Ceļš izvēlas gājēju, nevis gājējs “ceļu” 2

Vai, pirmām kārtām, nodrošināt pozitīvu stabilitāti, respektīvi, valsts attīstības virzību makrolīmenī – ekonomisko izaugsmi, integrāciju Rietumos, latviešu valodu kā sabiedrības integrācijas pamatu? Vai arī, saglabājot šo stabilitāti, panākt pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē – tās efektivitāti sabiedrības labā, atklātumu, taisnīgumu un cīņu pret korupciju? Tāda bija vēlētāju vairākuma izvēles situācija 8.Saeimas vēlēšanās. Rezultāti nepārprotami liecina, ka nobalsots ir par pozitīvām pārmaiņām, saglabājot virziena stabilitāti.

Iesaki citiem:
0 cels 255x203
Foto:A. Jansons

Par šo vēlēšanu galvenajām tēmām nekļuva lielie makrolīmeņa mērķi paši par sevi. Kā nekā līdzšinējai ekonomiskajai politikai netika piedāvātas pārliecinošas alternatīvas. Izņemot PCTVL un daļēji ZZS, arī par pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai (ES) šaubu nebija. Savukārt attiecībā uz latviešu valodas pozīcijām tikai PCTVL ir atšķirīgs – ievērojama mazākuma viedoklis. Taču lielie makrolīmeņa mērķi pastāvīgi bija fonā, tos pieņēma kā pašsaprotamus un tātad pilntiesīgi varam sagaidīt, ka tie tiks īstenoti.

Taču, lai tos īstenotu, ir jāpaveic pakārtoti uzdevumi, no kuriem priekšplānā izvirzās Latvijas politiskās elites un biznesa skaidra nošķiršana, uz ko cita vidū norāda Eiropas Parlaments savā 13.jūnija rezolūcijā par ES paplašināšanās sarunām. Šajā ziņā tieši vēlēšanu uzvarētāja “Jaunā laika” un Latvijas Pirmās partijas (LPP) kampaņas bija vismērķtiecīgākās – par spīti abus Latvijas tā sauktos oligarhus Andri Šķēli un Aivaru Lembergu pārstāvošo partiju (visizteiktāk attiecīgi - Tautas partijas un ZZS) labāk apmaksātajām kampaņām. Tādēļ politiskā loģika saka priekšā, ka “Jaunajam laikam” un Pirmajai partijai jāveido jaunās valdības koalīcijas kodols.

Par galveno šo vēlēšanu tēmu tātad kļuva valsts pārvalde šā vārda šaurā un plašā nozīmē, ietverot tās atvērtību sabiedrībai un korupcijas novēršanu, galu galā arī veselības aprūpes pārvaldi. Galvenais – pārvarēt plaisu starp varu un sabiedrību. Ne jau tikai vājā vēlēšanu kampaņa atstāja ilggadīgo varas partiju “Latvijas ceļš” ārpus jaunās Saeimas, kaut arī t.s. lapiņu skandāls atņēma balsis gan LC, gan arī Tautas partijai. Nespēja iecelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, nespēja pieņemt nevalstisko organizāciju likumdošanu, nespēja akceptēt un sākt īstenot pirmsreferenduma stratēģiju komunikācijai ar sabiedrību par pievienošanos Eiropas Savienībai – tie visi ir punkti, kuri tieši un it īpaši pirmsvēlēšanu laikā kā smagi kluči gūlās uz valdības vadītāja partiju. Ja to nebūtu, vismaz piecu procentu barjera būtu pārvarēta, un būtu attaisnots liberālas partijas vārds. Kampaņas vājums atspoguļoja partijas iekšējo vājumu.

Tagad “ceļu” piemeklējis Tautas frontes liktenis – kad tās uzdevumi tika izpildīti, vajadzēja nākt jauniem politiskajiem spēkiem. Ja “ceļš” neizvēlas liberālo – tātad attīstības – ceļu, tad pats politiskās attīstības ceļš izvēlas citu šā ceļa gājēju – “Jauno laiku”.

Aplūkojot dažādu valdības koalīciju izveides iespējas no vēlētāju dotā mandāta un iespējami sekmīgākas valdības darba viedokļa, nākas secināt, ka bez jau minētā “Jaunā laika” un Pirmās partijas būtu vēlama Tautas partijas līdzdalība valdības koalīcijā. Tautas partija var dot pienesumu it īpaši ar kompetenci ekonomikā un pēctecību ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Tomēr – ar nosacījumu, ka ministru krēslos neparādās vecās sejas. Pretējā gadījumā ne vien “Jaunais laiks” neizpildīs savu pirmsvēlēšanu solījumu, ka tā valdībā nebūs bijušo ministru, bet valdības rīcībspēja īstenot vēlētāju gaidītās pārmaiņas būs nopietni apdraudēta. Kāpēc? Tāpēc, ka vismaz līdzšinējā Finansu, Iekšlietu un Ekonomikas ministriju vadība galīgi nav apliecinājusi sevi kā šādu pārmaiņu nesēji – tieši otrādi. Tādējādi šādas valdības sastādīšanas iespēja ir tieši atkarīga no tā, vai Tautas partija spēs piedāvāt piemērotas kandidatūras.

Tikai tad, ja tas nenotiek, būtu lietderīgi domāt par valdības veidošanu kopā ar ZZS un TB/LNNK, jo sekmīgai valdībai nepieciešams gan stabils vairākums, gan arī iespējami mazs koalīcijas dalībnieku skaits. Turklāt ZZS ir nevis viena, bet divas partijas. Tāpat nevajag aizmirst, ka programmatiski un no politisko centienu viedokļa ZZS un TB/LNNK var sagādāt valdībai lielas iekšējas problēmas – sarunās par iestāšanos ES, par kurām, nevis tikai par iestāšanos, ZZS prasa īpašu referendumu, un sabiedrības integrācijas jautājumos, kur TB/LNNK ir diametrāli pretēja nostāja PCTVL, abām šīm galējām apvienībām kavējot sabiedrības integrāciju.

Savukārt "Jaunā laika" un PCTVL koalīcija, par kuras iespēju vēl arvien dzirdamas spekulācijas kuluāros, vērtējama nekā citādi kā labēji radikālā Joahima Zīgerista danajiešu banānu dāvana Latvijas vēlētājiem jau 1995.gadā - biedrošanās ar Rubika ortodoksālajiem sociālistiem. Tad nu
tiešām jāsaka Mihaila Gorbačova atdzimušiem vārdiem: "Sveiki, biedri, iekš krieviskās Eirāzijas impērijas! Tā sauktā jaunā domāšana un pārkārtošanās ir atkal sākusies!" Vai tāda, jaundomātāja Einara Repšes vārdiem izsakoties, būtu Latvijas pēdējā cerība? Nē.

Ja jau šo vēlēšanu lielākā mācība ir sekot sabiedriskās politikas loģikai, tad tas jādara arī valdības veidošanā. Pretējā gadījumā, tā sakot, revolūcija atkal apēdīs savus bērnus. Bet galvenais – sabiedrības integrācijā, iekšējā drošībā, tiesu varā, valsts pārvaldes spējās, izglītības politikā un ekonomikas izaugsmē Eiropas Savienības kontekstā tad a priori netiks sasniegts tas, par ko balsoja vēlētāji.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ainārs Dimants 11.10.2002 13:02
Atbildot Zanei Banderei:

PCTVL ir ne vien partija, uz kuru ir koncentrējušās etnisko krievu balsis. To konsolidācija, spriežot pēc apvienības politiskajiem centieniem, kuri lielākoties ir orientēti uz Krievijas ārpolitisko mērķu sasniegšanu, gan ir galvenais apvienības un tās iedvesmotāju mērķis, nevis deklarētais - sabiedrības integrācija.

Jo, piemēram, vai tad no sabiedrības integrācijas viedokļa izriet PCTVL pretestība Latvijas līdzdalībai NATO un ES (pret pēdējo ir vismaz Rubika Sociālistiskā partija, kura visnotaļ aktīvi darbojas apvienības sastāvā)? Tāpat - solītā pilsonības beznosacījumu piešķiršana.

Turklāt pēc savas politiskās programmas un ideoloģijas PCTVL ir kreisa apvienība (ar prasību pēc progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa, valsts monopola alkoholam un tabakai utt.), par kuru acīmredzot balsojuši arī daudzi etniskie latvieši. Taču vai kreisa apvienība noteikti būtu jāņem labējā koalīcijā, ja labējās partijas veido trīs ceturtdaļas no Saeimas? Kā tas ietekmētu valdības politikas mērķtiecību, vienotību un saliedētību? Valdība taču nav parlaments, kur debašu forumā jābūt pārstāvētiem visiem izplatītākajiem viedokļiem. Valdība - kā jau izpildvara - pirmām kārtām ir rīcības institūcija.

Kopumā jāsecina, ka PCTVL kā bloka iekļaušana valdībā vismaz patlaban var veicināt drīzāk Latvijas dezintegrāciju, gan iekšējo, gan ārējo, nevis integrāciju.

Jā, taču ir iespējama un vajadzīga sabiedrības integrācija, kas balstās uz kopīgiem Latvijas centieniem un vērtībām, nevis sabiedrības polarizēšanu pēc etniskajām interesēm.

Latvijas atpalikušais attīstības līmenis salīdzinājumā ar citām ES kandidātvalstīm gan nav nekāds jaunums. Tas ir jāapzinās, un arī pēc iestāšanās ES būs vajadzīgi vismaz pāris gadu desmiti, lai sasniegtu ES vidējo līmeni. Bez iestāšanās - daudz vairāk. Nevajag aizmirst, ka mums ir arī divi trūcīgākie reģioni starp desmit kandidātvalstīm - Latgale un Vidzeme. Vēl tādi ir tikai Polijā un Lietuvā. No tā gan nekādi neizriet, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums un rezultāti iestāšanās sarunās Latvijai ir slikti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zan_zane 09.10.2002 10:23
Nabadziiga Austrumeiropas valsts - veeljoprojaam?

Atvainojos par to, ka nav garumziimes, bet atrodos aarzemees un datoram nav latvieshu fonti.

Sii gada juulijaa International Herald Tribune publiceeja rakstu seeriju par ES paplashinaashanos, kur Latvijai skiet bija visliktaakie raadiitaaji praktiski visaas jomaas, gan sociaali, gan ekonomiski. Tagad 8.oktobra francu Le Monde aviizee, tieshi dienu pirms EK seedes par paplashinaashanos, atkal Latvija tiek mineeta kaa viena no valstiim, kopaa ar Poliju un Maltu, kam mirgo sarkanais lukturiitis. Ljoti tieshs ir secinaajums, ka visas 10 kandidaatvalstis ir nabagas, ko arii soriit pa radio teica BBC World komenteetaajs. Ar dzilju nepatiku lasiiju rindas, kas saka, ka Latvijaa ir visszemaakais IKP no ES videejaa (33%), kas noziimee, ka Kopenhaagenas kriteerijas par konkureetspeeju var arii netikt izpildiits. Un man likaas ka Latvijas prese visu laiku saka, kaads mums skaists IKP pieeaugums katru trimestri, labak kaa citaas Baltijas valstiis.... Taalaak seko 'lielaa' probleema ar integraaciju, kas ietver 1/3 sabiedriibas. Kaada reklaamas kampanja! Pieminot draudzenei no Anglijas, kas raksta par tuurismu Londonas aviizeem, ka vareetu arii kaut ko par Latviju uzrakstiit, vinja ar izbriinu vaicaa, vai tad pie mums, post-komunisma valtii ir ko redzeet! Man rodas jautaajums par to, kas notiek, jo 'chapetri' tiek sleegti, acquis communautaire arii tiek ieviests Latvijas likumdoshanaa, bet kur ir rezultaati par kaadiem mums sola un klaasta? Diezgan biedeejoshi arii izskataas tabula par sabiedriibas dalju, kas nodarbinaata lauksaimnieciibaa, kur Latvja no 10 kandidaatvalstiim ir tresaa aiz Polijas un Lietuvas. Komisaari saka, ja visi kriteeriji netiks izpildiiti, tas pieeja strukturaalajiem un citiem fndiem tiks aizkaveeta un piemeerotas sankcijas - kur tad mees liksimies?

Turpat netaalu no sii raksta ir mazs rakstinjs par veeleeshanaam Latvijaa, kur efektiigi ir mineets, ka partija, kas bija otraa populaaraakaa veeleeshanaas, kas ietver 3 krieviski runaajosho minoritaashu partijas un paarstav '1/3' Latvijas sanbiedriibas, netiks njemta koaliicijaa. No cilvektiesiibu un it seviski minoritaashu tiesiibu viedoklja tas izskataas drausmiigi. Es nezinu cik daudz mums veel vajadzees pozitiivu interviju ar Vairu Viikji-Freibergu tajaa pashaa franch aviizee, kur teiks, ka mums nav iisti lielu probleemu, jo aciimredzami mums taadas ir.

Latvieshi ir taa piekjeerushies savai vaariigajai demokraatijai un nodaliitiibai no krieviski runaajoshaas sabiedriibas daljas, kur jaunpilsonji, neredzot iespeeju integreeties pat ar pilsoniibu un valodas zinaashanaam, griezas atpakalj pie PCTVL. Kur ir muusu latviesha tautasdziesmaas apdziedaatais lepnums, kur droshiiba par sevi un uzticeeshanaas otram. Neesam tacu mees nekaada banaanu republika, kur viens ar otru nespeej sarunaaties, veidot dialogu. Visi tie stereotipi par to ka latvieshi veelas asimilaaciju un krievi veelas rusifikaaciju, ir jaabeidz. Pienaacis laiks integreeties, un visiem! Es ierosinu saakt par to domaat tiem, kam ruup sava, savu liidzcilveku un savu beernu naakotne!

Zane Bandere

Citi autora darbi