Atslēgvārdi:

Cēls mērķis, avantūra vai vienkārši izdevība?

5.decembris ir starptautiskā brīvprātīgo diena. Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, brīvprātīgo darbs nav ļoti izplatīts. Mēs skaidrojām, kādēļ cilvēki darbojas kā brīvprātīgie. Varbūt tas iedvesmos arī kādu no Jums.

Iesaki citiem:

Ināra Kaktiņa, 70 gadi, pensionāre, Pestīšanas armija Bauskā:

Man ir prieks palīdzēt, kad redzu cilvēkus iepriecinātus. Kā brīvprātīgā strādāju daudzus gadus. Mans uzdevums ir reģistrēt palīdzības saņēmējus, kā arī izsniegt lietotus apģērbus un pārtikas paciņas.



Ingrīda Straujā, Pestīšanas armija Bauskā:

No darba brīvajā laikā ik nedēļu palīdzu zupas virtuves darbā. Mana motivācija: „Vakardiena ir pagājusi, rītdiena nav pienākusi, bet šodien es kādam varu palīdzēt”. Dievs aicinājis palīdzēt tiem, kam ir vēl grūtāk.



Anna Osipova, Latvijas Sarkanais krusts, Ludzas komiteja:

Latvijas Sarkanajā krustā darbojos jau piecus gadus, kā brīvprātīgā iestājos, jo nespēju atteikt nevienam, kas lūdz palīdzību. Joprojām vēlos turpināt iesāktos darbus, jo uzskatu, ka gan Latvijas Sarkanā krusta, gan mana personīgā misija ir palīdzēt tiem, kuriem citi nepalīdz.

Ceru, ka nākotnē Latvijas Sarkanais krusts turpinās attīstīt dažādus projektus un veicinās sadarbību dažādos līmeņos, gan ar ārzemju, gan pašmāju partneriem.



Ilze Dalbiņa, Latvijas Sarkanais krusts, Limbažu komiteja, Viļķenes nodaļas vadītāja:

Pirms pieciem gadiem pievienojos Latvijas Sarkanā krusta lielajam brīvprātīgo pulkam, jo uzskatu, ka šī ir viena no retajām organizācijām Latvijā, kurai ir konkrēti mērķi un palīdzības programmas, kā arī tādēļ, ka organizācijas tēls Latvijā ir plaši pazīstams un tiek vērtēts pozitīvi.

Es sabiedrības labā daru visdažādākos darbus – organizēju akcijas un aktivitātes, realizēju projektus, kā arī koordinēju Pirmās Palīdzības apmācības savā pagastā, vienlaicīgi popularizējot Sarkanā krusta ideju un pamatprincipus.

Ceru, ka nākotnē organizācija turpinās attīstīties un reģionu brīvprātīgajiem aizvien vairāk būs iespējas dalīties savstarpējā pieredzē un sadarboties, lai risinātu lokālās problēmas kopā.



Rasa Zālīte, Ventspils, NATO sanāksmes organizēšana:

Mani vienmēr ir fascinējušas lielās, starptautiskās organizācijas. Ventspils pilsētas svētku laikā pie mums bija atbraukusi NATO telts, kur es arī ieguvu informāciju par to, ka 28. un 29.novembrī Rīgā norisināsies NATO sanāksme. Kad uzzināju, ka ir iespēja kļūt par vienu no 600 brīvprātīgajiem, daudz nedomājot pieteicos, jo, neskatoties uz to, ka studēju tulkošanu, mani pat ļoti interesē tas, kā tiek risinātas diplomātijas problēmas, kā darbojas tādas lielas alianses kā NATO. Tā bija iespēja pabūt kaut kā grandioza virtuvē, tā bija iespēja redzēt to, kas citu acīm bija slēpts, tā bija iespēja sajusties īpašai un uzņemties ļoti lielu atbildību, arī iespēja saprast, vai tas ir tas, ko pati vēlētos darīt. Un atbilde ir viennozīmīga - JĀ! Ja būtu iespēja, tad piedalītos arī nākamās sanāksmes organizēšanā.



Elīna Rikarde, Liepāja, Latvijas Zaļā kustība:

Man sagādā prieku, ka es varu dažādos veidos informēt sabiedrību par aktuālajām vides problēmām un iespējamiem risinājumiem, kā arī gūt zināšanas un pieredzi, rakstot projektus un organizējot pasākumus. Par katru nosargātu koku un sakoptu zemes nostūri sajūta ir vienreizēja. Zeme ir vieta, kur mēs dzīvojam un mums ir jānovērtē, ko tā dod.



Līga Lācīte, NATO sanāksmes organizēšana:

Kādēļ izvēlējos kļūt par brīvprātīgo? Tā bija iespēja iegūt labu pieredzi, iespēja redzēt, kā tiek organizēts šāda mēroga pasākums. Turklāt beigās tika izsniegts sertifikāts, kas var man noderēt darba tirgū. Protams, pati būšana par brīvprātīgo bija interesanta, jo apkārt bija interesanta vide. Ikvienam vajadzētu būt lepnam, ka tam dota iespēja būt brīvprātīgajam!



Ausma Markevica, NATO sanāksmes organizēšana:

Man patīk mesties jaunās avantūrās. Televīzijā dzirdēju reklāmu, kur aicināja pieteikties brīvprātīgos, un nodomāju: "Kāpēc ne?". Ļoti interesēja vērot šāda veida pasākumu organizāciju virtuves puses. Tā bija iespēja iepazīties ar jauniem un erudītiem jauniešiem, kas mani arī vienmēr ļoti saistījuši. Esmu lepna, ka dzīvoju Latvijā un esmu šeit brīvprātīgā!



Edgars, Rīga, filmu festivāls “Arsenāls”:

Iemesli, kāpēc pieteicos kā brīvprātīgais Arsenālā ir, lai dažādinātu dzīvi, iegūtu neikdienas pasaules pieredzi, turklāt neuzliekot sev ilgtermiņa atbildību. Darbošanās Arsenālā arī bija iespēja iegūt brīvbiļeti uz jebkuru filmu. Jāatzīst, ka jābūt ļoti labam ikdienas darbam, lai atļautos paralēli būt kā brīvprātīgais.



Iveta Sala, Rīga, filmu festivāls "Arsenāls":

Iesaistoties man bija egoistiski izdevīga motivācija, - zināju, ka man būs iespējas redzēt festivāla filmas par velti (darbs austiņu dalīšanā nav smags un tik ļoti atbildīgs, lai par to es varētu vēlēties kādu citu samaksu). Iepriekš nekad nebija iespējas vērot Arsenāla filmas finansiālu apstākļu dēļ, tāpēc šo iespēju, kā austiņu dalītājai labprāt izmantoju.

No šī darba ieguvu jaunas paziņas un pozitīvas emocijas, jo skatījos filmas un piepalīdzēju šādus tādus darbiņus.



Publikācija tapusi ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējumu valsts programmas „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005-2009. gads” ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi