteri. Bet viņa intervija ir tikai simptoms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars 11.01.2009 22:21
Atlaist un ko tālāk? Ievēlēt jaunu Zīgeristu,Čeveru, Paulu, Šķēli, Bijāru, Šleseru? Skatiesties taču patiesībai acīs un patiesība ir vēl sliktaka par to kā Krištopāns nosauca latviešu tautu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 11.01.2009 18:29
Labi, ideju atlaist Saeimu politiskā un mediju opozīciju kultivē jau pusotru gadu. Nevainojiet koalīciju pat to, ka tā turas pie varas. Tas ir tikai un vienīgi loģiski. Tiesības atlaist Saeimu ir Valsts prezidentam, viņam arī savas pārdomas variet adresēt. Un vēl. Šajā rakstā nebija nekā tāda, ko nebiju dzirdējis iepriekš.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JURIS 11.01.2009 15:33
APVIENOT MINISTRIJAS MAX(9-11).APVIENOT AGENTURAS AR LIDZIGAM FUNKCIJAM.
LIKVIDET LIEKAS FUNKCIJAS .PARIET UZ ELEKTRONISKO PARVALDI.UZNEMUMU PADOMES LIKVIDET,PACELT NEKUSTAMA IPASUMA NODOKLI OTRAJAI UNNAKAMAJAM MAJAM,PACELT NEAPLIEKAMO MINIMUMU UN MIN.PAR APGADAJAMIEM.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 11.01.2009 14:52
Runājot par ekonomisko krīzi un tās Risinājuma apspriešanu Latvijā, man nāk prātā 80-tie gadi Lielbritānijā, kad Tečere aizstāvēja savas reformas ar frāzi: "There is no alternative!" Tā ir tik bieži pielietota retoriskā figūra, ka politikas zinātnē tā ir iegājusi zem apzīmējuma TINA. Lai kā mani fascinē Tečeres politika, tomēr viņa un Godmanis ir pieļāvuši nelielu kļūdu - alternatīvas ir vienmēr. Un man bija ārkārtīgi žēl noraudzīties tanī cirkū, ko Valsts prezidents rīkoja Rīgas pilī, mēģinot izdabūt no visiem partiju līderiem solījumu, ka viņi atbalstīs krīzes Risinājumu. Ja tā tiek praktizēta zatleriskā vienotība, tad vēlos atzīmēt, ka tieši tādēļ Latvija ir demokrātiska valsts, lai politiskā diskusijā tiktu izpausti dažādi viedokļi un politika tiktu veidota iesaistot pēc iespējas vairākus viedokļus, nevis uzspiežot vienu pareizo risinājumu. Kā Iveta pareizi atzīmē - Latvija ir izvēlējusies tā saucamo Vašingtonas konsensusa piedāvājumu, kamēr ASV, Lielbritānija, Zviedrija un pārējās Rietumvalstis (kā arī dažas jaunattīstības valstis starp citu!) ir izvēlējušās stimulēt savas ekonomikas ar lielāku publisko izdevumu paketi. Tas tā, runājot par to alternatīvu trūkumu.

Otrkārt, man nereti šķiet, ka Latvijā pret Saeimas atlaišanu izturas kā pret instrumentu kuru pielieto kaut kādas nedefinētas ārkārtējas situācijas gadījumā (bet kādas?). Bieži tiek uzsvērts, ka Saeimu nevajag atlaist, jo tā ir darboties spējīga. OK, fair enough. Bet tad, kā norāda Iveta, ir arī argumenti par elpu aizraujošo leģitimitātes trūkumu. Šeit ir jāatzīmē, ka es neesmu gluži tas, kurš gribētu, lai publiskā politika tiktu vadīta saskaņā ar verdzisku sekošanu sabiedrisko aptauju rezultātiem. Bet 10% uzticība ir krietni vien par maza, lai mēs varētu runāt par leģitīmu valsts varu. Tie nav 40 vai 30%, bet 10%!!! Paldies Ivetai par šo ierakstu emuārā, jo tas vismaz rada iespēju diskutēt šos jautājumus elektroniskajā vidē.

Citi autora darbi