Foto: shyb

Otrā piezīme uz gara dokumenta malas.

Intrigas turpinājums. Veids, kā var iepazīt budžeta izdevumus ir sadalīt tos atbilstoši ekonomisko izdevumu būtībai un analizēt to struktūru. Budžetu no ekonomiskā skatu punkta veido divas lielākās izdevumu grupas ir – uzturēšanas izdevumi (visi tie uzdevumi, kas nepieciešamai, lai nodrošinātu jau radīto vērtību, institūciju, procesus un sistēmu nepārtrauktu, kvalitatīvu darbību) un kapitālie izdevumi (resursi, kurus valsts plāno ieguldīt jaunu vērtību, sistēmu un procesu radīšanā). Tāpēc varam palūkoties, kam tiek plānots tērēt resursus.

Kā redzam no attēliem – viennozīmīgi uzturēšanas izdevumiem tiek plānots patērēt vairāk resursu, nekā kapitālajiem izdevumiem. Tātad, lielākā daļa tiks novirzīta jau esošo sistēmu un procesu uzturēšanai. Zīmīgi ir tas, ka uzturēšanas izdevumi palielinās, bet kapitālie samazinās – tādējādi nav plānos radītas jaunas vērtības.

Arī aplūkojot uzturēšanas izdevumu tuvāk (3.attēls), ir saskatāma tendence nepalielināt darba samaksu (pēc salīdzinoša palielinājuma 2014.gadā, tā turpinās samazināties). Šajos gados ieplānots palielināt subsīdijas un dotācijas, kā arī sociālo palīdzību.

Kādus jautājumus šeit būtu vērtīgi uzdot:
1)Vai iekšējais patēriņš palielināsies, ja atlīdzība samazinās, paliekot nemainīgam publiskām funkcijām?
2)Vai preču un pakalpojumu vidēja termiņa izdevuma samazinājums veicinās preču un pakalpojumu iepirkumu?
3)Vai subsīdiju, dotāciju un sociālo pabalstu palielināšana ir pareizais ceļš?