Raksts

Black Friday


Datums:
30. oktobris, 2008


Autori

Dace Akule


Šodien International Herald Tribune nedēļas nogales izdevumā īsziņu sadaļā izlasīju, ka vakar tā sauktajā Melnajā piektdienā jeb Black Friday – uzreiz pēc Pateicības dienas jeb Thanksgiving – miris kāds Wal-Mart darbinieks Ņujorkā. Vecums – 34 gadi. Miršanas cēlonis – nomīdīšana, nospiešana. Tiešie vaininieki – pircēju bars, kas īsi pēc pieciem rītā brāzās pakaļ iekārotajām mantām, izlauza veikala durvis, nogāza Wal-Mart darbinieku no kājām un brāzās viņam pāri. Netiešais vaininieks – consumerism jeb patērēšanas mānija, jo Melnā piektdiena ir diena, kad veikalnieki ASV tradicionāli vilina pircējus ar galvu reibinošiem piedāvājumiem, lai veikala biznesa rādītāji ieiet melnajos ciparos, tas ir, gūtu peļņu.

Tajā pat laikrakstā atrodams arī atstāstījums ar vairāku pircēju citātiem, kas stāsta par saviem lieliskajiem pirkumiem, vai arī stāsta, ka šogad Melnajā piektdienā tērē mazāk, vai nemaz nav gājuši iepirkties, jo zina, ka arī Ziemassvētku iepirkšanās laikā ekonomiskās krīzes situācijā veikalnieki ASV mēģinās vilināt ar tādiem pat vai vēl labākiem piedāvājumiem nekā Melnajā piektdienā. Lasāms, ka kāda pircēja iegādājusies 2 televizorus, 2 kameras, 2 printerus un GPS ierīci. Bet cits pircējs atzinies, ka šogad dēls Ziemassvētkos pieprasījis tikai vienu datorspēli.

Šīs ziņas manī raisa divas pārdomas. Pirmā – par patērēšanas mānīju un to, ka laikam ir vajadzīgs daudz darba, izglītošanas un marketinga, lai mācītu patērētājiem ilgtspējīgāku patērēšanu – pirkt tiešām to, kas ir nepieciešams un kas dod prieku, kas ir videi draudzīgs un kvalitatīvs, ar ilgu preces dzīves ciklu. Cerēsim, ka Obama kā videi draudzīgas politikas atbalstītājs nopietni strādās, lai arī ASV enerģētikas politika sajauktos ar vides un ekonomikas politiku – radot zaļas darba vietas un ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā, mazinot bezjēdzīgu patēriņu. Šim vēstījumam pretī runā daudzie aicinājumi pircējiem tērēt naudu, lai kustinātu valstu un globālo ekonomiku.

Otrā doma – par to, ko mēs dāvinām Ziemassvētkos. Pieļauju, ka pircēja, kas mājās aizgāja ar 2 televizoriem, 2 kamerām un 2 printeriem tos iegādājās darba vajadzībām. Bet vairāk ticama man šķiet doma, ka kāda no šīm precēm tiks iesaiņota krāsainā papīrā un nolikta zem eglītes. Vai tie ir Ziemassvētki? Kur palikuši svētki, kur sanāk visa ģimene un vienkārši pavada vairākas dienas kopā? Vai svētki, kur tiek dāvinātas nevis mantas no veikala, bet paštaisītas lietas?

Mēs manā ģimenē pirms pāris gadiem nolēmām, ka Ziemassvētkos dāvanas būs paštaisītas. Es adu, šuju, zīmēju, lai top gultas veļa, audumu iepirkšanās maisiņi, paštaisītas Ziemassvētku dekorācijas un kartiņas. Un no savas ģimenes saņemu tādas mīļas dāvanas kā virtuves dvielīši ar izšūtiem iniciāļiem, ierāmētas fotogrāfijas, adītas vilnas zeķes, mīļākā (aveņu) ievārījumu burkas, vai arhīvos sameklēti bērnības ieraksti CD formātā (piemēram, Mirdzas Zīveres dziesmu izlase, uzvedums “Sniegbaltītes skola”).

Tāpēc man Ziemassvētku iepirkšanās sezona ir tukša skaņa. Un žēl, ka patēriņa mānijas dēļ Melnā piektdiena vienai ģimenei kļuvusi par Melno piektdienu nevis peļņas gūšanas, bet gan melno sēru nozīmē.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!