Atslēgvārdi:

"Čadru sacelšanās" 23

Tas ir mīts, ka musulmaņu sievietes ir pasīvas savu tiesību aizstāves. Jau kopš pagājušā gadsimta sākuma sievietes Irānā aktīvi cīnījušās par savām tiesībām.

Iesaki citiem:

Pārmaiņas. Šķiet, ka šis vārds sevī ietver visas vēlētāju gaidas, vienalga vai cilvēki pēdējo 12 mēnešu laikā pie vēlēšanu urnām dotos ASV, Izraēlā, Libānā vai Irānā. Visi kā viens gaidīja pārmaiņas. Daži sagaidīja.

12. jūnijs, 2009. gads. Irānā prezidenta vēlēšanas. Kā vēsta oficiālie vēlēšanu rezultāti – ar ievērojamu balsu pārsvaru valsts prezidenta amatu no jauna ieņems Mahmūds Ahmadīnedžāds. Šāds balsošanas iznākums bija pārsteigums ne vien Rietumiem, kas iepriekš, priecīgi berzējot rokas, prognozēja Ahmadīnedžāda politiskās karjeras norietu, bet arī pašiem irāņiem. Kaut arī starptautiskās politikas novērotāji uzsver, ka arābu pasaulē jēdziens „vēlēšanas” nav nekas vairāk kā joks[1], tomēr šīs bija īpašas vēlēšanas.



Īpašās vēlēšanas

Irānas prezidenta vēlēšanas notika tikai astoņas dienas pēc ASV prezidenta Baraka Obamas vēsturiskās runas Kairā, Ēģiptē. Īsumā viņa galvenais paziņojums musulmaņu pasaulei bija „Mēs esam gatavi jūs saprast”. To var nosaukt par milzīgu soli pāri gravai, ko starp Rietumu pasauli un Austrumiem bija izracis iepriekšējais Savienoto Valstu vadītājs Džordžs Bušs. To vai šis grāvis ir platāks nekā to iztēlojies Obama, varēsim redzēt pēc kāda laika – kā savā rīcībā musulmaņu valstis apliecinās to, ko ir sapratušas un cik ļoti noticējušas Amerikas prezidenta runai.

Kā jau iepriekš minēju – Rietumi – Eiropas Savienība un ASV jau bija sagatavojušies cita – bijušā Irānas premjera Mirhuseina Mūsavi uzvarai. Viņš tika pozicionēts kā reformists un visa jaunā un progresīvā aizstāvis. Viņa elektorāts – jaunieši, kas pasaulē nākuši pēc Islāma revolūcijas 1979. gadā, un kuru dzīve neaprobežojas ar reliģiskām dogmām, bet ir saistošs viss jaunais. Turklāt būtisku lomu šajās vēlēšanās spēlēja arī sievietes. Gan BBC, gan CNN
aktīvi ziņoja par nepieredzēto sieviešu aktivitāti gaidot Irānas rezidenta vēlēšanas. Viņas bija gatavas savu balsi nodot par bijušo premjeru Mūsavi, cerot, ka viņš būs tas, kas atcels obligātos ģērbšanās nosacījumus sievietēm – proti, publiskās vietās nēsāt čadru. Kā apliecinājumu tam sieviešu elektorāts saskatīja pat 67 gadus vecā politiķa kampaņas laikā, kad viņš uz tikšanos ar vēlētājiem iesaistīja arī savu laulāto draudzeni. Kaut arī viņu neviens nepielīdzināja Mišelai Obamai, tomēr arī Mūsavi laulātā draudzene paspēja izcelties uz apkārtējo fona tieši ar savu apģērbu. Viņas galvu rotāja krāsains lakats, kam pa virsu plīvoja irāņu sievietēm pierastā melnā čadra. Tādejādi Zahra Ranavarda (Zahra Rahnavard) demonstrēja, ka musulmaņu sievietes var ģērbties skaisti un krāsaini, arī ievērojot reliģiskos nosacījumus.

Mirhuseins Mūsavi solīja, ka ar viņa gādību Irāna atkal iesaistīsies sarunās ar starptautisko sabiedrību un viņa prezidentūras laikā vārda brīvība atgūs to patieso nozīmi.

Varbūt tieši šī iemesla dēļ, priekšvēlēšanu kampaņas laikā daudzi politikas analītiķi tiecās sīvākos sāncenšus pielīdzināt Gorbačovam un Staļinam, kā arī Obamam un Bušam jaunākajam. Vienlaikus tikpat daudzi apgalvo, ka būtiska atšķirība starp abiem politiķiem nav. Viņuprāt Mūsavi reformas, „poētiski” izsakoties, nozīmētu: vīram sievu slānīt nevis 40, bet gan 30 reizes dienā jeb kā teicis bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers „Mērens irānis ir tikai tas, kuram beigusies munīcija.”



Sadzirdēt jaunu revolūciju

Pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas, ko Augstākais vadonis ājatolla Ali Hāmenei iepriekš nodēvēja par „dievišķu brīnumu” – desmitiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās, pieprasot pārskaitīt nodotās balsis un apsūdzēja varas eliti rezultātu viltošanā. Tas, ka īsi pēc vēlēšanām Irānā tiek sarīkotas demonstrācijas – pirmajā dienās nevienam nelikās nekas īpašs. Vēlēšanu zaudētāja atbalstītāji pabļaustīsies un turpinās savas ierastās ikdienas gaitas. Tomēr šoreiz bija citādi. Demonstrantu niknums pieņemas arvien spēkā un pēc politikas novērotāju domām – ja vietējā garīdzniecība nevēlas nonākt tur, kur pirms 30 gadiem nonāca Irānas šahs, tad nevajag pieļaut gāztā monarha kļūdas un ieklausīties cilvēku vēlmēs un prasībās. Galvenais, kam jāpievērš uzmanība – sniegt cilvēkiem lielāku
personisko brīvību. Dot viņiem izvēles iespējas. Šobrīd šariata likums stingri ierobežo irāņus, bet daudzi nevēlas dzīvot dubultu dzīvi – publiski akli sekot likuma burtam, bet savā iekšpagalmā darīt to, ko patiesībā vēlas.

Vērojot notikumu attīstību Irānā, šķiet, ka Gudro padome un Irānas garīdzniecības līderis tomēr ir nokavējuši iespēju noturēties savos varas krēslos. Nemieri, kas izcēlās Irānā pēc vēlēšanām, jau prasījuši 17 cilvēku (oficiālie dati), starp tām vienas sievietes dzīvību. Šobrīd gan nav zināms, kas tieši nogalināja 27 gadus veco Nedu[2], tomēr kā atzīst politikas analītiķi – viņas bojāeja pielies eļļu jau tā augstajai nemieru ugunij un cīņā par pārmaiņām daiļā dzimuma pārstāves varētu kļūt par šīs, sauksim to par – sacelšanos, galveno „seju”.

Jāuzsver, ka tas ir mīts, ka musulmaņu sievietes ir pasīvas savu tiesību aizstāves. Jau kopš pagājušā gadsimta sākuma sievietes Irānā aktīvi cīnījušās par savām tiesībām. Līdz pat Islāma revolūcijas uzvarai valstī - viņām izdevās panākt ne vien likuma pieņemšanu par iespēju šķirties, bet arī paaugstināt vecuma robežu, no kura atļautas laulības. 1962. gadā Irānas sieviešu organizācija beidzot arī panāca tiesības vēlēt un tikt ievēlētām. Pēc Islāma revolūcijas 1979.gadā – sieviešu tiesības tika ignorētas arvien vairāk un vairāk. Ar likumu samazināts vecums, no kura drīkst iziet pie vīra (no 18 uz 13 gadiem), kā arī ierobežota kandidēšana varas pārvaldē – prezidenta vēlēšanās sievietes vispār nedrīkstēja balotēties. Tāpēc ir pamatotas aizdomas – kamēr vīrieši cīnīsies savā starpā par varas grožiem valstī – patieso varu – tautas atbalstu un mīlestību šobrīd Irānā varētu iegūt sievietes.



Ietekme uz drošību reģionā

Tomēr, oficiālie kandidāti joprojām ir vīrieši. Kaut arī bijušais premjers Mūsavi Rietumos tiek uztverts kā iespēja ASV un Irānai savas nesaskaņas nolīdzināt sarunu ceļā, tas nebūt nenozīmē, ka šāda iespēja būtu jāizslēdz, ja pie varas grožiem paliks Ahmadīnedžāds.

Svarīgi atcerēties Irānas īpatnējo varas struktūru. Prezidents šajā teokrātiskajā valstī, protams, ir ietekmīga persona. Viņš ir izpildvaras galva, ieceļ un atlaiž ministrus, vada ministru kabinetu un visbeidzot ir atbildīgs Augstākajam vadonim un Medžlisam – konsultatīvajai padomei. Tāpēc jārēķinās ar to, ka Augstākais vadonis - ājatolla Ali Hāmenei, kuru iecēlusi Gudro sapulce[3] vēl joprojām ir un turpina vadīt valsti. Muhameds Pirali – Irānas konservatīvā laikraksta "Siasat-e-Rooz" galvenais redaktors norāda: „Islāma režīma pamata principi nemainās un stratēģija, kas skar svarīgākos valsts jautājumus ir pietiekami skaidri definēta. Jaunais prezidents var vienīgi ietekmēt pieejas tām."[4].Žurnāla „Time” analītiķis Tonijs Keirons (Tony Karon) uzsver, - lai neļautu izslīdēt Irānas varas grožiem no garīdzniecības rokām, tās līderis ājatolla Ali Hāmenei nedrīkst uzlabot attiecības ar Rietumvalstīm, jo tad no jauna būs jāmeklē ārējais ienaidnieks. Cīņa pret „lielo sātanu” konsolidē sabiedrību kaujai, līdz ar to vietējās nozīmes jautājumi uz tās fona kļūst mazāk svarīgi. Jāatzīst, ka pēc plašajām demonstrācijām arābu televīzijas kanāls Al Arabiya izplatījis neoficiālu informāciju, ka šobrīd paša Augstākā Vadoņa krēsls ir apdraudēts. Iespējams, ka prezidenta vēlēšanas Irānā būs izsaukušas ne vien nemierus, bet arī novedušas valsti pie strukturālām izmaiņām.

Lai kā arī turpmāk notikumi attīstītos, politikas novērotāji uzsver, ka šobrīd galvenais ir panākt iekšējās kārtības nodrošināšanu Irānā un cilvēktiesību ievērošanu. Ja situācija nemainīsies – tiks radīta labvēlīga augsne teroristu aktivitātēm. Vienlaikus tiek pausts arī samērīgs optimisms, ka starptautiskajai sabiedrībai jau tuvākajā laikā izdosies kaut nedaudz pietuvoties Irānas „labas gribas kambariem” un nolīdzināt savstarpējās nesaskaņas. Irānas prezidents M. Ahmadīnedžāds jau ziemā pieļāva iespēju, ka Teherāna varētu sākt sarunas ar ASV, protams, ar nosacījumu, ka „Savienotajām Valstīm vispirms jāatvainojas par pārestībām, kas Irānai bija jāpārcieš”. Arī Vašingtona nenoliedz šādu iespēju, piebilstot, ka „sarunas nevajadzētu uzskatīt par balvu, ko Irāna saņem par labu uzvedību”. Ja sarunas sāktos, tām pilnīgi droši var garantēt „lavīnas” efektu. Gan Irānā, gan ASV mazinātos spriedze par iespējamu karu un kodoldraudiem. Jo cilvēki būs mazāk norūpējušies par drošību – mazāks atbalsts tiks sniegts bruņotajiem grupējumiem – tādiem kā „Hezbollah” un „Hamas” . Līdz ar to arī citās reģiona valstīs - Libānā, Izraēlā un palestīniešu teritorijās tiks radīta labvēlīgāka augsne drošības un sapratnes jautājumos. Protams, ka tas viss ir tikai spekulācijas, kuras var izjaukt ne vien Sīrija, bet arī ASV sabiedrotās Ēģipte un Saūda Arābija. Reģionā spriedzei mazinoties šīs valstis zaudē savu kāroto (iedomāto) dominējošās valsts lomu Tuvajos Austrumos. Un apburtais loks var sākties no sākuma.

________________________

[1] Sīrijas prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidentam Hafezam al Assadam padomnieks ziņo, ka par viņu nobalsojuši 99, 8 % balsstiesīgo. „ Tas nozīmē, ka par jums nav balsojuši tikai 0,2 % cilvēku, ko gan mēs vairāk varētu vēlēties?” – uzver prezidenta padomnieks. „Viņu vārdus!” atbild prezidents.

[2] Tulkojumā no persiešu valodas Neda nozīmē “balss” vai “aicinājums”

[3] 96 garīdznieki, kurus ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās uz 8 gadiem. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem – iecelt Augstāko Vadoni un pārraudzīt viņu darbu. Nereti tiek salīdzināta ar kardinālu kolēģiju, kura izvēlas Romas Katoļu baznīcas pāvestu.

[4] http://news.xinhuanet.com/english/2009-06/11/content_11522937.htm

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 02.02.2011 16:10
Truls raksts, kurā autore runā par sev neizprotamiem un nekad neredzētiem cilvēkiem atreferējot Goldmaņu un Cukermaņu komentārus ASV mēdijos.

Un kā gan var ienākt prātā, ka Irāna ir arābu valsts?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miķelis Krogzemis - Miķelis un Kotlete 04.07.2009 12:39
Pirmais, kas jādara - ir jāpalielina šo kvotu skaits. Ir jānodrošina godīgs konkurss un kvotu skaitam IR jābūt atbilstošam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ģaģa Volis - Kotletei, Miķelim un E. Krogzemim 03.07.2009 20:40
Atgādinu, ka komentāriem šajā portālā jābūt mērķtiecīgiem un apska'tāmās tēmas kontekstā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kotlete 03.07.2009 20:37
Man jau vislabāk patīk cepta vēršgaļa ar sautētiem bukstiņkāpostiem un klimpām. Internets - man tas ir viens pīpis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miķelis_Edgaram krogzemim 03.07.2009 20:28
Brauc bekot!

Katram no mums jābūt savai izteiktaI, PĀRLIECINOŠAI, nemainīgai pilsoniskajai pozīcijia. Jums, cienītais, ar to ir tā knapāk. Vai tad pele, cītīgi graužot, neaprīs pat lielāko siera rituli? Vai tad sniega pikas reizēm neder ari rūpniecībā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars Krogzemis 03.07.2009 20:24
Domāju, ka šai ''Irānas ASV'' problēmai jāpieiet no 2 dažādām pusēm. Ir svarīgi lai mēs to spētu apzināties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars Krogzemis 03.07.2009 20:21
Es uzskatu, ka dotajā momentā internets Čigāgā ir pieejams, tomēr šīm ziņām, kas tajā pieejamas jākļūst saudzīgākām. Tam vajadzētu pievērsties ne tikai Čikāgā, bet arī pie mums, Latvijā. Ja drīzumā mēs nesāksim pievērsties šai lietai, tad tas smagi ietekmēs reģionālo attīstību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miķelis 03.07.2009 20:14
Tap tap. Trapatāaaaaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars - Kalvis 02.07.2009 03:56
Starp citu, 1979.gada revolūcija bija pret šaha autoritārismu, nevis par islāma republiku. Klerikāļi nebūt nebija no paša sākuma šīs revolūcijas galvenais virzītājspēks. Homejnī meistarīgi izmantoja sacelšanos, lai uzurpētu varu. Pēc varas sagrābšanas, mullas irāņiem vienkārši piedāvāja referendumā atbildēt uz jautājumu, vai jūs vēlaties dzīvot islāma republikā. Taču nebija nekādas diskusijas, ko tieši nozīmē «islāma republika», atskaitot vispārējo retoriku par taisnīgumu un brīvību. Reiz pie varas, Homejnī ar saviem rokaspuišiem rīkoja asinspirti, lai novāktu kreisos, liberāļus un sekulāristus, kas arī piedalījās revolūcijā pret šahu un uzspiestu striktus šariāta likumus. Diez vai irāņi cīnījās tieši par to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars - Kalvis 02.07.2009 03:42
Jesaja Berlins noteikti nebija iedomājies tādu «vērtību plurālismu», kas pieļautu iespēju nomētāt ar akmeņiem par laulību pārkāpšanu, vai precēt 9 gadīgās meitenes. Ir universālas vērtības, kas iekļauj sevī vārda brīvību, brīvību izvēlēties valdību, dzimumu līdztiesību utt., un nekādas atkāpes no tām nav pieļaujamas, pat ja to pamato ar «savdabīgām kultūras tradīcijām».

Islāms tik tiešām pretendē uz visaptverošu dzīves regulāciju. Tas ir galvenais arguments kāpēc patiesā demokrātija visur, bet jo īpaši jau musulmaņu zemēs, nav iedomājama bez sekulārisma. Ne visiem ir jādzīvo reliģiskā dzīve, un arī reliģijas interpretācijas var būt ļoti dažādas, ieskaitot tādas, kas nav pretrunā ar sekulārismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

>>> Irāņi grib demokrātiju un brīvību - to pašu, ko cilvēki Rietumos un citur. Islāma republika nevar nodrošināt ne vienu, ne otru.
====
Vai tas nozīmē, ka politiskajam islāmam visā pasaulē būtu jāpārtop par kaut ko Turcijas AKP-līdzīgu? Man patīk liberāli demokrātiska valsts iekārta - tāda kā ASV, Latvijā vai Turcijā, bet es pieļauju, ka citās pasaules valstīs cilvēki līdzīgā veidā lepojas ar saviem konstitucionālajiem principiem. Irāņi taču to savu 1979.g. revolūciju taisīja, lai kļūtu brīvāki - lai varētu dzīvot atbilstoši saviem priekšstatiem par to, kas ir labs. Un galu galā, varbūt ir iespējams kāds vidusceļš starp Turcijas un Irānas galējībām - tāda sistēma, kurā demokrātiskās vērtības un islāmiskās vērtības sadzīvo atbilstoši tam "vērtību plurālismam", ko apraksta Jesaja Berlins. Islāms ir visaptverošs dzīvesveids un pasaules uzskata sistēma, kas iespaido visu, ko vien cilvēki dara. Kādēļ lai tas neiespaidotu to, kā cilvēki nodarbojas ar demokrātiju?

Varam jau runāt arī par liberālās demokrātijas neapturamo uzvaras gājienu visā pasaulē - tam ticēja arī Džordžs Bušs un viņa neokonservatīvie padomnieki. Bet tas būtu tāds Hēgeļa filozofijas cienīgs secinājums par to, ka cilvēka gara attīstība ar neizbēgamību visur noved pie vienas konkrētas valsts iekārtas, jo viss īstenais ir saprātīgs un viss saprātīgais kļūst īstens. Un tad Dž.Bušs var nostāties visiem priekšgalā kā pasaules progresa nesējs. Tik vienkārši jau arī nav. Manuprāt, vēsture ir pilna ar paradoksiem un novirzēm no iepriekš nosprausta plāna. Ķīnas lielpilsētās miljoniem cilvēku dzīvo daudz modernākos apstākļos nekā mēs un pat daudzi amerikāņi, viņi turklāt prot izgatavot un izgudrot fantastiskas lietas, bet viņiem demokrātijas tradicionālā izpratnē tomēr nav. Varbūt arī irāņiem izdodas papildināt pasaules vēsturi ar savu īpatnējo veiksmes stāstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - user 02.07.2009 02:12
Es nepiekrītu User'am - attieksmi pret notikumiem nedrīkst motivēt bailes. Vēl jo vairāk - bailes no iracionāliem teroristu uzbrukumiem; mēģinājums pielabināties viņu perversiem domu gājieniem ar elkdievības pielūdzēju cienīgu attieksmi.

Starp citu Latvijai arī ir karaspēka kontingents Afganistānā. Ja jau mēs atzīstam "kolektīvo atbildību", tad mums aiz bailēm no teroristu dusmām vajadzētu ne tikai bīties Kisindžeru citēt, bet arī nekavējoties izvākt savu karaspēku. Tā kā spāņi to izdarīja pēc bumbu sprādzieniem Madridē.

Es tomēr ticu, ka reālpolitikai ir ne tikai mīnusi, bet arī plusi. PSRS sabrukumu nevarētu noorganizēt, ja nebūtu tādu cilvēku kā Ronalds Reigans un Mārgareta Tečere. Britu koloniālisms radīja vairākus grūti risināmus etniskos konfliktus ("indentured servants", kas radīja papildu migrācijas plūsmas Šrilankā; britu mandāts Palestīnā, utml.), bet britu impērija mums deva pasaulei arī izcilo politiķi Čērčilu. Valsts apvērsums Čīlē, kuru palīdzēja noorganizēt Kisindžers radīja nevainīgus upurus, bet tagad Čīle ir Latīņamerikas valsts ar teju vislabāko medicīnas sistēmu; zīdaiņu mirstība tur ir gandrīz tikpat zema kā Kubā. Šādus piemērus var minēt vēl un vēl.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars - Kalvis 02.07.2009 01:28
Vai sašķeltība garīdznieku vidū nelieciena par režīma leģitimitātes krīzes dziļumu? Nav iespējams apstrīdēt viltotas vēlēšanas, un nesaprast, ka tās ir tiešais sistēmas produkts. Pirmkārt, vēlēšanu kandidātu loku strikti ierobežo Sargu padome. Otrkārt, pat pie šādām kastrētām vēlēšanām augstākais līderis klaji atbalstīja Ahmadinežadu, pat pirms vēlēšanām! Un kas izskata sūdzības par vēlēšanu viltošanu? Tā pati Sargu padome, pusi no kuras locekļiem nozīmē Hamenejī, un kuras priekšsēdis arī pauda atbalstu Ahmadīnežadam. Sanāk apburtais loks. Uzskatīt, ka pie šādas sistēmas ir kāda vieta demokrātijai ir vienkārši absurdi. To saprot ne tikai reformisti, bet pat tādi režīma balsti, kā Rafsandžani, kurš pēdējā laikā kritizēja Hamenejī. Tas nozīmē, ka režīmam ir nepieredzēta leģitimitātes krīze, un tā izdzīvošana tagad vairāk, nekā jebkad ir atkarīga no represīvā aparāta. Islāma republikas pretenzijas uz "demokrātiskumu" vienmēr izskatījās ļoti šaubīgi, tagad tām vispār vairs nav ne mazāka pamata. Irāņi grib demokrātiju un brīvību - to pašu, ko cilvēki Rietumos un citur. Islāma republika nevar nodrošināt ne vienu, ne otru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 02.07.2009 00:59
Kalvim

>>>>Sāksim ar to, ka Kisindžers it nemaz nebija eiropietis ;)
---------------------------------
Neko neesmu sacījis neko par Kissindžera izcelsmi.
Saku, ka vidējos austrumos ienīst mūs, eiropiešus un amerikāņus, par to, ko pastrādājuši daži reālpolitiķi. Tā saucamie reālpolitiķi ir iepriecināti par katru iespēju iekarot vai vismaz apvērst katru naftas valsteli, lai gūtu savām aizmugurēm un atbalstītājiem laupījumu un peļņu.

Tāpēc vēlreiz atkārtošu, ja mēs, 21. gadsimta attīstīto valstu pilsoņi (lai gan Latviju pie tādām nevar pieskaitīt), nesaprotam kāpēc Hezbollas un Hammas mums sagātā tik lielas raizes šodien, tad ir vērts vispirms aplūkot tādu "miera nesēju" un "šķīsto darbu darītāju" biogrāfijas kā Kisindžera kundgam.


>>>>mums Latvijā ir labāk pieturēties pie līdzsvarota "neitrālā skatu punkta" par ārvalstu amatpersonām, lai mēs netiktu ievilkti amerikāņu "kultūras kariņos"
--------------------------------
Protams, piekrītu, Kalvi, ka Latvijai nav izdevīgi ķerties pie vēstures un cilāt katras attiecīgās valsts "puvušos ābolus" un viņu reālpolitiskos lēmumus, sevišķi, jau tad, ja vēlamies, lai šī valsts būtu mūsu sabiedrotā. Bet no otras puses, vienmēr vajag saprast atcerēties, kas ir kas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Eldars 01.07.2009 23:27
Sk. arī šo - http://www.nytimes.com/2009/06/22/world/middleeast/22securit... . News Analysis: In Iran, Both Sides Seek to Carry Islam’s Banner.
Acīmredzot, balsu skaitīšanā ir pieļautas būtiskas nelikumības - un mēs, iespējams, nekad neuzzināsim, kurš kandidāts (Musavī vai Ahmedinedžads) ieguva iedzīvotāju balsu vairākumu. Tomēr nepavisam nav izslēgts, ka Islāma republika spēj attīstīties, nezaudējot uzticību islāma ideāliem.

Galu galā - arī palestīniešu Hamas, libāņu Hezbollah (un varbūt nākotnē - arī Ēģiptes Musulmaņu brālība) ir tieši šādas valsts pārvaldes piemēri - konsekventi islāmisti, kuri spēj gūt uzvaru arī pie vēlēšanu urnām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Eldars 01.07.2009 23:16
Piekrītu Jums - gan jau protestētāju vidū ir visādi ļaudis. Arī revolūcijas pretinieki.
Tomēr daudzi žurnālisti uzsver, ka pašreizējā krīze no agrākiem protestiem (sk. piemēram, http://en.wikipedia.org/wiki/Iran_student_protests,_July_199... ) atšķiras ar to, ka šoreiz arī islāma garīdznieku vidū nav vienprātības un protestus atbalsta vairāki ievērojami Islāma republikas dibinātāji. Sk. http://www.nytimes.com/2009/06/22/world/middleeast/22iran.ht... . "New York Times", June 21. NAZILA FATHI. Unrest in Iran Sharply Deepens Rift among Clerics.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - user 01.07.2009 22:34
>>> Tāpēc es ieteiktu padomāt mazliet vairāk pirms citē tādas asiņainas pagājušā gadsimta personas kā Kissindžeru, Trūmenu (kurš pamanījās uzmest atombumbas Japānai) un Staļinu.
====
Relax ;) Nevajag vilkt paralēles starp pretrunīgiem, bet tomēr saprātīgiem valstu vadītājiem un tirāniem, kuri iznīcināja miljoniem cilvēku, ieskaitot 10% vai vairāk savas valsts pilsoņu.
Turklāt saprātīgos apjomos citēt, cik saprotu, var ikvienu cilvēku bez ierobežojumiem. To nodrošina vārda brīvība un arī neierobežo autortiesības. It jo īpaši, ja tiek citēts akadēmiskos nolūkos.

>>> Visas atbildes uz jautājumiem, kāpēc teroristi tik ļoti ienīst mūs, eiropiešus un amerikāņus, ka teroristi ir gatavi pat iet bojā lai tikai nogalinātu kādu no mums, mēs varam atrast Kissindžera biogrāfijā.
=====
Sāksim ar to, ka Kisindžers it nemaz nebija eiropietis ;) Vārds "terorists" ir politiski ļoti stiepjams, bet objektīvi raugoties - ja reiz kāds cilvēks spēj bez iemesla nogalināt citus, tad tur jāmeklē problēma viņā pašā, nevis Kisindžera biogrāfijā. Timotijs Makvejs, kad viņš uzspridzināja Oklahomas pilsētas administratīvo ēku arī minēja ticamus ieganstus, kādēļ viņš bija dusmīgs uz ASV valdību. Tas tomēr viņu nepaglāba no atbildības.

Kisindžers ir spilgts reālpolitiskās doktrīnas atbalstītājs. Tas var patikt vai var nepatikt - bet mums Latvijā ir labāk pieturēties pie līdzsvarota "neitrālā skatu punkta" par ārvalstu amatpersonām, lai mēs netiktu ievilkti amerikāņu "kultūras kariņos", kur emocijas starp pacifistiem un kādreizējo Niksona administrāciju reizēm sit augstu vilni.

Nevar vēsturiskas personas, kuras darbojās pavisam citā kontekstā mērīt ar mūsdienu "progresīvās" politikas mērauklu. Tikpat labi var teikt, ka Mozus un Jošua, kuri iekaroja Kanaānu, kā arī Izraēļa ķēniņi Dāvids un Zālamans nerespektēja tautu tiesības uz pašnoteikšanos un vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Nemaz nerunājot par pravieti Nehemiju, kurš uzvedās kā karojošs šovinists. Tātad, ja gribam būt konsekventi, arī vairumu no Vecās Derības grāmatām arī nedrīkst citēt, lai neaizskartu progresīvi domājošo pilsoņu jūtas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 01.07.2009 22:02
Kalvi - acīmredzot arī Jūs par Kissingeru maz ko zinat. Jūs uzskaitāt tikai labos darbus, bet ne vārda nepieminat par H.Kissindžera kara noziegumiem, ko viņš ir paveicis Austrumu Timorā, Pakistānā, Grieķijā, Kiprā, Čīlē, Argentinā, Kambodiā, Laosā un Vjetnamā.

Protams, šis cilvēks savā karjerā ir pamanījies pat sarakstīt dažnedažādas grāmatas par Diplomātiju, par populācijas samazināšanas iespējām 3.pasaules valstīs. Priekš noteiktiem cilvēkiem šis vīrs ir kā svētais miera nesējs, jo viņš viens pats nesodīti ir pamanījies uzraudzīt nedraudzīgo valstu iedzīvotāju masveida nogalināšanu.

Piemēram, prezidenta Niksona valdīšanas laikā zem Kissindžera vadības Vjetnamā un Kambodiā tika nogalināti simtiem tūkstošiem parasto un neapbruņoto iedzīvotāju.
Ap šo vīru ir savilkusies bieza aizdomu ēna un savākušies milzīgi daudz liecību un pierādījumu par viņa karjeras laikā veiktajām kara noziegumiem - sākot ar politiskajām slepkavībām, turpinot ar sabotāžām un tīšas vai netīšas neuzmanības dēļ "bojā gājušiem" jeb pareizāk nošautajiem sitmtiem tūkstošiem neapbruņotajiem iedzīvotāju un genocīdu.

Autorei,
Visas atbildes uz jautājumiem, kāpēc teroristi tik ļoti ienīst mūs, eiropiešus un amerikāņus, ka teroristi ir gatavi pat iet bojā lai tikai nogalinātu kādu no mums, mēs varam atrast Kissindžera biogrāfijā.
Tāpēc es ieteiktu padomāt mazliet vairāk pirms citē tādas asiņainas pagājušā gadsimta personas kā Kissindžeru, Trūmenu (kurš pamanījās uzmest atombumbas Japānai) un Staļinu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars - Kalvis 01.07.2009 17:26
Es pieveerstu vairaak uzmaniibas nevis formai, bet saturam. Demonstranti islaama (vai preciizaak, shiisma) valodaa izvirza izteikti sekulaaras prasiibas - demokraatija, cilveektiesiibas, izveeles briiviiba. Zalaas lentes un citi religiskie simboli nepadara sho kustiibu islamisku.

Otrkaart, ir aplami apgalvot, ka abaas pusees ir tie, kas atbalstiija 1979.gada revoluuciju. Iraanaa 70% iedziivotaaju ir mazaak par 30 gadiem, vini nav paardziivojushi islaama revoluuciju. Loti daudzi no viniem neatbalsta islama republikas veertiibas un likumus. Sie cilveeki bija uz ielaam.

Treskart, neatkariigi no Iraanas ultrakonservatiivo aprindu paranojas, shos protestus nu nekadi nevar pasniegt ka rietumu inspiretus. Irani pashi lieliski saprot, ka shiis sisteemas ietvaros vinu balsis nekad netiks nemtas veeraa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - user 01.07.2009 12:43
Paldies autorei par rakstu! Manuprāt, ļoti atbilstoši šajā rakstā tika izceltas divas lietas:

(1) Pašreizējā krīze Irānā ir ne vien Teherānas un citu pilsētu izglītotās vidusšķiras neapmierinātības izpausme, bet tikpat lielā mērā - arī nesaskaņas pašu irāņu valdošajās aprindās - starp ajatollas Ali Khamenei un Muhameda Ahmedinedžada atbalstītājiem no vienas puses un Ali Rafsandžani un Mir-Huseina Musavī atbalstītājiem no otras puses. Gan vieni gan otri bija 1979.gada islāmiskās revolūcijas pirmajās rindās. Tieši tādēļ nevaru piekrist Eldara rakstītajam - "tagad modernitāte sacelās pret reliģisko konservatīvismu, t.i. notiek nevis čadru sacelšanās, bet sacelšanās PRET čadrām". Demonstranti Teherānas ielās lietoja reliģiskus lozungus, nēsāja zaļu apģērbu (un, protams, ievēroja arī islāma priekšrakstus par tikumīgu apģērbu publiskās vietās) un protestētāju retorikā bija atsauces uz šiītu vēsturē svarīgo Karbalas kauju (680.g.), kad Umajādu dinastijas halīfs iznīcināja pravieša Muhameda mazdēlu Huseinu un viņa ģimeni un atbalstītājus. T.i. tur nebija nekā anti-islāmiska; drīzāk jau izpratne par to, ka netaisnīga un nelikumīga islāmistu vara kārtējo reizi ar rupju spēku nevis ar morāliem argumentiem vēršas pret labiem un saprātīgiem islāma sekotājiem.

Tieši Irānas ultra-konservatīvajām aprindām būtu izdevīgi Eldara atzinumi - ka demonstranti it kā esot pro-rietumnieciski un ārzemju raidstaciju sakūdīti islāma revolūcijas pretinieki.

(2) Izcila loma protestu gaitā bija Irānas sievietēm. Jo tieši neatbilstība starp pašreiz dominējošo islāma interpretāciju un vienlaikus moderno izglītību, kas pieejama plašam skaitam iedzīvotāju, vissāpīgākā veidā skar sievietes.

>>> Nu tas vien, ka autore atļāvās nocitēt Henriju Kisindžeru, ....

"Atļāvās nocitēt"? :) Tagad laikam neko vairs nevarēs citēt, lai neizraisītu kādam nevēlamas asociāciju ķēdītes un netaptu kaut kam par "neapzinātu atbalstītāju". 70-tajos gados bija tāds Romas Klubs (un viņiem piebalsoja Paul Ehrlich un citi, kuri toreiz skaitījās respektabli zinātnieki). Viņu arguments bija par "demogrāfisko bumbu" - par iedzīvotāju skaita eksploziju, kas patērēs visus planētas resursus, naftas it kā pietikšot līdz 2000.gadam, utml. Bija politiķi, kuri tam tolaik noticēja. Un tādēļ H.Kisindžera laikos tika nodibināta Office of Population Affairs pie ASV valsts departamenta, kas pētīja demogrāfiskos procesus pasaulē.

Kopš tā laika vēsture atspēkojusi "Romas kluba" un Paul Ehrlich secinājumus. Gan par naftu un citu fosilo kurināmo (kura, acīmredzot, pietiks vēl ilgam laikam - cita lieta, vai mēs tiešām gribam to visu sadedzināt un kā tas iespaidos klimatu), gan arī par demogrāfiju - pietiek paskatīties uz dzimstības rādītājiem jebkurā Eiropas valstī, Japānā, Ķīnā vai Kanādā. Bet pēc inerces daudzas rietumvalstu (t.sk. Eiropas) valdību programmas citos kontinentos vēlas veicināt ģimenes plānošanas iestādījumus, zināšanas par kontracepciju, utml. Viņiem šķiet, ka bez viņu aktīvas līdzdalības, demogrāfija šajās valstīs nestabilizēsies :)) Tas nav nekas īpaši Kisindžeram raksturīgs - tie bija tipiski attiecīgās paaudzes politiķu maldi.

Kisindžera lielākais nopelns ir ASV un Ķīnas attiecību uzlabošana, kas galarezultātā paātrināja PSRS sabrukumu un latviešu tautas brīvību. Un te jau ir pilnīgi vienalga, vai tas sakrita ar Kisindžera paša ģeopolitiskajiem uzskatiem vai nē - svarīgs ir galarezultāts. ASV dominances un aukstā kara rezultātā Latvija tika atbrīvota. Ar samērā nelieliem cilvēku upuriem, ko izraisīja atsaldēto OMON kaujinieku ārdīšanās Rīgā 1990. un 1991.gadā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 01.07.2009 06:33
Nu tas vien, ka autore atļāvās nocitēt Henriju Kisindžeru, kurš kļuvis populārs ar saviem depopulācijas plāniem un masu iznīcināšanas metodiku, mani tikai pārliecināja, ka autore ir neapzināta vai apzināta Buša naftas politikas atbalstītāja.
Attiecīgi - cilvēktiesības un demorkātija ir interesanta tikai tik ilgi, kamēr Irānai nafta, ko pārdod.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eldars 30.06.2009 21:26
«čadru sacelšanās» notika 1979.gadā, kad reliģski-konservatīvie spēki gāza autoritāro, bet modernizējošo Pahlavī monarhiju. Savukārt, tagad modernitāte sacelās pret reliģisko konservatīvismu, t.i. notiek nevis čadru sacelšanās, bet sacelšanās PRET čadrām. Reliģiskās pārvaldes ideja sakauta, mullas zaudējuši pat to niecīgo leģitimitāti, kas viņiem vēl palika. Ikvienam tagad ir skaidrs, ka patiesās pārmaiņas ir iespējamas tikai mainot režīmu pret sekulāro, demokrātisko iekārtu. Brīnišķīgas ziņas Irānas brīvības cīnītājiem un viņu atbalstītājiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

peter - par stereotipiem 30.06.2009 19:21
ASV - demokrātijas flagmanis?
Irāna - ļaunuma impērija?
Think again!

ja vēlēšanas un referendums ir demokrātijas skaistākā izpausme, tad gan asv, gab irāna ir vienādas savā demokrātijā.
Augstākā tiesa ASV un Gudro padome irānā ir īstie varas turētāji, nevis tauta.

ASV vēlēšanās starp Bušu un Goru iznākumu izšķiŗa Augstākā tiesa, apturot atkārotu balsu pārskaitīšanu. Referendums Kalifornijā nobalsoja par Proposition8 par geju laulību nelegalizēšanu CA, bet Augstākā tiesa arī šo tautas lēmumu grib atcelt.
Gudro padome Irānā arī ignorē tautas balsojumu. Tā ir tikai divkosība nepamanīt abu uzkundzēšanos pār demokrātisko preocesu. ASV un Irānai ir vairāk kopīgā nekā sākotnēji varētu domāt.