“Bremzētais” pragmatisms 11

Brīžiem tā vien šķiet, ka mūsu valdība dara visu iespējamo, lai saliedētu visus valsts nelatviešus, un tas diemžēl ir vienīgais, kas tai padodas itin veiksmīgi. Kas notiktu, ja mūsu stūrgalvīgie politiķi atceltu 2004. gada izglītības reformu, bet mēs naturalizētos? Savādi ap dūšu kļūst no iedomātās ainas.

Iesaki citiem:

Klusi, gandrīz nemanāmi mūsu divās nometnēs sašķeltos masu informācijas līdzekļus skāra kāda ļoti interesanta ziņa no kaimiņvalsts Igaunijas. Vieni to, visticamāk, karsti cīnīdamies par skolu reformas atcelšanu, vienkārši nepamanīja, otri – acīmredzot nevēlējās pamanīt.

Taču, manuprāt, šī informācija ir ļoti svarīga un arī zīmīga: Igaunijas valdība ir nolēmusi neatbalstīt likumprojektu, saskaņā ar kuru tika plānota pilnīga pāreja uz mācībām igauņu valodā krievu skolu vecākajās klasēs, sākot ar 2007./2008. mācību gadu.


Šie “bremzētie” igauņi

Vēl jo vairāk, igauņiem ir projekts par skolu pārveidošanu akciju sabiedrībās, kur katras skolas padome pati izlems, kādā valodā mācīt bērnus. Savukārt valsts tikai atbalstīs skolas atkarībā no skolēnu skaita. Bez tam pieņemts lēmums, ka izsniegtās apliecības par igauņu valodas zināšanām ir beztermiņa, kas nozīmē – derīgas uz mūžu. Nu, kā? Un šie ir tie paši “bremzētie” igauņi ar kājminamo domāšanu, daudzo anekdošu varoņi! Patiesībā jau mūsu ziemeļu kaimiņu lēnā domāšana ir tikai un vienīgi veselais saprāts un pragmatisms. Spriediet paši! Pirmkārt, igauņi, kuri plānoja pāriet uz izglītību valsts valodā krievu skolās vienā laikā ar Latviju, apzinājās savu nesagatavotību šim priekšlaicīgajam solim un pārcēla reformu uz 2007./2008. gadu, bet tagad nolēma atcelt to pavisam. Otrkārt, igauņi veikli izmantoja mūsu ārpolitisko situāciju un attiecību saasināšanos ar Krieviju. Tādējādi šāda lēmuma pieņemšana (kuru gan vēl jāatbalsta parlamentam un jāizsludina prezidentam, bet tas, pēc igauņu kolēģu vārdiem, ir tikai laika jautājums) padara Igauniju daudz pievilcīgāku gan Krievijas, gan ES acīs, jo īpaši uz pēdējā laika Latvijas notikumu fona. Un treškārt, iekšpolitikas līmenī Igaunijas valdība ir ne tikai jūtami mazinājusi saspīlējumu iedzīvotāju vidū, bet arī praktiski neitralizējusi tā saucamās krieviskās un prokrieviskās partijas. Ko gan tās tagad lai pieprasa no valsts? Par ko lai pažēlojas Maskavai? Un, visbeidzot, ar kādu ēsmu pievilināt krievu tautības vēlētājus, ko gan viņiem piesolīt? Ja nu vienīgi pilsonības piešķiršanu it visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem… Tā ar vienu pragmatisku un precīzi nomērķētu šāvienu Igaunija nomedījusi divus zaķus uzreiz.


“Nē, mēs iesim citu ceļu!”?

Šie vispasaules proletariāta vadoņa vārdi ataust atmiņā, domājot par situāciju Latvijā, kura neizprotamu iemeslu dēļ pasludinājusi savu “izredzētību” un pieņem lēmumus, kas saprotami ar jebko, tikai ne prātu. Uz 2004. gadu plānotā skolu reforma un visi ar to saistītie notikumi ir vēl vairāk saasinājuši jau tā saspīlētās attiecības ar Krieviju. Un diez vai ir saprātīgi mierināt sevi ar Eiropas komisāru izteikumiem, kas skan apmēram tā: “viss ir o.k.”, “jūs septiņjūdžu zābakos virzāties uz demokrātisku sabiedrību” utt. – tāpēc jau viņi ir diplomāti, lai tā teiktu. Saprotams, ka Krievijas Valsts domes komitejas priekšsēdētāja D.Rogozina paziņojumi nevarēs radikāli ietekmēt ES oficiālo viedokli par Latvijas politiku mazākumtautību jautājumos, tomēr nedrīkst aizmirst, ka Krievijas viedoklis ikvienā jautājumā lielākā vai mazākā mērā tiks vērā ņemts.

Un, visbeidzot – mūsu “tālredzīgā” valdība, neatlaidīgi bīdīdama 2004.gada izglītības reformu, izdara lāča pakalpojumu gan pati sev, gan pamatnācijai, konsolidēdama krievvalodīgos iedzīvotājus vēl ciešāk, nekā visas nacionālās kultūras biedrības, kopā ņemtas. Brīžiem tā vien šķiet, ka mūsu valdība dara visu iespējamo, lai saliedētu visus valsts nelatviešus, un tas diemžēl ir vienīgais, kas tai padodas itin veiksmīgi. Bet mēs, neattapīgie, vēl stenam un pūšam, ka mūs apspiež un diskriminē! Kura gan no Baltijas valstīm vēl tā rūpējas par mūsu vienotību, gandrīz vai katru dienu nostiprinot mūsu pozīciju “pret”?! Kur vēl tā aģitē pilsoņus nelatviešus turpmāk balsot par “savējiem”, t.i., par “krievu” partijām?


“…bet pilsonim tev jābūt obligāti”?

Uz visa notiekošā fona ar Eiropas Savienības skubinājumu pusbalsī izteiktie valdības aicinājumi un lūgumi iet naturalizēties, kā arī sistemātiskie, kaut arī nelielie atkāpšanās solīši, kas izpaužas kā atvieglojumi kādai noteiktai nepilsoņu kategorijai, līdzinās mazohistiskajam filmas nosaukumam “Nogalini mani maigi”. Tak jau pati valdība, kas tik ļoti baidās no “piektās kolonnas”, viennozīmīgi un nepārprotami norāda potenciālajam elektorātam no nepilsoņu rindām, kam atdot savas simpātijas un balsis, tādējādi radot tieši pieminēto kolonnu. Un, jo ilgāk valdība iespītēsies krievu izglītības jautājumā, jo vairāk radīsies zilo valsts pasu īpašnieku, kuri būs noskaņoti pret valsti un tās līderiem ja ne naidīgi, tad, kā minimums, ar antipātijām un absolūti nelojāli.

Un vispār – vai jums nešķiet, ka mēs bez mazākās pašu piepūles esam nostādīti ļoti izdevīgā situācijā? Ja nesteigsimies iegūt pilsonību – paskatīsimies, kā ES un Krievija lēnām, bet neatlaidīgi par to rās un skubinās Latviju, aicinot līdz sazin kādai pakāpei mīkstināt pilsonības iegūšanas procedūru. Ja paklausīsim lūgumiem un pēc nelielas tiepšanās iegūsim pilsonību – tad nu gan visu pieminēsim, pasekosim “uzvedībai” un vēl padomāsim, par ko balsot! Kaut arī, ja vadošās partijas uzvedīsies kā līdz šim, tad ilgi domāt nenāksies. Tāpat jau mūsu vietā un par mums viss jau ir izdomāts…


Iedomājieties, ka …

Klausoties Džona Lenona “Imagine”, prātā ienāca kāda ķecerīga doma. Būtu mūsu jaunizceptie un stūrgalvīgie politiķi gudrāki vai, ja vēlaties, viltīgāki un elastīgāki, steidzami atceltu 2004. gada reformu, bet mēs, ņemot vērā šo lēmumu un novērtējot arī citus apstākļus, naturalizētos – kas tad notiktu? Savādi ap dūšu kļūst no iedomātās ainas: pilnīgs apjukums, izbrīns un apmulsums iedzīvotāju un to vadoņu sejās. Pret un par ko gan tagad būt un cīnīties? Vieni var mācīties savā dzimtajā valodā un savās tiesībās ir līdzvērtīgi otrajiem. Otrie redz, ka pirmie, izrādās, ir pietiekami lojāli un stāties “piektajā kolonā” netaisās, jo kāda velna pēc viņiem tas būtu vajadzīgs. Un ko lai tagad dara politiķi? Zem kādiem karogiem lai pulcē cilvēkus un ieceļ sevi varas saulīte? Ko solīt un ko īstenot dzīvē? Un atliek viņiem, šādam pavērsienam absolūti negataviem “liepiņiem” un “ivanoviem” (kāda te vairs starpība?), tikai viens – solīt un strādāt pie algām, pensijām, pabalstiem, kultūras, rūpniecības, izglītības, medicīnas – vārdu sakot, dzīves. Bet nezin kāpēc tieši to iedomāties gan neizdevās. Laikam tāpēc, ka “Imagine” beidzās...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 21.11.2003 23:08
Saprotu! Nav acimredzama liela labuma berniem no ta, ka vini izglitibu iegust citadaa, ne valsts valodaa! Kadel izlietot tik daudz energijas bez kada liela un acimredzama labuma BERNIEM?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 21.11.2003 19:25
Jēkabam. Neesmu liela lietprātēja pretreformu argumentos, bet cik man zināms, viens arguments ir par izglītības kvalitāti, ka maziem bērniem izprātne dzimtajā valodā ir labākā un ja kas vecāki var viņiem palīdzēt; pēc tam kaut ko par psiholoģiskiem momentiem. Attiecībā uz darba tirgu, tad arguments bija, ka latviešu valodu var iemācīties arī atsevišķa priekšmeta ietvaros un ka modernajā pasaulē, lai dabūt labu darbu, tā vai tā jāzin vairākas valodas. (Par vairākām valodām varu apstiprināt, ka šodienas eiropiešiem zināt 3-4 valodas ir normā) Izvērstāk par argumentiem sk. attiecīgus rakstus, tikai jāšķir profesionālo viedokļi no "bļaustīšanās".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 20.11.2003 00:30
Elizabete!Savadi, bet Jusu atbildee manam jautajumam neatrodu atbildi tam, ko jautaaju, tapec prasisu velreiz: Kads labums nak krievu berniem no taa, ka vini nav apguvusi izglitibu valsts valodaa?Ja ciinas par bernu izglitibu, tad tachu cinas par to lai berniem butu labums, vai ne? Nu par kadu labumu BERNIEM notiek sis ciinins?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 19.11.2003 00:06
Jekab, pamēģini saprast, kāpēc krievi tomēr ir pret reformu. Šīs raksts ir labs pragmatisma piemērs, tātad vismaz daži krievi domā loģiski un racionāli. Tātad var pieļaut, kā kāda doma aiz tā visa stāv un neobligāti slikta. Arguments, ka "mēs par jūsu labumu jau padpomājam" nezin kāpēc neiedarbojas. Labi. Pielietot varu XXI gadsimtā vai atriebties par vēsturiskām netaisnībām tā kā nezolīdi. Demokrātiju mēs pieskaitam saviem sasniegumiem. Tad vienīgais, kas paliek saprast, kas notiek, kāpēc neizdodas pārliecināt (līdz šim nav zināmi fakti, ka krievu izglītība šeit bija tik slikta, ka visi krievi kļuva par vājprātigiem un tāpēc nesaprot par ko viņiem stāsta izglītības ministrs:) Un pēc tam atkal meklēt risinājumu, citu pieeju, atbilstošākus līdzekļus utt.Savā iepriekšējā komentārā mēģināju pasvītrot, ka ir pragmatiski argumenti un pret tiem jāattiecas pragmatiski, bet ir irracionāla daļa, vēl neskaidri izteiktas, bet izjūstas domas. Un šīs abas daļas ir jāņem vērā. Taču bieži tas tiek jaukts kopā un emociju dēļ puses nevar sarunāties un tad sanāk tas, kas sanāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jekabs 18.11.2003 23:34
Raksta ir labi paradits kaa skolu reforma un nepilsoniba tiek lietota lai destabilizetu Latvijas valsti. Kas nav pateikts ir: kads labums naak krievu berniem no ta, ka vini nav apguvusi izglitibu valsts valoda?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 17.11.2003 20:42
Viens no retiem daudz maz neitrāliem un racionāliem krievu rakstiem. Man patīka.Par attiecībām ar Krieviju liekas pārliecinoši, ka ja Latvija valdīs iekšēja saskaņa, ja šeit būs "russkije latvijci" tad Krievijai būs ievērojami grūtāk ietekmēt Latviju. Tad tie, kurus viņa šodiem formāli aizstāv, paši pateiks: ne, paldies māte Krievija, mēs jau esam pieaguši, iztiksim bez tavas "palīdzības".Cits moments, ka mūsu politikā valda ne tikai pragmatisms. Un šeit ir jājauta tas ir labi vai slikti. Man jau liekas, ka nevajadzētu tā vienkārši izmest zināmu Latvijas nacionālo romantismu. Valstij ir zināmas kulturālas īpašības, cilvēki jūt patriotismu tieši pret šo valsti un mīlestību pret šo zemi. Tikai tas ir jāsabalansē ar politisko pragmatismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 17.11.2003 16:45
Raksta autoram daudz kur ir taisnība un tomēr viņam ir tipiska kolonista domāšanas veids, cenšoties iegūto teritoriju un savas priekšrocības saglabāt.

Igauņi tiešām rīkojas apdomīgāk, nedaudz piebremzējot izglītības reformu.

Tik tiešām, man kā krievvalodīgam skolotājam būtu dikti pazemojoši piespiedu kārtā ar krievvalodīgajiem skolēniem sarunāties lauzītā latviešu valodā. Mēs būtībā rīkojamies līdzīgi kā cara laikā, kad skolās bija aizliegts runāt latviski. Es tad arī atbalstītu bļaustīgo provokatoru Pļineru un citus tikpat demagoģiskus Latvijas "draugus un labvēļus".

Manuprāt vidusskolās, ievērojot esošo etnisko situāciju, būtu jāmācās tādā valodā kādū uzskata par ērtāku un lietderīgāku. Taču valstiski atzīta oficiāla izglītības dokumenta iegūšanai, visi eksāmeni kārtojami centralizēti un valsts valodā, izņemot attiecīgās tautas literatūru. Tas veicinātu ieinteresētību latviešu valodu mācīties un apgūt. Patlaban krievu valoda ir pilnīgi pašpietiekama un pēc labām latviešu valodas zināšanām nav lielas vajadzības, it sevišķi, ja ļaudīm stāsta, ka teju teju latviešus piespiedīs atzīt krievu valodu par otru valsts valodu.

Savā laikā PSRS ideoloģija sludināja, ka mums ir jādzīvo savstarpējā cieņā un draudzībā.

Es cieņu izrādīju, krievu valodu iemācījos bez jebkādiem valsts apmaksātiem kursiem. (Ja to nebūtu darījis, tad man vajadzētu vai nu nomirt badā, vai tikt pasludinātam par nuržuāzisko nacionālistu" un pēķšņi atrasties kaut kur Vorkutā !) Bet kādēļ mans kaimiņš neciena mani un pat neuzskata par vajadzīgu manu valodu mācīties? Bet vai bijušajā PSRS tās "savienotajās republikās" iebraukušie krievi vietējo valodu mācījās ? Protams, ka nē, jo viņi sevi uzskatīja par valdošo tautu - "pirmo starp vienīdzīgajām" ! Tagad nu ir šoks un sašutums !

Krievija mums ir tepat blakus un arī visi krievvalodīgie nekur neizčibēs, lai kā arī mums to gribētos. Nāksies vien ar viņiem cilvēciski saprasties un konstruktīvi sadarboties. Tādēļ ,manuprāt, jau pamatsskolu beidzot ikvienam vajadzētu vismaz sarunvalodas līmenī prast vismaz 2 - 3 svešvalodas, no kurām viena lai būtu krievu valoda. Panākt, lai visi valsts un pašvaldības darbinieki bez valsts valodas tās arī prastu un pielietotu. Privātajā sektorā, kur nākas saskarties ar iedzīvotāju apkalpošanu, konsekventi jāpanāk, lai visi darbinieki tik tiešām arī prastu latviešu valodu, pārkāpuma gadījumos pat zaudējot darbības licenzi.

Es nepiederu pie supernacionālistiem un manī nav nekāda naida pret cittautiešiem kā pret jebkuriem godīgiem un kārtīgiem cilvēkiem. Man nav jāmīl un jāaizstāv jebkurš blēdis, zaglis, vai huļigāns tikai tādēļ vien, ka viņš skaitās latvietis ! Tomēr palasot pie mums izdoto krievu presi, rodas sašutums par tās Latvijai atklāti naidīgo, ņirdzīgo un apmelojošo toni. Paliek iespaids, ka latviešus speciāli grib izprovocēt uz vardarbību, lai Krievijai rastos iemesls militāri iejaukties savu tautiešu aizstāvībai un "kārtības ievešanai".

Jā, daudzos latviešos pret tā sauktajiem "krieviem" ir objektīva piesardzība un pat nepatika. Tam par iemeslu ir vesels cēloņu komplekss. Pēc kara, kad notika Baltijas valstu kolonizācija imperiski ģeopolitiskos nolūkos, pie mums sabrauca ne jau tā labāka cittautiešu daļa. Vairums tie bija banāli "laimes un labākas dzīves" meklētāji, kuriem bija nospļauties par kādiem tur "aborigeniem" (uzskatot tos pat par "fašistiem') un daudzi no kuriem sevi svēti uzskatīja par "atbrīvotājiem, kultūras un labklājības atnesējiem". Viņi būtībā bija tādi pat kolonisti ar tādu pat pakļāvēju morāli, kā angļi, spāņi, franči un daudzas tautas, kā to mēs zinam no cilvēces vēstures. Un tāpat arī uzvedās un rīkojās. To starp bija un joprojām ir daudz deklasētu un noziedzīgi tendētu indivīdu, kā tas ir visur pasaulē.

Otrs būtiski iespaidīgs slānis ir bijušie militāristi un viņu ģimenes locekļi (kuri lielā vairumā apmetās viņiem tik tīkamajā Latvijas guberņā) un kuri mums par nelaimi, tika netālredzīgi atstāti dzīvot Latvijā pēc Krievijas okupācijas karaspēka izvešanas. Šis kontingents ir līdz kaulu smadzenēm saindēts ar krievu impēriski šoviniskiem uzskatiem un vienmēr bija un būs Latvijai nelojāls un pat naidīgi noskaņots. Krievijas impēriskajās interesēs ir šo kontingentu saglabāt, atbalstīt un attīstīt.

Manuprāt ir jāpanāk starptautiska Latvijas okupācijas fakta atzīšana un civilizētas dekolonizācijas uzsākšana. Un ne jau nu izvedot lopu vagonos, kā tas tika darīts ar latviešiem< bet gan pat finansiāli atbalstot tos, kuri izbrauc pastāvīgai dzīvei uz savu etnisko dzimteni. Krievvalodīgie ir apbrīnojami - ja jau viņi te tā tiek apspiesti, diskriminēti uttt. , tad kādēļ nebrauc projām - robežas taču ir vaļā ! Ne, par katru cenu grib tikt atpakāļ tajā naidīgajā Latvijā ! (Sļivenko piemērs) No bijušās PSRS dienvidu republikām viņus dzina projām burtiski ar mietiem un akmeņiem. Par to nekāds starptautisks troksnis netiek taisīts, bet par Baltiju gan! Skaidrs, ka Krievijas interesēs ir saglabāt un atkal sev pakļaut šo stratēģiski tik svarīgo placdarmu.

Angļu, franču, beļģu, vācu un citu tautu kolonisti no kolonijām aizvācās. Kādēļ gan krievu kolonisti būtu labāki, jeb viņiem ir kādas lielākas tiesības?

Ja mēs turpināsim tik pašnāvnieciski tuvredzīgo mums uzspiesto naturalizāciju, tad visticamāk, ka jau uz Latvijas iespējamo 90. gadi mēs būsim jau "mātes Krievijas" oficiāla guberņa, jo ar Saeimas vairākuma balsojumu to "likumīgi" būsim panākuši. Manuprāt turpmākai naturalizācijai būtu jāuzliek moratorijs. Visi godīgie un lojālie nepilsoņi, kas jau nu ir gribējuši, jau ir naturalizējušies, atklāti naidīgie un Krievijas šoviniskās propagandas apmuļķotie un par politiskiem ķīlniekiem padarītie. Būtu jāpasludina, ka lūgumus pilsonības piešķiršanai vēl pieņems, teiksim, gadus divus, pat atceļot jebkādas nodevas. Pēc tam tika no Latvijā dzimušajiem nepilsoņu pieaugušajiem bērniem un individiem par sevišķiem nopelniem.

Ir jātbrīvojas no par pilsoņiem esošiem Latvijai atklāti naidīgiem elementiem. Jāpieņem likums, ka par pretvalstisku darbību var sodīt ar pilsonības atņemšanu un izraidīšanu no valsts.

Saprotu, ka par šādiem radikāliem priekšlikumiem mani apvainos visos "nāves grēkos", pat fašismu ieskaitot. Uzskatu, ka turpmāka padevīga piekāpšanās visām nekaunīgajām krievu šovinistu prasībām ir Latvijas valstiskumam pašnāvnieciska. Taču tajā pat laikā kopēju interesu labad ir jāveido savstarpēja tolerance un konstruktīva sadarbība. Jāatmet visādas histērijas, kuras par katru cenu ambiciozi politiķi cenšas uzkurināt. Pieredze rāda, ka sadzīviskā līmenī ļaudis tīri labi saprotas ! Un tas jau ir cerīgi. Pie labas gribas taču var izveidot demokrātisku un pilsonisku sabiedrību bez naidīgiem antagonismiem ! Vajag tikai gribēt, rīkoties, nepakļaujoties mākslīgi uzkurinātām emocijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 15.11.2003 14:18
Ant .

Piekrītu,ka pirms līst pie kaimiņa putekļus meklēt,no sava dzīvokļa vajadzēti dubļus izmēzt. Un †u to varētu Krievzemei atgādināt ik pa laikam. Neatceros nevienu gadījumu,kad LR būtu norādījusi KF,ko un kā darīt,bet gudras pamācības no turienes mūsu virzienā atskan gandrīz ik dienas.Tas nu tā- banāli fakti. Par reformu un Igauniju. Cik zinu,tad Igauņi atcēla pavisam savādāku reformu,kurā bija paredzēta TŪLĪTĒJA UN VISPĀRĒJA pāreja uz izglītību igauņu valodā. Vai tiešām tev nav zināms,ka LR izgl.reforma paredz ko citu? Pirms bārstīt pārmetumus,noskaidro varbūt,par ko ir runa.

Visbeidzot- no sirds novēlu KF kļūt par normālu valsti(Latvija arī vēl tāda nav),kaut arī titāniskie:))) centieni līdz šim rezultātus nav devuši. Visu cieņu,bet teritorijas lielums vien neko nenozīmē. Atvaino,bet nekādu cieņu pret šo valstisko veidojumu es nejūtu.Drīzāk žēlumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ant 13.11.2003 18:42
Cien. Billij...

Atbildeshu Jums krieviski, jo domaju ka Jums bus vieglak saprast my crazy Russian neka crazy Latvian

Ceru, ka rusofobija Jums nepiemit un Jus neuztversiet to, ka shovinizmu un, ne daj Bog, ruku Moskvi...

Ja dumaju, vi neverno interpretitovali avtora statji i virvali iz kontexta frazu (prijom banalnij i ne novij...). Nikto ne predlagajet "Krijeviju gulta vilkt" (hotja, perehodja na Vash slegka vulgarnij stilj, s Rossijej v krovati burnij sex Vam garantirovan - ak, shis dazadas mentalitaaaaates...:-) ).

Avtor imel v vidu to, chto Estonija (daze, vozmozno, i ne zelaja etogo delatj - vedj, naprimer, i v sovetskoje vremja Estonija "progibalasj" pod Moskvu gorazdo menshe Latvii), otmeniv shkoknuju reformu, stala v glazah Moskvi meneje "nacionalisticheskoj", chem Latvija. I tem samim otobrala u Rossiji krupnij kozirj v jejo kartochnoj igre s ES. To jestj - u Moskvi teperj gorazdo menshe konkretnih, po krajnej mere formalno, osnovanij "zalovatsja" na Tallin v Brussel... To jestj, Vashimi ze slovami, argumentirovanno uderzivatj Estoniju "sava ietekmes zonaa" Rossiji teperj trudneje...

Ochenj zalj, chto Vash konservativnij i uze vishedshij iz modi strah pered Rossijej, kotorij vi tak smelo popitalisj zavualirovatj takimi "jarkimi" "krovatno-alkogolnimi" epitetami, meshajet Vam ponjatj, chto rech ne idjot o russkom jazike kak vtorom gosudarstvennom. Vse davno ponjali (kto sam, kogo ziznj zastavila), chto latishskij neobhodimo znatj... Tak chto meshajet napravitj dengi, zaplanirovannije na tak nazivajemuju reformu-2004 na usilennoje, uglubljonnoje izuchenije latishskogo- bolshe urokov, bolshe posobij, etc. Vedj nikto ne protiv latishskogo!!! Rech idjot o metode... A reforma privedet lish k obratnomu rezultatu - ottorzeniju i chuvstvu protesta. Hotja, vrjad li Vi zahotite eto ponjatj. Vernee, ponjat eto Vam prosto nevigodno, vedj argument o vtorom gosudarstvennom jazike tak udobjen...

I poslednee... Ne berite uz na sebja globalnuju missiju pomoch "kaiminjam-alkoholikim" (t.i. Krievijai) izmenitsa k luchemu. Hotj Rossiji bez Vashej pomoshi i budet arhitrudno, no ona kak-nibudj sama spravitsja...Napravte svoi titnicheskije usilija trezvennika na to, chto bi navesti porjadok v svojej sobstvennoj kvartire...

Grūti, bet ko padarīsi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 13.11.2003 13:34
Runājot par šo tēmu, tiešām nākas atzīt, ka Krievijai jau nu patiesībā nemaz nerūp krievvalodīgo liktenis Baltijas valstīs vai jebkur citur un tas viss ir tikai priekšvēlēšanu bļaustīšanās un vēlme paturēt Baltijas valstis savā ietekmes zonā. Par to, ka nekādi nav uzlabojušās Krievijas un Igaunijas attiecības liecina nesen Krievijas izvirzītās jaunās prasības Igaunijai. Šādā veidā turpinot "prasības" nebeigsies nekad, tā kā Krieviju nevajadzētu uztvert pārāk nopietni. Arī Krievijas publicisti ir norādījuši, ka dažu Krievijas amatpersonu bļaustībai nav nekāda sakara ar krievvalodīgo interešu aizstāvniecību, jo piemēram Ukrainā praktiski visas krievu skolas ir slēgtas un tur nekādas īpašas problēmas nav.Pavisam cita lieta ir patiesais krievvalodīgo stāvoklis un intergrācija, kas tiešām ir pašas Latvijas lieta un jautājus par kuru ir vērts diskutēt. Šajā gadījumā es pats vēl pagaidām nevaru skaidri norādīt, kurš būtu pareizākais ceļš ejams Latvijai, vai pašlaik uzsāktais, vai Igaunijas variants. To varbūt varētu izvērtēt pēc kādiem pieciem gadiem, mērot kā mainās un vai mainās Igaunijas krievvalodīgo vērtības un attieksmes, kāda ir to politisko izvēlē un kāda ir to identifikācija ar valsti kurā tie dzīvo. Vienā citā portāla rakstā minētais fakts, ka 90% Latvijas krievvalodīgo kā savu ārlietu ministru nosauc Ivanovu, manuprāt, nav normāls un atstājot visu kā ir, es nezinu, vai situācija varētu strauji mainīties. Socializējoties ciešāk ar latviešiem (tajā skaitā arī skolas solā), cilvēki varētu rast ciešāku kontaktu un vienoties par daudziem jautājumiem, tajā skaitā par tiem, par kuriem pašlaik ir ļoti plašas diskusijas un kurus katra puse pasniedz pa savam. Jau pašlaik šī socializācija notiek, jau daudz minēts, ka ir liels starpetnisko laulību skaits, tomēr politiskā ziņā ir izveidojusies ļoti liela škirtne sabiedrībā. Arī šī šķirtne laika gaitā varētu attīstīties dažādos virzienos, gan Beļģijas, gan Somijas, gan Igaunijas modelis, bet varbūt arī kaut kas tikai Latvijai unikāls.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 12.11.2003 09:41
padara Igauniju daudz pievilcīgāku gan Krievijas, gan ES acīs,

............................

Vai autors piedāvā Krieviju gultā vilkt? Vai viņam ir ziņas,ka KF tiešām rūp krievu intereses Latvijā,nevis LR noturēšana īsā pavadā kā ietekmes zonu? Labrīt! Ja kādam šķiet,ka Krievijai ir konkrēts groziņš ar prasībām,un līdzko tās būs izpildītas,tā nomierināsies,tad viņš ir vai nu naivs,vai tīšām tāds izliekas.Sāls ir tur,ka izgl.reforma jau gadiem ilgi nav nekas jauns un nezināms,bet pateicoties krievos kultivētajai pārliecībai,ka agri vai vēlu KF panāks divas valsts valodas,tā netika uztverta nopietni.KF ir kā tāds kaimiņš-alkoholiķis,ar kuru jāsadzīvo,palīdzot tam mainīties.Grūti,bet ko padarīsi?

Saistītie raksti
Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv