Divpusēji strīdi kļuva par nozīmīgāku šķērsli ES paplašināšanās kontekstā salīdzinājumā ar to nozīmi iepriekšējo paplašināšanās laikā.
Pētījumā tiek analizēta divpusēju strīdu starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm nozīmes palielināšanās iestāšanās sarunu kontekstā. Lai raksturotu fenomenu, tiek izmantoti divi piemēri: nesaskaņas starp Slovēniju un Horvātiju robežas jautājumos, kā arī starp Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Pētījumā tiek analizēts ES „labo kaimiņattiecību” (good neighbourliness) princips. Autori sniedz skaidrojumu divpusēju strīdu pieaugošai nozīmei.
Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv