Atslēgvārdi:

Celies, vadoni, es esmu vadāms!* 47

Līdzīgi kā tas bija 1929.gada krīzes apstākļos, daudzās Eiropas valstīs autoritārisms vienkārši nāca modē. Latvija noteikti nav politiskās modes noteicēja. Cītīga sekotāja gan.

Iesaki citiem:

Jau pēc pāris dienām Nacionālajā teātrī gaidāma muzikālās drāmas Vadonis pirmizrāde. Šo faktu noteikti ir pamanījuši daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā parasti pamana pirmizrādes. Viens no cēloņiem — izrādi pavada skandāls, kas vai nu tīši vai netīši vienlaikus uzskatāms arī par labu sabiedrisko attiecību kampaņu. Taču ne jau par skandālu būs šis raksts. Tā uzdevums ir analizēt vadoņa kā ikonas lomu Latvijas sabiedrības apziņā. Un tas varētu būt vēl viens no cēloņiem, kāpēc izrādei pievērsts vairāk uzmanības nekā parasti.


Vadoņa otro atnākšanu gaidot

Libreta autors — pēc citas versijas viens no autoriem — Kaspars Dimiters par darbu saka: „Muzikālo drāmu Vadonis veidoju ar skaidru apziņu, ka tā būs piemineklis vienīgajam latviešu tautas saimniekam Kārlim Ulmanim, kas savai tautai ļāva piedzīvot īstu labklājības un kultūras spozmes laikmetu. Šāda laikmeta mūsu tautai pirms tam nebija un, kā liecina lokālās un globālās norises, nekad arī vairs nebūs. Un vienīgais, kas šo laikmetu mūsu tautai spēja izcīnīt, bija Kārlis Ulmanis. Āmen.”[ 1 ]

Tātad rezumējot — tiek veidots piemineklis „zelta laikmetam”. Šādu laikmetu identificēšana un vēlāka kopēšana tautām, kuras neapmierina viņu pašreizējā situācija, nav nekāds retums. Kārlis Markss XIX gadsimta vidū rakstīja: „Cilvēki paši darina savu vēsturi, bet viņi to darina ne tā, kā viņiem ienāk prātā, nevis pašu izraudzītos, bet gan tieši jau pastāvošos, dotos un no pagātnes mantotos apstākļos. Visu mirušo paaudžu tradīcijas kā lietuvēns nomāc dzīvo prātus.”[ 2 ] Tas ir rakstīts par nostaļģiju franču tautā pēc „labajiem” Napoleona laikiem, kad Francija spēja sev pakļaut lielāko daļu Eiropas. Rezultātā pie varas Francijā nonāca viņa brāļadēls, kura valdīšanas laiks drīzāk raksturojams kā karikatūra par Napoleona Bonaparta laiku.

Piemēri par vēlmi atgriezt bijušos „labos” laikus arī mums tālu nav jāmeklē. 5.Saeimas vēlēšanās Latvijas ceļš (LC) prezidenta amatam izvirzīja Gunāru Meierovicu, kurš bija Pasaules brīvo latviešu apvienības populārākais politiķis Latvijā — aptaujās parādījās kā trešais populārākais Latvijas politiķis vispār[ 3 ]. Viņš šo statusu ieņēma, lielā mērā pateicoties tam, ka bija kādreizējā ārlietu ministra dēls, kā arī Kārļa Ulmaņa krustdēls. Savukārt Latvijas Zemnieku savienība (LZS) mēģināja pārtrumpot piedāvājumu, kā kandidātu izvirzot Kārļa Ulmaņa brāļa dēlu Gunti Ulmani. Lokomotīves, kuru galvenā funkcija bija simbolizēt 18.novembra republiku ar zināmu uzsvaru uz vadonismu, izpelnījās pietiekamu atzinību. Ap 17% no tiem, kas 1995.gadā balsoja par LC, pielika krustiņu blakus Gunāra Meierovica vārdam. Vairāk krustiņu izpelnījās tikai Anatolijs Gorbunovs un Georgs Andrejevs. Savukārt LZS sarakstā pie Gunta Ulmaņa vārda krustiņš parādījās 18% gadījumu. Vairāk krustiņu bija tikai Aivaram Berķim[ 4 ]. Abi minētie — Meierovics un Ulmanis — pēc vēlēšanām arī bija reālākie pretendenti uz prezidenta posteni, bet LC no sava kandidāta atkāpās par labu Guntim Ulmanim politiskā tirgus rezultātā.

Taču, kā atceramies, otrie Ulmaņlaiki maz atgādināja pirmos. Un diez vai Meierovica laiki, ja viņš būtu kļuvis par prezidentu, radikāli atšķirtos no otrajiem Ulmaņlaikiem. Gluži vienkārši demokrātiska pārvaldes sistēma, salīdzinot ar autoritārismu, ievērojami mazina atsevišķas personības lomu politikā. Nu vismaz parlamentāru republiku gadījumā kā Latvijā.

Personību lomas nonivelēšana demokrātiskajās sistēmās nozīmē, ka rezultāts ir prognozējamāks. Struktūras, institūcijas dominē pār ietekmīgāko indivīdu vēlmēm, precīzāk, šīs vēlmes ierobežo. Un, lai panāktu prognozējamu rezultātu, nākas ziedot efektivitāti. Autoritārisms savukārt šo efektivitāti sniedz. Taču tas, kuram par labu šis efekts būs, tiešā veidā atkarīgs no režīma līderiem, vadoņa. Tādējādi vadonis, kam būs misijas apziņa darboties tautas labā, visdrīzāk, to tiešām darīs efektīvāk nekā demokrātiskā sistēmā iespējams. Taču jāņem vērā, ka daudziem vadoņiem šādas misijas apziņas nebūs vai arī viņi darbošanos tautas labā sapratīs kaut kā visai specifiski. Labākais piemērs šai specifiskajai izpratnei, šķiet, ir Pols Pots un viņa agrārā utopija, kuras realizācijas rezultātā gāja bojā aptuveni 21% Kambodžas iedzīvotāju.


Labie Ulmaņlaiki, no skarbajām mūsdienām raugoties

Vai Kārlis Ulmanis mums būtu jāpieskaita tiem ne pārāk daudzajiem autoritārajiem līderiem, kas, Kaspara Dimitera vārdiem runājot, spējis izcīnīt tautai īstu labklājības un kultūras spozmes laikmetu? Nu, vispirms laikam jāsaka, ka sešu gadu periodu diez vai varētu nosaukt par laikmetu. Par laikmetu tas var kļūt, ja valsts iedzīvotājiem savā vēsturē nav citu periodu, ar ko lepoties. Ko gan Ulmanis tik dižu šajos sešos gados izdarīja? Izveda valsti no krīzes? Laikam tomēr ne īsti. Atgūšanās no 1929.gada globālās ekonomiskās krīzes sākās jau pirms 1934.gada.

Tomēr, ja atceramies „tautas lūgšanu”, kas radās, šķiet, vācu okupācijas gados: „Mīļais Dieviņ, atver lūciņ’, nomet Ulmani un cūciņ’”, redzam, ka sapnis ir tieši par labklājību. Ko pasāktu ar cūciņu, ja vācu okupācijas iestādes to nerekvizētu vērmahta vajadzībām, varam iedomāties. Bet ko ar Ulmani? Acīmredzami tas ir simbols. Simbols labai dzīvei. Gluži kā „Bekona eksports”. Tomēr universālāks.

Šim simbolam ir jēga salīdzinājumā. Mēs labi zinām, kas Latvijas vēsturē sekoja pēc Ulmaņlaikiem. Maz ticams, ka režīms, kurš izcēlās ar daudzām pārmērībām, kurā vadonis tika dēvēts par „majestātisko providenci”, „lielo sējēju”, „dubultģēniju”,
„zemes soģi”, „vislielāko Eiropas valstsvīru un oratoru, kuru var salīdzināt tikai ar Jūliju Cēzaru un Oliveru Kromvelu”[ 5 ], kurā vadonis šos titulus akceptēja kā pašsaprotamus, ilgstoši būtu spējis attaisnot savu „providenci”. Tas bija iespējams sešu gadu garumā, veiksmīgi apvienojot visai pārdomātu ekonomisko politiku ar to, ka valsts rāpās laukā no krīzes radītās bedres. Ekonomika, kā zināms, ir cikliska, augšupeja nemēdz būt pastāvīga. Loģisku cikla noslēgumu Ulmaņa režīms vienkārši nepiedzīvoja. Ne jau velti saka, ka māksliniekam vai sportistam jāaiziet tad, kad viņš ir slavas zenītā. Tas, lai arī pašam negribot, Ulmanim izdevās spīdoši.

Taču Ulmaņa režīms vienlaikus sagatavoja augsni staļinismam. Ja cilvēki pierod pie vadoņa institūcijas, tad tālāk jau vadoņus var mainīt gluži kā sestdien atklātajā Aigara Bikšes piepūšamajā skulptūrā Ideālists. Mūsdienu vadoņu cienītāji pie tās varēs doties katru reizi ar jaunu ziedu klēpi ik pēc divām minūtēm, jo šis ir objekts, „kas ik pa divām minūtēm piepūšas un iegūst skulptūras formu, tad atkal noplok, rādot vispārinātu vadoņu celšanos un krišanu”[ 6 ]. Zīmīgs ir arī nosaukums — ideālists — respektīvi, vadonis, kas savu misiju uzņemas ar vislabākajiem nodomiem.

Tātad aptuveni skaidrs, kāpēc Kārlis Ulmanis kā simbols ir „mūžam dzīvs” gluži kā cits no mums zināmajiem vadoņiem. Taču runājot par to, ko tieši Ulmanis simbolizē, vēsturnieks Ilgvars Butulis raksta: „Protams, sakot „Ulmaņa laiki”, tautas vēsturiskā atmiņa tur ir ielikusi daudz vairāk [, neskaitot pārspīlētu nacionālismu — M.B.]: te ir latviešu valoda un kultūra, kārtīgs, kvalitatīvs darbs un pieklājīgs dzīves līmenis, sava valsts un valdība”. Bez tam Ulmanis „veiksmīgi iemiesoja sevī latviešu mentalitātei ja arī ne vienmēr pieņemamu, tad tomēr saprotama, stingra, bet taisnīga un kārtīga latviešu lauku saimnieka tēlu”[ 7 ].

Šķiet, ka tas ir visai daudz — toreiz, pēc tā saucamajiem „partiju laikiem”, sadrumstalotā parlamenta, beidzot bija kāds, kas rūpējās par savu tautu. Un arī šobrīd tas šķiet daudz. Vai daudz mēs spējam atrast piemērotu kandidātu esošo politiķu vidū?

No otras puses tieksme pēc šāda saimnieka. Mums taču savulaik bija pat partija ar šādu nosaukumu, kas apliecina simbola spēku — uzskatāmi parāda to, ka tiek meklēts aizbildnis. Aizbildni, vadoni meklē pavalstnieki, ne jau pilsoņi. Bet no kurienes lai mums šie domājošie, aktīvie pilsoņi rastos? Pavalstnieks drīzāk spēj kļūt par vadoni — tad vienīgi jāmaina loma viņam saprotamā sistēmā — ne par pilsoni, kas nozīmētu fundamentāli izmainīt domāšanu.

Tomēr pats būtiskākais jautājums man šeit šķiet, kā gan Ulmanis spēja panākt to, lai darbs noritētu savas valsts izaugsmes interesēs, ar ko viņš atšķīrās no vairuma citu gan sava laika, gan mūsdienu politiķu. Uzsvaru es vēlētos likt uz sekojošu Ilgvara Butuļa rakstīto frāzi: „K.Ulmanis nenoliedzami bija patriots. Vēl vairāk, Latvija bija un palika viņa dzīves un darba vienīgā jēga un saturs. Latviju Ulmanis mīlēja, loloja un kopa, kā nu prata”[ 8 ]. Tomēr vienu, manuprāt, ārkārtīgi svarīgu lietu vēsturnieks līdz galam nepasaka. Latvijai īsti nebija konkurentu starp tiem, ko Ulmanis būtu mīlējis, lolojis un kopis. Valsts šai ziņā atradās ekskluzīvās pozīcijās. Proti, Ulmanim nebija ģimenes. Jautājumā par viņa seksuālo orientāciju vēsturnieki nav vienisprātis, taču tas šai gadījumā nebūtu svarīgākais, ja nu varbūt Kasparam Dimiteram. Svarīgi ir tas, ka viņam nevajadzēja rūpēties par savas sievas, bērnu labklājību, ko uz pārējās sabiedrības rēķina praktizēja daudzi viņa laika politiķi. Un, protams, ko praktizē arī mūsdienu politiķi.

Tieši šis lomu konflikts nereti ir cēlonis, kāpēc mūsdienu Latvijas politiķi nerūpējas par savu tautu. Nav runa tik daudz par raušanu sev, cik saviem tuvākajiem. Lai gan, protams, to nevajag skaidrot kā primitīvu mikrolīmeņa altruismu uz makrolīmeņa egoisma rēķina. Egoisms darbojas arī mikrolīmenī — kā Torsteina Veblena aprakstītais „skaudīgais salīdzinājums” ar citiem, kas noved pie „pieklājīgā patēriņa” latiņas novietošanas tajā vai citā līmenī. Ne tikai preču un pakalpojumu patēriņa, bet arī ģimenes modeļa konstrukcijas „pieklājīgā patēriņa” līmenī — kādā vecumā vīrietim nepieciešams esošo sievu nomainīt pret jaunāku, kad un cik bērni nepieciešami, lai izskatītos pieklājīgi, cienījami u.tml.

Nepretendēju uz to, ka būtu šo tematu — elites pārstāvju lomu konfliktu starp „labu politiķi”, „ģimenes apgādnieku”, „savā vidē cienītu cilvēku” — pietiekami apskatījis. Taču, manuprāt, tam Latvijas politikas analīzē pievērsts neadekvāti maz uzmanības. Lai arī tieši tas varētu būt viens no pētījumu virzieniem, kas ļautu saprast elites un masu morāles attiecības, konfliktu. Un ļoti ticams, ka te pat nav runa par dažādu morāli, vienīgi par dažādu pozīciju iespējām sniegt to, kas jāsasniedz saskaņā ar esošo morāli, kas ir viena un tā pati vai ļoti tuva gan elites, gan masu līmenī. Proti, tas, ko cilvēki šajā sabiedrībā vēlas sasniegt, visbiežāk atšķiras tikai niansēs. Tādējādi konflikts būtībā ir neizbēgams — uzstādot augstu standartu, būs tikai daži cilvēki, kas spēs sev un savām ģimenēm to nodrošināt, bet pārējie būs neapmierināti, ka viņus nelaiž pie „normālas dzīves”. Kamēr faktiski šādu ”normālu” dzīves līmeni esošo resursu robežās iespējams nodrošināt tikai dažiem. Līdzekļus pārdalot godīgāk, visi saskaņā ar uzstādītajiem standartiem vienkārši būtu vienādi nabagi.


Vai vadonis nāks?

Pētījumu kompānijas Latvijas Fakti februārī veiktajā aptaujā 21% respondentu norādīja, ka, ja Saeima neizpilda Valda Zatlera izvirzīto ultimātu, viņam būtu jārīkojas kā Kārlim Ulmanim 1934.gadā [ 9 ]. Protams, šos rezultātus nevajag uztvert burtiski. Tā vietā jāsaprot, kas aiz šīm atbildēm slēpjas patiesībā. Visdrīzāk te parādās divas domas. Pirmā — kādam kaut kas jādara, un otra — jau iepriekšējās nodaļas virsrakstā minētā — Ulmaņlaiki bija labi. Tātad cilvēki, kas piekrita šai atbildei, līdz kādam brīdim simpatizētu stingram rīcības cilvēkam, kā arī pozitīvi reaģē uz Ulmaņlaiku kā tēla piesaukšanu.

Lai vadonis nāktu, ir nepieciešams arī vadoņu piedāvājums. Harizmātiskās personības, kuras savulaik bijušas Latvijas politiķu popularitātes topa pirmajā rindiņā — Andris Šķēle (TP) un Einars Repše (JL) — vēlāk noslīdējuši ļoti zemu. Protams, viņiem ir saglabājies savs „fanu” pulciņš, taču plašākā sabiedrībā abus uztver kritiski. Tomēr, protams, ja tiešām parādītos klasisks vadonis, tad nekādas kritikas nebūtu — viņa ģēnijs gozētos tautas mīlestības saulē.

Šobrīd prasības pēc vadoņa izskan šur un tur, biežāk nekā iepriekš. Tā, piemēram, Ventspils laikraksta Ventas Balss korespondentei uzņēmējs Agris Buks lappusi garā intervijā saka: „Vienīgais gudrais politiķis, ko Latvijā zinu, ir Lembergs. Un vienīgā iespēja Latvijai izkļūt no šī murga — ar armijas atbalstu ievest Lembergu valdībā un sniegt viņam neierobežotas pilnvaras. Labprātīgi blēži no valdības neaizies”[ 10 ]. Protams, spriedumu līmenis neiztur pat elementāru kritiku. Simptomātiski ir kas cits — šādi viedokļi izskan, un atrodas mediji, kas tos labprāt publicē.

Un kādas gan mums šajos apstākļos ir iespējas tikt pie sava vadoņa? Manuprāt, tomēr ļoti niecīgas. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij nākas sekot standartiem, kuri var būt pilnīgā pretstatā tautas politiskajai kultūrai, tomēr funkcionēt. Detaļās šo jautājumu jau apskatīju pirms nepilna gada publicētajā rakstā „Democratia latviensis un citi zvēri zem mikroskopa”[ 11 ]. Fundamentāli nekas pa šo laiku mainījies nav.

Būtībā saskatu tikai divus variantus, kā mēs varam tikt pie vadoņa. Viens — ignorēt Eiropas neizpratni, pat boikotu — savulaik līdzīgu ir piedzīvojusi Slovākija, Austrija — un tomēr uz kādu brīdi apjūsmot savu vadoni. Visticamāk, ka šāds vadonis nebūtu uz ilgu laiku, bet Latvijai tie izrādītos zaudēti gadi. Mūs vienkārši nesaprastu. Taču apstākļos, kad Latvija ievērojamu daļu savas suverenitātes ir deleģējusi Starptautiskajam Valūtas fondam, šis variants šķiet pavisam neticams.

Otrs variants drīzāk izrietētu no politiskās kultūras normu izmaiņām kādā no lielajām Eiropas Savienības valstīm. Līdzīgi, kā tas bija 1929.gada krīzes apstākļos daudzās Eiropas valstīs — autoritārisms vienkārši nāca modē. Mode, kā zināms, ir mainīga. Arī politiskā. Taču Latvija noteikti nav politiskās modes noteicēja pat reģionālā mērogā. Cītīga sekotāja gan. Šobrīd gan maz kas liecina, ka lielajās Eiropas Savienības valstīs ar vājām demokrātijas tradīcijām — Vācijā, Itālijā, Spānijā — kaut kas varētu fundamentāli mainīties autoritārisma virzienā. Nekur daudz tālāk par Leha Kačinska tipa līdera ievēlēšanu Latvijai aiziet nav iespēju.

Tātad turpināsim vien apjūsmot iepriekšējo vadoni un gaidīt nākamo. Taču nez vai šoreiz būs taisnība sakāmvārdam, ka labs nāk ar gaidīšanu.

* Ojārs Vācietis. Vadoņa augšāmcelšanās. /Ojārs Vācietis. Kopoti raksti. 4.sējums. Rīga, Liesma, 1991. 579.lpp.. Fragments:

Celies, vadoni,
Es esmu dzimis vergs –
Un nekā man nav briesmīgāka
Kā dzīvot bez tevis!
Ar mani var darīt, ko grib,
Mani var vadīt, kur grib,
Bet mani –
Vajaga vadīt!
Es esmu vadāms!

_____________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (47) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis B. 20.10.2009 03:15
Nesaprotu kas tas par mītu par Ulmaņlaika Latviju - nu nebija visaptveroša labklājība - lai dzīvotu, vajadzēja strādāt un daudz vairāk kā to saprot ar mūsdienu darbu. Neapšaubāmi, bagātiem cilvēkiem visos laikos ir bijis labi un acīmredzami pēc Ulmaņa nākošie PSRS laiki ar visām izrietošajām sekām ne ar ko labu nesaistās. Tiem kam vajadzēja nopelnīt iztiku ar darbu par šo laiku ir palikušas ne tik idealizētas atmiņas - nu bija tāpat jāstrādā melnās miesās no agra rīta līdz vēlam vakaram lai nopelnītu savu īpašumu.
Ja kas, tad esmu par prezidentālu iekārtu, kāda ir ASV un tieši tāpēc, ka tas ir demokātiski, ka kāda iedzīvotāju grupa uztic vienam cilvēkam atbildību par pagastu, novadu, pilsētu, valsti kā tai attīstīties pēc noteiktas vīzijas, nevis kā tas ir tagad, kad nav nevienam skaidrs kas notiek - nu un nevajag apgalvot, ka pašlaik Latvijā ir demokrātija, jo tauta pilnīgi neko nevar ietekmēt, jo patlaban esošais valsts mehānisms to neparedz. Un kāpēc iet tikai uz daļējām izmaiņām, kad nosaka 5% barjeru. Kāpēc ne 7% vai 10%? :) ASV vismaz ir skaidrs, ka darbojas princips - winner takes it all, un tāpat kā sportā balvu un atzinību saņem ne jau tie, kas nokļuvuši 100niekā, bet pirmajā vietā ;)
Un ja kāds baidās par to, ka prezidenta laikā var pieņemt lēmumus, kas apdraud demokrātiju, var ieviest Dānijas likumu apstiprināšanas modeli, kur par katru jauno likumu ir jāsaņem atbalsts divos vēlēšanu termiņos, nevis kā likumus pieņem Latvijā - vienā rāvienā un pašās beigās. Tas ir ļoti lēni, bet dubults neplīst un manipulācijas iespējas samazinās - ja tauta divus termiņus pēc kārtas uztic valdību veidot līdzīgi domājošiem politiķiem, tad tas ir pelnīts atbalsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 21.09.2009 19:32
'' Ulmaņa traģiskā kļūda bija ne tik daudz atdošanās Staļinam, cik nespēja turēt savu solījumu 15.maija apvērsumā, proti, uzlabot demokrātisko sistēmu, kas bija sākusi buksēt. '' - un ko 'gm' ,M.Branta - t.s. 1990.g.4. maija republikas cēlāju paaudze ir mācījusies no pagātnes ? Kādu tāda ''demokrātija'' ir izveidota ? Redz, pats vecais ''cīnītājs'' Ulme atkal vēlas celt tautu pretī jauniem ''varoņdarbiem'' jau ša gada 18. novembrī - kas pievienosies, kas atsauksies aicinājumam - ''Celies, demokrāt, valsts jāveido !''?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

heijā 21.09.2009 10:29
lielisks nosaukums rakstam :) Asprātīgi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cics 20.09.2009 17:54


Veči un sievas, vajag palasīt veco NKVD pratināšanas protokolus. Cik aizsargi apvērsuma brīdī bija saorganizēti Rīgā! Un Alf. Bērziņš, kas bija perfekts Gebelsa skolnieks. Viss ir daudz sarežģītāk un ar tukšu pļāpāšanu vien neiztikt. Šodien, rīt, parīt. Visādā gadījumā tas ir liels darbs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm 18.09.2009 19:18
Vai, vai, vai - pašreizējā politiskā situācija izrādijusies gana auglīga, lai sarastos visvisādi vadonisma pielūdzēji.
Nav jāgrbābstās gar Nieztsche, lai saprastu ka jebkurš autoratāisms rada stīvu pārvaldi, kurā labi jūtas līdēji un konjunktūristi.
Savukārt demokrātija ir sistēma, kas izvirza izdzīvotājus un komandas darba piemērotas personas. Vārda brīvība viņus nekad neļaus glorificēt, pakļaujot nemitīgai kritikai rūdīs tos un ātri norādīs uz iespējamām kļūdām. Vai arī izmetīs kā nederīgus.
Tas, ka Latvijās sistēma darbojās nepilnīgi, nav pamats to demontēt, bet gan uzlabot. Kas ir nieka 20it gadu vēsturē? Nekas. Ilgstoša prakse ir pierādījusi, ka demokrātisks sistēmas, kaut nevienmērīgi, bet zeļ un plaukst. Kas noticis ar autoritārismiem? Katastrofas pagājušā gadsimta vidū. Mūsdienās pēdējais Eiropas diktators, kurš viens otram latvietim likās kārtības garanats, jau ar izstieptu roku nezin no kā izdiņģēt naudu - no Putina vai Rietumiem.
Ulmaņa traģiskā kļūda bija ne tik daudz atdošanās Staļinam, cik nespēja turēt savu solījumu 15.maija apvērsumā, proti, uzlabot demokrātisko sistēmu, kas bija sākusi buksēt. Tā vietā viņš izvēlējās kļūt par lielo Papu, kurš baidījās pat no Latvijas avīzēm, liekot tās maigi strelizēt, lai rāmākas.
No Staļina Latvijai glābiņa tāpat nebūtu, mēs neesam bezgalīgs un gana auksts nostūris, kā Somija, kur komunistiem vajadzētu marinēt neskaitāmas divīzijas laikā, kad Eiropā kautiņš ietu vaļā. Mēs bijām tāds pats mazs pleķītis lielās krustcelēs, ka mazā Čehoslovakija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LVnebruks 18.09.2009 16:58
pieceļamies, paskatāmies spogulī, ko ieraugām? tos pašus boļševikus.
apsēžamies, noskumstam, maināmies.
ja gribam, lai LV kas mainās.
demokrātija bez Dieva ir bezdievju demokrātija.
ar ko tā atšķiras no bezdievju totalitārisma?
tikai ar partiju skaitu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

utopija 18.09.2009 15:18
Es domāju, ka es vienkārši Jūs nesaprotu, bet par Nīči un Bataille strīdēties nevaru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs - utopija 18.09.2009 14:41
Šīs valsts iedzīvotāji var arī nebalsot par Jūsu tā saukto fašismu, cienījamais.

Mans ierosinājums ir uz Referendumu (skat iepriekš rakstīto). Neuzskatu kā fašisms automātiski atsakās no slīpētām (?) argumentācijām. Arī nedomāju, kā ja valsts iedzīvotāji demokrātiski balso par ārkārtas prezidentu ar ārkārtas varu balso pret demokrātijas interesēm.

Tas pats Georges Bataille atsaucoties uz Nīčes ("Griba uz varu") domu ievirzienu: ""The fascism that recomposes society on the basis of existing elements is the most closed form of organization; in other words, the form of human existence closest to the eternal God."

[Fašism, kas lāpa sabiedrību balstoties uz jau eksistējošiem elementiem ir viss aizvērtākā organizācijas forma; citiem vārdiem, tā ir forma cilvēces eksistencē, kura ir viss tuvāk Dievam. –-mans tulkojums.]

Ir diezgan daudz piemēri, kuri seko Nīčes novērojumiem par sabiedrību, re: baznīcas klusā piekrišana fašistu režīmiem, jo tur "jau eksistējošie elementi" (turklāt senākos laikos ar varu uzspiesti) ir meklējami. Turklāt, mūsu valdība šodien nav spējīga radīt jaunus elementus, bet pa vecu un smirdošu purvu vien ārdās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

utopija - Dungotājs 18.09.2009 12:25
Pārāk primitīvā argumentācija par labu fašismam un pārāk daudz patiesas necieņas pret šīs valsts iedzīvotājiem, kuriem fašisms tiek piedāvāts kā glābiņš.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

janis.r mordanga@gmail.com 18.09.2009 11:34
Vienkārši ir gadījies tā, ka izmantojot savas darbaspējas, enerģiju, draugus un paziņas, amatus dažiem ir izdevies privatizēt stratēģiski svarīgas vietas ekonomikā un politikā, bet lielum lielajam tautas vairākumam jāmaksā ik dienas jāmaksā nodevas šiem muitniekiem uz tilta. Tas neveicina tautas fizisko atražošanos(3 bērni) unizklītošanos. Šie stratēģiski svarīgo vietu pārziņi ekonomikā un politikā tā arī uztur savas kabatas partijas, vietas labi atalgotos valsts amatos, privātuzņēmumos ar labiem sakariem. Tāds kā vēzis organismā, kas no sabiedrības ņem ļoti daudz, bet pretī dod maz, nemaz, vai pat pieķēza organismu, kuriem pat krīze ir : "es domāju nekas īpašs"(Slakteris). Šos mazos ciniskos egoistiņus, kam sabiedrība ir tikai materiāls bez vērtības, savu narcistisko sapņu būvēšanai ir jāatbīda no Visai tautai svarīgām vietām un lietām. Lai būvē paši Savā smilšu kastē sev savu sapņu pili, bez lēta darbaspēka piesaistes. Galēji labēja un galēji kreisa ekonomika noved pie sabrukuma. Jebkura galējība ilgi nepastāv.
Šie ultralabējie fanātiķi, cīnītāji tikai par sava pašlabumu ir sakompromitējuši kapitālisma ideju un darbojās pret attīstību.
Izraujoties no galēji kreisas ekonomikas grāvja, mēs strauji un ar fanātisku, nedomājošu sparu pārlecām pāri ceļa otrā grāvja pusē - galēji labējā ekonomikā un rezultāts redzams - Latvijā atkal dziļa krīze. Rati salūzuši, braucēji samulsuši, labi nobarotais kučieris klusi sēž krūmos un pa gabalu vēro sastrādāto. Valstīs, kur neaizrāvās ar galēji labēju ekonomisko ideoloģiju, tur krīze ir daudz mazāka. Spilgts, bet, varbūt, ne atkārtošanas cienīgs piemērs, Norvēģija - bezdarbs šobrīd 3%. Mums zemāk par 5% nav bijis arī "trekanajos" laikos.
Tāda lūk tā bilde.
Beidzot jāsāk iet pa ceļu - ar apdomu, prātīgi un ar mērķa/vīzijas apziņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs - gm 18.09.2009 10:39
Iedomājies, kas notiktu uz Vonegūta planētas, kad ministru darbi jau neapmierina tūkstošus un valdība nevienu no ministriem neatlaiž. Laikam neviens valdībā nelietotu mobīlos telefonus, bet skrējējus.

Nesen gadījās lasīt no Georges Bataille grāmatā "Vīzijas par pārmērību" (Visions of Excess--mans tulkojums): "Demokrātija pamatojas uz samērā brīvu un mazspēcīgu antigonisma spēku neitralizēšanas, bet tā neieskaita [spēju rīkoties, kad notiek] eksplosīvas kondensācijas."

["Democracy rests on a neutralization of relatively free and weak antagonisms; it excludes all explosive condensation."]

Citiem vārdiem, Latvijas "demokrātija" nav spējīga savaldīt kaķi, ko pati maisā ielika un pati no maisa izlaida. Tāpēc pēc minētā Referenduma, kurā bez šaubām pilsoņi ievēlētu ārkārtas prezidentu ar ārkārtas varu, visiem ministriem jāatstāj amati, lai ārkārtas prezidents varētu sākt mēģinājumu valstī ievest kārtību, kas ticāma kā tāda..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm - Dungotājs 17.09.2009 22:37
"Ja būtu iespēja balsot pa mobīlo par svarīgiem jautājumiem līdzās Saeimai, tad es noteikti sekotu izglitotas tautas saprātam"
------------------------
Vonegūtam reiz bija īss stāstiņš par kādu planētu, kur bija kaut kas līdzīgs. Tur neviens negribēja kļūt par ministru. Jo katram ministram kaklā tika pakārta bumba, kuru ar tālvadības pulti varēja iedarbināt jebkurš pilsonis, kuru neapmierināja ministra darbs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm - Māris Brants 17.09.2009 22:34
"No padomju tipa sociālisma Ulmaņa proponētais atšķirās ar to, ka nebija pofigistiskās attieksmes pret kopīpašumu."
--------------------------------------------------------
To ir grūti pateikt bija vai nebija. Avīzes bija pakļautas cenzūrai. Faktiski vēl šodien daļa sabiedrības dzīvo šo maldu ēnā, jo sabiedrība uzzināja tikai glancētas "ziņas" un līdz ar to dzīvoja ilūzijā, ka dzīve patiešām ir glancēta.
Tai pašā laikā nav šaubu, ka bija korpucija un citas nejēdzības. Vēlāk tas jau tika apliecināts ar faktiem. Ulmaņa režīms ar to nebija spējīgs efektīvi cīnīties, jo parodoksālā kārtā, pat vislielākais totalitārisms ir neefektīvāks šādu parādību apkarošanā.
Sociālisms politiskajā iekārtās lieti noder, kā atsvars aizrautīgiem brīvā tirgus pārstāvjiem jeb labējiem. To mēs šodien labi redzam Ziemeļvalstīs. Viņi spēja izlīdzsvarot.
Savukārt autoritārs valdnieks, kurš aizraujas ar sociālisma idejām ir bīstams kokteilis. Pārāka liels sociālisms ātri dzemdina pofigistus, kas veikli pieņem ideju - kas pieder visiem, nepieder nevienam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - sm. 17.09.2009 18:24
Raksta autors propagandee nekritiski pienjemtu un novecojushu klisheju, ka latvieshi kaadaa veidaa buutu iipatneeji tendeeti uz paklajutiibu.

Kāda ir jaunā klišeja, kas tagad jālieto? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - gm 17.09.2009 18:15
To pētījumu es lasīju. Principā Ulmaņa režīms ielika sociālisma pamatus Latvijas ekonomikā. Cita lieta, kas būtu noticis, ja viņš būtu tādā garā turpinājis. No padomju tipa sociālisma Ulmaņa proponētais atšķirās ar to, ka debija pofigistiskās attieksmes pret kopīpašumu. Un nezinu arī, kā valsts varētu bankrotēt. Īsti jau tādas procedūras nav. Tā vietā ir kaut kas līdzīgs parādu verdzībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs - gm 17.09.2009 17:19
Ja būtu iespēja balsot pa mobīlo par svarīgiem jautājumiem līdzās Saeimai, tad es noteikti sekotu izglitotas tautas saprātam. Bet kā zinām, izglītība Latvijā netrāpija miskasti, bet papīrs aizkrita aiz tās. Tāpēc Iesaku referendumu, tas ir, pilsoņiem balsot par ārkārtas prezidentu ar ārkārtas tiesībām uz 4-6-8 gadiem. Risks pastāv, bet valsts izgāšanās pēc 19. g. ilgas tā sauktās "nozagtās valsts" pārvaldīšanas, liek domāt, ka vai nu mums mirt oligarhu radītā vienā pasaulē ar divām krasi atšķirīgām ienākumu sķirām, vai aizmigt un pārvērsties par klimpām klausoties turīgo patērētāju žūžās. Neapšaubāmi abas partijas ir par "demokrātiju", lai cik klibu un valsts pamatiedzīvotājus gremdējoša. Dotā situācijā, pēc manām domām, ārkārtas prezidents ar ārkārtas varu izrādīsies demokrātiskāks, ka "demokrātija".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Neo 17.09.2009 16:39
Ka tik mēs nesaķildosimies arī par "vadoni", kuru gribam "piecelt" :). Kāpēc lai mēs par vadoni vienotos, ja jau tagad nevaram vienoties par mazāk svarīgām lietām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sm. 17.09.2009 16:35
Raksta autors propagandee nekritiski pienjemtu un novecojushu klisheju, ka latvieshi kaadaa veidaa buutu iipatneeji tendeeti uz paklajutiibu. Kur ir pieraadiijumi? Kaada ir argumentaacija? Tas, ka Latvijas Fakti uztaisiijushi aptauju latvieshu tautai veetrainaa laikaa ar tiishi populistiskaam atbildeem sava biznesa noluukos? Tas, ka ventspilniekiem patiik Lembergs? Vai tas kaadu paarsteidz, ka arii shovbiznesaa elki ir ejosha teema?

Tas nebuutu svariigi, ja varonja kulta propaganda paraadiitos kaut kaadaa Dienas.lv tautas balss sadalja, bet politika.lv, domaaju, uztur dienaskaartiibu; shaada vispaarinaashana ir kaitiiga, kaa ir jebkura muljkjiiba.sm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm - Dungotājs 17.09.2009 14:45
"Vai nebūtu vērtīgāk mums pašiem sevī attapties un rīkot referendumu, kurā demokrātiski uz 4-6-8 gadiem ievēlam ārkārtas prezidentu ar ārkārtas varu?"
-------------------------
Tātad neuzticies tautas saprātam, bet gan esi gatavs pakļauties kārtējam vagaram, kurš no vaiga pēc Laimes Lāča.
Kalpu dvēsele!
Pat somu varonis Manerheims neiedomājas pacelt roku pret demokrātiju, jo ticēja somu tautas saprātam un spēkam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs - Māris Brants 17.09.2009 13:46
"Zinot šīs tautiņas izpratni par politiskajiem procesiem..."

Tā jau ši "tautiņa" izvarota, izlaupīta, pazemota, un to lielā kārtā dara rīdzinieki (saprotams pārspīlēju, bet nepārspīlēju, kad iedomājos, ka lielākie iedomīgie un domu paralizētie tur meklējami). Vai tad sūtīt "demokrātijas" specvienību pret protestētājiem pie Bauskas tiltiem kaut kāda gudrība bija? Kas tā par "demokrātiju" kura parādijās aizvakardienas 7 st garā ārkārtā ministru sēdē? Lidojošo prusaku sanāksme trenēties "demokrātijā", kamēr parejā pazeminātā "tautiņa" pasīvi pie tv ekrāna acis bola?

Par demokrātiju. Šodien "demokrātija" ir jārakstā pēdiņās, jo tā jau sen ir ideoloģizēta. Demokrātija ir vienmēr vēlama, un senos cilšu laikos to garantēja cilts vecājie. Bet šodien to meklēsim drīzāk oligarhu sabiedrībā. Esmu par demokrātiju, bet tā pati par sevi nenotiek. Ir jābūt kādai iepriekš pastāvošai kārtībai, savstarpējai uzticībai, tai jābūt nopelnītai, utt. Tādi apstākļi šodien Latvijā nepastāv, un daļēji tas atjaunotās "demokrātijas" laikā radītā haosa dēļ.

Par Ulmani. Viņš tiešām pacēla Latvijas iedzīvotāju ekonomisko stāvokli. Un viņš šodien joprojām būtu atklāti slavēts, ja vien būtu kritis uz zobena pirms ienāca Padomijas armija un nebūtu "savā vietā" pārvērties par beku. Par nožēlu, šodien neviens vīrs vai sieva valdībā par Latviju savu dzīvību arī neziedos, kāpēc Ulmaņa personīgās bailes no nāves joprojām apzināti vai neapzināti ir sūra brūce. Bet Ulmanis sen miris, kāpēc te drīzāk mums mācība, ne iemesls vīru pelt.

Par ārzemnieku saprašanu, kas notiek vai nenotiek Latvijā. Vai tad Jūs iesakat atkal uz kāda ārzemnieka glaimojošās piedurknes lidot orhidejas smaržot? Vai nebūtu vērtīgāk mums pašiem sevī attapties un rīkot referendumu, kurā demokrātiski uz 4-6-8 gadiem ievēlam ārkārtas prezidentu ar ārkārtas varu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm 17.09.2009 11:21
Interesanti, ka ne šeit, ne citās diskusijās netiek aplūkota Ulmaņa ekonomiskā politika. Pirms laba laika bija publicēts kāda ekonomista rūpīgs pētījums par Ulmaņa ekonomisko kursu. Tur bija pārliecinoši pierādīts, ka viņš bija daudz lielāks sociālists nekā mēs spējam iedomāties un tālākie plāni bija visai radikāli. Ja viņam būtu ļauts realizēt savus plānus, nav šaubu, ka Vadonim to neviens nevarētu aizliegt, tad Latvija būt bankrotējusi. Ar laika distanci atskatoties, tas bija kļūdains virziens. Jau laika posmā līdz 1940.gadam bija izdarītas pamatīgas kļūdas, kas ilgtermiņā būtu sagrāvušas Latvijas ekonomiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm 17.09.2009 11:09
Vecais Vonegūts atzinīgi krekškinātu uzzinot, ka lielais geju apkarotājs dzied slavas himnas Ulmaņu Kārlim.
Tā gadās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arī tā sacija 17.09.2009 10:19
Tas ir viens stiprs mikrolīmeņa arguments par labu demokrātiskajam režīmam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


admin 17.09.2009 09:56
Atvainojiet par tehnisku kļūmi - raksts parādījās divās kopijās, tāpēc pie katra no tiem bija dažādi komentāri. Tagad visi komentāri ir pie viena raksta, neviens komentārs nav pazudis. Atvainojiet par neērtībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


hihihi 16.09.2009 23:56
forša vīzija - par to Vairu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Dungotājs 16.09.2009 23:46
To, ka komentāru secība mainījās, es arī pamanīju. Taču, lai tur saskatītu sazvērestības, vajag bagātu fantāziju. Ja būtu cenzūra, tad komentārus vienkāršī dzēstu. Tur kaut kādi gļuki viņiem droši vien ar datumiem un laikiem, tas arī viss.

Nu, bet par ideoloģiju - pie galma autoriem mani līdz šim neviens nebija pieskaitījis. Jums ir tas gods būt pirmajam :)

Problēma laikam ir tajā, ka skeptiski attiecos gan pret Latvijas demokrātiju (palasiet to, ko rakstīju pirms nepilna gada - tur pat bija komentārs: "Zīmīgi, ka šis raksts parādās portālā, kurš pats ir daļa no Māra minētās pseidomasas"), gan vadonisma centieniem. Un šis portāls ar vienu un to pašu redaktoru priekšgalā abus rakstus nopublicēja. Nu, nevajag pārspīlēt un saskatīt kaut kādus ideoloģijas bīdīšanas gājienus tur, kur to nav.

Vienkārši domāt vajag, nepieņemt gatavas shēmas un ikonas. Katram pašam. Tad jau būs labi :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Briedim 16.09.2009 23:21
Nu, iedomājies situāciju: no rīta TV ziņās uzstājas Vaira un ziņo, ka pārņēmusi varu, armija ielās, Ministru kabinets mājas arestā. Kā Tu domā, kas būtu tālāk? Ārpolitiski, es domāju.

Tur jau tas suns apraksts - ka risinājumam ir jābūt gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski optimālam. Šobrīd runā par prezidentālu republiku. Zinot šīs tautiņas izpratni par politiskajiem procesiem - viņi var tādu prezidentu ievēlēt, ka būs vēl lielākas ziepes. Tā tikai šķiet, ka vēl lielākas nevar būt... :) Kaimiņvalstīs jau dievina kolhoza priekšsēdētāju un VDK darboni.

Pagaidām tie SVF ļautiņi tikai atbrauc un aizbrauc. Bet, ja tā turpināsim, varbūt tiekam pie ES vietvalža. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs - arī tā sacija 16.09.2009 23:14
Varbūt redakcija paskaidros kāpēc secība mainijās. Es arī to ievēroju. Kāpēc tā? Kāpēc piedalīties diskusijā, ja POLITIKA.LV redaktori priekšplānā virza savu ideoloģiju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silvija - Briedis 16.09.2009 23:10
Jūs aizmirsāt Šķēli. Viņam piemīt visi nepieciešamie fīrera dotumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Briedis 16.09.2009 22:43
Skaidrs, ka bez sava fīrera te nekas prātīgs nav iespējams, kamēr vēzis un līdaka velk deķi katrs uz savu pusi, tas ir milzu resursu lieks patēriņš tā buksēt.

Kuram pirmajam būs gana resursi un pamanīs izdevību, tas varētu uzbūvēt arī īstu vadoni, bet vispirms ir jābūt varbūt tai personībai, esošās pat ar visu aparāta atbalstu un finansēm tādas viduvējības vien ir.

VVF bija tādā ziņā ok., tikai varas pamaz un nu, varbūt kad viņa bija tur, tad pietrūka krīzes. Zatlers normāls papucis, bet pa nosvērts. Lembergs par daudz smīnīgs, pa klusu un pa korektu, bez aizrautības dzirksts. Nu švaki, nav tā vadoņa, pat ja mēs gribam, lai viņš ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silvija 16.09.2009 22:19
Reiz cēlās latviet's sarkanais...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

utopija 16.09.2009 22:15
Varētu uzrakstīt rakstu - ''Celies, demokrāt, es esmu vadāms !''

Pārfrazējot: "Reiz cēlās pilson's Latvijas":)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality 16.09.2009 20:33
'' Un modē ir demokrātija - patīk tas kādam vai nepatīk.'' - nu ar ''modi'' skandināt skaistus vārdus par demokrātiju un tirgus ekonomiku esam Latvijā tādu putru savārījuši, tādā bedrē ierakušies - uh, vēl ilgi varēs ''modīgus'' rakstus rakstīt. Starp citu - Branta kungam derētu pārlasīt publicēto (LatvijasAvīze 19.06.2009) valsts prezidenta V.Zatlera uzrunu Saeimas deputātiem, kurā prezidents aicināja ''gaišās galvas'' sniegt atbildes par Latvijas nonākšanu tik bēdīgā stāvokli 20-it gadus ejot pa tik ''modīgo'' demokrātijas ceļu - un sniegt kādu savu atbildi. Varētu uzrakstīt rakstu - ''Celies, demokrāt, es esmu vadāms !'' ! ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - P-P! 16.09.2009 18:51
Lielā mērā piekrītu. Bet lietas būtību tas nemaina - ja mēģina realizēt kaut kādu nebūt iekšpolitiku, pilnīgi ignorējot ārpolitisko kontekstu, tad nekā savādāk kā par izolacionismu to nesauc. Nu, un tālu Baltkrievija ir tikusi? Draudzība ar Čavesu dzen vēl dziļākā bedrē. Baķka šobrīd ir gaužām priecīgs, ka viņu vizītē pie cilvēkiem (uz Lietuvu) uzaicināja.

Tāpēc jau rakstu par politisko modi. Un modē ir demokrātija - patīk tas kādam vai nepatīk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - sm. 16.09.2009 18:39
Piedodu. Man tādi komentāri agresiju neizsauc. Drīzāk smaidu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Pilsone 16.09.2009 18:38
No kurienes lai Vācijā būtu stipras demokrātijas tradīcijas? No tā perioda pirms Hitlera nākšanas pie varas? Vai no sabiedroto realizētās okupācijas, šo demokrātisko sistēmu uzspiežot? Tas taču vienkārši izsauc pretreakciju. Līdz kādam brīdim tā ir latenta. Bet, parādoties iespējām, neonacisma idejas nāk uz āru. Ne jau velti tur nacisma simboli joprojām ir aizliegti. Tātad saprot, ar ko riskē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Nevadāmais 16.09.2009 18:33
„(..) demokrātiska pārvaldes sistēma, salīdzinot ar autoritārismu, ievērojami mazina atsevišķas personības lomu politikā.”

Kā tas iet kopā ar apgalvojumiem, ka mūsdienu politikā loma ir tieši personībām/ sejām, nevis idejām, ideoloģijām utt?

Tas jau mainījās līdz ar televīzijas parādīšanos. Bet tās sejas jau televīzijā zibinās strauji, konkurē par iespēju parādīties. Prezidentālās republikās gan ievēl vadoni uz kādu brīsniņu, bet pēc tam mainās atkal. Bet galvenā problēma, manuprāt ir tajā, ka personībām ir iespēja kaut ko ietekmēt salīdzinoši šauru rāmīšu ietvaros (salīdzinot ar situāciju XX gadsimta sākumā). Nu, piemēram, izvēlēties savu politisko virzienu no visai nabadzīgas ēdienkartes.



„Tieši šis lomu konflikts nereti ir cēlonis, kāpēc mūsdienu Latvijas politiķi nerūpējas par savu tautu. Nav runa tik daudz par raušanu sev, cik saviem tuvākajiem.”

Tad jau risinājums vienkāršs – amatos laist tikai vientuļos patriotus (un ja tiktu pierādīts, ka KU bijis homoseksuāls, tad papildus vientulībai un patriotismam par prasību noteikt vēl arī seksuālo orientāciju).

Tas, ka kāds faktors veicina rūpes par savām politiķa funkcijām, neko negarantē. VIenīgi veicina. Manuprāt, problēma drīzāk ir tajā dzīves līmeņa latiņā, ko elites ģimenes sev izvirza, ne jau ģimenes esamībā kā tādā.





Jā, un VVF – vai tad viņai nebija ievērojama loma un ietekme politikā? Vai viņa nebija mūsu Vadone?


Loma, protams, bija. Bet cik daudz ir tā paliekošā, kas mums šobrīd ir, bet bez viņas nebūtu? Baidos, ka nebūt ne tik daudz. Un par Vadoni viņu neviens nesauca. Tas nav tikai formāls titula jautājums, bet, manuprāt, lietas būtības konstatācija. Drīzāk es teiktu, ka viņa tāda būtu varējusi būt, ja politiskā sistēma būtu cita (prezidentāla republika, piemēram). Jā, tik spilgta personība nenonovelējas, nenogludinās pat parlamentārajā demokrātijā. Taču tās iespējamā loma mazinās ļoti lielā mērā.



Kopumā nav skaidrs, ka ir raksta galvenās idejas: Tas, ka mūsdienās nav iespējami vadoņi? Tas, ka vadonis var būt tikai tāds, kuram dzimtenes mīlestību neizkonkurē kāda cita mīlestība?

Ne tik primitīvi un kategoriski, protams. Portāla redaktors galvenās idejas taču izcēlis trekniem burtiem. :) Taču tas nenozīmē, ka raksta būtību izsaka tikai šīs atseviškās frāzes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sm. 16.09.2009 18:33
Piedodiet, bet shitik stulbi raksti izsauc agresiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P-P! 16.09.2009 16:31
"Tas bija iespējams sešu gadu garumā, veiksmīgi apvienojot visai pārdomātu ekonomisko politiku ar to, ka valsts rāpās laukā no krīzes radītās bedres. Ekonomika, kā zināms, ir cikliska, augšupeja nemēdz būt pastāvīga. Loģisku cikla noslēgumu Ulmaņa režīms vienkārši nepiedzīvoja."

Domāju, ka arī "mūsu laikos" atrastos pietiekami pilsoņu, kuri labprāt, pat ar entuziasmu, nekavējoties nomainītu atrašanos krīzē, neziņu, un diezgan nespējīgu politisko sistēmu, pret Valsts un Ministru prezidenta Ulmaņa laikam līdzīgu "visai pārdomātu ekonomisko politiku" un valsts rāpšanos ārā no bedres. Un nekāda spekulatīva ķibeles iespējamība vai nespēšana loģiskā cikla beigās... nespētu mainīt viņu domas.

Pie nemitīgajiem "bet Eiropā un/vai Igaunijā ir tā un tā" argumentiem pieradinātajiem būtu jākļūst drusku aizdomīgiem, kāpēc gan tie, kuri liek pēdiņās un citādi mēģina aizrunāt projām Ulmaņa laiku labumu, šķiet, ij nemēģina ķerties pie šī argumenta. Gan jau tāpēc, ka Ulmaņa laikiem piekritīgi labumi, ar ko lepoties, bija, kamēr tie mūsdienu labumi... nu, ar tiem ir tā, kā ir. Krīzes bedrē esot, laikam tak nebūs īstais brīdis mēģināt palepoties (p)ar praidu; to, vai loģiskā cikla beigās no "struktūrreformām" būs ticis kas vairāk kā jauns lamuvārds - kas to lai zin; un pat ar "ombuda institūtu" laikam īsti par ko palepoties nav :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsone 16.09.2009 14:25
Nesapratu. Vācijā ir vājas demokrātijas tradīcijas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arī tā sacīja 16.09.2009 14:02
p.s. mans komentārs tomēr bija pirmais, bet Dungotāja otrais, cien. cenzūras pretinieki:).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nevadāmais 16.09.2009 13:53
„(..) demokrātiska pārvaldes sistēma, salīdzinot ar autoritārismu, ievērojami mazina atsevišķas personības lomu politikā.”

Kā tas iet kopā ar apgalvojumiem, ka mūsdienu politikā loma ir tieši personībām/ sejām, nevis idejām, ideoloģijām utt?



„Tieši šis lomu konflikts nereti ir cēlonis, kāpēc mūsdienu Latvijas politiķi nerūpējas par savu tautu. Nav runa tik daudz par raušanu sev, cik saviem tuvākajiem.”

Tad jau risinājums vienkāršs – amatos laist tikai vientuļos patriotus (un ja tiktu pierādīts, ka KU bijis homoseksuāls, tad papildus vientulībai un patriotismam par prasību noteikt vēl arī seksuālo orientāciju).



Jā, un VVF – vai tad viņai nebija ievērojama loma un ietekme politikā? Vai viņa nebija mūsu Vadone?

Kopumā nav skaidrs, ka ir raksta galvenās idejas: Tas, ka mūsdienās nav iespējami vadoņi? Tas, ka vadonis var būt tikai tāds, kuram dzimtenes mīlestību neizkonkurē kāda cita mīlestība?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dungotājs 16.09.2009 10:15
Devē sevi par sociologu, ir un rakstā kā ideologs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Banuta Rubess 16.09.2009 09:17
Ja skatās trīsdesmito gadu Atpūtas, ir pavisam skaidrs, ka ulmaņlaiki bija vislabākā metode, kā sagatavot tautu padomju laikiem. Kamēr līdz 1934. g. 15. maijam izklaides žurnālā stāstīja par individiem, visa attēlu valoda krasi mainījās ar Ulmaņa parādīšanos. Pēkšņi rēgojās tikai viens Individs - būdīgais Vadonis - varbūt kāds švītīgs adjutants - un pēc tam pelēkā masa, bez personībām, bez sejām. Big Brother has arrived.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arī tā sacīja 15.09.2009 23:23
"Ne demokrātijai, ne arī laikam šīm,

Es gribu dziesmu dziedāt Tevim--karalim."

E.Virza, "Karalis Nameisis"

Nezinu, vai pareizi citēju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Koncepcijs 15.09.2009 22:36
Nevis cilvēkam ir jābūt autoritātei, bet autoriritāra ir lēmumu pieņemšanas koncepcija.

Citi autora darbi
Ritdiena kura pienaks

Rītdiena, kura pienāks 20 Autors:Māris Brants

Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants