Atslēgvārdi:

Burkas likumi, sieviešu likteņi 17

Apspiešanas „simbola” aizliegšana ar likumu nenozīmē apspiešanas problēmas atrisināšanu. Tā var izraisīt cita veida apspiešanu — valsts īstenotus sirdsapziņas spaidus.

Iesaki citiem:
Vadi 255x203(2)
Foto:Pulpolux

Eiropas politisko pretrunu centrā jau atkal nonākusi burka un priekšmeti, kas tiek asociēti ar dažu musulmaņu sieviešu apģērbu (nikābs un džilbābs). Būtībā visnesenākais notikums, kas to iemetis uzmanības centrā — gandrīz vienbalsīgais Francijas parlamenta apakšpalātas balsojums par likumprojektu, kas aizliedz aizsegt seju publiskās vietās —, ir tikai viena no epizodēm vairāk vai mazāk nepārtrauktā sāgā, kurai ir tendence radīt vairāk spekulāciju nekā informētas izpratnes.

Tādēļ varbūt šis ir labs brīdis, lai atšķetinātu dažus no „burkas debašu” daudzajiem pavedieniem, cita starpā apskatot daļu no manis veiktajiem detalizētajiem pētījumiem par musulmaņu sieviešu apģērba jautājumu un plašāko „musulmaņu integrācijas” jautājumu vairākās Eiropas valstīs[1].


Starp likumu un politiku

Pierādījumi tam, ka burka un citi apsegi arvien biežāk kļūst par sabiedrības diskusiju, emociju, noteikumu un likumdošanas tematu, ir plaši izplatīti. Tomēr vienlaikus ir maz noteiktības jautājumā par šīs „problēmas” definīciju vai pasākumiem, kas tiek veikti tās „risināšanai”.

Labs piemērs tam ir parlamenta balsojums Francijā. Rezultāts — 335 balsis pret vienu — izklausās nomācošs, tomēr šis likumprojekts valstī joprojām tiek vērtēts ļoti atšķirīgi. Vairākas partijas (tostarp sociālisti, zaļie un komunisti) atturējās no balsošanas. Francijas Valsts padome jau 2010. gada maijā publiskoja „nelabvēlīgu viedokli” par pilnīgu burku nēsāšanas aizliegumu sabiedriskās vietās, nodēvējot to par juridiski „nepamatotu”. Senāts (parlamenta augšpalāta) šo jautājumu izskatīja septembrī. Arī Francijas Konstitucionālā padome ir izteikusi savu spriedumu — musulmaņu sievietēm ir liegts sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošās galvassegas. Šis liegums gan neattiecas uz publiskajām lūgšanu vietām, lai netiktu aizskarta reliģijas brīvība. Protams, ja Francijas musulmaņus šāds likums neapmierina, viņi var vērsties pēc palīdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Francijas balsojums ir tikai daļa no plašākas un haotiskākas situācijas. Tas pats attiecas arī uz citām valstīm, piemēram, Beļģiju. Beļģijas parlamentārieši kopš pāris gadiem ir vienojušies, ka „pilnīgais apsegs”[2] ir jāaizliedz. Tas bija pakāpeniska procesa galīgais rezultāts, kura laikā hidžābs tika nosodīts kā sieviešu apspiešanas veids. Vienlaikus saistībā ar šo jautājumu spēlē iesaistījās Beļģijas iekšējā politiskā sašķeltība. Parlamenta apakšpalāta 2010. gadā nobalsoja par likumprojektu, kas aizliedza valkāt apģērbu, kas neļauj identificēt tā nēsātāju (tostarp burku un nikābu), taču valdības krīze apturēja tā stāšanos spēkā.

Tomēr neapstrīdams ir pret-burkas noskaņojuma „infekciozais” raksturs. Spānijai, Lielbritānijai un Itālijai šajā jautājumā ir pašām savas sabiedriskās kampaņas, juridiskie priekšlikumi un sociālās jūtas. Ikvienā vietā atšķiras detaļas, tomēr pastāv daudzas kopīgas bažas.

Vai tas viss norāda, ka piecus gadus pēc 2005. gada 7. jūlijā notikušajiem sprādzieniem Londonas metro, kas izraisīja bailes, ka drošība var būt saistīta ar musulmaņu sieviešu apģērbu, Eiropā ir izplatījies un iesakņojies pret musulmaņiem vērsts noskaņojums? Tas varētu būt vienkāršojums, kas, iespējams, neņem vērā citus iesaistītos elementus: to, ka dažādajos uzskatos par pareizāko reakciju uz burkas/hidžāba epifenomenu izpaužas līdz galam neizprastā neomulība, ko rada sastapšanās ar islāmu. Arī plaši izplatītā neskaidrība un neziņa par musulmaņu populāciju un tās reliģiju kopumā var būt daļa no šīs situācijas. Galu galā daudzas un dažādas pieredzes, kas tiek uztvertas kā problēmas — globalizācija, migrācija, finanšu krīze, nacionālās identitātes izmaiņas, mainīgais reliģijas līdzsvars un sabiedrības sekulārisms —, var būt pamatā tam, ka uzmanība tiek koncentrēta uz jautājumu, kas, šķiet, ir saistīts ar tik daudzām no tām.


Starp reliģiju un modi

Par ko gan ir šī jezga? Burka, hidžābs un nikābs eiropiešu uztverē varbūt ir saplūduši, taču šie trīs apģērba gabali tehniski, stilistiski un simboliski ir pilnīgi atšķirīgas lietas, kas galvenokārt musulmaņu apdzīvotās valstīs katra izskatās un tiek nēsāta dažādās variācijās. Burka apsedz visu ķermeni, un tai ir izšūts atvērums acīm. Nikābs ir plīvurs dažādās krāsās, bieži vien melns, kas aizsedz tikai degunu un muti. Hidžābs ir šalle visās iespējamās krāsās (piemēram, melna Irānā, koša Malaizijā, rakstaina Turcijā), kas ciešāk vai vaļīgāk apsedz galvu un ir dažādos veidos aptīta un sasieta zem zoda vai aiz galvas. Džilbābs parasti ir gara tumša kleita vai mantija, kas sniedzas no galvas līdz kājām un parasti apsedz pārējās apakšā esošās drēbes.

Korāns konkrēti nepavēl nēsāt kādu no tieši šiem apsegiem. Tas tikai mudina musulmaņu sievietes ģērbties „atturīgi”. Panti par galvas un krūšu apsegšanu tiek interpretēti dažādos veidos. Lielākā daļa musulmaņu visā pasaulē piekristu, ka lielos vilcienos hidžābs (galvas apsegs jeb „galvas šalle”) ir ieteicams, taču ne obligāts.

Džilbāba un nikāba „komplekts”, kas pasaulē kļūst arvien populārāks, ir ģērbšanās stils, kas importēts no Persijas līča reģiona un ko ietekmējis konservatīvais, puritāniskais un ekstrēmi preskriptīvais islāma virziens (vahabīti/salafīti), kas ir pieņemts dažās no šī reģiona valstīm. Tā nav vispārēja arābu vai Āzijas, vai Balkānu paraža (kaut gan līdz pat 20. gadsimta sākumam, piemēram, Marokā un Ēģiptē, tika lietotas vieglākas nikāba formas). Tātad tas pilnīgi nav lielākās daļas Eiropas musulmaņu „izcelsmes tradīcija”, bet gan drīzāk „importēts” globalizācijas produkts (un tas jo īpaši patīk jaunākām sievietēm, tostarp izglītotajām un islāmam jaunpievērstajām). Tieši šī džilbāba un nikāba kombinācija, nevis burka, parādās Eiropā. Tomēr daudz pazīstamākā termina „burka” pieminēšana ir vienkāršākais veids, kā izraisīt sabiedrības reakciju, daļēji tādēļ, ka tas uzjunda atmiņas, kā talibu režīms 90. gados Afganistānas sievietēm uzspieda šo lauciniecisko tradīciju.

Šo dažādo auduma gabalu nozīmīgums atšķiras atkarībā no apskatāmā reģiona vai valsts sociālā, tiesiskā un politiskā konteksta. Tādēļ ir svarīgi izcelt un ievērot atšķirības. Piemēram, neasociēt Eiropā dzimušās musulmaņu sievietes ar to, kas notiek Saūda Arābijā vai Afganistānā, nejaukt bailes no imigrācijas vai no nezināmā ar burkas/nikāba aizlieguma atbalstīšanu.

Taču tā ir tikai virskārta sarežģītam un kaislību pilnam kontekstam, kurā apģērba nēsāšanai var būt simboliska un politiska nozīme. Pretējo pušu pārstāvjiem arī ir jāpievērš uzmanība paradoksālajai ietekmei, kāda var būt viņu viedokļiem. Kāda jauna nikabi[3] man stāstīja, ka izjutusi nepieciešamību uzvilkt savu sejas pārsegu un garo melno kleitu, jo citādi cilvēki (tas ir, nemusulmaņi) nebūtu ieinteresēti viņas viedoklī! Plašāk runājot, dažādās izmaiņas Eiropas musulmaņu apģērbā liek domāt, ka (kā to apgalvo Annelisa Morsa (Annelies Moors)) lielākajā daļā gadījumu viņu izvēli daudz precīzāk raksturo vārds „mode”. Šī dažādība Eiropā izplatās kā islāma zināšanu fragmentācijas un globalizācijas sekas, ko daži dēvē par islāma „izgriešanu un ielīmēšanu”[4]. Turklāt lieliskais Olivjē Ruā (Olivier Roy) darbs apliecina, ka daudzas „reliģiskās” prakses gados jaunu Eiropas musulmaņu vidū drīzāk ir vienaudžu spiediena, nevis zināšanu vai ticības rezultāts.


Starp noliegumu un cieņu

Daudzi kritiķi apgalvo, ka Francijas pašreizējā reliģiskos simbolus aizliedzošā likuma[5] mērķis ir aizsargāt musulmaņu sievietes no spiediena, kuru izdara viņu reliģiskā kopiena vai vīriešu dzimuma ģimenes locekļi. Taču pat reālas apspiešanas gadījumos — cik gan noderīgs ir likums, kas aizliedz pilnībā nosegt ķermeni, ja tā dēļ sieviete tiek ieslodzīta savas mājas sienās? Vairāki pētnieki — tajā skaitā Sesila Laborda (Cecile Laborde) un Marta Nusbauma (Martha Nussbaum) — pamatoti uzskata, ka apspiešanas „simbola” aizliegšana ar likumu nenozīmē apspiešanas problēmas atrisināšanu. Tā pat var izraisīt cita veida apspiešanu – valsts īstenotus sirdsapziņas spaidus, kas pārsniegtu saprātīgu bažu un drošības prioritāšu robežas.

To, kā musulmaņu sieviešu apģērba jautājums iegūst paneiropeisku dimensiju, ataino „plīvura” bažu izplatīšanās Spānijā, Itālijā un Austrijā. Kopā ar savu pētījumu komandu es nesen pabeidzu lauka pētījumu par musulmaņu sievietēm Spānijā un Itālijā, un mēs savu respondentu (sieviešu) vidū skaidri saskatījām bailes un paranoju. Attiecībā uz islāma stāvokli Itālijā es jau agrāk esmu norādījusi, ka, lai gan daži jautājumi bija problemātiski (pretrunīgi imigrācijas likumi, ierobežota pieeja pilsonībai), plīvurs noteikti neradīja bažas — kaut vai tā iemesla dēļ, ka itālieši (un spāņi) bija pieraduši redzēt un sazināties ar mūķenēm. Tagad situācija ir pretēja; ir „importēts” plīvura ne-jautājums, un tas polarizē sabiedrību.

Spānijas un Itālijas vietējās varas iestādes ir sākušas ierosināt un pieņemt normatīvos aktus pret sejas aizsegšanu (kas ir piesaistījuši arī nacionāli, tostarp kreisi, noskaņotos politiķus)/ Tomēr bažas kādu laiku ir bijušas latentas. Lielākā daļa no mūsu intervētajām sievietēm Saragosā pieminēja gadījumus, kad sievietes ir bijušas spiestas noņemt savas galvas šalles, lai varētu sākt strādāt. Turīnā mēs atklājām, ka sievietes, kurām mēs uz ielas tuvojāmies, ir nobijušās. Daudzas izglītotas un daiļrunīgas marokāņu izcelsmes musulmanietes sūdzējās, ka tad, kad viņas dodas uz valsts iestādēm saistībā ar pilsonības vai uzturēšanās statusa jautājumiem, pret viņām izturas ar necieņu un kā pret idiotēm. Kāda jauna itāļu jaunpievērstā mums stāstīja, cik izmisusi jutusies, kad no brīža, kad viņa sākusi nēsāt hidžābu, cilvēki veikalos un uz ielas sākuši viņu uzrunāt ar „tu” („tu” vienskaitlī) un uzstājuši, ka viņa nekādā gadījumā nevar būt itāliete, kaut gan iepriekš līdzīgās situācijās viņi lietojuši daudz oficiālāko uzrunas formu „lei” („tu” trešajā personā).

Daudzi musulmaņi ir nobažījušies par šādu notikumu attīstību, un Vidējo Austrumu valstu valdības un mediji bieži publisko Eiropas šķietami antiislāmisko nostāju. Tomēr šo situāciju drīzāk var raksturot kā pretrunīgu politisko izvēļu un attieksmju līdzāspastāvēšanu, nevis kā atklātus aizspriedumus. Parīzē mūsu interviju dalībnieces nosodīja vispārējo diskrimināciju un asi kritizēja 2004. gadā pieņemto likumu, taču pārsteidzošā kārtā nevēlējās komentēt burkas aizlieguma likumu. Viņas to uztvēra kā kaut ko nevēlami, taču vienlaikus attālinātu. Nav daudz tādu Francijas musulmaņu, kuri atbalstītu šāda veida apģērbu (un patiesībā daži musulmaņu aktīvisti principā atbalsta šo aizliegumu), taču viņus biedē valsts, kas arvien vairāk iejaucas reliģiskos jautājumos tādos veidos, kas šķiet vērsti pret musulmaņiem.


Starp valsti un indivīdu

Daudzi nemusulmaņu izcelsmes eiropieši pieprasa „musulmaņu integrāciju” un musulmaņu sieviešu „apspiešanas” izbeigšanu, ko simbolizē hidžābs. Daudzi musulmaņi (tostarp sievietes) reaģē, noliedzot stereotipus par apspiešanu un pieprasot pilsonības likumu reformas kā integrācijas paņēmienu. Daudzi musulmaņi visā Eiropā arī iebilst pret nikābiem un burkām un ir noraizējušies par salafītu ģērbšanās stila izplatīšanos, kas ir svešs lielākās daļas Eiropas musulmaņu kultūras (Rietumeiropas, Turcijas, Marokas, Ēģiptes, Pakistānas, Bangladešas, Somālijas) tradīcijām. Taču viņi ir arī noraizējušies par nemusulmaniskās sabiedrības daļas un likumdevēju nespēju vai nevēlēšanos redzēt, ka reliģisko un kvazireliģisko uzskatu un prakšu pamatā ir arī musulmaņu individuālā brīvā griba, un par aizbildniecisko tieksmi atainot savas kampaņas kā mēģinājumu pasargāt musulmaņus no viņu despotiskās reliģijas.

Pašlaik Eiropā apspriežamo likumu problēmai — pat ja vairākiem no tiem, kā redzējām, vēl ejams garš ceļš, lai stātos spēkā — ir ciešs sakars ar diskusiju toni un ar Eiropas valstu pretrunīgajām pieejām jautājumos, kas saistīti ar brīvībām un dažādību. Ierastā prakse runāt ar musulmaņiem naidīgā un agresīvā tonī, jo īpaši, ja daudzi no viņiem ir pilsoņi (kā Beļģijā, Francijā vai Lielbritānijā) vai topošie pilsoņi (kā Spānijā un Itālijā), nav labākais veids, kā popularizēt saliedētas sabiedrības jēdzienu, kurai ir kopīgas vērtības un kas strādā kopīgā labuma vārdā. Lielākā daļa no politiskajām un publiskajām runām mūsdienu Eiropā tiecas atgriezties pie jautājuma par musulmaņu integrāciju un izglītošanu. Taču varbūt daudz steidzamāk ir neieciešamas kolektīvas pārdomas un izglītošanās indivīda respektēšanas virzienā.



__________________________

[1] „Europe’s Muslim women: potential, aspirations and challenges”, King Vauouin Foundation, 2008

[2] Integral veil – angļu val.

[3] Nikabi - nikāba nēsātāja. Tulk.piez.

[4] „cut and paste” – angļu val.

[5] Pieņemts 2004. gadā.



Raksts pārpublicēts no openDemocracy.net, pamatojoties uz Creative Commons licenci. Tulkojums no angļu valodas.



Ar Eiropas Savienības programmas „Eiropa pilsoņiem” atbalstu.Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Filips Bobinskis 26.05.2011 10:27
Ir dzirdēti vairāki argumenti muhamedāņu sieviešu galvassegu aizliegšanai:
a) Šo galvassegu valkāšana pazemojot sievieti.
Absurds abgalvojums, jo tik pat pazemojoši kā uzspiest galvassegas valkāšanu sievietēm, kas to nevēlas, ir aizliegums to nēsāt tām, kas to vēlas un kuru visdziļākā pārliecība liek to darīt.
b) Neesot pieņemami, ka ar šādām ārējām pazīmēm statuss sieviete - musulmane ir pāri statusam sieviete - pilsone. Šis kāda ārvalstu "eksperta" komentārā lasītais viedoklis ir absurds vislielākajā mērā un būtībā nozīmē vēlmi visus clvēkus vienādot un visas uzskatu atšķirības padarīt par nepieņemamām.
c) Galvassegas, kas aizsedz seju, nav pieņemamas no sabiedrības drošības viedokļa.
Šis nu ir saprotams arguments. Cilvēkiem jābūt tiesībām zināt ar ko viņiem ir darīšana un vajadzības gadījumā identificēt personu pēc sejas.
Galu galā arī, piemēram, LR likumā "Par gājieniem, sapulcēm un piketiem" ir aizliegta sejas aizsegšana minēto apsvērumu dēļ. Tomēr šajā gadījumā nav nepieciešams īpaši uzsvērt tieši muhamedāņu sieviešu galvassegas, bet gan runāt par sejas slēpšanu kā tādu.
d) visbeidzot mans neiecītīgais viedoklis. musulmaņu sieviešu galvassegas ir aizliedzamas viena vienīga iemesla dēļ - lai imigrantiem radītu pēc iespējas lielāku diskomfortu un, ja veicas, mudinātu kādus no tiem vākties prom.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.10.2010 20:12
Tā kā šis nav pirmais politikā.lv pret muslimiem vērstais raksts, un viņiem ir pats Islāma nīdēja Mamedova blogsraksts, tad vietā ir norādīt paradoksu, ka šis portāls dēvējas it kā pret reliģiskās neiecietības un reliģiskā naida sludināšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.10.2010 20:10
Es jau parādīju argumentus, ka autore ir nekompetenta un no tās pašas ekspertu varzas, kur "Iršadmandži" un "eldarmamedovi". Nosaukt hidžābu par "apspiestības simbolu", nerunāt par to, kāpēc sievietes īstenībā to velk, bet murkšķēt FOX NEWS muļķības un degradēt muslimu sievietes par apspiestām muļķēm, - tas viss ir no tās wilderstipa brīvības cīnītāju grupas.

Un kādi tur neērti jautājumi? Viss šis ir līdz riebumam dzirdēts jau tūkstošs reizes. Un tas lai gan es neesmu sieviete! Es jau norādīju latviešu muslimu portālu, - nu ejiet un pajautājiet, vai viņas ir apspiestas muļķes, kuras dauza tirānisks vīrs, kurš viņām uzspiedis hidžābu vai nikābu. Ejiet pajautājiet, ja tik tiešām interesē. Ne jau es izvairos no realitātes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 24.10.2010 17:19
Ir labs teiciens- grūti atšķirt, kur beidzas garlaicība, un kur sākas ēstgriba! Baidos, ka te notiek līdzīgi. Neērti jautājumi tiek nosaukti par reliģisko neiecietību. Kulturālā diskusiju klubā to sauktu par demagoģiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.10.2010 15:47
Portāls nepublicē materiālus, kas sludina neiecietību, tajā skaitā balstītu uz personas rasi, dzimumu, seksuālo orientāciju, valodu, reliģiju, politiskajiem vai citiem uzskatiem un nacionālo vai sociālo izcelsmi.


politika.lv does not publish materials that promote intolerance and discrimination, including on the basis of race, gender, sexual orientation, language, religion, political or other association and national or social origin.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 22.10.2010 10:09
Nu, un kas tālāk- muslims vājš, bet eiropietis nedrīkst būt vājš? Jeb Eiropietis jau pēc definīcijas nevar būt ticīgs, tāpēc viņā vairs nav jāklausās? Nu aizgāja psiholoģija tā vietā, lai turpinātu jautājumu, kapēc vispār vienā mājā pēkšņi atskan uzstājīgi citu pātari...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 19.10.2010 21:29
krrr19.10.2010 19:19

nu kapec gan dievs pieljauj, ka tieshi vinja delj pasaule notiek vislielakie konflikti??? Tadu egoistu un pasham savas macibas neieverotaju vispar vajadzetu pasutit, kur nu vel segties devinjaas kaartaas un aizmirst par lielako dieva davanu - pasham savas smadzenes, nevis kaut kadus sagrabstitus sacerejumus (svetos rakstus)
-------------------
Paša smadzenes spēj atbildēt uz vairums jautājumiem par morāli, bet daļā jautājumu tās ir ar tieksmi nomaldīties. Jo mēs paši neesam objektīvi lietu vērtētāji. Mēs lietas skatāmies arī no savām interesēm un pierastā dzīvesveida (skaties piemēram uz Streipu, kuram tik ļoti gribās noticēt, ka ar viņu viss ir kārtībā!). Mēs izdomājam dažādus attaisnojumus kāpēc mūsu uzvedība nav slikta. Jo gandrīz nevienam negribās atzīt, ka viņš ir slikts, tā vietā cilvēki melo par savām darbībām, tās pārkrāsojot un mēģinot sirdsapziņai iestāstīt ka viss ir kārtībā.
Nereti pat zagļi sev stāsta, ka redz viņi tikai izdara taisnīgu resursu pārdali, jo apzagtie šā vai tā jau ir apzaguši sabiedrību utt.
Tāpat nenožēlotie grēki krājas un atstāj iespaidu uz mūsu sirdi. Pēc kāda laika kļūst vieglāk noliegt Dievu un nevis mēģināt pārkrāsot vai atzīt grēkus. Katram gribās savās acīs izskatīties labam. Un, ja neizskatās, tad daudzi nodzerās.
Mēs cilvēki esam vāji un darām grēkus, un nenožēlojot tie krājas un bojā mūs. Mazi grēki ved pie lieliem grēkiem un daudziem meliem par to, ka īstenībā neesi grēkojis.
Tie ir daļa no iemesliem, kāpēc mūsu ego bez patiesas vēršanās pie Dieva ar nožēlu nomaldās morāles svaros.

Bet par pārējo - kristietība, pseidokristietība, baznīca un tautas kristietība ir nodarījusi lielu postu rietumniekiem tajā kā viņi uztver Dievu un ticību Dievam. Tāpēc viņi attiecina uz Dievu un reliģiju visādas neiederīgas domas un uztveres.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krrr 19.10.2010 19:19
nu kapec gan dievs pieljauj, ka tieshi vinja delj pasaule notiek vislielakie konflikti??? Tadu egoistu un pasham savas macibas neieverotaju vispar vajadzetu pasutit, kur nu vel segties devinjaas kaartaas un aizmirst par lielako dieva davanu - pasham savas smadzenes, nevis kaut kadus sagrabstitus sacerejumus (svetos rakstus)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 18.10.2010 17:51
Es esmu pilnīgi drošs, ka Radītājs mani ir nolicis šeit, lai es savu māju uzturu kārtībā un patīkamu viņam par godu. Kāpēc man jātic, ka muslimi brauc uz Eiropu pēc Radītāja ierosmes, nevis pēc sava ego, kurš saka- tur būs ērtāk un labāk?
Tās ir liela mēroga spekulācijas. Esam redzējuši, kā divi karapulki stāv viens pret otru un katrs ir pārliecināts, ka tikai viņš pilda Radītāja pavēli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bahrein 18.10.2010 17:16
Viss ir pavisam vienkārši. Ja identitāte nav redzama, tad tā ir problēma, un valstij ir tiesības prasīt tik daudz, lai personas identitāti var viegli noteikt. Bet tas, ko muslimi dara mājās, tas mani neuztrauc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 18.10.2010 14:38
alpaka cukurgalva18.10.2010 11:46

ka par tik interesantu temu var saceret tik garlaicigu rakstu
--------------
Interesanti rakstot var kādu sponsoru nokaitināt. Grantēdājiem ir apgrūtinoši rakstīt interesanti un nevis tikai bīdīt sen izstrādāto ideoloģiju un tās lozungus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

alpaka cukurgalva 18.10.2010 11:46
ka par tik interesantu temu var saceret tik garlaicigu rakstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ayan Hirsi Ali - Ahmeds 17.10.2010 19:54
Idiot, kapec lai tev neaizvaktos atpakal uz savu Sudanu, ar savu pedofilu pravieti? Tu esi izsmiekla objekts, jo drosi vien savas smadzenes esi atdauzijis skaitot savas debilas lugsanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - www.forum.islammmuslim.lv 17.10.2010 15:25
Visā tautām vairāk vai mazāk- nezinu, kā tas ir arābu pasaulē- ir tipisks viens priekšstats, kas iemūžināts parunās. Un tas ir -"Neej svešā baznīcā ar saviem pātariem". Pilna Eiropa ar svešiem pātariem, un kāds vēl brīnās, ka pret to vēršas kā nu māk un saprot.
--------------
1. 95% muslimu imigrantu, kuri ir atnākuši uz Eiropu nav atļauts dzīvot Eiropā no Islāma viedokļa.
2. Absolūtais vairākums mūsdienu muslimu (protams, ieskaitot tos, ka Eiropā) ir ļoti slikti muslimi, kuri nav iemācījušies obligāto Islāma zināšanu minimumu un praktizē Islāmu lielākoties nesasniedzot minimālo obligāto praksi.
3. Islāmā ir aizliegts ubagot, ja vien cilvēkam ir iespēja strādāt vai jau ir no Islāma viedokļa pietiekami ienākumi vai resursi. Tāpēc 99% sociālo pabalstu pieprasītāji ir smagā grēkā.

Un pēc šā paskaidrojot kādi ir lielākā daļa Eiropas (un neeiropas, arī) muslimi:
Muslimi Islāmā uzskata, ka visu radību ir radījis Radītājs. Tā uz visu radību Radītājam ir "autortiesības". Radītājam ir pilnīgas tiesības noteikt kā tai dzīvot. Gandrīz visa radība pilda Dieva pavēles un dzīvo tā kā Dievs ir pavēlējis. Pat tavs ķermenis dzīvo tā, kā Dievs ir to pavēlējis. Dievs nosaka kā veidoties šūnām tavā ķermenī, kā riņķot elektroniem ātomos. Bet tev kā cilvēkam ir dots kas unikāls, - tev līdztekus saprātam ir dota brīva izvēle - dzīvot tā kā Tavs Radītājs to vēlas no tevis, vai dzīvot tā, kā tavs ego komandē savās iegribās. Vienā gadījumā tu dzīvo tā kā Radītājs ir tevi iecererējis un novēlējis dzīvot un tas ir Dieva "autortiesības" pār radību nepārkāpjoši. Un tas ir arī piemērotākais dzīvesveids, jo Radītājs zina kā uzbūvējis un nodrošina radību. Otrā gadījumā cilvēks ir paša tukšo iegribu un maldu vergs.
Tāpat Radītājs rūpējas par tevi jebkuru sekundi, - Viņš ir radījis tev piemērotu vidi apkārt, darbina tavu ķermeni, nodrošina tev iztiku un citas vajadzības. Kad mēs dzirdam par bērnu nepateicību pret vecākiem, mēs esam sašutuši Bet kā ir ar cilvēka nepateicību pret Dievu, Kurš rūpējas par tevi nepārtraukti un pilnīgi citos apjomos un mērogos?
Un nevar teikt, ka Radītājs nav norādījis kā dzīvot ar izvēli nodrošinātajai radībai. Tad tas būtu piedēvēt Dievam muļķību. Jo mēs visi nosauktu par muļķi uzņēmuma vadītāju, kas pieņem darbā darbiniekus, aizsūta uz darba vietu, bet nemaz nepasaka kas viņiem tur ir jādara un ko viņš vēlas no viņiem. Dievs ir sūtījis cilvēcei daudzus jo daudzus vēstnešus, kuri praktiski skaidroja kā cilvēkiem dzīvot.
Tāpēc dzīvošana tā, kā Radītājs vēlas lai tu dzīvotu, ir ne tikai piemērotākais dzīvesveids, bet arī vienīgais tiesiskais, jo nepārkāpj Dieva autortiesības.
TĀPĒC: Arī Eiropu radīja Dievs. Arī Eiropa ir daļa no Dieva radības, un Radītājam ir noteikšana kā ir pareizi dzīvot viņa radībai. Tāpēc ne jau savu iegribu vergi ir tie, kuri nosaka kā jādzīvo Eiropai. Viņi nav Eiropas īstie īpašnieki. Īpašnieks ir Dievs.
Un, ja kāds muslims dzīvo atbilstoši tam, ko īstais Īpašnieks vēlas no viņa, tad līdzīrniekiem nav tiesības pavēlēt pamest paklausību Dievam, lai muslims dzīvotu tāpat kā savu iegribu vergi. Tas mūsdienu Eiropas dzīvesveids - tā ir dzīvošana svešā dzīvoklī neņemot vērā Namīpašnieka noteikumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors - Ahmedam 17.10.2010 10:15
Visā tautām vairāk vai mazāk- nezinu, kā tas ir arābu pasaulē- ir tipisks viens priekšstats, kas iemūžināts parunās. Un tas ir -"Neej svešā baznīcā ar saviem pātariem". Pilna Eiropa ar svešiem pātariem, un kāds vēl brīnās, ka pret to vēršas kā nu māk un saprot.
Sāk ar sieviešu tiesībām, kas, protams ir stulbi (jo Korānā minētās norādes ir cienījamas un nekādi nav noraidāmas).
Citi saka atklāti- situācijā, kad terorisms kļūst par ikdienu, katrs cilvēks, kas aizsedz seju, kļūst par aizdomās turamo.
Vai tur nav loģikas? Ir. un cilvēku tiesības parasti pilnībā darbojas tikai aiz dzīvokļa slēgtajām durvīm, ārpus tām mums ir jārēķinās ar citu cilvēku tiesībām.
Un varbūt tomēr savus pātarus vajag skaitīūt katram savās mājās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 16.10.2010 21:53
Kārtējais grantēdāju "ekspertu" raksts. Tie "eksperti" ir tukši viltvārži, kuri izliekas par ekspertiem jomā, kuru nepārzina.

Lūk pa piezīmei:

Šis liegums gan neattiecas uz publiskajām lūgšanu vietām, lai netiktu aizskarta reliģijas brīvība.

----------
Interesanta doma, - baznīcā esmu mācītājs, ārpus baznīcas - politiķis. Atgādina tās itāļu mafijas filmas, kur tie visi mafijnieki baznīcā ir lielie ticīgie. Tā ir liekuļu pieeja reliģijai, ka ticības uzskati un izpausmes aprobežojas ar tempļa sienām. Islāmā visa dzīve ir Dieva pielūgsme cenšoties darīt to, ko Dievs vēlas, lai tu darītu.


Korāns konkrēti nepavēl nēsāt kādu no tieši šiem apsegiem. Tas tikai mudina musulmaņu sievietes ģērbties „atturīgi”. Panti par galvas un krūšu apsegšanu tiek interpretēti dažādos veidos.
-------------
Ļoti tipiski meli.

„Pravieti! Saki savām sievām un savām meitām un ticīgām sievietēm apvilkt viņu apsegus pāri visam ķermenim. Tas būs labāk, jo viņas būs atpazīstamas (kā brīvas un cienījamas sievietes) un netiks traucētas.” (Kurāns 33:59)

„Saki ticīgiem vīriešiem vērst skatienu lejup (lai neskatītos uz aizliegtām lietām) un sargāt viņu privātās ķermeņa daļas (no nelikumīgām seksuālām attiecībām). Tas ir šķīstāk priekš viņiem. Patiesi, Dievs ir Visu-Zinošs par to, ko viņi dara. Un saki ticīgām sievietēm vērst skatienu lejup (lai neskatītos uz aizliegtām lietām) un sargāt viņu privātās ķermeņa daļas (no nelikumīgām seksuālām attiecībām), un neizrādīt savas greznumlietas, kā vien to, kas ir acīm redzams, un apvilkt savus apklājus pār Džujubihinna (t.i., viņu ķermeņiem, kakliem, krūtīm un varbūt iekļaujot seju) un neatklāt viņu greznumlietas, kā vien viņu vīriem, ...” (Kurāns, 24:30-31)



Lielākā daļa musulmaņu visā pasaulē piekristu, ka lielos vilcienos hidžābs (galvas apsegs jeb „galvas šalle”) ir ieteicams, taču ne obligāts.
-------------
Ļoti netipiski meli. Šis autores apgalvojums ir viņas oriģināls izdomājums. Nikābs (sejas aizsegšana) ir skatīts 2 viedokļos: 1) obligāts, 2) neobligāts, bet ieteicams. Un obligāts, ja sabiedrībā ir noteikti problemātiski apstākļi.

Džilbāba un nikāba „komplekts”, kas pasaulē kļūst arvien populārāks, ir ģērbšanās stils, kas importēts no Persijas līča reģiona un ko ietekmējis konservatīvais, puritāniskais un ekstrēmi preskriptīvais islāma virziens (vahabīti/salafīti<>), kas ir pieņemts dažās no šī reģiona valstīm. Tā nav vispārēja arābu vai Āzijas, vai Balkānu paraža (kaut gan līdz pat 20. gadsimta sākumam, piemēram, Marokā un Ēģiptē, tika lietotas vieglākas nikāba formas). Tātad tas pilnīgi nav lielākās daļas Eiropas musulmaņu „izcelsmes tradīcija”, bet gan drīzāk „importēts” globalizācijas produkts (un tas jo īpaši patīk jaunākām sievietēm, tostarp izglītotajām un islāmam jaunpievērstajām<>).
----------
Autore duračka nesaprot, ka Islāms ir noteikts Islāma avotos un nevis tajā ko kāda tante dara vai nedara. Muslimu sabiedrībās ir daudz dažādi vietējie izdomājumi, bet tāpēc tas nekļūst par Islāma daļu. Šāda tipa autori neviļus paši atzīst, ka tā saucamie "vahabīti/salafīti" ir īstais Islāms, jo viņiem ir "puritāniskais Islāma virziens". Tātad tīrais no piedomājumiem Islāms. Kas ir ekstrēms un kas nav ekstrēms, tas jau balstās katra indivīda vērtībās un tāpēc tas ir tukšs apzīmējums.

talibu režīms 90. gados Afganistānas sievietēm uzspieda šo lauciniecisko tradīciju.
---------
Ārprāts, kāda duračka! Laukos vienmēr nav Islāma zināšanu un sejas aizsegšana ārpus dažiem maziem reģioniem, ir parādība, kura izplatās tieši pilsētās, jo tur ir cilvēki, kuri apgūst Islāma avotus un nevis lauku variants "sekoju bez zinašanām kā visi dara (pat ja nepareizi)".


Plašāk runājot, dažādās izmaiņas Eiropas musulmaņu apģērbā liek domāt, ka (kā to apgalvo Annelisa Morsa (Annelies Moors)) lielākajā daļā gadījumu viņu izvēli daudz precīzāk raksturo vārds „mode”. Šī dažādība Eiropā izplatās kā islāma zināšanu fragmentācijas un globalizācijas sekas, ko daži dēvē par islāma „izgriešanu un ielīmēšanu”[4]. Turklāt lieliskais Olivjē Ruā (Olivier Roy) darbs apliecina, ka daudzas „reliģiskās” prakses gados jaunu Eiropas musulmaņu vidū drīzāk ir vienaudžu spiediena, nevis zināšanu vai ticības rezultāts.
------------
Tie orientālisti ir nožēlojami cilvēciņi, kuru dzīves mērķis ir uzzināt kaut ko par Islāmu un muslimiem lai varētu pārliecinošāk rakstīt sliktas lietas par Islāmu un muslimiem. Tipisks variants: "Nikābs ir mode!" Tas ir no tās pašas sērijas, kad viņi raksta, kāpēc kāds pieņem Islāmu. Uzrakstīs 20 iemeslus, bet starp tiem neatradīsi, ka kāds ir pieņēmis Islāmugarīgu iemeslu dēļ.
Ja kādam interesē kas notiek ar muslimiem, ar muslimu sievietēm, nejautājiet to nemuslimiem. Jautājiet to muslimām. To var izdarīt arī latviešu muslimu forumā (lielākā daļa dalībnieku ir latviešu muslimas, tur arī ir pilns ar nikābistēm): www.forum.islammuslim.lv
<>Daudzi kritiķi apgalvo, ka Francijas pašreizējā reliģiskos simbolus aizliedzošā likuma[5] mērķis ir aizsargāt musulmaņu sievietes no spiediena, kuru izdara viņu reliģiskā kopiena vai vīriešu dzimuma ģimenes locekļi. Taču pat reālas apspiešanas gadījumos
--------------
Kārtējās muļķības, lai rietumi iestāstītu, cik viņu sistēma ir laba sievietei un kā muslimi apspiež sievietes. Tas viss ir muļķības. Piespiešanas varianti ir ārkārtīgi reti. Tā vietā bieži vien ir karš ģimenē, kad sieva vēlas vilkt nikābu, bet vīrs ir tam pret.
Sievietes to nedara piespiešanas dēļ, bet gan vēlas atalgojumu no Dieva un vēlas apslēpt savu ķermeni no sabiedrības miesas tirgus.

apspiešanas „simbola”
---------
Nikābs un hidžābs nav padevības zīme vīram, bet gan Dievam. Tā ir kristietība, kur sievietes apklāj galvu kā padevības zīmi vīram. Islāmā šāda doma ir sveša. Muslima būtība ir būt padevīgam Dievam. "Muslim" arābiski arī nozīmē "padevīgais". Un, ja neesi Radītāja kalps, tad esi radības (sava ego un tā tukšo iegribu) kalps.
Un tikai nevajag teikt, ka rietumiem rūp muslimu sievietes. Tie paši ebreju autori, kuri raksta, cik briesmīgi apspiestas ir muslimu sievietes, tie paši uzgavilē, kad Izraēla vai ASV aplej ar napalmu tās sievietes Palestīnā, Libānā, Irākā vai Afganistānā.
Šie raksti, kuros nemuslimi steidzas risināt muslimu (it kā esošas) problēmas, ir nejēdzīgi paši savā būtībā. Visi šei "pētnieki" un "eksperti" ir viltvārži, kuru zināšanas ir mazas un tās pašas viņi slēpj un sagroza. Kāpēc, gan nepajautāt pašiem muslimiem un nevis tiem nemuslimu "ekspertiem"?
Šeit dažas brošūras:
Kāpēc aizklājs pār manu seju ir kā pliķis Jūsējā, Sarkozi kungs?http://www.islammuslim.lv/Muslims/Verojot_islama_nisanu/Pasa...

Hidžāba jautājums: apspiešana vai atbrīvošana http://www.islammuslim.lv/Islams/Dzivesveida_likumi/Dzives_g...

Atklājot hidžābuhttp://www.islammuslim.lv/Islams/Dzivesveida_likumi/Dzives_g...


Daudzi musulmaņi visā Eiropā arī iebilst pret nikābiem un burkām un ir noraizējušies par salafītu ģērbšanās stila izplatīšanos
----------------
Tie, kuri šo saka zinot, ka sejas aizsegšana ir daļa no Islāma (tikai lielākais nejēga nezina, ka pravieša Muhammeda sievas aizsedza seju), ir atkrituši no Islām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

specialist 15.10.2010 21:48
manupraat juus buutu vareejusi ne tikai akli iztulkot, bet arii nedaudz lasiitaajam paskaidrot, kas iisti ir taas instituccijas, kas ir mineetas rakstaa, piemeeram "Francijas valsts padome" patiesiibaa ir Augstaakaa administratiivaa tiesa, ar iipatniibu, ka taa sniedz nesaistosus atzinumus par likumprojektiem

Saistītie raksti

www.irshadmanji.com/ irshadmanji.com

Behind the Veil nytimes.com

Sharia bbc.co.uk

Banning the burqa bbc.co.uk

Labu vai neko politika.lv