Brīvdienas nav manas laimīgās dienas 7

Labrīt! Jā, tieši tā. Es nesen tikai piecēlos un tikai tādēļ, ka gribējās ēst.

Iesaki citiem:

Aizvadītājās brīvdienās izdarīju secinājumu, ka vairākas dienas, kad nekas nenotiek un tu neaizsūti pieteikumu nekur un nevienam, rada nomācošu sajūtu. Dienas līdz pabalsta beigām sarūk, bet tev praktiski nav iespēju neko darīt lietas labā. Sanāk, ka tu vienkārši truli atsēdi laiku, ja tā varētu teikt.

Pat satikšanās ar draugiem vairs nesagādā tādu prieku kā agrāk, kaut kā emocionāli tuvāks jūties kopā ar tādiem pašiem cilvēkiem, kā tu, kas palikuši bez darba. Tāpat jautājumi no tēmas - kā tad ar darbiņu? – nenovēršami kaitina. Es, protams, apzinos, ka cilvēki uzdodot šādu jautājumu negrib neko ļaunu, bet pēc tam sekojošā piebilde – būs jau labi – rada vēlmi teju nogalināt. Es pārspīlēju. Galu galā, ja jūs tas neinteresē – nevaicājiet!

Skaidrojums tam ir pavisam vienkāršs, nav nemaz tik viegli sadzīvot ar apziņu, ka meklē darbu. Jau pieminētā kaimiņsētas smilškastes draudzene, kurai piedevām ir arī hipotekārais kredīts, regulāri ir ļoti nomākta, jo jau kopš ziemassvētkiem nav atradusi darbu. Un šāda apjautāšanās, godīgi sakot, tikai „ber sāli rētās”. Tā nepalīdz! Tu it kā apzinies savu bezpalīdzīgumu.

Esmu novērojis, vissaprotošāk un „pareizāk” izturas tie draugi, kuri paši kādreiz bijuši bez darba. Laikam jau tomēr vietā ir teiciens – paēdušais nepaēdušā problēmas nesapratīs. Ja Jūs jautājiet manu viedokli, ko darīt, laikam jau tomēr visupirms nedarīt neko. Protams, cilvēks grib runāt par viņam aktuālām lietām. Tomēr, ja bezdarbnieks gribēs parunāt par to, kā viņš jūtas, es domāju viņš atradīs pats tam piemērotu laiku un vietu.

Bet nevajag izlikties, ka viss ir kā agrāk – tā nav un šis cilvēks to saprot! Par piemēru var minēt faktu, ka naudas kļūst mazāk, vai atsevišķos gadījumos tās nav vispār. Un nevajag šo cilvēku vilkt uz dārgām vietām un lietām. Viņš to vienkārši konkrētajā dzīves situācijā nevar atļauties.

Atgriežoties pie brīvdienām, man bija prieks, ka tās bija siltas. Izmantoju vienu no dienām, lai pagulētu jūras krastā, klausītos vēja šalkoņā un uzņemtu astronomisku devu D vitamīna, bet citā pievērsos sportiskām aktivitātēm – tas palīdz aizmirsties.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Etanols CH3CH2OH 08.05.2009 15:05
Nu nez, esmu bijis bezdarbniekos divreiz un abas reizes gāju VSAA (?) apmaksātos kursos. Tāpēc varu droši teikt, ka nav ļaunuma bez labuma - pašlaik gan strādāju pamatprofesijā, tomēr bezdarba gadījumā būs 2x lielākas iespējas atrast algotu darbu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

egita 06.05.2009 18:42
nu vel varu ieteikt apmeklet kadu dienu asinsdonoru centru (protams ja nervi nav parak shvaki) - jo 1kart izdarisi labu darbinu, 2kart sanemsi no valsts veselus 4Ls :) 3kart, ja nezini, ka tas bija mana gadijuma, uzzinasi savu asins grupu, 4kart tevi bezmaksas parbaudis uz visadiem nopietniem virusiem tsk. aids utt. nu koncentreties, protams, iesaku uz punktu nr.1 ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Romija 06.05.2009 10:24
Var jau būt, ka tas, ko tagad rakstīšu, ir pilnīgi nevietā, bet likās, ka tas būtu kaut kas, par ko padomāt.
Es vakar stāvēju rindā vienā iestādē, un pa durvīm ienāca mamma ar savu dēlu - invalīdu. Kamēr stāvēju rindā un domāju par savām problēmām, sapratu, ka tās ir sīkums, precīzāk - to vispār nav. Darbu agrāk vai vēlāk atradīsi, varbūt ne gluži tādu, kādu gribi, bet atradīsi. Toties veselību Tev un Taviem tuvajiem ne vienmēr ir iespējams atgriezt. Varbūt to laiku, kad nav ko darīt, var izmantot, lai veltītu laiku tiem, kuri par to priecāsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gt 05.05.2009 16:01
Ja tu esi nonācis kādā ķibelē, tad vienmēr tas ir laiks, kad atsijājās graudi no pelavām - īsti draugi no "labiem paziņām". Īsts draugs atnāks ciemos ar pāris bulciņām un, nemanot "aizmirsīs" tavā virtuvē paciņu auzu pārslu, vai ko līdzīgu. Un sarunājoties neprasīs tev par darbu, ja tu esi to uz laiku zaudējis, vai par sievu, ja tu esi no viņas šķīries.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zita 05.05.2009 15:46
Ak, kā es to visu saprotu! Un šīs sajūtas, nudien, nevar izprast cilvēks, kuram joprojām ir darbs, labi ienākumi un doma, ka viņam nekas nemainīsies nekad. Vēl viena problēma ir tāda, ka cilvēkam bez ienākumiem diezgan ātri zūd sociālie kontakti, un tas gan ir diezgan katastrofāli (to saku no savas pieredzes).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 05.05.2009 15:36
Es aicinātu fokusēties uz to pēdējo rindkopu par to, ko Jūs darījāt brīvdienās. Neizskatās, ka brīvdienas nav Jūsu laimīgās dienas. Novērtējiet :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alex 05.05.2009 14:10
>>> Es, protams, apzinos, ka cilvēki uzdodot šādu jautājumu negrib neko ļaunu, bet pēc tam sekojošā piebilde – būs jau labi – rada vēlmi teju nogalināt. Es pārspīlēju. Galu galā, ja jūs tas neinteresē – nevaicājiet!
=====
Manuprāt, pretrunīga dzīves pozīcija. Ja jau cilvēks raksta publisku blogu, kur apcer savu īpatnējo dzīvesveidu, tātad ir paudis gatavību, ka citi viņam teiks (un vaicās) visu, ko vien gribēs.

Citi autora darbi
P 61309

Kā Jums griezt? 10 Autors:Bezdarbnieka blogs

P 61309

Ķeksītis 10 Autors:Bezdarbnieka blogs