Cerību līguma pirmais gads 0

Lisabonas līguma sekmīgu ieviešanu var ievērojami apgrūtināt tas, ka paredzētie jauninājumi izstrādāti pirms gandrīz desmit gadiem, bet spēkā stājas tagad, kad ES saskaras jau ar jauniem izaicinājumiem.

Iesaki citiem:

1. decembrī aprit gads, kopš Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā Lisabonas līgums. Šis jaunais ES reformu līgums paredz būtiskas izmaiņas ES darbībā. Uz Lisabonas līgumu tiek liktas lielas cerības, cerot, ka ar tā ieviešanu ES kļūs ievērojami „demokrātiskāka, caurskatāmāka un efektīvāka”. Kopš līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī ES tiek veiktas aktīvas darbības, lai iedzīvinātu tajā paredzētās normas. Šī raksta uzdevums ir raksturot nozīmīgākās izmaiņas, kuras paredz Lisabonas līgums un to, kā sokas ar šo izmaiņu ieviešanu.

Ieviešot Lisabonas līgumā iestrādātās normas, tiek plānots atrisināt divas problēmu grupas, kas līdz šim eksistēja ES un kuras ir liela nepieciešamība atrisināt 21. gadsimtā sākumā. Pirmkārt, ir nepieciešams lēmumu pieņemšanu ES padarīt efektīvāku, caurskatāmāku un demokrātiskāku. To ir paredzēts panākt, mainot lēmumu pieņemšanas principus Eiropadomē un Ministru padomē, paplašinot Eiropas Parlamenta pilnvaras ES darbībā, ieviešot Pilsoņu iniciatīvu un palielinot ES dalībvalstu nacionālo parlamentu lomu lēmumu pieņemšanas procesā. Otrkārt, ES ir jāuzlabo sava rīcībspēja un konkurētspēja pasaulē. Lisabonas līgumā piedāvātais risinājums tam ir Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide un divu jaunu amatu radīšana ES: Eiropadomes priekšsēdētājs un ES Augtais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.



ES – EFEKTĪVĀKA, CAURSKATĀMĀKA UN DEMOKRĀTISKĀKA

ES ir vajadzība modernizēt savu darbības veidu, jo šī gadsimta laikā ir gandrīz dubultojies dalībvalstu skaits un trūkst ES pārvaldes institūciju atbildīguma pret saviem pilsoņiem. Lai risinātu šo problemātiku, Lisabonas līgumā ir paredzētas daudzskaitlīgas institucionālas reformas vienlaicīgi, kas jau tiek veiktas kopš šī ES jaunā reformu līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Par pārsteigumu Lisabonas līguma izstrādātājiem tas ir stājies spēkā periodā, kad Eiropa pieredz lielus un daudzveidīgus izaicinājumus kā finanšu krīze, pieaugoša enerģētiskā atkarība, klimata izmaiņu draudi un nozīmīgi izaicinājumi pasaules ģeopolitiskajā līdzsvarā, kas apgrūtina Lisabonas līguma efektīvu un sekmīgu īstenošanu dzīvē.


EP pilnvaru palielināšana

Lisabonas līgums paredz ievērojami palielināt Eiropas Parlamenta (EP) nozīmi ES darbībā, sevišķi lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī palielināt EP deputātu skaits. Kā ir izteicies EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā „Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras gandrīz divkāršosies”[1]. Par standarta procedūru lēmumu pieņemšanas procesā atbilstoši Lisabonas līgumam kļūst koplēmuma procedūra, kuras ietvaros vienlīdzīgas pilnvaras ir gan ES Padomei, gan EP. Šis lēmumu pieņemšanas mehānisms tiek piemērots vairāk nekā 40 jaunās jomās, tajā skaitā tieslietās un iekšlietās, imigrācijas politikā, budžeta pieņemšanā.

EP deputātu skaits tiks palielināts no 736 līdz 751. Divpadsmit valstīm deputātu skaits pieaugs: Spānijai — par četriem, Austrijai, Francijai un Zviedrijai —par diviem katrai, Bulgārijai, Itālijai, Latvijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Slovēnijai un Lielbritānijai — katrai par vienu deputāta vietu[2]. Vienīgā valsts, kurai deputātu skaits par 3 vietām samazināsies, ir Vācija, jo Lisabonas līgums nosaka, ka maksimālais vienas valsts deputātu skaits drīkst būt 96 deputāti, bet Vāciju pašlaik pārstāv 99 deputāti. Patlaban vēl nav precīzi zināms, kad jaunie EP deputāti varēs sākt pildīt savus pienākumus, jo EP deputātu skaita izmaiņas vēl ir jāratificē visām 27 dalībvalstīm[3].


Lēmumu pieņemšanas principu izmaiņas Eiropadomē un Ministru padomē

Lisabonas līgums ievērojami koriģē lēmumu pieņemšanas principus Eiropadomē un Ministru padomē, paplašinot kvalificētā balsu vairākuma izmantošanu, mainot kvalificētā balsu vairākuma balsošanas mehānismu un pakāpeniski atceļot veto tiesības dalībvalstu valdību pārstāvju balsojumos.

Lisabonas līgums paredz, ka, sākot ar 2017. gadu, vairs netiks izmantots veto mehānisms balsošanā Eiropadomes un Ministru padomes darbā. Tas tiks pilnībā aizvietots ar jaunu balsošanas mehānismu. Tas nozīmē, ka Eiropadomē un Ministru padomē vienprātīga lēmuma vietā tiks piemērots jauns kvalificēta balsu vairākuma mehānisms, kad būs nepieciešams atbalsts no 55% dalībvalstu, kuras pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju[4]. No 2014. gada līdz 2017. gadam darbosies abi balsošanas mehānismi un kvalificētajos balsojumos tiks izmantota šī jaunā kvalificētā balsojuma aprēķināšanas formula[5]. Sākot ar 2017. gadu, vienprātīgo lēmumu pieņemšanas procedūru ir plānots atcelt, un darbosies tikai minētā jaunā kvalificētā balsojuma formula. Šādā veidā tiek plānots uzlabot Eiropadomes un Ministru padomes darba efektivitāti un rīcībspēju, bet galvenās bažas ir saistītas ar apdraudējumu dalībvalstu suverenitātei, jo valstij dažkārt var nākties pildīt lēmumu, ko tā nav akceptējusi.


Pilsoņu iniciatīvas ieviešana

Lisabonas līgums ievieš līdz šim nebijušu iespēju ES pilsoņiem ierosināt ES tiesību aktu. Šī iespēja ir nosaukta par Pilsoņu iniciatīvu. Lisabonas līgums paredz, ka ne mazāk kā viens miljons ES pilsoņu, kuri pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var iesniegt Eiropas Komisijai lūgumrakstu par jaunu politikas priekšlikumu izstrādi. Pilsoņi varēs izrādīt iniciatīvu tikai tādu politiku jomās, kuru ietvaros Eiropas Komisijai ir pilnvaras iesniegt tiesību akta priekšlikumu.

Pilsoņu iniciatīvas ieviešana ir viens no jauninājumiem, kura detalizētu darbību Lisabonas līgums nereglamentē, tādēļ ES institūcijām vēl ir jāvienojas, kā ES pilsoņi varēs izmantot savas tiesības ierosināt ES tiesību aktu projektus. Pašlaik notiek darbs pie Pilsoņu iniciatīvas reālas darbības nosacījumu izstrādes un ieviešanas.


Nacionālo parlamentu lomas palielināšana

Lisabonas līguma normas cenšas mudināt nacionālos parlamentus iesaistīties ES politiku formulēšanā, ļaujot apturēt jebkuru likumdošanas priekšlikumu, kas pārkāpj subsidiaritātes principu. Nacionālo parlamentu rokās tiek dota tā saucamā „dzeltenā kartīte” un „oranžā kartīte”[6]. Līgums rada „agrās brīdināšanas” mehānismu, dodot nacionālajiem parlamentiem astoņas nedēļas, lai izvērtētu jebkuras ES likumdošanas iniciatīvas atbilstību subsidiaritātes principam jau priekšlikuma virzīšanas sākuma stadijā. Neatbilstības iebildums ir nepieciešams no vismaz vienas trešdaļas dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, lai Komisijai būtu pienākums pārskatīt aktuālo likumdošanas priekšlikumu („dzeltenā kartīte”). Lai Komisija nolemtu priekšlikumu virzīt uz priekšu, tai ir obligāti jāattaisno savs lēmums ar pamatotu viedokli un jāgriežas pie EP un Padomes, lai saņemtu gala vārdu par konkrēto priekšlikumu. Savukārt, ja vairāk nekā puse nacionālo parlamentu ceļ bažas par Komisijas likumprojekta priekšlikumu, tad Parlaments un Padome var noraidīt šo priekšlikumu pirms pirmā balsojuma („oranžā kartīte”).

Pašlaik notiek darbs, lai praksē iedzīvinātu nacionālo parlamentu jaunās iespējas piedalīties ES likumdošanas procesā. Kā norāda Eiropas Politikas pētniecības centra eksperti, pašlaik joprojām nav skaidrs, kādā veidā nacionālo parlamentu lielāka iesaistīšanās ES darbībā ietekmēs lēmumu pieņemšanu ES un cik aktīvi jaunās tiesības izmantos nacionālie parlamenti[7].



RĪCĪBSPĒJAS UZLABOŠANA

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, iespējams, vispamanāmākā aktivitāte saistībā ar jaunā līguma iedzīvināšanu ir divu jaunu amatpersonu iecelšana jaunizveidotajos amatos. Jaunie amati tika aizpildīti jau pirms līguma stāšanās spēkā, bet Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Katrīna Eštone oficiāli stājās amatā 2009.gada 1.decembrī, kad Lisabonas līgums oficiāli ieguva saistoša reformu līguma statusu[8]. Šo ES pārstāvju galvenais uzdevums ir padarīt ES ārējo politiku daudz vienotāku un efektīvāku, kam pēc Lisabonas līgumā izteiktā formulējuma ir jābūt acīmredzamam līdz 2013. gadam[9]. Lai īstenotu šo uzstādījumu Katrīnas Eštones pilnvarās ir veidot arī Eiropas Ārējās darbības dienestu.


Eiropadomes priekšsēdētāja amata izveide

Lisabonas līgums paredz, ka Eiropadomes priekšsēdētāja amata turētāja kompetencē ir vadīt Eiropadomes sanāksmes, nodrošināt šīs iestādes nepārtrauktu virzību un pārstāvēt ES pasaulē augstākajā līmenī. 2009. gada 1. decembrī darbu ir sācis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, kurš veic nepieciešamās darbības, lai aktivizētu un īstenotu savas pilnvaras atbilstoši Lisabonas līgumam.


Augtā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amata izveide

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika izveidots jauns amats ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas, kā arī kopējās aizsardzības politikas vadīšanai — ES Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. Šajā amatā tika ievēlēta Katrīna Eštone[10]. Katrīnai Eštonei ir tiesības ierosināt aizsardzības un drošības pasākumus, kā arī pārstāvēt ES nostāju starptautiskā līmenī. Šos pienākumus viņai palīdzēs veikt ES Ārējās darbības dienests, kas pašlaik tiek aktīvi veidots. Šī dienesta izveidi pavada aktīvas diskusijas par to, cik neatkarīgam tam ir jābūt un kādām ES institūcijām tas atskaitīsies par savu darbību.

ES lietu pētnieki uzskata, ka Lisabonas līguma sekmīgu ieviešanu var ievērojami apgrūtināt vairāki apstākļi. Pirmkārt, jaunajā līgumā paredzētie centieni tuvināt ES tās pilsoņiem (Pilsoņu iniciatīvas radīšana, nacionālo parlamentu lielāka iesaistīšana, koplēmuma procedūras plašāka izmantošana) var būt nepietiekami, jo dalībvalstīs pieaug nacionālisms un eiroskepticisms[11]. Otrkārt, Lisabonas līgumā ietvertie jauninājumi tika lielākoties izstrādāti 2002.-2003.gadā, bet tie tiek ieviesti, tikai sākot ar 2010.gadu, kad ES saskaras ar jauniem izaicinājumiem — finanšu krīzi un ES pašpārliecinātības trūkumu par savu veiksmi. Šie aspekti var radīt politiskās gribas trūkumu korekti un efektīvi iedzīvināt Lisabonas līgumā paredzētos uzlabojumus un jauninājumus.

Līdz ar to, sākot ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, ES aktīvi strādā, lai tajā ieviestu paredzētos uzlabojumus un jauninājumus ES darbībā. Izmaiņas, kas tiks ieviestas kā vienas no pēdējām, ir korekcijas lēmumu pieņemšanas procesā Eiropadomē un ES Ministru padomē. Savukārt pašlaik visaktuālākās darbības līguma ieviešanas procesā ir Ārējā darbības dienesta izveide, Pilsoņu iniciatīvas darbības mehānisma izstrāde un ieviešana, dalībvalstu nacionālo parlamentu lielāka iesaistīšana lēmumu pieņemšanā un institucionālie pārkārtojumi, kas ir saistīti ar Eiropas Parlamenta pilnvaru ievērojamu pieaugumu. Lisabonas līguma normu ieviešanu pavada strīdi starp ES institūcijām un dalībvalstīm, jo to viedokļi atšķiras un vairāku normu īstenošanas detaļas līgums līdz galam neatrunā, paredzot, ka risinājumi to īstenošanai tiks izstrādāti un akceptēti pēc līguma stāšanās spēkā.

___________________

[1]Ježijs Buzeks: Tā ir laba diena Eiropai. Aplūkots: 20.11.2010. Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/parliament/..

[2] EP 18 jauni deputāti, arī viens no Latvijas. 20.11.2010. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/329680-ep_18_jauni_deputati_ari_viens_no_latvijas

[3] Parlaments atbalsta līguma izmaiņas par papildus 18 deputātiem. 06.05.2010., Pieejams: http://www.europarl.lv/view/..

[4] Jūsu ceļvedis Lisabonas līgumā, Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs. 2009, 5.lpp., Pieejams: http://ec.europa.eu/publications/booklets/others/84/lv.pdf

[5] Kažoka I., Akule D., Rokasgrāmata darbam ar Lisabonas līgumu. Rīga: Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2010. 51.lpp.

[6] Emmanouilidis Janis A., Stratulat Corina. Implementing Lisbon: narrowing the EU’s „democratic deficit”. European Policy Centre. 09.03.2010. p.2. http://www.epc.eu/pub_details.php?pub_id=520&cat_id=3

[7] Lisbon five months on: Surveying the new EU political scene. EPIN, 29.04.2010. p.5. http://www.ceps.eu/book/lisbon-five-months-surveying-new-eu-political-scene

[8] Jaunie ES augstie amati vairs nav vakanti. Aplūkots: 20.11.2010. Pieejams: http://ec.europa.eu/news/eu_explained/091120_lv.htm

[9] The Treaty of Lisbon: A Second Look at the Institutional Innovations, Brussels: European Policy Centre, CEPS, EGMONT, September 2010. p. 141. http://www.ceps.eu/book/treaty-lisbon-second-look-institutional-innovations

[10] Jaunie ES augstie amati vairs nav vakanti. Aplūkots: 20.11.2010. Pieejams: http://ec.europa.eu/news/eu_explained/091120_lv.htm

[11] The Treaty of Lisbon: A Second Look at the Institutional Innovations, Brussels: European Policy Centre, CEPS, EGMONT, September 2010. p. 192. http://www.ceps.eu/book/treaty-lisbon-second-look-institutional-innovations



Ar Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” atbalstu.Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Klausisanas 255x203

Runā ar mums, Eiropa! 0 Autors:Dace Akule

Treaty of Lisbon europa.eu

Garlaicīgā piecgade politika.lv

Citi autora darbi
352229857 4e648776b5

Ķīna izaicina 3 Autors:Aldis Bulis

Demokratijas korekcija

Demokrātijas korekcija 8 Autors:Aldis Bulis