Atslēgvārdi:

Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma – vai kādu tas interesē? 2

Policija uz traģiskajām avārijām reaģē, pastiprinot patrulēšanu un sodīšanu, iekšlietu ministrs izsaka brīdinājumus, bet maz dzirdamas konstruktīvas diskusijas par Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā izvirzītajiem mērķiem un to īstenošanu.

Iesaki citiem:
Dodcelu 255x203
Foto:I. Ruķere

Smagās autoavārijās cietušo skaits turpina pieaugt ik nedēļu, un šogad ceļu satiksmes negadījumos ir jau 265 upuri. Šo negadījumu rezultātā sabiedrībai nodarītie zaudējumi mērāmi miljonos latu, piemēram, speciālisti aprēķinājuši, ka 2002.gadā tādējādi ir zaudēti 207 miljoni latu jeb 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un šī gada statistika sola tik pat smagus zaudējumus[1].

Policija uz traģiskajiem notikumiem reaģē, pastiprinot patrulēšanu un sodīšanu, iekšlietu ministrs izsaka brīdinājumus atbildīgajiem policijas darbiniekiem. Tā varētu turpināt bezgalīgi palielināt Latvijas ceļu policijas štatus un lemt par aizvien bargākiem un bargākiem sodiem. Diemžēl, maz ir dzirdamas konstruktīvas diskusijas par Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu un tās ieviešanu dzīvē. Šāda programma ir izstrādāta un tās optimistiskais scenārijs paredz, ka ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitam 2006. gadā nevajadzētu pārsniegt 300 upurus. Šis mērķis ir izvirzīts, balstoties uz aprēķiniem un jau sasniegtajiem rezultātiem citās Eiropas valstīs, un salīdzinot ar upuru skaitu aizvadītajos gados, tas tiešām ir gana optimistisks. Kas jādara, lai šo rezultātu izdotos sasniegt?

Iepazīstoties ar priekšlikumiem, kas ceļu satiksmes drošības uzlabošanai izstrādāti jau pirms vairākiem gadiem, jājautā, kāpēc daudzi no tiem joprojām nav īstenoti un finansiāls atbalsts tiem nav atradies? Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļu satiksmes drošības nacionālā programma līdz šim realizēta tikai par trim ceturtdaļām, un paveiktais nav ļāvis būtiski uzlabot satiksmes drošību Latvijā. Piemēram, viens no šādiem neīstenotiem priekšlikumiem paredz daļu no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu novirzīt preventīvajiem pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Preventīvie pasākumi noziegumu un pārkāpumu novēršanai nav nekāds jaunums, bet diemžēl tieši šī ir tā joma, kurai visbiežāk netiek piešķirti līdzekļi, vai arī speciālistu ieteikumu ieviešana tiek aizstāta ar “vainīgo” meklēšanu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā statistika liecina, ka galvenie ceļu satiksmes negadījumu cēloņi ir satiksmes dalībnieku uzvedība, ātruma pārsniegšana, alkohola lietošana, slikta redzamība un trūkumi ceļu satiksmes organizācijā. Dati nevienu nepārsteidz, bet vēlreiz dod iespēju pārliecināties par to, kurā virzienā jāstrādā. Šobrīd tik ļoti diskutētā vadītāju apmācība un vainas novelšana uz autoskolām nebūt nav tā vājākā joma – pēc Eiropas Savienības neatkarīgo ārvalstu un vietējo CSDD ekspertu atzinuma mācības autoskolās notiek pietiekoši augstā līmenī. Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas izpilde no 2000. līdz 2003.gadam liecina, ka visvājāk līdz šim veicies sekojošās jomās:

izglītība skolās un bērnudārzos – paveikts ļoti maz, galvenokārt darbs notiek pateicoties sponsoriem, kas ziedojuši līdzekļus informatīvas bāzes pilnveidošanai. Nav zināms kas, kur un kā apmāca bērnus satiksmes drošības jautājumos;
satiksmes drošības uzlabošana un rekonstrukcija uz pašvaldību un valsts ceļiem - nepietiekams finansējums, speciālistu trūkums pašvaldībās;
gājēju un velosipēdistu drošība, apgaismojumu sistēmas – arī šajā jomā preventīvais darbs veikts par saziedoto naudu. Statistika liecina, ka vairāk kā puse upuru reģistrēti ceļu negadījumos, kas notikuši tumsā vai krēslā (2002.gadā – 52% no visiem bojā gājušajiem uz valsts autoceļiem);
sabiedriskā transporta efektīva funkcionēšana, maršrutu taksometru sistēmas uzlabošana, velosipēdistu celiņu izveide;
sabiedrības informēšana par dzērumā un, pārsniedzot ātrumu, izraisīto avāriju smagumu – pagājušā gadā rīkotas vairākas šādas kampaņas, tomēr pēc ekspertu atzinuma Latvijā tās jāveic sistemātiski.

Par drošību uz ceļiem atbild daudzas institūcijas un arī sabiedrība kopumā, bet liela daļa tiešās komunikācijas gulstas uz policijas pleciem. Šobrīd par ceļu satiksmes drošības jautājumiem aktīvi sākuši runāt masu mediji un par to pat saņēmuši iekšlietu ministra atzinību, bet jājautā, cik bieži Latvijas iedzīvotāji redz pašus policijas darbiniekus skaidrojam savu nostāju, pieredzi un mērķus plašākai sabiedrībai? Latvijā trūkst šādā veida komunikācijas, kuras mērķis būtu policijas un sabiedrības dialogs, taču bez tā nebūs iespējams iziet no strupceļa, kādā patlaban ir nonākušas ceļu policijas un autovadītāju attiecības Latvijā.

_______________

[1] Aprēķinus par zaudējumu apjomu veic Ceļu satiksmes drošības direkcija, balstoties uz cietušo skaitu, kas 2002. gadā bija 518 bojāgājušie un 6300 ievainotie. Aprēķinos ņem vērā medicīniskās un administratīvās izmaksas (valsts darbinieku darba laika apmaksa), netiešās izmaksas (piemēram, bojā iet jauni cilvēki, kas saņēmuši valsts izglītību, bet nav sākuši strādāt), valsts izmaksātos pabalstus un kompensācijas. Salīdzinoši – 2004. gada pirmajos sešos mēnešos bojā gājuši 206 un ievainoti 2923 ceļu satiksmes negadījumu upuri.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


uwix 11.08.2004 10:28
Izlasīju programmu. Jāsaka - tur nav ietverta ļoti būtiska lieta. Proti: nav iespējams pašam satiksmes dalībniekam aktīvi ietekmēt satiksmes drošības uzlabošanu (tikai pasīvi - ja pats brauc pareizi).

Es domāju, ka būtu nepieciešams ieviest mazu budžetu prasoša lieta - izveidot tehnoloģisku forumu CSDD mājaslapā, kur varētu neanonīmas personas fiksēt viņu prāt vājos satiksmes drošības elementus (pievienojot fotogrāfijas un skices), kā arī saņemt CSDD ekspertu vērtējumu šiem priekšlikumiem.

Noteikti vajadzētu forumā būt iespējai "rekomendēt" vietas, kur policistiem vajadzētu pakontrolēt situāciju - jo kurš gan labāk par braucējiem zin vietas, kur izpaužas vadītāju nekaunība.

Būtiski būtu ieviest pēc statistika "sliktākajos ceļa posmos un krustojumos", kā arī parastajos "nekaunības" pastāvīgās video novērošanas sistēmu, obligātā kārtā uz tiltiem un to nobrauktuvēm. Ierakstot šo informāciju digitālā formātā ir iespējams "lieko" informāciju izmest, bet "derīgo" - CSNg paturēt un analizēt, ietaupot lielus līdzekļus. Jāpieņem likuma grozījumi juridiskajā sistēmā, ka šāda vizuālā informācija var kalpot kā pierādījums un var tikt sodīts transporta līdzekļa īpašnieks arī bez tā tiešas klātbūtnes (piesūtot rēķinu un kompaktdisku ar videoinformāciju par pārkāpumu).

Šāds pasākums ļautu pamatīgi ietaupīt budžetu un atslogot CP darbiniekus no "dežurantu" pienākumiem. Pamatojos uz aprēķiniem:

1) 700 = 350 ls*2 policijas ekipāžas darba algas (alga ar nodokļiem)
2) 200 = ekipāžas policijas automašīnas cena (~līzinga maksājums)
3) 200 = degviela un serviss transportam
4) 100 = ekipējums, tehniskie līdzekļi utt.
-----------
1200Ls mēnesī, gadā 14,400 Ls.

1) 2000 Ls (subjektīvi par 800Ls) dators ar digitālo kameru novērošanai - vienreizēja maksa
2) 100 Ls (subjektīvi 50 Ls) pieslēgšana energo un komunikāciju tīkliem - vienreizēja maksa
3) 100 Ls (subjektīvi 30 Ls) ikmēneša komunikācijas un enerģijas nodrošināšana
4) 30 Ls (subjektīvi 10 Ls) ikmēneša supports un serviss (tehniskais personāls un monitoringa operatori)
------------
2100 vienrēzēja maksa + 130 Ls mēnesī uz vienu punktu uzturēšana (subjektīvi 850 + 40 Ls mēnesī).

Pie tam šāds risinājums pieļauj brīvi paplašināt sistēmas kapacitāti, ko nevarētu teikt par CP personāla pieaudzēšanas iespējām, kā arī šo CP resursu varētu sākt izmantot daudz gudrāk un efektīvāk.

Ar cieņu, Gunārs Rodins.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Bralis 10.08.2004 21:31
Autovadīšanas tradīcijas tiek mantotas no paudzes paaudzē. Tie, kas dzēra un brauca ar sviem "Moskvich-412", tie brauc tā arī tagad. Bērni skatās un darā tā pat. Ja agrāk tas moskvič vienkārši negāja ātrāk par 90 km/h, tad tad ar vienu ierindas "Audi 80" var skriet 140 km/h un ātrāk. Līdz ar to tradīcija spiest pedāli grīdā ar laiku kļūst ar vien traumatiskāka.

Traumatisma mazināšanai ir jāievēro ārkārtīgi garlaicīgs, prasts un nepopulārs noteikums - ievērot Ceļu satiksmes noteikumus. Nu, palasiet 80. gados latviešu valodā izdoto poļu speciālista Sazadas grāmatu "Drošs ātrums". Viena lieta ir braukt ar 90 km/h pa Jūrmalas šoseju, cita - par Tukuma-Engures ceļu, kur nesen nositās četri jaunieši, savas smadzenes izbārstīdami vietējā mežiņā mušām. Jāmācas vadīt automašīnu!

Šis raksts iederas arī rubrikā par pilsonisko sabiedrību. Nu, jāsaprot, ka dzīvība ir paša vai sava šofera rokās. Tas ir pilsoniskais pienākumus turēt sevi rāmjos uz ceļa. Tas ir tās skaistās meitenes pilsoniskais pienākumus pateikt "Nē!" tam mazliet iedzērušajam štucerim un nebraukt ar viņu zaļumos. Šeit parādas tas katra indivīda pilsoniskās apziņas deficīts apvienojumā ar cerību, ka valsts (CP, CSDD) visu nokārtos - uz katra stūra noliks pa policistam, katru velosipēdisku nokārsos un ceļa katrā līkumā saliks kartona kastes, lai viens sašņaucies smerdelis sev nepārlauztu sprandu. Te nu ir tā pilsoniskās sabiedrības tiesību sadaļa, kas ļauj ne vien sist sev pie krūts un bļaut par savu taisnību, bet arī uzliek katram pienākumu atbildēt par savu un savu līdzgaitnieku rīcību uz ceļa.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Policija 255x203(3)

Tu esi mans policists 0 Autors:Ilze Ruķere

Piket plakats 255x203

Nebaidies un informē par policijas vardarbību! 2 Autors:Anhelita Kamenska, Ilze Ruķere