Foto: E. Rudzītis

Pārfrāzējot dzejnieka Leona Brieža teikto visiem zināmajās pozitīvās domāšanas reklāmās, partiju solījums tieslietu jomā varētu raksturot kā "butaforiskus dūmus un maz reāla darba".

Pārlasot politisko partiju programmās atrodamos solījumus tieslietu jomā, jāsecina, ka politiķu prāt šī nozare nav būtiska plaša vēlētāju loka piesaistīšanai. Faktiski neviena politiskā partija (Jaunā laika (JL), Tautas partijas (TP) un Latvijas ceļa/ Latvijas Pirmās partijas (LPP) programmas varētu būt nelieli izņēmumi) nav pacentusies analizēt, kas ir tieslietu jomas nopietnākās strukturālās problēmas un piedāvājusi to risinājumus. Taču arī to partiju programmas, kas pretendē uz zināmu profesionālismu, lielākoties sastāv no solījumiem, kas nav politiķu varā vai arī sen jau izpildīt. Tiek piedāvāti arī pareizi un labi risinājumi, bet nav minēts, kā tos sasniegt. Tādejādi pārfrāzējot dzejnieka Leona Brieža teikto visiem zināmajās pozitīvās domāšanas reklāmās, partiju solījums tieslietu jomā varētu raksturot kā “butaforiskus dūmus un maz reāla darba”.

Īsāki termiņi un finansējums

Nav šaubu, ka atsevišķu tiesu pārslogotība un lēnie tiesu procesi, ir sāpīgākā Latvijas tiesu problēma. Piemēram, Administratīvajā rajona tiesā lietu izskatīšana jau šobrīd tiek nozīmēta uz 2008.gadu. Faktiski šo tiesu radīšanas mērķis – nodrošināt ātru un efektīvu indivīda tiesību aizsardzību attiecībās ar valsti – ir tuvu tam, lai pilnībā izgāztos. Šo problēmu, solot to izskaust, ir pamanījuši arī dažu partiju programmu izstrādātāji. Taču piedāvājumi, kā to darīt, izpaliek. No partijām, kam ir reālas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā, tikai trīs savās lielajās programmās pieskaras šim jautājumam. Kamēr JL tikai konstatē problēmu un sola to novērst, TP un PCTVL katra vienā teikumā piedāvā arī risinājumus – PCTVL sola vairāk naudu, bet TP diferencēt pārsūdzamos lēmumus un samazināt tiesu instanču skaitu civillietās, attīstīt administratīvo tiesu sistēmu visā valstī, kā arī saīsināt administratīvo procesu.

Kopumā ņemot, TP piedāvātie konkrētie soļi ir pareizi, bet ne pietiekami. Eksperti un paši tiesneši jau vairākkārt ir norādījuši uz absurdu Latvijas civilprocesā, kas katram, piemēram, piecu latu dēļ ļauj tiesāties visās tiesu instancēs līdz pat Senātam. Taču solījums attīstīt administratīvo tiesu sistēmu visā valstī, lai arī skan labi, nav nekas vairāk tā “butaforiski dūmi”. Jau šobrīd administratīvajās tiesās ir katastrofāls tiesnešu trūkums. Piemēram, Administratīvajā rajona tiesā vien no paredzētajām 30 tiesnešu vietām aizpildītas ir tikai 12. Turklāt nepietiekamais tiesnešu skaits ne tik daudz skaidrojams ar zemo atalgojumu (Latvijas apstākļiem tas ir salīdzinoši labs, lai gan viskvalificētāko juristu vidū tas, protams, vēl nekonkurē ar privātā sektora piedāvājumu), bet drīzāk gan ar atbilstoši kvalificētu juristu trūkumu. Tāpēc, lai arī ne tik ļoti konkrēts, LC/LPP konceptuālais redzējums ir atbilstošāks, proti, pilnveidot augstākās izglītības politiku tiesību zinātnēs un veicināt tiesnešu kompetences un profesionalitātes celšanu.

Lielāks finansējums, ko kā zāles ilgajiem lietu izskatīšanas termiņiem piedāvā PCTVL, ir, protams, efektīvs līdzeklis, taču diemžēl pārāk limitēts. Lielāku finansējumu dažādu citādu problēmu tieslietu jomā risināšana piedāvā vēl virkne partijas, kas lielāku finansējumu sola pilnīgi visur. Jautājums tikai, kā to iegūt. Pat vislielākais finansējums un visvairāk tiesnešu pasaulē, bieži vien ir problēmas risināšana no otra gala. Apmēram trešdaļu no visiem pieteikumiem administratīvajās tiesās iesniedz ar visu neapmierinātas personas, kas par katru dzīves satraukumu sūdzas teju ikvienā valsts iestādē un katru saņemto vēstuli pārsūdz tiesā. Šajā gadījumā daudz efektīvāks līdzeklis būtu valsts nodevas ievērojama palielināšana. Šobrīd tā ir tikai desmit lati, kas absolūti lielākajai sabiedrības daļai (nemaz nerunājot par juridiskām personām) nav pārāk būtiska summa. Tam līdzīgi solījumi partiju programmās gan neparādās.

Tiesnešu neatkarība

Interesanti, ka īpaši aktuāls jautājums programmu sastādītājiem šķiet “tiesnešu neatkarība”. Vesela virkne partiju, kuras no sagrāves vēlēšanās varētu glābt vienīgi neredzēts brīnums, sola pārskatīt tiesnešu apstiprināšanu amatā uz mūžu. Vienlaikus vairākas lielās partijas, piemēram, JL un PCTVL sola tieši pretējo – palielināt tiesu varas neatkarību. Vienlaikus gan piebilstot: “Gadījumus, kad tiesa pieņem netaisnīgus, nesamērīgus spriedumus, kurus ietekmē politiskā konjuktūra vai valdošās elites tiešie norādījumi, nepieciešams publiskot un nosodīt no sabiedrības puses. Tiesnešus, kuri pieņem šādus spriedumus, ir jāatstādina.” (PCTVL) Paliek vien neatbildēts jautājums, kas un kā to darīs. Atkarībā no šīs atbildes varētu arī spriest, kas ir domāts ar “tiesu varas neatkarības palielināšanu”.

Līdzīgi, “cīnoties pret politizāciju tiesās”, no politiskās ietekmes tās sola atbrīvot arī Zaļo un zemnieku savienība. Starp citu, tas ir partijas vienīgais solījums tieslietu jomā, turklāt bez sīkāka paskaidrojuma. Zinot partijas līdera iepriekšējos centienus “antidemokrātisko tīklveida struktūru” apkarošanā un partijas premjera amata kandidāta gaidāmās tiesu prāvas, jācer, ka viņiem padomā nav kaut kas patiešām radikāls.

Citi solījumi

Neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem nākamajā četrgadē, tieslietu jomā tomēr vajadzētu notikt vismaz pāris lietām: visiem tiesas nolēmumiem bezmaksas jākļūst pieejamiem internetā, jāaug tiesnešu algām, bezmaksas juridiskai palīdzībai maznodrošinātajiem jābūt daudz pieejamākai un jāreformē tiesu izpildītāju institūts, jāpieņem Tiesu iekārtas likums – to sola teju vai katra partija.

Vēl viena interesanta ideja atrodama PCTVL programmā – proti, piešķirt tiesības griezties Satversmes tiesā nevis tikai 20 Saeimas deputātiem, bet arī atsevišķām frakcijām. Ja atceramies šīs Saeimas laikā piecus vienlaicīgi pārbēgušos deputātus no kreisās opozīcijas uz LPP, skaidri redzama ierosinājuma loģika. Ja Aināram Šleseram būtu izdevies pārvilināt par vienu deputātu vairāk, opozīcija faktiski paliktu bez iespējas piespiest pozīciju veidojošās partijas nepieņemt antikonstitucionālus likumus.

Kopumā ņemot, 10 baļļu sistēmā partiju programmas tieslietu jomā vērtējamas šādi:

LC/LPP – 8 (galvenokārt pateicoties LC profesionālajai programmai)
PCTVL – 7 (apzinājuši konkrētas sev aktuālas problēmas un tās arī sola risināt, bet trūkst konceptuālas pieejas)
TP – 6 (ļoti daudz „butaforisko dūmu”)
JL – 6 (tā pati problēma)
Saskaņas centrs, ZZS, TB/LNNK – 2 (faktiski vispār netiek apskatīta tieslietu joma)