Raksts

Bridge Camp v. 1.0


Datums:
29. aprīlis, 2008


Autori

Krista Baumane


Saulainajā nedēļas nogalē kopā ar bariņu līksmu, entuziastisku cilvēku nevis rakos pa dārzu vai baudīju dabu, bet piedalījos tilta būvniecībā. Tilta vienā galā – IT jomas profesionāļi un blogeri, kas paši sevi dēvē par „gīkiem“, otrā galā – sabiedrisko organizāciju pārstāvji un vienkārši aktīvi cilvēki. Mērķis bija satikties vienuviet klātienē un iepazīties, vairāk uzzināt vienam par otru un galvenais – NVOšņikiem iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām, un kā tās varētu praktiski pielietot savā darbā, lai varētu strādāt efektīvāk, lētāk un tādā veidā, kā līdz šim nav ienācis prātā. Pasākuma formātu – nekonferenci BarCamp – jau iepazinu februārī, tāpēc mani nemulsināja, ka BridgeCampā programmas vietā mājaslapā iepriekšējā dienā parādās vien saraksts ar pusstundās sadalītiem prezentāciju laikiem paralēlās plūsmās pusotras dienas garumā - saturu uz vietas aizpilda paši dalībnieki.

Man pašai galvenā interese piedalīties bija trejāda: (1) iegūt vairāk zināšanu par lietām, par ko līdz šim ir bijusi aptuvena nojausma, kā arī izmantot iespēju uzdot kompetentiem dzīviem cilvēkiem jautājumus ko nevar īsti labi saprast, tikai rakņājoties tīklā, (2) uzzināt jaunas lietas, par ko man līdz šim vispār nebija nekāda nojausma, un (3) ar šīm jauniegūtajām zināšanām un kontaktiem mazināt atkarību no dārgiem pakalpojumu sniedzējiem, kas tur gūstā gan mani, gan manus kolēģus tikai tamdēļ, ka mums trūkst zināšanu objektīvi izvērtēt dažādus tehniskos piedāvājumus, jo pamatdarbs ir saistīs ar pasaules glābšanu nevis programmēšanu. Un vēl protams tīri personiska interese iepazīties ar ietekmīgām virtuālajām personībām, kuras Latvijas interneta vidē figurē ar nikiem Krizdabz, Atoms vai Koko.

Nevēlos vairs ilgāk vilcināties ar galveno atziņu, ka pasākums bija lielisks un rosināja smadzenēm darboties tādā ātrumā, ka vēl pirmdienas rītā galva griezās. Citas konkrētas tēmas un atziņas, ko iemācījos un/vai sapratu pasākuma laikā (atruna – šis nav plāns izcelties ar savu ne-zināšanas līmeni, bet skaidrot domu gaitu tādā valodā, lai to saprastu ne-blogeri, kas ir mana lielākā auditorija):

  • Kādas dažādas platformas ir brīvi pieejamas (open source) mājaslapu un blogu veidošanai (WordPress, Drupal, Joomla) un ka WordPress no tām ir vislabākā no ilgtspējas viedokļa – regulāri piedāvā aizvien jaunas versijas, ko viegli adaptēt, un kā galu galā šo vislabāko programmu instalēt;
  • Ka gīki par „tēmām“ sauc nevis saturiskas tēmas (politika, sports) bet gan lapas dizaina versijas (aka „ādiņas“ jeb „skin“);
  • Starpību starp vidžetiem un spraudņiem, ko diemžēl nemācēšu sakarīgi izskaidrot („widget“ ir vārdu web un gadget savienojums, savukārt spraudnis ir ne pārāk veiksmīgs „plugin“ latviskojums. Abas šīs lietas ir mazas programmiņas, ko tu cilvēks lejuplādē internetā un tās palīdz tavai mājaslapai veikt kādu konkrētu darbību papildus tam, ko jau piedāvā tava satura vadības sistēma);
  • Crazy Egg ir vidžets vai spraudnis vai vēl kautkas cits, kas vizuāli parāda, kurā vietā uz lapas cilvēki visvairāk klikšķina – svarīgi, lai novērtētu lapas dizainu un plānotu, kur likt pašu galveno informāciju vai bildi vai banneri (lūk, Onkulis paskaidro skaidrā latviešu valodā);
  • Google Maps ir fantastiska lieta, ko varētu izmantot ne tikai lai parādītu ceļu kolēģiem uz biroju vai viesiem uz savām lauku mājām pirms kāzām, bet, piemēram, vides aktīvisti ar „crowdsourcing“ (apzīmējums ziņu vākšanai, kur informācijas avots ir jebkurš aktīvs pilsonis) palīdzību identificējot nelegālas izgāztuves vai izbraukātas kāpas, iezīmējot konkrēto vietu kartē un vēl pieliekot klāt savu bildi no Flickr kas dokumentē pārkāpumu. Igauņi, cita starpā, tieši to darīs tuvojošamies brīvdienās – kartē jau esot atzīmētas desmit ar pusi tūkstošu piemēslotas vietas, ko vienas dienas laikā plānots sakopt visā valstī. Vai arī, lai iezīmētu riteņbraucējiem draudzīgus maršrutus pa Rīgu un ekskursijas pa īpašiem rajoniem – piemēram, koka Pārdaugavu (un tad es beidzot varētu neuztraukties, vai nav pazudusi vairāk kā gadu glabātā papīra karte ar šo skaisto maršrutu);
  • Māris stāstīja par dažādiem rīkiem, ar ko mērīt lapas apmeklējumu/statistiku. Google Analytics ir par brīvu un arī viens no populārākajiem un labākajiem rīkiem – ar to politika.lv, piemēram, uzzināja, ka mūs šā gada laikā skatījušies lietotāji no vairāk kā 100 (!) valstīm. Kāpēc vispār jāmēra auditorija? Ja esiet izveidojuši mājaslapu vai blogu, tam taču bija kaut kāds mērķis, un uzzinot, vai kāds to vispār skatās/lieto un no kurienes viņi pie jums atnāk, ir viens veids, kā noskaidrot, vai mērķis ir sasniegts, vai no reklāmas kampaņas bija kāda jēga un pieņemt informētus lēmumus par to, ko vajadzētu mainīt.
  • Principi, pēc kuriem Google prioritizē meklēšanas rezultātus (lūk algoritms un shēma, ko prezentēja Maksims). Galvenā atziņa mums NVOšņikiem ir tāda, ka, lai Google atrastu tevi nevis kādu citu, jāizvieto saites iespējami vairāk mājaslapās un jo īpaši blogos, kā arī savās mājaslapās jālinko uz partneru/draugu/atbalstītu projektu interneta vietnēm. Palīdzot citiem palīdzam paši sev! Lielāku vērtību Google piešķir saitēm mājaslapās, uz kurām linko citi, kas arī ir svarīgs kritērijs, plānojot publicitātes kampaņu un atpazīstamības veicināšanu virtuālajā vidē;
  • RSS (abreviācija no Really Simple Syndication) ir bezmaksas jaunumu agregators, kas par jaunumiem tavā mājaslapā automātiski pavēsta tiem, kas to izvēlējušies. Kā to īsi un skaidri formulēja Krizdabz – ziņu ir aizvien vairāk, diena garāka nepaliek, un lai taupītu laiku un nevis pats ietu pakaļ ziņām pārskatot sev interesējošas mājasplapas/blogus cerībā, ka tur kas jauns parādījies, lieto RSS un ziņas nāks pie tevis! Rīcība: ievies RSS padevi savai mājaslapai TAGAD!
  • Biežāk pieminētie lasīkļi, kas caurskata Latvijas lapas un blogosfēru – Nekur.lv, svaigs.lv , digg.lv .
  • Man žēl, ka nepaspēju uz pilnīgi visām prezentācijām paralēlo plūsmu dēļ – piemēram, ar prieku būtu vairāk uzzinājusi par Krizdabza bradajumi.lv – laime, ka to vēl var paspēt tīklā 🙂
  • Vislabākā ziņa ir tā, ka, lai arī BridgeCamp ir beidzies, viss vēl tikai sākas – projekta turpinājumā organizatori īstenos “Atbalsta Laboratoriju“, kur ieinteresētās NVO var pieteikties uz programmētāja un dizainera vizīti, kuras laikā viņi uztaisīs jums jaunu lapu un dos kaudzi citu vērtīgu padomu, kā strādāt tālāk, lai atbrīvotu jūs no tehnoloģiju gūsta.

    Nobeigumā, gribu pateikt sirsnīgu paldies BridgeCamp rīkotājiem – Johai, Maksimam, Marijai un Artūram un viņu palīgiem, par iespēju man un maniem kolēģiem izkāpt tālu laukā no „savas sulas“ un iepazīties ar lieliskajiem gīkiem – es tagad zinu, kas jūs esiet un ko ēdiet (lai arī ēst kā reizi nekā nebija, ja neskaita cepumus), un, ka Koko īstenībā sauc Jānis. Paldies jums par iniciatīvu, pacietību un vēlmi dalīties ar zināšanām! Ar savu foršo attieksmi un humora izjūtu jūs nokāvāt visas bažas un mulsumu, kas vēl pasākuma sākumā dažus no NVOšņikiem saistīja. Lai arī NVO pusē tilta gals vēl drusku mirkst ūdenī (vienīgo vilšanos pasākuma laikā sagādāja salīdzinoši nelielais ne-gīku skaits dalībnieku vidū), kopīgiem spēkiem palīdzēsim mums “izlīst no pazemes”, kā NVO nojausmas līmeni par interneta iespējām trāpīgi savā blogā noraksturoja Atoms!


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!