Raksts

Centralizēto eksāmenu rezultātu publiskošana – plusi un mīnusi


Datums:
15. oktobris, 2002


Autori

Ināra Antiņa


Foto: E.Rudzītis © AFI

Vecāki vēlas atrast labāko skolu bērnam, vēlas, lai viņu bērns izdzīvotu konkurences laikmetā, tādēļ ir svarīgi zināt skolu reitingus un vecākus neinteresē, kādas problēmas var rasties to publiskošanas gadījumā.

Viesojoties pie kādas Amerikas matemātikas profesores, runājot par skolām, viņa kā problēmu minēja centralizētos pārbaudes darbus Amerikā. Iesākumā labi domāti, tie pamazām pārvērtušies par jautājumu, kas satrauc sabiedrību, jo pārbaudes darbu rezultāti nosaka skolas prestižu, skolotāju atalgojumu un pat māju cenas attiecīgās skolas rajonā., Tomēr, lielākā problēma ir tā, ka skolotāji, zinot pārbaudes darbu formu, visu gadu “drillē” šāda veida uzdevumus, lai beigās būtu labāki rādītāji. No otras puses, protams, skolēniem arī ir labi rezultāti šajos pārbaudes darbos.

Pērn Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Endele izveidoja skolu reitingu, pamatojoties uz olimpiāžu un konkursu rezultātiem. Šo rezultātu publiskošana izsauca plašu rezonansi. Tomēr mēs gribētu atrast objektīvāku vērtējumu un domājam, ka viens variants varētu būt centralizēto eksāmenu rezultāti. Kādas varētu būt šo rezultātu publiskošanas pozitīvās un negatīvās puses? Kādēļ sabiedrība un skolotāji vēlas, lai eksāmenu rezultāti būtu publiski pieejami, lai, vienā tabulā ieskatoties, būtu iespējams atrast labāko skolu un labākos skolotājus katrā priekšmetā? Par šiem jautājumiem Skolu atbalsta centrā ir notikusi visu ieinteresēto pušu diskusija.

Šajā diskusijā noskaidrojām, ka ir atšķirības skolu izvēlē maziem bērniem un ģimnāzistiem. Tuvojoties ģimnāzijas laikam, vecāki bērniem grib izvēlēties skolu, kur būtu augsti sekmju rādītāji. Objektīvas informācijas par skolām vecākiem nav, viņu viedoklis veidojas, pamatojoties uz dzirdēto no draugiem un paziņām. Kur gan vēl citur ņemt ziņas par sekmēm, ja ne salīdzinot centralizēto eksāmenu rezultātus? Vecāki ir ieinteresēti atrast savam bērnam vislabāko skolu, tādēļ viņiem ir svarīgi zināt skolu reitingus, salīdzināt to rezultātus. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka no 2004. gada centralizēto eksāmenu rezultāti būs arī iestājeksāmeni augstskolās. Vecākus neinteresē, kādas problēmas var rasties skolu reitingu publiskošanas gadījumā, bet vienīgi grib, lai viņu bērni izdzīvo šajā konkurences laikmetā.

Ir arī cits šī jautājuma aspekts – ja bērnam skolā nav problēmu, tad viņam nebūs grūti atrast piemērotu skolu, bet, ja mācības sagādā grūtības, tad skolotāji noteikti izvairīsies uzņemt skolā tādu bērnu. Tādējādi, ja skolas kvalitātes rādītājs ir atzīmes, vai ir iespējama pozitīva attieksme pret bērniem, kuri objektīvi nespēj gūt labas sekmes?

Pedagogi uzskata, ka eksāmenu rezultātus vajag publiskot, jo tas atļautu skolotājam salīdzināt savu darbu ar kaimiņu skolas vai rajona skolotāju darbu, noteikt kādā līmenī skola atrodas valstī. Pēc pedagogu domām, eksāmenu rezultātu publiskošana ļautu izvērtēt skolotāja darbu un būtu stimuls uzlabot darba kvalitāti. Taču ir jāpiebilst, ka publiskot šos rezultātus varētu tikai ar atbilstošiem komentāriem, pārdomātiem paskaidrojumiem – ja eksāmenu kādā priekšmetā ir kārtojis viens bērns, tad tas nevarētu ietekmēt skolas reitingu. Daži skolotāji uzskata, ka jāpublicē nevis reitinga tabula, sadalot skolas pa vietām, bet gan rezultāti pa priekšmetiem.

Māris Krastiņš – Izglītības un Zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs uzsver, ka centralizētie eksāmeni ir tikai viens no 28 kritērijiem, kas raksturo skolas darbu pēc ISAP (Izglītības sistēmas attīstības projekts) izstrādātās “Skolu pašvērtēšanas rokasgrāmatas”. Centralizēto eksāmenu mērķis ir skolas darba izvērtēšana un uzlabošana, bet rezultātu publiskošanas gadījumā M.Krastiņš saskata nopietnas problēmas. Ja veido skolu reitingus tikai pēc šo eksāmenu rezultātiem, pastāv risks, kā šos rezultātus vērtēs amatpersonas, no kurām ir atkarīgs izglītības darbs, – gan skolas direktori attieksmē pret skolotājiem, gan pašvaldības amatpersonas attiecībās ar skolu vadību. Noteikti ir sagaidāms, ka skolas, kuras būs reitingu “lejas galā”, meklēs atrunas, izskaidrojumus un vainos tos, kas šos reitingus veidoja un negatīvisma jau tāpat pietiek.

Protams, dati ir jāinterpretē uzmanīgi, lai ieguvums nebūtu lielāks kā kaitējums. Ja skolotājs, strādājot ar bērnu, kas nav īpaši apdāvināts, iegulda vairāk darba nekā skolotājs, kurš strādā ar apdāvinātiem bērniem un darbs prasa mazāk laika, toties rezultāti ir augstāki, tad kā novērtēt šo divu skolotāju darbu? Centralizēto eksāmenu rezultāti neparādīs patiesi ieguldīto darbu. Ar laiku skolotājiem var mainīties attieksme pret pārbaudes darbiem. Apkopojot rezultātus, noteikti ir jāņem vērā šādi blakusfaktori.

Valsts pārbaudes darbu rezultāti grāmatā “Valsts pārbaudes darbi 2000./2001.mācību gadā. Statistiskā analīze” jau ir pieejama interesentiem, tikai šajā grāmatā skolu reitingi nav veidoti pēc kopējiem sasniegumiem, vai atsevišķi apkopoti sasniegumi pa priekšmetiem. Ja kāds vēlas iegūt salīdzinošus rezultātus, tad ir īpaši jārēķina un tas nav vienkāršs darbs, ja jau ISEC rajonu izglītības pārvalžu darbiniekiem rīkoja īpašus kursus darbam ar šīm grāmatiņām. Tātad, rezultāti šobrīd jau ir pieejami, tikai nosacīti padarīti slepeni. Un tomēr, ja kādam ir liela vēlēšanās, viņš var šos rezultātus sagrupēt un publiskot vai interpretēt, kā vēlas. Pats nepatīkamākais būtu, ka tas varētu izraisīt veselu negāciju jūru. Tajā pašā laikā ISEC tuvākajās dienās sola apkopot analīzi katram mācību priekšmetam atsevišķi, aptverot statistikas datus par valsts, rajona un skolas līmeņiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!