Cēlie un nezināmie 16

Kurš tad te grasās vest mūs visus krusta karā pret oligarhiem? Pašaizliedzīgais Valdis Zatlers, kurš bez pamatīgas draudzības ar oligarhiem joprojām operētu traumatoloģijas slimnīcā.

Iesaki citiem:

Pravietis tieši tādēļ ir pravietis, ka visi nevēlas pieņemt viņa īpašo misiju vēsturē. Turklāt acīmredzot pasaulē ir zemes, kurās praviešus vispirms mēģina ar visu sparu iemīdīt zemē, lai pēc tam par viņiem klusībā nobalsotu. Jūlijā nodibinātajai Zatlera Reformu partijai ir saradusies vesela virkne ienaidnieku no visiem flangiem. To lamā gan oligarhi, gan tie, kas vēl nesen pret oligarhiem cīnījās; par ZRP ņirgājas gan krievi, gan tie, kas krievus neieredz ne acu galā. To itin bieži dara arī tie paši ļaudis, kas vēl pirms neilga laika dikti ilgojās pēc „pārmaiņām” un „jaunas paaudzes politikā”. Tas nav visai tālredzīgi. Dziedi vai raudi, bet pārmaiņas un jauna paaudze politikā pie mums acīmredzot nav iespējama citādi kā, maigi izsakoties, nepilnīgajā ZRP veidolā.

Balsošana par visu jauno pie mums jau ir kļuvusi par tradīciju, kas nelaimīgi tika aizmirsta 9. un 10. Saeimas laikā, lai no jauna atgrieztos ar 11. Saeimu. Tādēļ nav šaubu, ka ZRP vēlēšanās iegūs solīdu daudzumu balsu. Tomēr iespējams, ka kāds no ZRP daudzskaitlīgā elektorāta tomēr naktī uz sestdienu nevarēs gulēt īsti mierīgi, mokoties šaubās un uzdodot sev jautājumu: vai patiesi ir īstie? Lielo vairumu pārmetumu ZRP var viegli atspēkot. Pirmais teic, ka ZRP tikai atņemot balsis Vienotībai un tādēļ esot bezjēdzīga iecere — patiesi, Vienotības un ZRP kopējais reitings ir aizdomīgi tuvs tiem procentiem, ko Vienotība saņēma pirms gada. Tomēr šis iebildums liktu domāt, ka Vienotībai pienākas kaut kāds daudzums garantētu balsu, pēc kurām sniedzas ZRP badīgā roka. Taču patiesībā Vienotība acīmredzot ir zaudējusi uzticību daļas to vēlētāju acīs, kas to atbalstīja 10. Saeimas vēlēšanās, un tas, kurš šīs balsis uztvers, acīmredzot vēlētājiem liksies pieņemamāks.

Otrs populārs iebildums teic, ka ZRP tāds šarlatānu kantoris vien ir, jo tā rindās nav populāru politiķu un sabiedrisku darbinieku. Tas kopumā ir taisnība: jūlija pirmajā pusē kā no pārpilnības raga publiskajā telpā bira informācija par prominencēm, kuras ir atteikušas dalību Zatlera pasākumam. Turklāt mēs laikam nekad neuzzināsim, kuri no šiem atteicējiem pirms tam bija devuši Zatleram mājienus par iespējamu dalību un pēc tam „uzmetuši”. Tomēr, ja jau sabiedrībā ir tāda vēlme pēc kaut kā jauna, cēla un nezināma, neviens nevarētu pārmest ZRP, ka viņi grib šo vēlmi apmierināt. Turklāt lai nu kur, bet Latvijā runāt par kaut kādu pieredzējuša politiķa profesijas standartu ir diezgan komiski. Palūkojieties vien uz atbildēm, kādas mūsu „profesionāļi” sniedz laikraksta Diena uzdotajiem jautājumiem par elementāriem Latvijas politikas faktiem! Lielais vairums ZRP biedru gan ir tieši tādi paši, taču šajā ziņā viņi noteikti nav sliktāki par lielo vairumu “pieredzējušo”.


Labo nodomu bruņinieki

Jau no paša sākuma ZRP lielu uzmanību veltīja savai programmai, kuru esot rakstījuši daudzi viedi cilvēki no partijas gudro aprindām. Pats vērienīgais programmas rakstīšanas pasākums raisa cieņu, un nebūtu pareizi apšaubīt to cilvēku patriotismu un godaprātu, kuri šajā procesā iesaistījās. Cits jautājums, protams, skar šās procedūras jēgu Latvijas politiskajā sistēmā. Nonākot raibā koalīcijā kopā ar ambicioziem partneriem, visas vīzijas par Saules pilsētu, kur burvīgā gaismā viss zaigo un laistās, automātiski reducējas uz vienu divām elementārām lietām, kuras var mēģināt „dabūt cauri”.

Tādēļ programmas rakstīšanas pie mums patiesībā ir tādi kolektīvi spiritisma seansi. Tos vada pārliecība, ka pietiks visiem kopā vienlaikus domāt kaut ko labu, lai šis labais arī notiktu. Tas nenozīmē, ka programmas vispār nevajadzētu rakstīt, ja arī deviņdesmit procenti no tām paliks nerealizēti. Parunāties vajag vienmēr. Taču varbūt jāatceras arī tas, ka ne jau ideju trūkums ir novedis Latviju tur, kur tā šobrīd atrodas, bet gan nespēja atrast pietiekošu politisku atbalstu šīm idejām un arī realizēt tās. ZRP programma šajā ziņā nav nedz daudz labāka, nedz daudz sliktāka par Sabiedrības citai politikai, Jaunlatvijas vai Pēdējās partijas programmām. Tās visas ir labi iecerēti un savā būtībā ļoti skumji reformu apraksti, kurām piemīt tikai viena slikta īpašība — to rakstītāji nekad nav tā īsti apjēguši, kā šīs reformas varētu realizēt.

ZRP programmā gan ir sabāzts krietni daudz lirikas un visāda birokrātiska „programmatisko dokumentu” žargona — „sabalansētība”, „ilgtspēja”, „attīstība” te ir atrodama ik uz soļa. Protams, ir jābūt izcili drosmīgiem, lai aizstāvētu šādus nepopulārus, nekad nedzirdētus un ekstravagantus principus. Arī atsauce uz Tautas partijas iedvesmoto buramvārdu dokumentu „Latvija 2030” atsauc atmiņā virkni līdzīgu spiritisma seansu. Tomēr jāatzīmē, ka ZRP programma tomēr satur arī virkni konkrētu un sakarīgu lietu, kuras nebūtu pareizi nepamanīt. Tās ir meklējamas programmas tehniskajā daļā, kur tiek runāts par konkrētību. Pat neraugoties uz to, ka programmas autori vietām nonāk ar sevi pretrunās, te ir sarakstītas daudzas saprātīgas lietas. Īpaši tas sakāms par ekonomikas daļu, kura sākas ar viegli didaktisku ievadu makroekonomikā un beidzas ar konkrētiem rīcībpolitikas piedāvājumiem. Šeit rodas iespaids, ka autors „zina drēbi” un piedāvā kompetentus risinājumus. Skaidrs, ka galvenā problēma šeit būs programmas „pārdošana” vēlētājiem, jo izdabāšanas pilsoņu noskaņojumam te ir ļoti maz.

To pašu gan nevar teikt par programmas sadaļu Politiskās sistēmas reforma. Daļa no šeit rakstītā diez vai vispār attiecas uz politisko sistēmu (kā vēlētāju reģistrs), citas lietas ir, maigi izsakoties, diskutablas, lai neteiktu, ka pilnīgi garām. Zināmās aprindās Latvijā jau ilgāku laiku valda pārliecība, ka vēlēšanu apgabalu tālāka sadalīšana ir īstais ceļš Latvijas vēlēšanu sistēmas pilnveidei. Tas ļaušot piesaistīt deputātu teritorijai un tās vēlētājiem, kuru priekšā tad deputāts būšot atbildīgs. Šķiet, ka ZRP reformētāju rindās neviens nav aizdomājies par to, kādu iespaidu uz Latvijas politiku ir atstājusi jau notikusī „lokomotīvju principa” atcelšana. Atļaušos atgādināt, ka pirmā un līdz šim vienīgā pēc šā principa vēlētā Saeima tika atlaista pēc nepilna gada, turklāt to izdarīja pats partijas virsaitis. Taču ZRP tas acīmredzot nav šķērslis turpināt aizstāvēt šo ideju — tāpat, kā partiju īpaši nenodarbina arī Satversmes grūti grozāmajā 6. pantā ierakstītā proporcionālā vēlēšanu sistēma.

Nerunāsim nemaz par Valsts prezidenta, valdības un Saeimas attiecību interpretāciju. ZRP it kā no vienas puses vēlas stiprināt Valsts prezidenta lomu, no otras — valdību nestabilitātes novēršanai ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu. Nu ko — labākais no visām iespējamām pasaulēm te ir apkopots vienuviet. Ko gan lai vēl vēlas? Nelaime vienīgi tā, ka konstruktīvais neuzticības balsojums radikāli samazinātu Valsts prezidenta ietekmi uz politisko dzīvi, jo atņemtu viņam pašu nozīmīgāko instrumentu — proti, tiesības nominēt Ministru prezidenta kandidātu. Konstruktīvā neuzticības balsojuma gadījumā tiesības nominēt Ministru prezidenta kandidātu pēc definīcijas pienākas pašai Saeimai. Tad vai nu šurp, vai turp — ko īsti darīsim?

Kā saldais ēdiens šajā programmas sadaļā vēlētājam tiek pasniegta jau bieži dzirdētā mantra par tiešās demokrātijas stiprināšanu. Šajā pārliecībā ir kaut kas īsteni zatlerisks, jo bijušais Valsts prezidents pie tās pieturas jau ilgāku laiku: parlamentārisma problēmas vajag risināt, paplašinot iespējas tautai jaukties parlamenta darbā. Atbildīga politiķa vietā mums ir vajadzīgs referendums pēc pirmā pieprasījuma; efektīvas parlamentārās konkurences vietā mums ir vajadzīgas parakstu vākšanas internetā, lai torpedētu vēlēto politiķu darbu. Drusku aizdomāties par to, kādu iespaidu uz Latvijas demokrātiju ir atstājuši līdz šim notikušie referendumi (no kuriem pēdējo tikko kā ir restartējis Vladimirs Lindermans), ZRP acīmredzot šķiet pilnīgi lieki. Ja nu ir kāda lieta, kas pilnībā vieno ZRP ar Lembergu, tad tas ir slēpts naids pret parlamentārismu. Ja viens blēdīgi manipulē ar deputātiem, tad otri propagandē naivu demokrātismu, saskaņā ar kuru tautai „jāņem vara savās rokās” un visām varītēm jātraucē strādāt pašu vēlētiem politiķiem. Es saprotu, ka viens otrs ZRP anglofīls ir dziļā sajūsmā par britu output-side democracy un tamlīdzīgām lietām, kuras ir populāras stabili funkcionējošās pārstāvniecības demokrātijās kā papildus instruments. Taču vēsture diemžēl liecina, ka mēģinājumi ar tiešās demokrātijas mehānismiem „labot” defektīvu parlamentārismu beigās nāk par labu ekstrēmiem populistiem un ved pretim haosam. Arī Latvijas līdzšinējā pieredze liecina, ka tiešo demokrātiju pie mums vislabprātāk izmanto tieši nedemokrātiskiem nolūkiem. Nerunāsim nemaz par to, ka nekas cits nespēs tā apgrūtināt ZRP plānotās smagās reformas kā paplašināta referendumu demokrātija un iespējas pilsoņiem pie pirmās izdevības kavēt vēlēto politiķu darbu. Nu neiet tas Griničas meridiāns cauri Latvijai, nu ko tur lai dara. Piedosim viņam to.

Atšķirībā no politiskās sistēmas reformām sadaļa par „iekļaujošo sabiedrību” nav greiza, taču ir pārlieku abstrakta. Definējot savu ideoloģiju, ZRP kā pirmo mērķi min sabiedrību „bez etniskā dalījuma”. Taču, kad lieta nonāk līdz konkrētākiem soļiem, ZRP līdzīgi runcim Leopoldam tikai aicina dzīvot draudzīgi, būt tolerantiem un „veicināt dialogu”. Protams, ka nepilsoņu bērni un krievu valodas skolas gan programmā ir pieminētas gana skaidrā veidā. Taču nekas netiek minēts par tālāko integrācijas virzību un tām fundamentālajām problēmām, kuras šo jomu vajā jau divdesmit gadu. Izskatās, ka arī praksē ar Zatlera pieteikto partijas „interetnisko” dimensiju diez ko vis nevedas: liekas, ka šajā frontē partijas galvenais sasniegums būs un paliks Viktora Makarova un Vjačeslava Dombrovska ieraušana Latvijas politiķu rindās. Par to gan patiesi ir prieks — te nu nemeklējiet ironiju.

Arī daudzas citas epizodes programmā diemžēl liek atcerēties pazīstamo Žvaņecka teicienu: nerunājiet tik mīklaini, jūs mani kaitināt! Piemēram, epizode par paaudžu solidaritāti un vietējām kopienām vienā flakonā — ko tas tagad nozīmē? Ka valsts nemaksās pensijas, bet tā vietā atļaus par vecajiem rūpēties pašvaldībām un NVO? Kaut ko citu? Vai varbūt tā ir kārtējā nodeva seksīgajai retorikai par „stiprajām kopienām”, kuras tumsonīgās Latvijas realitātē nez kādēļ negrib un negrib rasties?


Vox populi

Neraugoties uz visiem šiem iebildumiem, ZRP programma kopumā atstāj ne to sliktāko iespaidu pat tad, ja tajā daudz kas šķiet grūti saprotams. Taču ne jau programmā ir meklējama ZRP galvenā problēma. ZRP galvenā problēma ir meklējama tur, ka šā veidojuma pamatā ir klasiskā Latvijas politikas „dubultdoma”. Būtībā tas ir vecais politikas teorijas jautājums: vai ir labi cēla mērķa vārdā apjāt vēlētāju? Par ZRP visvairāk ir gatavi balsot ļaudis, kuriem dikti patika, kā cēlais bruņinieks Zatlers gluži kā Svētais Juris izrēķinājās ar ļauno pūķi Saeimu. Turklāt liela daļa no šā ZRP elektorāta parlamentāro demokrātiju kā tādu vislabprātāk redzētu zārkā ar baltām čībiņām kājās. Liekas, ka ZRP topošajiem politiķiem tas ir gluži vienalga — galvenais, ka iemet biļetenu. Taču šāda stratēģija Latvijas politikā jau ir veca kā pasaule, un tās vispārpieņemtais apzīmējums ir populisms. Tas ir sastopams visā pasaulē, un tas arī strādā gana efektīvi visā pasaulē. Palūkojieties uz Amerikas republikāņiem, kuri šo pašu stratēģiju izmanto savās attiecībās ar Tea Party movement: tas nekas, ka mūsu atbalstītāji ir galīgi tērēti, galvenais taču, ka viņi balso par mums. Šo pieeju var ļoti veiksmīgi izmantot arī pie mums; taču nevajag stāstīt, ka tas ir kaut kas jauns. Latvijā ir gana sena tradīcija uzskatīt vēlētājus par idiotiem, un paši vēlētāji arī dod šādam uzskatam pietiekoši daudz iemeslu. Tomēr ar eiropeisku demokrātiju gan tam nav gluži nekāda sakara.

Tas pats attiecas uz cīņu ar „oligarhiem”, par kuriem gan pēdējā laikā ZRP ir aprāvušies un runā krietni mazāk. Skaidrs, valsts nozagšana Latvijā ir liela problēma, patronāžas tīkli un politiķu pirkšana pie mums joprojām ir vispārpieņemta prakse, un tā tālāk. Tomēr kurš tad te grasās vest mūs visus krusta karā pret oligarhiem? Pašaizliedzīgais Valdis Zatlers, kura politiskā karjera ir tikai un vienīgi oligarhu neleģitīmas ietekmes rezultāts, kurš bez pamatīgas draudzības ar oligarhiem joprojām operētu muguras traumatoloģijas slimnīcā, kurš pēc iesēšanās prezidenta krēslā savām rokām četru gadu garumā ir izsludinājis veselu virkni oligarhu interesēs pieņemtu likumu un vēl pašeftējies pa valsts naudu dīvainu estētisko ambīciju vārdā. Eksprezidents, kurš savādā kārtā par oligarhiem atcerējās tikai nedēļu pirms pārvēlēšanas, protams, arī ir ļoti pārliecinoša figūra — īpaši, ja aizmirstam, no kurienes viņš te ir parādījies un kā viņš vēl nesen mums visiem stāstīja, ka neko par oligarhiem nezinot.

Tomēr politika ir ciniska, un arī visas iepriekš minētās lietas būtu piedodamas un attaisnojamas, ja beigu beigās tiks sasniegts Zatlera spraustais mērķis — proti, mazināta oligarhu ietekme Latvijas politikā un īstenotas vajadzīgas reformas. Pēc tā, un nevis pēc skaistiem buramvārdu dokumentiem mums arī būtu jāvērtē visas šīs avantūras rezultāti.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

politologu fans 15.09.2011 23:48
Godigi sakot, man patiesam interesetu pieredzejusu politikas verotaju, tadu ka Ijabs, domas par to, kas notiek un notiks ar Vienotibu. Daudzas nozimes ZRP aktivisti ir parnemusi idejisku iniciativu piedavajot visadus radikalus risinajumus un Vienotiba tagad spele stabilizatora, kompetenta un pieredzejusa utt vecaka brala lomu. Kadas no ta sekas pasas Vienotibas stavoklim? Vai vispar vini bus spejigi ko svaigu piedavat ari talak? Kas notiks ar cilveku neapmierinatibu ar ieprieksejo valdibas kursu? Vai Dombrovskis tiesam varetu but treso reizi premjers? Sie un lidzigi jautajumi ir jedzigaka neka drusku pat pastulba , ka augstak lasama ZRP programmas ' vertesana' Ipasi smiekligi - par ekonomikas programmu, kur neko daudz no ekonomikas nesaprotosais Ijabs (no ieprieksejiem rakstiem jau var to skaidri nojaust) slave Vjac. Dombrovski un Co.
Es ari domaju, ka kada bridi tak jaunaki par Ijabu politologi (macas, tapat ka es, daudzi arpus Latvijas) saks sminet un nirgt. Vai vins par to nemaz kadu bridi nepadoma?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

politologu fans - bubulis 15.09.2011 23:36
Man jau liekas, ka krenkis ir par to, ka , ja ir dabas doti talanti, ka Ijabam, rakstit suligi, tad itin viegli var saukt uz to 'braukt' un neattistit analitisko pusi. Godigi jasaka, analizes taja raksta nu nav daudz. Vairak snobiskas vipsnasas, kas nelauj uzdot daudz nopietnakus jautajumus - piekritigus politika.lv. Tadus ka, kas tiesi notiek sabiedriba sasitiba ar Zatlera aktivitatem. Ka tas ietekmes politiskos procesus. Tiesam saksies kadas parmainas ( pat ja ne tas, ko ZRP piesaka, pat ja negaiditas?). Kas notiks Vienotiba - vai ta ir sasupota un izsista no lidzsvara. Vai tris AAA varas sasuposana ( kas nenoliedzami notiek) novedis pie kadam sekam. Prota,ms, uz visiem siem jautajumiem var pateikt ari - nekas nebus. Tacu inteligents lasitajs sagaiditu analitisku pamatojumu sadam viedoklim, ne tadu balaganeseju, ko Ijabs piedava.
Es pats esmu politiskas zinatnes studejis. Man isti nepatik, ka profesijas redzamakie parstavji ar sadiem pavirsiem spriedelejumiem , ka augstak, kroplo prieksstatu par disciplinu. Lai ari dabiski ir auditorija, kas jutas komfortabli ar stilu, tad ir citi, ka es, kas jutas neerti.
Nu gluzi tapat laikam ka sociologs varetu justies par vienu sociologu , kurs sodien TV3 zinas vizdegunigi raksturoja ZRP elektoratu ka nu tadu ne ipasi izglitotu neapmierinato svarstigo. Nu, nopietnai pieejai tas galigi neder. Man liekas, ka tas sacensiba Latvija , kurs bus vizdegunigaks un snobiskaks, vienlaikus blakus pieciesot tadus sarlatanus ka Runcis vai Liepnieks ( ka eksperts) ari par akademisko vidi neko labu neliecina

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pētnieks - bubulis 15.09.2011 17:58
gribu komentēt divas lietas, kurām Jūs pieskārāties savā komentārā:

Pirmā - vai kāds lasītu politika.lv, ja tajā politiku, Jūsu vārdiem izsakoties, "skaidrotu ar zinatniskam metodem un abstraktam teorijam". Mana atbilde: Ne tikai lasītu, bet arī citētu. Bet, ja nopietni, tad uzskatu, ka politikas komentēšana nenozīmē, ka ir tikai divas izvēles - vai nu strikti zinātniska pieeja, vai arī ar žargonu un vulgāru izteikumu piegružots teksts. Pirmā tipa tekstiem īstā vieta ir zinātniskā forumā (specializētos politikas zinātnes žurnālos, grāmatās, utt.), bet otrās formas tekstiem īstā vieta, manuprāt, tomēr ir emuāros. Ja politika.lv misija ir padarīt politikas diskusiju kvalitatīvāku, tad vai nu Ījaba teksti pirms publicēšanas ir jārediģē, vai arī jāatraida.

Otrā - nepiekrītu par to, ka politika būtu tā sfēra, kurā neko nevar prognozēt, jo tā būtu pārāk svārstīga un tādēļ pilnīgi neparedzama sabiedrības sfēra. Protams, ka nevar prognozēt, ko Zatlers vai Lembergs teiks rīt preses konferencē. Bet zināmas prognozes par vēlēšanu rezultātiem vai valdības veidošanu jau var izteikt tagad. Viss ir atkarīgs no informācijas kvalitātes un kvantitātes, ar ko prognostiķi operē, un pieņēmumiem, uz kuriem prognostiķi būvē savus nākotnes scenārijus. Varbūtības teorijas prognozējot valdības veidošanu nav vienmēr tik noderīgas, drīzāk politiku var prognozēt izmantojot spēļu teoriju. Attiecībā uz vēlēšanu iznākumiem, dažas universitātes un institūti jau tagad nodarbojas ar vēlēšanu prognosticēšanu (piemēram, LSE projekts Eiropas parlamenta vēlēšanu prognožu veidošanā) un vēlēšanu rezultāti tiek prognosticēti ar visai lielu precizitāti. Cita lieta, ka šādu prognožu veidošana maksā naudu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bubulis - nu jau 14.09.2011 12:39
A ko tad vinam vajadzeja rakstit? Vel gribeji, lai saliek tabulas, kur ar aptauju palidzibu tiek merits sabiedribas noskanojums. Tapat politika nav matematika, kur Tu vari salikt mainigos ar vairakiem noverojumiem no pagatnes un taisit laika rindu analizi un prognozet kads bus sabiedribas noskanojums vai politiku riciba paris periodus uz prieksu. Un diezvai soportalu vispar kads lasitu, ja politikas procesus te skaidrotu ar zinatniskam metodem un abstraktam teorijam, kuras Tu pats un daudzi citi iespejams nesaprastu. Lai nu kas , bet notikumu retrospekcija ir Ijaba stipra puse, bet kas attiecas uz prognozesanu, tad vai nu klausies ko saka visadi ssamanni vai ari lasi portalus par matematiku un varbutibu teorijam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nu jau - beibe 13.09.2011 21:36
drīzāk jau neliels marģināls portāls kā politika.lv (visu cieņu patiesi, taču tā ir) arī ir griesti šādam sacerējumam. Neko jau nopietnu Ivars Ijabs ne saka, ne grib teikt. Tada jostas un mutes palaišana. Varbut vins ari var kaut ko sakarigaku, bet tas, ko nakas lasit politika.lv - nu nezinu. Katrreiz ceru un vilos. Ņemot vērā vairākas pilnīgi aplamas viņa 'prognozes - minējumus pēdējā gada laikā, arvien vairāk nostiprinos pārliecībā, ka Ijabs tāds 'runātājs' vien ir- labi lekcijām un medijiem ( jo nav garlaicīgi), bet maz satura. Un tā kā pašā rakstā ir tikai autora subjektīvais viedoklis ( kas pilnīgi ok kā pieeja), nav nekādas analīzes (piemēram, no dažādām pusēm skan deputātu kan didātu žēlabas, ka salīdiznājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, vēlētāji esot ļoti agresīvi noskaņoti - vai tie ir jaunu sabiedrskie noskaņojumi), tad skaidrs, ka autora 'kompetence' ir izšķiroša.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Piensaimnieks - martins 13.09.2011 14:37
Es domāju, ka pēdējās partijas problēma ir necensties apjāt vēlētāju cēla mērķa vārdā, kas iespējams ir pareizi no ētikas viedokļa, bet reizē nodrošina arī neiekļūšanu parlamentā un ļoti nelielu vēlētāju atbalstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


martins 13.09.2011 11:22
Vienmēr ar prieku lasu Ijaba komentārus. Laikam tas tāpēc, ka raksta tad, kad ir ko teikt, nevis pēc grafika.

Politisko pieredzi nevar gūt nekur ārupusē (ja nu vienīgi ES gaiteņos, bet tur vairāk ir tehnokrātiskā pieeja), tāpēc jau arī kāpj uz tiem pašiem grābekļiem. Vienīgie, kas cenšas nekāpt ir Pēdējā partija, bet viņi ir tik evolucionāri, ka biedē, un tāpēc arī negūst lielu vēlētāju uzticību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Piensaimnieks 13.09.2011 01:54
Manuprāt, ļoti sakarīgs pašreizējā spēles laukuma redzējums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

beibe 13.09.2011 00:56
raksts - brīnišķīgs. Ījabs derētu daudz plašākiem ūdeņiem par Latviju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 12.09.2011 23:57
Pilnīgi piekrītu,ka Zatlers nav nekāds bruņinieks baltā zirgā un Ījaba atmaskojošais sacerējums ir pamatots.Zatlera izvēlēšanās par galveno kritikas objektu liek domāt,ka autoram ir zināmi daudz pozitīvāki politiķi Latvijā,par kuriem balsot,lai beidzot darītu galu Lemberga feodālistei.

Taču es neredzu,ka šie pozitīvie politiķi līdz šim kaut vai par kapeiku būtu spējuši ierobežot Hūtes varas un naudas kāri.Ja neskaita tukšu muldēšanu.Tik pat neauglīgi līdz šim bijuši politologu prātojumi.

Tikai pēc Zatlera iejaukšanās dažu nedēļu laikā notika neticamas lietas.Tika atcelts Lembergam tīkams KNAB vadītājs.Tika iecelta Lembergam netīkama Satversmes tiesnese.Tika pieņemts Lembergam netīkams ofšoru likums.Tika ierobežotas manipulāciju iespējas ar aizklāto balsošanu Saeimā.Utt.

Nav brīnums,ka Lembergs,kas līdz šim bija publiski ņirgājies par visiem,Ģenerālprokuroru un Valsts prezidentu ieskaitot,tagad ir zaudējis pašsavaldīšanos.Jo brūk viņa biznesa un varas saglabāšanas projekti.

Tāpēc aplaudēju Zatleram,jo par spīti visiem trūkumiem,viņš jau tagad ir izdarījis vairāk nekā pozitīvie politiķi un politologi kopā.Man kauns,ka 21.gadsimta Eiropā Latvija ir feodāliste nevis republika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a ko ta nu? 12.09.2011 23:36
BURVĪGI!!!
Paldies, Trusis to ir jau sen pelnījis. Žēl, ka šo portālu viduvējais latvietis tik maz tomēr lasa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


jumors 12.09.2011 20:40
Amizanti, ka Jēzu un Antiņu arī publika uzskatīja par viltīgiem. Tas tā mīļi, ka vēsture nemainās itin nemaz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 12.09.2011 16:43
Aizvien vairak liekas ka Zatlers ir viltigaks neka Ījābs to grib atzit.

Lai ZRP nokostu no ZZS elektorata pietiekami būtisku kumosu sekmiga vairakuma izveidošanai bez SC un ZZS, Zatleram ir jaizliekas par tik pat lielu "Caru tetinu" ka Lembergs un tikpat viltigu puisi, kas zags no Eiropas un SVF lai dalitos ar letiniem. Kompromats ir tikai apliecinajums ka viltibas pietiek, BET NAIDS PRET PARLAMENTARO IEKARTU PIERADIJUMS VADONIBAI!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


peter 12.09.2011 16:34
No Zatlers nav nekāds bruņinieks baltā zirgā, jo savus viedokļus maina atbilstoši personīgā izdevīguma vēja pūsmai... Kāpēc neatlaida Saeimu, kad tauta to prasīja Lietussargu revolūcijas laikā, bet tikai tagad? Tāpat ar geju jautājumu - pirms prez.vēlēšanām tik svārstīgs, tik svārstīgs... Kauns! Nožēlojami!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ĒriksS 12.09.2011 15:40
Ivara Ījaba izteikumi un komentāri mani ir jau kādu laiku piesaistījuši.Ar ko?Ar asumu, emocijām un neobjektivitāti.Ja noliktu blakus Zatlera kungu un Ījaba kungu, tad krusta karu jēdziens vairāk būtu saistāms ar otro kungu.Vispār, mani šai kontekstā kā izpētes objekts vairāk interesē pats politologa kungs.

Saistītie raksti
Ritdiena kura pienaks

Rītdiena, kura pienāks 20 Autors:Māris Brants

Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Vraks

Vai nesodītais nav blēdis? 8 Autors:Ivars Ījabs, Skaidrīte Lasmane

5785939392 53fd8b0e0a

Miers un Bērziņš 1 Autors:Ivars Ījabs

Puks

Bet rūgtumiņš palika 2 Autors:Ivars Ījabs