Raksts

Briedumu kādam amatam pierāda spēja no tā atteikties.


Datums:
27. marts, 2009


Autori

Roberts Putnis


Vēl mēnesi pēc 13.janvāra grautiņiem VVF raksturoja savas izjūtas par politiskajām norisēm Latvijā kā “matu celšanos stāvus, uz to visu raugoties” (http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vike-freiberga-ja-prezidents-izsaka-neuzticibu-es-nezinu-cik-zemak-vairs-var-krist)

Šīs sajūtas labprāt izmantotu kā atvainošanos par ieilgušo klusēšanu šajā lapā. Nedaudz vēlāk par diviem mēnešiem manas sajūtas patiesi ir mainījušās! Kvalitatīvi sekojošais salīdzinājums noteikti neiztur nekādu kritiku, bet emocionāli ir iespaids, ka mums bez valsts galvas nu ir arī valdība, par kuru turēt īkšķus, “lai tikai viņiem sanāk un lai izdodas!”. Un turēt īkšķus i par vienu, i par otriem gribas gan no tīras sirds, jo valsts taču mana, gan aiz egoisma – ja viņiem izdosies, arī man būs labi. Taču pārliecības, ka tā ir labi, pareizi, tā jābūt man ir tikpat maz, cik ticības veiksmei un labam galam.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc Latvijai šāda politisko aktieru izvēle un kāpēc tieši šāds scenārijs ar atvērtām beigām, dotu vietu drošiem priekšlikumiem, kas novestu pie stabilām “laimīgām beigām”. Tādu man nebūs arī šodien. Tā vietā gribu padalīties ar ierosmi šim blogam devušo rakstu jaunākajā “Der Spiegel” izdevumā par Tīringenas zemes Ministru prezidenta jaunākajām privāti-politiskajām gaitām (Dirk Kurbjuweit, Der Manager der Schuld, Der Spiegel, 13/2009, S. 32-33).

Lietas apstākļi ir šādi: Dieter Althaus gadumijas brīvdienās slēpojot Austrijas Alpos, izraisīja smagu nelaimes gadījumu. Viņa vainas dēļ bojā gāja sieviete no Čehijas, bet Althaus pats guva nopietnu smadzeņu traumu. Par nogalināšanu aiz nolaidības Althaus jau ir paspējusi krimināli sodīt piekritīgā Austrijas tiesa, taču piespriestais kriminālsods bija maigāks par likumā paredzēto gada brīvības atņemšanu, kas Vācijā automātiski liegtu viņam būt valsts amatpersonai. Attiecīgi Tīringenas CDU jeb Kristīgo demokrātu partija (pamatā ātru aizstājošu risinājumu trūkuma dēļ), Althaus pašam aktīvi piedaloties, izlēmīgi uztur viņa lokomotīves statusu šīgada Tīringenas landtāga vēlēšanām.

Kopš Althaus nesenās izrakstīšanās no slimnīcas Vācijā aizsākās diskusijas par viņa vainu negadījumā iesaistītās tūristes nāvē un šīs vainas saikni ar politisko atbildību. Bet par to nav šis stāts, jo šajā lietā katram Latvijā un katram Vācijā drīkst būt savs viedoklis. Man pārdomas radās par politisko kultūru kopumā, ko tik skaidri iezīmēja Der Spiegel autora (un vienlaikus vācu rakstnieka) Dirk Kurbjuweit pirmdienas eseja.

Autors četrās slejās ieliek, kā es to sauktu, “vidusmēra vācieša politiskās kultūras kanonu”. Šeit daži citāti, kas to ilustrē:

“Ir divi apstākļi, kas politķi ārkārtīgi apdraud – slimība un vaina, jo tie ir pilnā pretrunā ar politiķa paša viedoto tēlu.”

“Atkāpšanās no amata politiķim ir ļaunākais, kas var notikt. Tā ir galēja katasatrofa.”

“Tiesas process parasti ir neaprēķināmas un tamdēļ perfektas atklātības vieta. Kad tiesa, prokurors un advokāts pratina apsūdzēto un lieciniekus, ideālā gadījumā top skaidras atbildes par vainu vai nevainīgumu.”

“Atklātība ir demokrātijas kodols. Politiskais pieder dienasgaismai, neskatoties uz to, ka gaismā politiķi izvairās no autentiskuma un inscenē sevi.”

“Ministru prezidentam ir jāspēj būt publiskam arī viņam nepatīkamās situācijās.”

“Politiķi bieži nāk ar savas neaizstājamības argumentiem, kas faktiski nekad neatbilst patiesībai.”

“Aiziešana no amata ir viena no nozīmīgākajām demokrātijas institūcijām.”

“Briedumu kādam amatam pierāda spēja no tā atteikties.”

Tas, protams, nav viss, bet zem šī visa principā katrs vidusmēra vācietis varētu “parakstīties”. Un par to manas pārdomas, kāpēc tik viegli var prognozēt, ka Vācijas sabiedrība vēlēšanās drīzāk sodīs nevis atbalstīs Dieter Althaus izvairīšanos no publiskas iztaujāšanas par savu atbildību slēpotājas bojāejā, to aizstājot ar savas slimības instrumentalizēšanu varas noturēšanas labā.

Tikmēr nezinu nevienu latviešu rakstnieku, kas spētu piepildīt četras slejas ar šādu politisko vērtību kanonu konkrētā lietā. Bet rakstnieki nāk no savas tautas.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!